Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
lajs par mūziku 
17.-Mar-2017 09:32 am
Pirms gadiem 200 mūzikas cienītājs nebūt nebija melomāns, klausītājs, bet gan cilvēks, kurš ik dienu vakarā pie vīna glāzes muzicēja kopā ar radiniekiem un draugiem, bet no rītiem no avīžpuikas pirka reizē gan tās dienas avīzi, gan "svaigo kvartetu", t.i. tās dienas nošu krājumu, lai vakarā būtu ko spēlēt un improvizēt.
Būt par mūzikas klausītāju ir visai neadekvāta cilvēka un mūzikas attiecību forma, zināmā mērā atgriešanās agrajos viduslaikos, kad bārdām noaugušie barbari izbrīnā klausījās notverta romiešu lautista solokoncertu, pirms sadauzīja viņa lautu, pašam ielika rokās cērti un aizsūtīja rūdu rakt.
Ja cilvēks grib lasīt, viņam nāksies iemācīties alfabēta burtus un to salikumus. Ja cilvēks vēlās arī saprast izlasīto, tad viņam nāksies mācīties gan gramatiku, gan izlasīt pietiekami lielu tekstu apjomu, līdz nāks sapratne. Tāpat ar mūziku: ja cilvēks vēlas saprast mūziku, viņam jāmācās gan lasīt notis, gan spēlēt kādu instrumentu, pie tam vislabāk ansamblī. Vācu zemes un Austrija pirms 200 gadiem bija muzikālas zemes tikai tāpēc, ka praktiski zem katra jumta vakaros skanēja instrumentāli dueti un kvarteti. Tā kā burvīgā Formana filma "Amadeus" ar ainu, kur mūziķi koncertē, bet klausītāji kniebj viens otram dibenos un grauž grauzdētas saulespuķu sēklas, no vēstures viedokļa ir aplama – klausītāji katrs spēlēja kādu mūzikas instrumentu (nu savas apdāvinātības robežās, protams), un lielākā daļa visai labi spēja novērtēt mūzikas kvalitāti. Tādēļ galma mūziķi tajā laikā bija augstā vērtē, un tas pats Mocarts tik viegli no provinciālās Zalcburgas "izsitās tautās" un aplausu pavadīts ceļoja no koncerta uz koncertu (visnotaļ šaubos, vai mūsdienās ģēnijpianistu ar tādu sajūsmu uzņemtu un finansētu, teiksim, Lemberga, Šlesera vai Kokaļa galmā).

Bet ja kāds lepojas, ka zina noskaitīt no galvas visu "AC/DC", "Queen" vai kādas citas proletkulta grupas diskogrāfiju, tad tas liecina tikai par to, ka cilvēks iekalis galvā vienu reizrēķina tabulas stabiņu, nevis ko saprot no matemātikas.
Comments 
17.-Mar-2017 09:43 am
Vidusceļa nav?

Piemēram, es ar dažiem tikpat dīvainiem paziņām, neprasdami ne notis ne spēlētmāku, varu caurām naktīm nodiskutēt par tādu punk un hc apvienību daiļradi, iepretī kuru radītajam agresīvajam troksnim Ac/dc un Queen ir nevis prolets, bet Mālera vai Debisī līmenis. Bet šī diskusija nesastāvēs no diskogrāfijas skaitīšanas (kaut gan to, protams, arī esam iekaluši), bet no zināšanām, kurā brīdī kāds pedālis kādu cita veida disharmonisku rēku ir iebliezis, kurā brīdī kāda pauzīte iestājusies, kurā brīdī kāds atonāls vokāls ir iekviecies, lai panāktu klausītājā vispareizāko vēlmi šķaidīt galvu pret skandu vai sapumpēt sevī heroīnu un mirt.

Vienvārdsakot, man nepatīk, ka tā tiek primitivizēta estētiskas reflektēt spējas skala. Arī par barbaru mākslu var runāt ar iedziļināšanos, un nošu prašana nav vienīgais iedziļināšanās nosacījums.
17.-Mar-2017 12:52 pm
Laikā, par kuru indulgence runā, tomēr pastāvēja ne tikai pilsētu inteliģence (kuras pārstāvji patiešām visticamāk lasīja gan notis, gan spēlēja vismaz vienu mūz. intrumentu), bet arī daudzi citi sabiedrības slāņi - gan pilsētās, gan laukos - kuri pat lasīt burtus lāga nemācēja, kur nu vēl notis. Un jā, šajā vidē klasiskās harmonijas pamatus un kadenču improvizācijas principus nepārzināja, taču tas nenozīmē, ka netika spēlēta mūzika.

Un nošu lasīšanas māka arī mūsdienās nav obligāts priekšnoteikums mūzikas spēlēšanai.
17.-Mar-2017 07:31 pm
bliedž, kā man besī vārds 'muzikālā apvienība', brrrr...
This page was loaded Dec 19. 2024, 11:46 am GMT.