mēs speciāli aizbraucām uz jelleni tad, kad izziņoja pirmo dzīvo rindu, jo tur vakcinācijas centrs blakus mājām, mazāk cilvēku un jau 7 no rīta ar termosiņu un makšķerkrēslu sēdējām un gaidījām. 2 min pēc iekārtošanās atcerējos, ka ID palicis makā, bet maks uz dīvāna rīgā (šis ir kāds divdesmitais piedzīvojums ar ID, es nezinu, kas man ir par vainu). cilpoju uz vilcienu ar domu uzspēt atpakaļ, bet, jau iebraucot rīgā, bija skaidrs, ka nekādi neuzspēšu (kas izrādījās kļūdaini, jo klasesbiedrs aizgāja vēl dienas vidū uz pārpalikumiem), braucu uz atta centru, izstāvēju rindu pirmajā pavasara saulītē, visu dabūju un braucu atpakaļ. pēc tam 3 dienas miru nost, bet pohuj.
20. dienā pēc vakcīnas (svētdien vakarā) uzzināju, ka esmu kontaktpersona. 2 dienas dusmojos un sapūtusies tupēju mājās, bet tikko pieteicos testam, jo putniņu civināšana aiz loga mani salauza. nedod bļed dievs man būs kovids

p.s. sapnī gribēju organizēt izmeklēšanu par to, kāpēc kotletes ir apceptas tikai no vienas puses