man laikam ir iebildums pret to, ka tā ir "īstā daba". man kā nedzemdējušai sievietei šķiet, ka grūtniecība ir dirsā grūta un ka tas var reāli šķist kā slimošana 9 mēnešu garumā, un tad padomā, kādi pašam niķīši, kad slims

un arī terminoloģija diezgan fui

Varu tikai pateikt sekojošo:
No tiem 9 mēnešiem:
1. vispār nepamana. Un ja pārāk neseko līdzi mēnešreižu regularitātei, tad 2. un 3. arī gadās, ka ne.
4.-7. mēnesī, ja Tev blakus ir mīlošs vīrietis un atbalstoša ģimene, tad Tu tiec ucināta, lutināta, tiek apmierinātas visas tavas iegribas un kaprīzes. Un ja arī ir kādas fizisks grūtums, tad tas pilnībā un vēl ar krietnu uzviju tiek kompensēts ar apkārtējo attieksmi.
8.-9. mēnesis: Tajā laikā izveidojas "mātes jūtas" (tas ir tāds diezgan komplicēts uz sarežģīts evolūcijas procesa gaitā izveidojies bioķīmisks process smazenēs, kurš liek pastiprināti izdalīties dopamīnam, endorfīniem, un citai labsajūtu vairojošai huiņai) un ja vien Tev nav iestājusies panikas lēkme sakarā ar tuvākā 1/2 gada - 1 gada siltu sausu pajumti un iztiku, tad arī tu kā kuģis lēni un cienīgi peldi caur pūli kurš pašķiras Tavā priekšā.
Tā kā salīdzinājums par slimību, un vēl veselu 9 mēnešu garumā šeit ir pilnīgi nepamatots. Izlasīsi pati savu komentāru kad būsi dzemdējusi un dodu 95%, ka viņš Tev pašai liksies absurds līdz smieklīgumam.

Ja kāds vēl nezināja, kas ir "mansplaining", tad te nu ir visuzskatāmākā ilustrācija, varētu likt par piemēru visās vārdnīcās.

hahahaha! kastastāds bija? :D

Tu man stāsti visu, ko stāsti un noteikti, ka ir arī tā, bet es zinu, ko man ir stāstījušas dzemdējušās draudzenes. un visām lieliski draugi un vīri.

Nespriežu, cik kas grūts, vai viegls (neba man par to spriest), bet tikai un vienīgi, ka procesā nobirst ieaudzinātās uzvedības klišejas un cilvēks izturas tā, kā no dabas dots.

Valoda vienkārša (lai tautai tuvāk būtu). Pie tam, ja esi audzis mediķu/veterinārmediķu dzimtā, tad pietāte pret cilvēka fizioloģiskajiem procesiem ir minimāla.