Vidusceļa nav?

Piemēram, es ar dažiem tikpat dīvainiem paziņām, neprasdami ne notis ne spēlētmāku, varu caurām naktīm nodiskutēt par tādu punk un hc apvienību daiļradi, iepretī kuru radītajam agresīvajam troksnim Ac/dc un Queen ir nevis prolets, bet Mālera vai Debisī līmenis. Bet šī diskusija nesastāvēs no diskogrāfijas skaitīšanas (kaut gan to, protams, arī esam iekaluši), bet no zināšanām, kurā brīdī kāds pedālis kādu cita veida disharmonisku rēku ir iebliezis, kurā brīdī kāda pauzīte iestājusies, kurā brīdī kāds atonāls vokāls ir iekviecies, lai panāktu klausītājā vispareizāko vēlmi šķaidīt galvu pret skandu vai sapumpēt sevī heroīnu un mirt.

Vienvārdsakot, man nepatīk, ka tā tiek primitivizēta estētiskas reflektēt spējas skala. Arī par barbaru mākslu var runāt ar iedziļināšanos, un nošu prašana nav vienīgais iedziļināšanās nosacījums.