nihilism, cynism, sarcasm and orgasm
Recent Entries
5/21/12 10:40 am
skatos veco beverlihilzu, uzpīpēju, eju uz skolu, lakoju nagus koši zilus, iedzeru, lasu reizē šuvajevu, dziednieka otro daļu un silviju plātu, visur meklēju šifonu un mežģīnes, ņemu brīvdienu, cenšos saņemties dzīvei, priecājos par izskatīgiem vīriešiem, krāju skaistas lietas, bēgu no attiecībām, dusmojoties uz sevi ēdu krabju salātus, sapņoju muļķīgus sapņus, joprojām dzīvoju pagātnē, regulāri nevaru atcerēties, cik man gadu, esmu līdz smieklīgumam lētticīga, katru gadu iemīlos pavasara vakaros.
5/16/12 12:18 am
Es sēžu pie loga laimīgi un smejos.
mana sētā atkal kretīni dejo,
viņi to labāk par normāliem māk,
viņiem tas iznāk patiesāk.
K.Elsbergs.
5/2/12 03:45 pm
"Viņš regulāri teica man, ka esmu resna un stulba. Ja raudāju, atbilde bija: "Beidz raudāt, tavas asaras smird"," pārdzīvojumus atceras tautā mīlētā dziedātāja."
delfi.lv
5/1/12 05:19 pm
tu gribi kaut ko pateikt vai tikai parunāt?
4/25/12 12:50 am
dzīvnieku tiesības@twitter
Zīmīgi, ka par atsevišķu indivīdu, ko uztver kā personību ar vārdu, tā satraucas, kamēr neskaitāmus bezvārda ķermeņus izved no kautuvēm.
4/23/12 10:10 am
esmu dziiva.
4/20/12 12:38 pm - Би-2 - Теряю Голову Я
День за днем, как в прочем и за ночью тоже
скажи на что это похоже, она не хочет уходить.
И теперь, как отипичная зараза она убьет меня не сразу и может быть оставит жить
Теряю голову я любовь нечайная,
Как среди белого дня она накроет меня
Я боюсь она откроет в сердце рану
и колдовством или обманом меня пленят её глаза
4/12/12 10:49 am
piecelties, sapucēties, priecāties par pavasari un aiziet uz skolu divas stundas par agru
4/12/12 01:46 am
tā vairs nav trula negausība, tā ir baudkāre.
4/4/12 12:07 pm
vakar atskrēju uz rīgu, uzpīpēju pie martina, atplīsu uz divām stundām, iegāju maķītī un nācu mājās gulēt. priekšā rindā man stāvēja divas mačalkas, kas nezināja, kur ir norvēģija un kāds tur ir klimats
4/3/12 12:49 pm
mammamuntetiem.lv
Kā grūtniecei kliedēt šaubas, vai mīļotais viņu nekrāpj?
3/31/12 03:20 pm
pirmo reizi mūžā nevaru par viņu iedomāties neko, kas man nepatiktu.
3/28/12 04:32 pm
pirms aizmigšanas viņš man stāstīja pasaku franciski.
3/26/12 05:55 pm
visi pazūd un man pat nav vēlēšanās, lai vietā nāk kāds cits. es nebaidos vienatnes, bet baidos, ka tad, kad būs kas sakāms, vairs nebūs neviena, kam to pateikt.
3/8/12 08:37 pm
kā aizgāju pie anniņas, rozes>bellini>prosecco>lambrusco.
aizvakar pīpēju ar šuvajevu un viņš stāstīja, kā ar gadameru, kad viņam bijis 101 gads, dzēruši allažu ķimeli un nodomāju-vot, tā es gribu. dzīvot tik ilgi, spēt sakarīgi domāt un vēl varēt ieķert bišķiņ.
3/8/12 06:23 pm
Par mīlestību!
Par referendumu! -
Klaigā draugi
kā putni tvītos.
(par siltumu,
par pieglaušanos
tev kailām krūtīm –
es atčukstu rītos)
Iveta Ratinīka: Sieviešu dienas, 1/4 Satori
3/7/12 10:02 am
dažkārt mani pārņem sajūta, ka esmu nokļuvusi kaut kādā ģeniālo mazuļu bērnudārzā.
3/5/12 10:32 am
velns!
ko viņi grib no manis, ko es vispār spēju kādam dot? pēdējā laikā šķiet, ka tukšums iekšā tikai plešas un plešas lielāks, un nepamet sajūta, ka neattaisnoju kādas nebūt cerības un gaidas, vairs pat miegs neglābj. un, pat, ja neesmu nevienam neko solījusi un neesmu devusi iemeslu cerēt vai izteikusi vēlmi sākt dzīvot citādāk, tik un tā vainas apziņa klājas pāri visam kā tāds melns mākonis.
vairs nekur nespēju rast sirdsmieru, nekur nejūtos gana viena, bet tas ir vienīgais, ko patiesi šobrīd gribu, domas jau dienām nespēj sakārtoties pat tik daudz, lai veidotos vismaz miglaina kopaina, skolā esmu tālu prom, tāpat jebkur citur, neviena saruna nav man vairs gana interesanta, neviens notikums neaizrauj, tie ir tikai pieklājības smaidi un frāzes, kuras izsakot, vēroju, vai cilvēks pretī tiešām notic un neredz izrādi ar nosaukumu "izmisums".
3/3/12 03:26 pm
vēlos atzīmēt, ka vakar nevarēju un nevarēju noreibt līdz mirklim speisdogā, kad dejoju ar osi un sapratu, ka tas ir bīstami gan man, gan apkārtējiem. mēģināju tikt dzīvoklī pa lejasstāva durvīm (nav pirmā reize), līdz atmetu ar roku un nospiedu zvana pogu. jautājums atrisinājās brīdī, kad krišjānis stāvu augstāk atvēra īstās ārdurvis. nav ne jausmas, kā tiku līdz gultai, bet nākamais brīnišķīgais mirklis sekoja šorīt, kad mokošu slāpju mākta tikai caurspīdīgās biksītēs šļūcu uz virtuvi, lai atvērtu durvis un ieraudzītu, ka pie galda brokasto krišjānis un viņa jaunākais brālis.