Riebīgais mušmirmušmis

papīpē vēl


31. Janvāris 2019

Exodus 2 @ 00:34

Garastāvoklis:: jomosapiens

Simon, kad tev būs kāds koncerts? -nezinu. -a 15. vai 16. datumā derēs? -ja nu kas nederees pateikshu.

itkā es būtu baigi aizņemtais un visi to vien gaidītu kā pieņemt mani darbā, kurā es strādāju dienu un nakti bez atpūtas un vienīgās brīvdienas ir tādas, kurās man kā žīdam ticība ne4ļauj koncertēt, pat masturbēt, ja jehovs redzēs, iečurās acīs un padzīs no jūdu jūga. tad, būdams izmests no jūdaisma ar nāves zvērestu man paliek aizliegts spēlēt tradicionālās un reliģiskās žīdu dziesmas un velns uz mani būdams apvainojies jau sen, neļauj vairs spēlēt izraēlas eirovīzijas pidaru meistardarbus. varētu galu galā koncertēt, lai tas dievs čurā acīs un velns skatās ar baudu, kad kakāju, bet sensens žīdu zvērests, kas tais laikos spēkā likts, kas vecās derības pirmajās desmit lapās lasāms, kad par žīdu nolēmu es kļūt (kaut ar varu, tomēr izvēlējos apgraizīt, tad kad mani vardarbīgi turot dieva kalpi, turot dunci pusicentimetru prom no mana pimpja, deva brīvu gribu izšķirties: varam šķirties, tikai peni amputēs un neatdos, jo atraidīju vienu vienīgo un īsto dievu. Izvēlējos otro shēmu, kļūstu es par žīdu,pieņemu es jehovu ar visām iespējamajām no tā momentā spēkā stājošajām sekām. beigu beigās slavinot es ticības brīvību tieku cauri, lūdzot piedošanu par to, ka neapgraizīts pimpis manā žīdu palagā ir slēpies, kamēr lūdzos, rabīnonkuls paspēj atnākt nosūkt manas svētās asinspiles, tās kas tek no gandrīz peņa paša gala. Vēlāk uzzināju, inficēts tai brīdī tiku, sex trans komplekts, rabīntētiņš nav pie vainas, nu jau kādu laiku pirms jāsvēta (jānosūc vai jāpasūkā svaiga apgriezšanas brūce) bij kā vienmēr 8 dienas jaunie svaigie mazie žīdelēni, tikai šoreiz māte jau bij nosista ar akmeņiem, jo bez vīra grūta un pat esot iekšā viņai neapgraizīti, runā, ka pat melnu vīru stingrie krāni. Inficējās, dieva dusmu juta, bērni dzima arī slimi, un sodību, dieva lāstu, gonoreju un arī (bet ne tikai) sifilisu savā mutē rabīns Yošašs iestreba. Kopš tā brīža visi mazie žīdulīši tika svētīti ar to, ko radītājs bij radījis septītajā dienā, ne jau atpūties kā nākās, bet ar vecām slimām prostitūtām, harpijām un krastā izskalotām nārām. Un ciešu vēljovairāk, aizliegums man tautasdziesmas par šiem graujošajiem dieva darbiem spēlēt koncertos un ielās. Tikai dažreiz atejā, kad kakāju, velns pavisam nedaudz apžēlojās un pavēl lai es svilpotu. Jau ilgi visi bērni astotajā dienā paliek sexuāli transmisīvi slimi, bet noslēpums ir tas, kā gan šimons, otrs rabīntētiņš saka, saka, šitās mauku kaites paātrina viņam tuvojošo galu. Es domāju, ka Šimons prosta bija pediņš, arī otrs rabīns uz vecumu ir kļuvis nu pavisam zils. Kamēr neskatoties uz to, ka arī mani moka svētdien radītāja uzlasītās sērgas. Glāba tas, ka tautasdziesmas par šīm tēmām ausis glaudīja un sajūta kā heroīnu durtu vēnā. Bet tā kā nodziedāju vienu dziesmu nepareizā žīdu kalendāra dienā, tagad esmu mūžam nepieejams koncertiem, esmu pārstrādājies bēdās un bieži sēžu atejā un izliekos, ka diršu, ievēroju, velnam vairāk patīk skatīties uz manu dirsu un pavēlēt man svilpot. Es izrādās, ka priecēju to nelabo tik asi,ka šis man uzdāvina stabulīti. Es neko nejautāju, visu tāpat zinu. Neatceros vai to izlasīju kādā grāmatā vai pareģoju svilpdams asiņainām lūpām atejā. Bet laiks ir nācis,atnācis jau, kad ļaudis taujā, kad man būšot vēl kāds koncerts, atbilde jau kopš mani atraidīja jūdaisms un dievs tik ļoti sāka mani nīst, ka vairs nečurāja prostitūtām sejās, beidzot apnika un izklaidējās jehovs jaunā stilā, katru reizi, kad es kautkur tiku uzcienāts ar heroīnu vai pat tajos ļoti ļoti gadījumos retajos, kad nācās pirkt, dievs salauza man visu sirdi un vēl citas sirdis, kuras mazliet apdrupušas nēsāju sev somā jau kopš tīņu laikiem. Jehovs darīja to viegli, katru reizi, kad es laidu mīļo heroīnu vēnā, izrādījās nelaižu necik, es laižu urīnu un katru reizi jūtu mutē dieva čuru neciešamo garšu, un pat ja izdomāju darīt kautko citu, teiksim ielaist koku vai pat ātrumu,tas dievs, kas visu torā aprakstīto laika jūru pavisam prasti mierināja savu radītāja tieksmi ienīst sevi, ienīst par to kā pavadīja pirmo nedēļu un pat nīstot visu to ko radīja. dievs tomēr kaitēja vien grēciniekiem apčurājot seju. Ir pienācis laiks, kad kāds sens fans, kurš nekad nezināja to, ka katru dienu visā pasaulē ir rabīni, kas inficē apgraizītos,pirmstam nevainīgos bērnus aplipina tos un bieži tieši infekcijas bērnus drīz vien iznīcina, nogalējot protams. Mans pirmais fans pats pirmais Sergejs, kurš visvairāk dzīvē mīlēja eklērus, bij kārtējais, kurš atkal pajautāja:"Eu, Simon, kad tev būs nākamais koncerts?" un arī "Klau, vai Simons nav ebreju vārds". Es zināju, ko teikt:"Sergej, mans pēdējais šai saulē koncerts būs pavisam drīz. Starpcitu, tev nav nedaudz heroīna?", Sergejs pasmaidīja savu bezzobaino smaidu: "Vecais, nedaudz nav, ir daudz", labi, zināju, ka jehovs neko jauno nebūs izdomājis, gaida, kamēr laidīšu pa vēnu, lai atkal manī laistu heroīna vietā savu čuru. Stulbi, es zinu, un iešņaucu daudz H, ha ha haa, negaidīts gājiens. Ņemu velna mīlestībā dāvināto stabuli un sāku koncertu, pirmā dziesma ir tā, kuru pirms pāris gadiem eirovīzijā triumfiāli dziedāja kāds kleitā tērpies bārdains džentlmenis no tieši eiropā esošās turcijas, sekojot dažiem ļoti ziliem hitiem, no radītāja dzimtenes Izraēlas, kas pašā eiropas sirdī atrodoties izcīnija graujošu uzvaru Eirovīzijā pagājušogad. Mans koncerts pieņēmās dinamikā, ātrumā un ritmā, kopā arī skaļumā. Vella stabule izrādijās pavisam jauks un piemērots instruments uz kura spēlēt arī svētās Izraēļu, vecās derības un citas žīdu tautas bēdu izmisuma dainas. Mans koncerts spēlēja tik skaistas notis, kuras savdabīgā veidā vilināja visus inficētos bērnus, visus arī nomirušos un es pamanīju,ka esmu pāns, tik nesapratu, kapēc tieši šos un tikai šos mazos jūdaisma redzamākos upurus es virpuļos aiz sevis tālāk koncertējot velku.Sergejs aplaudēja kliiedzot skaļi:"Koncert zajebis, sigraj ka Coja a?!" Tik ļoti ļauni necilvēki ir rabīni, bet ne tikai sergejs, arī tu, ja iespējams šo sūdu lasi, bet visdrīzāk nerubī, ka balstos es uz notikumiem patiesiem. Tas vēl būtu teikts par maz, nav papīra tik daudz uz zemes, lai pierakstītu visus dievticīgo slimos grēkus. Tapēc turpinu savu superkoncertu ar stabulītes rokenrola solo un turpinājumā - Kazāru tautasdziesmas, sākot no jaunākās un turpinot ar arvien senākām sāgām un simfonijām. Es dodos stabulēdams uz dienvidiem vai austrumiem, tik lielā dancī tuksnesī es triecu, ka nezinu ko nevaru zināt. Man pakaļ pāna riņķa dejā nu nāk visi aškenazi žīdi, katra vēsturiskā oda sauc Kaspārovu, tad Karpovu, visbeidzot koncerts atbalsojās Rīgā, šis exodus sauc arī Mihaelu Tālu, arī Dzintaru, kas esot Limp Bizkit skrečotājs,no Latvijas, bet tomēr ne pavisam. Visa milzumlielā tautas jezga izbradā kādam tomātus, citiem redīsus un jau Āfrikā, banānus un ananāsus un aiziet pāna stabulītes virzienā. Palestīnā tiek pielietoti visi uzkrātie ieroči, bērnu strēlnieku un bazukistu leģions cītīgi cīnās ar smago STS piebeigtajiem zīdaiņiem, dievs nemaz nav pamanījis un infekcijas sprāgstošu gaļas daļiņu veidā izplatās un smagi nomoka Palestīniešus. Tik daudz sāpju vienā koncertā vēl nav reģistrēts, nejokoju, bet arī šis koncerts netiek skaitīts, jo ir aizliegts. Tikai rabīni, kas uzskatā, ka dieva vietā atpūšās, jo vienā svētdienā ne tuvu nevar atslābt pietiekamā atpūtā, un slēpjās atejā, kautgan rabīniem nepatīk, kā jāsvilpo pret savu gribu, jāsvilpo jo pavēl, tie dzird, kā skan mans koncerts. Bet svilpošana saskarās ar stabulējumiem no senās Kazārijas himnām, rezultātā rodas akordi, kas atšķir frekvences,tās skaļas skaņas,šis diapazons rada zemē lielas brūces. Rabīns Šimons, būdams sausajā tualetē, atcerējās filmu "Šindlera saraksts", un tikai tapēc, ka no izredzētās tautas, stulbs viņš, rabīns Šimons nesaprot, ka tā ir propoganda, spēlfilma un fikcija un filma nav balstīta uz patiesiem notikumiem. Lai vai kā, visi jūs, kas ticat Holovudas propogandai šai kā vēsturiskām liecībām un vēstures grāmatām, kurās nekad neesat ieskatījušies. Kurš gan neatceras ainas, kur slēpjoties no ļaunajiem vācu karavīriem, žīdi slēpjas kur nu kurais, un bērni slēpjas sausās tualetes ne tik sausajā apakšdaļā. Šimons domā glābties, ielec sūdu piepildītā izrakumā podā. Pirms noslīkst un mirst, pēdējais, ko ļaunuma priesteris dzird ir Sergeja novērojums, šis stāsta, ka strukturālā ziņā sausā tualete precīzi atdarina Sergeja dzīves jēgu - Eklēru. Jehovs dehidrējies no tā cik bieži vajadzēja urinēt un pārvērst manas iekšas dieva zeltainajā čurā. Tāds vājums radītājam uznācis, ka velns viņam pavēlēja svilpot un šis svilpo. Rabīni vairs nesvilpo. Brīdī, kad es koncertējot atskaņoju Kazāru dziesmu, kas sacerēta pirms kazārijas ķēniņš pieņēma jūdaismu un pasludināja šos nevienu semīta asinslāsi nenesošos Kazārus par žīdiem. Es, Simons, jā žīdu vārds, apgraizīts un inficēts, un vairāk nekā jebkas - urīns, pāna dejā, ar stabuli kā mega putekļusūcēju, ebrejus kā putekļus caur etiopiju uz Dienvidāfrikas republikas džungļiem aizvedu, kad beidzās manu aizliegto dziesmu saraksts un visa izraēla sēkla (un pārējie 80-98% aškenazi žīdi) aplaudē un kliedz bez prāta:"Atkārtot, atkārtot". Bet man vairs nav ko atkārtot, es saku serjogam:'Uvidjimse. Poka!' Un mani vairs neinteresē, ko domās visi krievijas šahisti, kas atapsies (ja vispār) bezizejā. un visi pārējie pretdabiskie notikumi par kuriem man vairs nav spēka pastāstīt. Exodus ir noticis, lai jūs redzat, lai pamanat, lai ieslēdziet youtube un uzrakstat Jew World Order un noskatieties. Es esmu pāns un arī mozus,šķeļu okeānu un izpildu nelielu variāciju par tēmu sibemola minorā. Es vai nu noslīku, vai aizgāju dzīvot kā paša dižākā koncerta nospēlētājs zem ūdens, kur ne vells, ne rabīns ne jobanais jehovs mani vairs neizmantos sexuāli un varbūt es satikšu kādu zem ūdens dzīvot aizgājušu šamani, kurš man veiks apgriezto apgraizīšanu, atgraizīšanu, priekšādiņas ataugšanu un es draudzēšos ar tām nārām, kuras okeāns nav izskalojis, bet kuras tam tīk un tiks arī man. Vai nu tā, vai nu nekā.
 

18. Decembris 2018

burvis pidars @ 18:51

Garastāvoklis:: pain

Kā man riebjas, ka vairs vispār nav iespējams atrast gandrīz nevienu datorspēli kurā nebūtu "maģija". Tas vis bezjēdzīgi nogurdina un pataisa spēli par sūdu. Reāli lasīt visu to bullšitu par simts dažādiem spelliem un negribēt lai tādi vispār existē. kādreiz vismaz varēja izvēlēties vai esi burvis vai kareivis, vai pidars. tagad visas nepabeigtās spēles maktētāju idejas tiek noapaļotas kā katrs atsevišķs burvju triks. Un jau kopš(vai pat pirms) Arcanum laikiem, burvim/pidaram ir nenormāls pārsvars par karotājiem. Bet tagad pat karotāji ir seksuālās minoritātes un burās. sūds bļeģ
 

17. Decembris 2018

neglīteratūra nav daiļlitrīga, nav arī mīļa, nav arī cāļa vai cita putna. @ 16:18

Garastāvoklis:: trippy
Mūzika: mirgo apkārt viss klusumā
Tags: , ,

Neglīteratūra ir maza daļa no artūra (baltruņķa) - šī unikālā cilvēka. back in the days (2005-2008?) - artūram bij iesauka asis, kas sākumā bija asais, bet tā kā viņš pārsvarā tusēja ar krieviem (vecrīgas ielu muzikantiem un citiem narkomāniem) tad asais kļuva par asi. whatever, viņam bija ģeniāli izteicieni, lielāko daļu neatceros, bet šo to atmiņā neizdzēšamu.... lūk: "Kapēc es patīku meitenēm kuras man nepatīk, bet džekiem, kuri man patīk, nepatīku es.", vai: "Dzīvei ir jābūt jēgai.", es uzjautāju: "A, kāda tad ir tava dzīves jēga?", asis: "Aizbraukt uz lubančiku pēc gandžas!" un smējās savus pavisam trakos un neatkārtojamos creepy smieklus. Vēl iemūžinājām dziesmā to, ko markas saēdušies tornī džemojām, es spēlēju giču, ulvis basu, un artūrs pie mikrafona runāja savā saraustītajā valodā, kas ik mēnesi kļuva vairāk un vairāk anticilvēciska. Un viņš teica: "Kapēc man nav sarkans mersedess, rolex pulkstenis no KOKaaaaa ha ha haaa".
Ir grūti uzrakstīt par viņu tā, lai tev rastos kaut mazākā nojauta par to, kāds viņš patiesībā ir/bija, ja tu viņu neesi redzējis. Viņam pavisam noteikti bija šizofrēnija. Māte ik pa laikam nosūtija aso uz visādām dīvainām (tipa) dragu rehabilitācijas iestādēm, kas pārsvarā bija konkrēti obscure ekvivalents inkvizīcijas ieslodzījuma nometnēm, kuru mērķis ir experimentēt bioloģiski uz cilvēkiem. Piemērs (pēc artūra mutiski stāstītā): vienu no reizēm māte viņu aizsūtīja uz Pēterburgas iestādi, kurā tjipa ārstē no amfetamīna atkarības, ar metodēm, kas citur (teiksim EU) bija aizliegtas jau pusgadsimtu: asais stāstīja kā viņam lika pie galvas kautkādus sūdus, nezinu kā viņus nosaukt, bet tie sūdi bija pieslēgti pie aparāta, kas rada ļoti spēcīgu strāvu, un viņu noguldīja un pisa elektrošoku/zibeni galvā, bet artūrs točna ir traks, jo viņš procedūru aprakstīja kā: "Prikoļna, kogda davit eljektrichiski, paivljajutsa takiji dve krasniji točki, v kazdamu glazu po adnom.". Vēl visi nosūtītie amfetamiņšiki esot ieslēgti apmēram kā psihenē, bet tieši pie sētas tusējās ātruma barigas un atkarīgie pa logu esot vilkuši ar striķi, zeķi un glāzi augšā high qualitī balto pulveri. Artūrs šņauca un pisās ar kautkādu meiču. Viens džeks esot imitējis intravenozo injekciju, vai drīzāk improvizējis, atradis katedru, viņš mutē sajauca amfi ar ūdeni un tad pa ~50-70cm garo caurulīti pūtis iekšā, ar daudziem piegājieniem; varam tikai iztēloties kā. Asis man to stāstīja atgriezies Rīgā pēc pāris mēnešiem amfja un elektrošoka kombo "ārstēšanas". Un viņa runāšana kļuva ļoti saraustīta, defaultā, tā itkā viņš būtu totāli nosalis un ļoti drebētu. Pārsvarā pilnīgi neviens nezināja kur māte viņu nosūtijusi un pat tas bija vien baumu līmenī. Mēs neuzzinātu pat ja viņš būtu miris.
Asajam paties bija totāli (like autisms) apsēstība ar vienu lietu, tajā laikā ar visu dragu lietošanu (dabūšanu, naudas mutjīšanu, utt.), vienīgais ko viņš vēl mēdz darīt bija uzbrukt random nepazīstamiem cilvēkiem uz ielas vai arī...piemērs no dzīves: Artūrs bija iemācījies pavisam nedaudz spēlēt stabuli (vai blokfautu) un pāris reizes vecrīgā kopā spēlējām uz ielas, līdz... spēlējām pie 'Pelmeņi xxl', to kas atrodās right next to līvu laukums. Starp trijiem un četriem dienā (vasarā, kad pārbāzta iela ar tūristiem un arī netūristiem) igrājām (kautgan asais man pilnīgi visās dziesmās piepūta līdzi vienu un to pašu melodiju, kas pārsvarā nesakrita ar to, ko es spēlēju un dziedu), tad pēkšņi pie mums klāt pienāk Ruslans, tas Ruslans, kurš esot vienreiz apēdis 50 markas, pietam šivas (kurās 2005ajā bija 300 mikrogrami LSD, no jokes), kopš tā laika viņš staigāja apkārt ar austiņām (visdrīzāk ierijis kādu marku) un runāja pats ar sevi, kad Saksafonā bija koncerti, viņš mēdza atnākt un stāvēt ārā (pat neiejot iekšā) klausījās kautko uz austiņām un runāja pats ar sevi. Vienreiz es pajautāju, ko viņš klausās - Ruslans man iedeva austiņas, es paklausījos un what da fak, skanēja Ruslans, ierakstījis savu runāšanu un sapratu, viņš vienmēr staigājot apkārt runājis ar sevi, pavisam burtiski. Nu lūk, pie pelmeņiem sempojām piķi, Ruslans (ar austiņām(protams)) pienāk pie Artūra un sāk dirsties, sakot, ka asis esot viņu uzmetis, kautkad palīdzējis dabūt gandžu, tipa paņēmis piķi lai nopirktu 3 gramus, bet atnesis pusotru, ko Ruslans pēctam nosvēris. Tikpat labi tas varētu būt Ruslana kārtējais gļuks, es nezinu. Pēkšņi ruslans izvelk stroķi un sāk ar viņnu sist artūram, artūrs ar stabulīti rokās (točna pēc sprīdīša) atspārdījās no Ruslana ar kerzām. Visi cilvēki uz ielas šausmināti ieturēja vismaz 10-30hvz cik metru distanci no kaujas, un par to, ka neviens no viņiem neizsauca mentus, es ļoti brīnos. Par artūru vēl ir daudz, ko stāstīt, bet man rakstot iecepīja shrūmi un burti ekrānā kustās jau diezgan neizturami. Jā, bet par to asā apsēstību, vairākus gadus biju UK (Lielbritānijā, un citur), kad atbraucu atpakaļ šeit sūda Rīgā, pārtis reizes satiku Artūru, uzzināju tik vien, ka viņš tagad apmeklē Anonīmos Narkomānus un tipa nelieto, bet vienīgais, ko viņš bija spējīs pateikt bija AN slavēšana un vervēšana, lai tik vairāk cilvēki iestājas Anonīmajos. Reāli viena lieta dzīvē vien, tikai nomainījās uz pretējo. Tagad vairākus gadus neesmu saticis viņu. Ceru, ka asais ir dzīvs un viss viņam kārtībā. Artūr - tas viss tev!
 

1. Decembris 2018

(bez virsraksta) @ 00:59

Garastāvoklis:: cossacks 2:napoleonic wars

Uztaisīju pirmo sēriju (nu jau kādas pāris nedēļas atpakaļ) ''Reliģisko brīnumu apskats aka flaijer rewiew''. Domāju būs arī otrā un kas zin arī trešā, ir nofilmētas, bet nav samontētas. Īsts youtube video bļa.

Te
 

20. Oktobris 2018

elle @ 14:23

Mūzika: zini sūzan, tas atgādina man par cīņu, kas būs jāizcīna mūžu

Tas, kas ir - ir, jo ir tikai tas, kas var būt, ja nevarētu, tad nebūtu un varbūt nevarētu būt savādāk, jo ja varētu būt savādāk tad būtu. Nu lūk un notika, (jo varēja) tā, ka iedomājos elli, kurā esi ieslēgts istabā, kurā uz visām sešām kubika iekšējām virsmām tiek video un audio pārraidīts viss seriāls "Hameleonu rotaļas", loopā, cilvēks lūgtos jebkuru dievu, velnu, elfu dēmonu lai dod cianīda kapsulu pašnāvībai, pat nenojaušot, ka ir tikai pirmajā elles līmenī. Turpinājums ir man nezināms sliktums (kautgan in the short run kumeļu mārītes ir pats par sevi potenciāli nogalinošs elles paveids un kombināvija varētu būt vēl ne otrais līmenis, bet hell: rat shit expansion set)
 

25. Septembris 2018

satricinājums lieks (simon, kapēc vairāk neraksti?!) @ 14:13

Garastāvoklis:: gribu būt resns
Mūzika: mirgo apkārt viss

Kāds zin, ko dara tad, kad galvā pakausī ir rēgi iestrēguši? amputēta visa 5dienas nakts atmiņa. Pēdējais kadrs - izdauzu stiklui beidzot arī es ar roratslēgu. Izdauzu, jo gribēju to pāvestu, kas plakātā, gribēju kā viņam garšo mazi bērni. Ievadu es nokavēju, esot kāvies, dēmoni man ļāva divus džekus aizpist gandrīz puslīdz dzīvus. to man stāstīja viens draugs, kam dzimšansdienu svinībās mēs nedaudz bijām jobanajās existences mokās. Nākamais kadrs esmu tumšā poģikā, tik tumšā, ka pat prāts, ko sadauzīju, nezinu kad. bet esot ļoti piedzēries es nokritu uz afalta, pakausis ir tagad tāds itkā man tur augtu dažas jaunas (visdrīzāk troļļu) ausis. Tad fanātiski atstāju es tumsā roratslēgu, šprici, karoti un diemžēl arī grāmatu par dzejoļiem, tur nedaudz bija rakstīts par tādiem eņģeļiem, kas pisās līdz tiem kļuva bail un spārni paši aizpisās. Neticami neatceros varonīgo cīņu, nākamajā kadrā divpadsmitos rītā pakaļ no narvesena skrien kāda sieviete, nu pārdevēja, jo es nenopirku aliņu un vistmaizi, es paņēmu un viegli aizlidoju, ar tiem papistajiem spārniem. dažreiz transportā es runāju ar mazāk, daudz mazāk iedzērušiem spāņiem. Tad čurāju ar prieku alus pilnu urīnu un apčurāju slieku, visss, savu repu mierā lieku. tagad smadzeņu satricinājums, varbūt tas, ja atkārtotu vēlreiz būtu visam risinājums. vēl daži kadri nebija šeit. un nebūs. tava kāja vecais nāves mušpapīra stilā pūs. lai pūst.
 

14. Septembris 2018

Sen neesmu rakstījis ņifiga @ 13:39

Garastāvoklis:: dumb
Tags:

un neko arī nahuj nevajag laikam. mēģinu rakstīt grāmatu, ja ir vēlme, varu ielikt kādu fragmentu. Iespējams, ka (vismaz tonī) esmu jau to darījis iepriekš. Tieši tapēc man sens paziņa piedāvāj izdot grāmatu. bet vispirms jāsaraksta. Didzi, ja tu lasi, tad atsaucies, mūsu saruna mani mudināja rakstīt. lai gan ne ātri sanāk.

+++

 vispār rakstu, jo gribēju ielikt linku uz savu youtube kanālu, pārsvarā tur ir mana un grupas mazie smirdīgie kociņi mūzika. bet domāju arī likt šo to citu, tikai jāmontē, tagad:

>>>>  Simonsa Krastsa Youtube Channels
 

7. Februāris 2017

nekaanebuushaniisteniiba @ 15:16

Mūzika: kautkaads suuds blakus babaja pleijerii

Murgs, no kura nevar pamosties, jo katru reizi,kad pamnosties, ir shii briesmiigaa lieta - kumelji (inside out joke). Ir arii biistami, paliekot antijunkie environmentaa, dieygan ironiski, skvots, aizskvotota universitaates apakshdalja, pirmais (sheit nulltais jeb ground floor) staavs un pagrabs (un shis neesot vieniigais uniskvots Vaacijaa) jeb shajaa gadiijumaa studenti saaka protesteet pret to, ka (nezinu cik politisku iemeslu deelj) atlaida no darba 4 pasniedzeejus, kas laikam vinjiem patika. Treshaa Berliines universitaaates filozofijas fakultaate, aizfilozofeejaas un izdomaaja neiet prom, muus laikam toleree tikai tapeec, ka vinjiem vajag paraadiit, ka vinji nediskriminee NEVIENU (iznjemot dzhankijus... protams). Katru riitu bailees jaaiet uz ateju (neinternacionaalais protokols) ienjemt ikriita mediciinas devu, nodot var jebkas. Piipeeju kanjepju izstraadaajumus cautr metaala piipi, vinjiem likaas, ka es piipeeju magonju vai kokas lapu izstraadaajumus. No riita vieniigais mierinaajums ir hard drug(s) (and soft drugs and alcoholisimus), vieniigaas zaales pret izmisumu un apzinju, ka ne poriekshaa ne pakaljaa kaa laikaa taa telpaa nav neklaa iepriecinosha, arii veseliiba sajukusi, pietiek ar to, ka labais celjgals izljodziits (klristieshi, aizluudziet, luudzu!(nee jau nee, joks)). Uz ielas kaajas ir viss, viena kaaja mazaak un ir pizduljec, totaals, pat esot uz nakti siltaa pagrabaa ne aukstaa podjikaa vai random ielaa, ja ljoti neveicaas atveert kaadas durvis un ieprieksh izmantotajaa kaapnju telpaa beidzot salaboja atsleegu un vairs nevar nagljakaa tikt iekshaa (vairs nav liidzi visur gaajeej visur liideej stangas, taadas labas, automehaanikkju alkjiimikju) tad aukstaa ielaa vai jebkur kautkur. Psihologjiski gruuti dziivot ar liekuljiem un maskeeties, domaat, vinji zin vai nezin; aptruucies speeka un apnicis man pagruuti saprotamajaa vaacu valodaa runaajoshajos skvota cilveekos ieklausoties saklausiit manas paranojas un/vai patiesi dzirdeetajaa tekstaa noraades uz manas paranojas izvirtuleejumu piepildiishanos, nu katraa gaduiijumaa es reaali neticu, ka vinji vismaz shad tad neaizdomaajaas uz kjurieni mees pusstundu pazuudam, ko daram atejaa,u.c. jaut.? Tas taa, ja kaads domaa, ka esmu nolaupiits (vienreiz, kad switchoju savu host valsti, indra lazhinja iztaureeja sheit un arii kautkur citur internetaa trauksmi, mani dati, esot pazudis, jaazinjo policijai, utt. Pati izdzeesaas no fuckbuka un tad neieveero, ka parasti gan reti ieviesojos, bet tieshi tajaa laikaa vairaakas reizes biju facebukaa, toties postus par to, ka esmu pazudis (man jau pasham taa sen likaas, arii vecaaki un skolotaaji mani taa zaakaaja) es izlasiiju tikai divus gadus veelaak, lasot vecus cibas postus. tas bija uzjautrinoshi, gandriiz kaa lasot savu nekrologu.
 

24. Oktobris 2016

Gan jau @ 20:50

cerams, ka gan jau kāds tur, ārā kādā no realitātes pastāvēšanas līmeņiem ir tas kurš soda, kurš ir kā filtrs (i mean dievs), lai nelaistu netaisnīgumu un stulbumu cauri, uz turieni, uz kādu vietu, kas nav manos spēkos to izdomāt vai nosapņot. nekādu psihotropu palīdzību šajā gadījumā nevarētu uzskatīt par kaut ko tuvāku tam, par, ko nezinām. Zināt, tas pat nebūtu pareizs koncepts, ja runājam par augstākiem informācijas laukiem. Iedomājies kaut ko, kas nepastāvētu Mandelbrota setā (Mandelbrots atklāja, ka grafisks formulas {\displaystyle f_{c}(z)=z^{2}+c} attēls satur bezgalību - visu, kas ir bijis, ir, kādreiz būs vai nebūs,t.i. to var zoomot bezgalīgi, turpinot redzēt fraktāļus, bīstama štelle, es vienreiz par daudz skatījos uz tiem fraktāļiem, ir datorprogrammas, kas radītas, lai tādi dročītāji kā es (nesen pēc gada pauzes nodročīju) var;etu zoomot un pētīt konkrētus un randomus (lai gan pie 666 un 13 notiek interesantas lietas) Mandelbrota seta reģionus, attēli ir animēti un man pietika ar pāris stundām fraktāļu skatīšanās, lai man uz divām dienām (tad atlaida) visas pasaules vizuālā uztvere dekodētu visu fraktāļos, jo no tā vairs nevar aizbēgt, nav neviena 'kadra', kas nebūtu kādā vietā šajā grafikā (setā), ir vieta, kur var redzēt kā tu zaudē nevainību, pēc idejas nevar nebūt. Pēc idejas cilvēki nav spējīgi aptvert bezgalību (vai visumu, no vārda viss, ha) kā konceptu (varbūt tibetieši var, nezinu), nerunājot jau par pašas bezgalības izpratni un spēju to aptvert. Tas jau nekas, ka mums smadzenēs ir čiekurs pinal gland (kas nekontaminēts ar flourīdu izdala DMT (stiprāko halucinogēnu ever), pārsvarā miegā. Tā ir tā trešā acs,par ko dzirdējis katrs, bet ne katrs zin, ka tur tā ir, smadzeņu centrā un ir taisnākais ceļš uz kaut ko, ko saucu par 'universālo informācijas lauku', tas ir kino projektors, kurš spējīgs pieslēgties jebkurai vietai bezgalībā un paņemt imitēt vai nokopēt to, lai dalītos ar citiem. Kaut vai runājot par mūziku, manas mūzikas autors ir sātans, man vienkārši ir bijuši brīži, kad varu saņemt tādu kā e-mailu, gatavu paciņu, man tikai tā jānodpēlē un jāizdzied, bet dziesma vienmēr ir bijusi. Bezgalība pastāv neatkarīgi no mūsu (ne)spējas to aptvert. Un tagad iedomājieties nākamo līmeni, jātiek beyond bezgalība. Tuvākā pieredze man bija mēģinot astrālo ceļošanu, par ko izlasīju kādā dīvainā grāmatā, kur tika minēti arī sexuālie dēmoni, kas barojas no mūsu sexa, kad mēs ar to nodarbojamies, tā kā biju +/- 10 gadus vecs, tad man sexa nebija, bet bija tā savādi dročīt pēctam, zinot, ka ne tikai zirnekļi, bet arī dēmoni skatās, neesmu ne tuvu vienīgais, kas zin. Dročīšana likās drausmīgs noziegums. Mani vecāki savā glupībā nebija spējīgi man izstāstīt par seksu, tā kā, kad notika kaut kas ar veselību, es biju vienīgais, kas zināja, ka tas ir no dročīšanas.

 

2. Maijs 2016

The Scripture Khazars don't want you to see!! @ 10:16

Mūzika: parainstrumentālais šlāgeransamblis "Gulbis"-priecīgie dauņi

*************** 
 Nesen "atrastu vērtslietu" ieķīlāšanas biroju tumšajos pagrabos bija pēdējā vieta, kur par pārmērīgām samaksām esi spējīgs uz kaut īsu brīdi justies kā cilvēks,interneta trūkums tipiskam 'random-infromācijas' džankijam rada smagu abstinences sindromu, daudzi bagāti noziedznieki lauza savas galvas par pagātnes kļūdām- Heroīna kontrobandu un izplatīšanu, gadiem svīstot vaiga sviedros karā ar autoritātēm- oficiālām, kriminālām un reliģiskām (kautkas jau tomēr ir korānā tāds, kas ļauj musulmaņiem vēsu prātu tirgot heroīnu,jihad) Pārdroši vīri (pārsvarā) riskējot visu varonīgā patosā un vienmērīgā drošā pat mātišķā rūpībā piegādājot ikdienas kilogramus pilsētas izsalkušajām, aukstajām un trīsošajām vēnām,uz ielas atkal nonāk vielas, piepilda šīs mirušās zemes zāles stiebriņus, kas stoiciskā priekā uzvar asfaltu, kas atgādina sajūtas ādā, kuru penetrē ar vismaz 40 reizes lietotu 1 ml insulīna šprici, kam pie tam vēl salocījās adata, ietriecoties koka durvīs, kad kautkāds resnais briļļainais stukačš nāca tajā atejā dirst. Tā vieta ir svētnīca, katram narikam, tur notiek mans svētākais rituāls, tur varētu būt ikonas (alberts hofmans, wiljams berouzs un citi draugi), un ka ir paties’ apbēdinoši, nevienā atejā vēl neesmu redzējis piemiņas plāksni ar visiem konkrētajā svētnīcā palikušajiem, asins sastāva uzlabošanas aka dzīvības eliksīra ievadīšanas brīdī pasauli atstājušajiem putniem. Bet tie kretīni(es), kas nāk tur piedirst, lai vēl kādas svaigas fekālija elementārdaļiņas padarītu manu ādu maigu un gludu, tikai no iekšpuses, un labāk nekā krēms. Tie rešņi skaidri redzams gatavojas kautkam nešpetnam, jo katru reizi,kad kāds mani pamana ar šprici (un visu H komplektu – karotīte,filtrs,utt) tie bēg un nekad vairs neatgriežas tur. Es zinu šitos dirsējus, es viņiem piekakāšu baznīcu un paprasīšu, lai man atlaiž grēkus. protams klasiskajā brīdī, kad pirmais svētelis mēģinādams turēt savus teatrālos smieklus sāks stāstīt atšķirību starp katoļiem un protestantiem, es ar vidēji daudz apkakātu 1,5 garu krustu (no tās vēsturiskās ēras posma, kad viņš vēl nebija atdalīts no krusta) un dāvāšu tam jēzus un tā kunga mīlestības cienīgu jēzus ieiešanu subjekta sirdī… pirms viņš sāk man pastāstīt, ka neesot arī pentokostāļi, es faking zinu, ka neesat, zinu, jo jūs ,bļeģ, esat kaku baznīca, un tas nekas, ka es no satraukuma (vai stimulantu,opiātu,pretepilepsijas zāļu un citu vielu) piedirsu pats sev bikses, vispār šķiet, ka pagaidām ir vēl tikai apakšbiksēs, tikai mitrums ātrāk izplatās. Es atvainojos dežūrtantiņai, par to, ka vēdera izejas uz krustā sistā džā (parodijas par kanānu un citu nazaretes iedzīvotāju ādas krāsu 0000 A.D.) laikā kāds dievam tuvāks cilvēks par citiem man ne visai laipni pauda savu viedokli. Tā rezultātā es tikai pa pusei padirsis būdams, mēģināju mainīt situāciju – novilkdams labās kājas kurpi, notēmēju to un protams metu. Cerēju iegūt laiku, jo uzreiz nojautu, ka svētais ir pavisam noteikti Karaļa džeimsa bībeles versijas fans. Īsti neredzēju vai trāpīju pa pareizo vaigu, tapēc, cerēdams iegūt laiku,lai pabeigtu pārkrāsot Jēzu krāsā, kas daudz līdzīgāka tai, kāda raksturīga visiem pārējiem šī reģiona iedzīvotājiem - jaunās derības tīras patiesības un šķīstības stāstos godīgi aprakstītos tikai pāris gadsimtus pēc jēzus nāves. Vismaz tā viņi saka, tie paši, kas noslepkavoja Džonu Lenonu un ļāva Hitleram aizmukt. Tā nu es, uz slepkavības piemiņas statuetes tupēdams metu svētajam ar mobile, kamēr velku kreiso kurpi, nebij laika skatīties vai tas pidars pagriež kreiso vaigu, tapēc metu otro kurpi neskatoties (tāpat kā pirmo), kad pēkšņi notika brīnums, tas kungs iegāja manī, esmu dzirdējis, ka jēzus esot jāielaiž sirdī, es domāju, būtu pavisam sarežģīti, man pat kājās iepotēt nav skils. Bet es nav džeks, kas špricēs Jēzu sirdī (kur nu vēl pārējās top 3 Jēzus administrēšanas metodes – varot caur garu,dvēseli kā arī prātu – tas palīdz izskaidrot mūžsenu mīklu, visos 4 oficiāli nenocenzētajos evanģēlijos tie stāsta par senajām metodēm, kad cilvēkiem vēl nebija uz rokām vēnu nedz hipodermisko injektoru tehnoloģiju, nācās laist (močīt, iebliezt..eu,a varbūt viņu varu tikai šņaukt, varbūt tad nekļūšu par kristieti) jēzu taisni dvēselē un garā, bet šo praktiku aizliedza un kristieši aizbēga uz Parīzi, kur ierakušies katakombās dziļi zemē,tie turpināja laist jēzu it visur, līdz notika neizbēgamais. Es esmu laidis labā rokā, kreisā rokā, paiet gadi - vēnas pazūd; nākamais ir ķerties klāt pie kājām, tad kakla, valdis did his neck in two weeks, tad femorālā vēna. Nav brīnums, ka tie svētie pimpji manā svētnīcā bez jebkādiem sirdsapziņas uzbrukumiem (moška var hujārīt arī tur – sirds apziņā, oxymorons rule) dirš un dirš un dirš un dirš. Bljedj, nezinu, bet ceru, ka ja Jēzus ienācis ir manī ar savu degunu brīdī, kad 76% ekskrementu bija jauki un kārtīgi noklāti smalkā kārtā uz statujas,attēlo nāves soda izpildi tēlnieciski neproporcionālajam Jē-zummm. Jusdams kā Jēzus (visdrīzāk viņš sāk ar degunu) pamazām, bet pamatīgi ienāk manī (es ceru, ka viņš tiks līdz mania sirdij arī šajā veidā). Tas losis, kas man traucēja atlikušo ‘nu jau mazāk kā ceturtdaļu’ kuņģa izejas dabūt no sevis laukā vienlaicīgi ielaižot jēzu arvien dziļāk. Svēto, kas man stādījās priekšā kā pats galvenais visā šajā jēzus kulta bordeļa padarīšanā, es gribēju piekaut līdz nāvei un tad atdot ņujorkas cilvēkiem uz ielas saplosīšanai, pavēstot, ka tas ir Benito Mussolini un bars viņu pakārs otrādi kādā populārā parkā un pēctam vilktu viņu pa ielām “uzvaras pār ļaunumu” parādē – Mussolini pride. Hej, Microsoft wordu kontrolē internacionālais cionisms, Mussolini vārdu autokorekts izlabo,ja nu gadījumā esat sācis ar mazo burtu, I know what you are thinking… you are absolutely correct - vārdu hitler nelabo. Tātad – sāku sist mācītāju (jēzus jau bija izlaidies no mana sūdainā ānusa), kad pār mani nāca apgaismība un es pārdomāju. Es viņu pienagloju pie viena krusta baznīcā, kas tam derēja kā uzliets. Tas cūka blēja tik traki, ka par spīti manai pārliecībai, ka viņam būtu jāmirst lēnām un jāmokās 3 dienas (šitais moška 1ar pusi izturētu), es tomēr nevarēju paciest viņa cūkulīgos kviecienus tās pāris minūtes kamēr mēģināju atrast pie viņiem nedaudz jēzus. Nevarēju paciest nekā, tapēc pienagloju ar vēl kādām 40 extra naglām. Un tad es uzzināju patiesību – pēdējos moku kliedzienos mācītājs nelāgā tonī blēja: “Tie, kas aizgāja pazemē katakombās, jēzu laida pa garu un dvēseli, līdz protams vairs nepalika nevienas vietiņas, tāpat kā tavās roku vēniņās, tu pekles izdzimums, ķeceris. Kristieši, kuri palika virszemē tika nolinčoti,bet… bija viens glābiņš, jēzu vajag durt prātā. Kas mēs, labi zinam, noved pie tā paša rezultāta, prātā vairs nepaliek nevienas vietas. Pazemē dzīvojošie riskēja un ielaida Jēzu sirdī un tas bija tik daudz reizes labāks blieziens nekā no amfetamīna, ka tie kropļi iznāca virszemē, iemācījās, ka var laist arī prātā(sirds ātri beidzās) un nu tu zini.” Es nopūtos, un niknumā, ka nācās klausīties mācītāja pretīgajā balsī, cerot, ka nu tiks atklāts kāds okults noslēpums. Bet tā vietā viņš man pasaka to, ko vienmēr ir zinājuši visi pārējie. Pag, bet kristiešiem taču prāts neatrodas smadzenēs. Ak tu dirsa, es bļāvu un tad sadedzināju to jobano ells izdzimumu – mācītāju uz sārta jeb ugunskurā, nu dzīvu protams. Un tā jēzus vēl šobaltdien klīst pa jūsu vēnām un atgriež zemei sauli, sasilda visus mūs ar neidentificētām psihotropām substancēm no visas plašās pasaules and beyond
 

24. Marts 2016

Masons still FREE @ 10:04

Garastāvoklis:: jomosapiens

kad iepazinos ar skābo (a)sida seru, sāku ievērot, ka superpohās ar galvu notiek šis tas kautkā līdzīgs būšanai lsd intoxikācijā. bet nu nahuj, alkahols ir viena no tām molekulām, no kā uzbūvēts tas būris, kurā dzīvojam, viņiem pat nevajag sargus un signalizācijas,jo būru iemītnieki pat nenojauš cik daudz visumā ir dažādi enerģijas/matērijas blāķi. Kādreiz nebija dators, pat radio un avīze, jēdziens burts existēja tikai klostera trauslajā minikomunā. Un tad vienu jauku dienu, sūcot kokteiļus uz tvaika dzinēja kuģa ''Victorias Lover'' prātoja savas dzērāju ;geniālās domas, ka katra nākamā uzvara ir kā zaudējums,cilvēki spēj attīstīt prātu un kā vissmalkāko mašīnu to lietot, napoleons sapisa franču revolūcijas ieplānotos mērķus, vienīgais, protams, population control ir pozitīvs faktors jebkur un jebkad, kapēc gan nevarētu samazināt neko nenojautošās tautas jau tā zemo intelektu. Megabagātie dzērāji aizsmēķēja savus par 3 mēnešalgām līdzvērtīgu valūtu iepirktos cigārus (un ne jau latvijas maximas algas, pat maza apziņa par matemātiku morgana un rotšīlda kungus varētu novest līdz prieka izraisītam infarktam un abordāžas no glaunā un lepnā kruīzkuģa (runā, ka šeit pat varot vest grēcīgos sodomistus un viņiem viss būtu fabulous modē.... laikam tapēc arī kuģis bija pārbāzts ar zilajiem, gaiši zilajiem un pidariem,u.c.)). tad, sūkājot šos lieliskos, ar nezkādām brazīlijā dzīvojoša melnstrādnieka netīrajām augoņu rokām tītos brūnos zemapziņā vienmēr ar kautko perversu saistītos cigārus - pavisam stulbs tabakas izstrādājums, tipa viņi velk dūmu tikai mutē ja? tāpat kā uzvelk uzvalku tikai uz restorānu (izņemot ja esi no kādas humanoīdu rases, kam jāslēpj savas ārējās atšķirības. Tomēr ir dažas lietas, kas varas struktūrā iefiltrējušajiem humanoīdiem patīk šajā viduslaiku pasaulē) tātad, ja velc cigāru plaušās, tās sāp un vari būt papīpējis, citiem mīnuss, masoniem tieši laikā, bez cigāru smirdīgās zonas, resnajam bagātajam ruksītim būtu jāizgudro dažādas laikietilpīgas, darbirtilpīgas, dārgas un visdrīzāk neiespējamas dabīgās smaržas neitralizācijas tvaika dzinēju. Bez cigāriem reptīļi 4 metru rādiusā izdalītu savu hormonālo teritorijas,pārošanās ielūguma vai jebko, tas ir kā twitters, ja vien suņi mācētu runāt (vai arī mēs mācētu klausīties) tie bagātie pimpji būtu atmaskoti un tad drošvien planēta zeme nonāktu kkādā ''Independence Day'' scenārijā/situācijā. Bet suņiem nepatīk cigaretes. viņiem patīk zālīte, biju piemirsis, tapēc šodien ar maikiju uzpīpējām atkal kopā. Nepabeidzu par cigāriem, vīnam vecums skaitās produktu uzlabojoša kvalitāte, esmu šad tad dzēris kautko, kas tika stādīts priekšā kā īpašs, vecums viennozīmīgi nesabojā vīnu, ,ko gan nevarētu teikt par cigāriem, pašu dārgāko tabaku pirms tīšanas 10-20 gadus tur aromātiska koka mucās, bet cigaretes, kas radās no klasiskās mafijas shēmas, no nikotīna atkarīgi kļuva arī cilvēki, kas to nevarēja atļauties (visdrīzāk vienīgais,ko viņi tā paties ar iedvesmu atļāvās bija shopliftoshana, tajā laikā saukti vnk par lifters, ir slepenās brālības,kur nevienam nav kārtas numurs, tā ir konspirācija zem konspirācijas, katrs no likumpārkāpējiem (tie, kas nav menti,esmu ievērojis, ka varas struktūra turās tikai tapēc, ka pateicoties dažādiem likumiem visām gaumēm un formām, grandiozā pētījumā Luxemburgā tika beidzot izzināts pūļa tendences, par to, ko zināja visi, no mūsu kabatām tikuntā tika izvilkti šādi tādi miljardi - pētījums turpināsies līdz tiks atrast perfektais mančūrijas kandidāts, kas nekad nebūs spējīgs pārkāpt likumu, pat ja jāglābj sava dzīvība. Nebūs grūti radīt arī tādu ķēmu, kas necieš likumpārkāpumus un soda satiktos pārkāpējus pēc saviem ieskatiem. Kopš šie judge dreddo tipa monstri, kuri izvaroja 12gadīgu zēnu par tukšas kolas bundžas atstāšanu krūmos, kopš tā laika likumpaklausīgie un paštaisnie, šīs pasaules šķīstākie tika kastrēti,ņemot vērā, ka šie kropļi bija disproporcionāli daudz, gandrīz kā žīdi,kas iefiltrējuši + - kontrolpaketi savējo ..........<-enter any country] valsts pārvaldes orgānos.Ir taču superbagāti žīdi, kas arī kūpina cigārus un ne mazums. Par ebreju planētu un to kā viņi mani bērnībā paņēma klēpī sēdēt un es raudāju, jo dūmi gāja acīs, mutē degunā un visvairāk dibenā. Kādā no cigāru sūdīgajiem dūmiem brīvajā brīdī, kārtīgs katolis būdams, skrēju uz visām viņu baznīcām,kur panikā un dusmās paziņoju pašiem garīgākajiem un svētākajiem pedofīlijas hierarhijā. Paziņoju, ka ja nedubultosies veco baznīckungu kāre pēc jaunu puiku miesas, tad diemžēl ebreji vinnēs arī šajā aspektā un visur būs nolādētie cigāru dūmi. Kaprizējoši ļaudis saprata, ka šādos gadījumos var glābt tikai divas lietas - bērni (think about the children,your children) un bībele (protams vecā derība, kas atbalsta incestu, jaundzimušo upurēšanu bālam, asinsdzeršanu, ja labi pameklē arī cigāru pīpēšanu) par laimi ''ļaunajiem cilvēkiem'',kas pārstāv viedokli,ka ja personai nav izvēles darīt vai nedarīt noziegumu (jeb nedarīt vai cīnīties ar kastrētu biorobotu, kurš tevi ienīst un grib izvarot, par to pamatīgi nopriecājās valdošās koalīcijas lobijistu organizācija:"Cilvēkus vajag noslaucīt no šīs planētas dirsas, labi, ka likumpārkāpumus ienīstošie indivīdi tomēr atrod veidus kā izvarot noziedzniekus, ja jau radam modifikācijas cilvēka esībā, tad kastrācija kā standartproceduura ljaus mums aatraak padariit sho par savu cigāru planētu"
Tā nu Morgans un Rotšīlds kūpināja savus no indiešu fekālija(vismaz procents) vēl patīkamāk smacējošos cigārus. Par mazu fekālija procentu dārgākajā,smirdīgākajā, vislabāk reptiliāņu un citu lohu no citām planētām dekādēm iemīļotajos cigāros varam pateikties hipsteriigajam trendam "hand made", ir pasaules daļas (arī indija ofcourse) kurās ieejot tualetē (āzijā esot tādas sanitārās normas un prakse un vispār šaubos, ka kāds sūdzēsies un ies atkal klučot uz ielas) ticu, ka nav daudz tādi, kam nav nācies piedzīvot to dažreiz pat treģisko brīdi,kad pārāk vēlu konstatē, ka tualetē nav nekāda papīra - bangladeša, somālija, indija (nesaukšu citas, kuras nezinu, jo moshka tur vispār nav tualete, es arī nahuj nesaprotu, kapēc podu nevar vienkārši izraut un sadauzīt?! jautrāk būtu mazliet.) Šajās un vēl daudzās citās jaukajās valstīs, kur es neko nekad ar kāju nesperšu, par pizģīšanu tak nocirtīs grēcīgo plaukstu, lai otra bedzot var gandarījumā paust:"I told u so".
Tātad pastāv valstis, tautas-miljardi babaju, kas brīnās par tualetes papīru, jocīgi tie bālģīmji. Bangladešā kungs (jo nekungam nav tualete un visi klučo uz ielām) dirsu slauka ar roku, tualetē parasti atrodas tāds sekls spainīts ar ūdeni, par to vai kādam šašlikistānas pavalstniekam ir zināms, ka existē dzīvība, ko var redzēt tikai mikroskopā (aa jaa veel indijas tualetēs, kur kaitīgo baktēriju skaits sasniedzis daudzumu, kas redzams ar neapbruņotu aci un pat ja esi pusakls(kas būtu liels bonuss tādās vietās). Insaideri melš, ka ūdens varbūt šur tur arī šad tad tiekot mainīts, bet par spainīti neuztraucieties, tas šeit būs ilgāk nekā mēs....
P.S.
iepriekšminētais teksts ietver morgana & rotšīlda saburbonizēto vakara domu un sarunu gaitu, kā rezultātā saprotot, ka viņiem nespīd (kautvai scifi kiborgķirurģija šoreiz nodod),bljedj, ja nevaram kļūt gudrāki, tad protams visi pārējie jāpadara stulbi. "Ja tu, piemēram tici jēzus kristus otrajai nākšanai un kā nu vien viskristietīgākie kristieši draudzē ir padarījuši savu personīgo gļuku par ''jāņa atklāsmes grāmatu'", bet tad pēkšņi viss universs mīļi sadodās mokās un realizējās Mormoņu vissvētākā pidara joseph smith izfantazētais pasaules gala scenārijs (dieva noslēpumus viņam iedeva eņģeļi un pēctam arī savāca,slinkums rakstīt jau palika) Mormoņiem izdevās! "Ar ko tad brīvmūrnieki reptilijāņi esam sliktāki?" beidzot no indiešu tualetes iznācis gārdzsošā cigāra balsī komentēja Rokfelllers, jā pats rokfellers, pirmais miljonārs,indiešu ateja varētu būt laba kvesta istaba, tās tagad esot modē Emocijzīme tongue (pirms kāp uz kuģa ne pušplēstu vārdiņu par ''lab''ierīcībām nemelsa.)
Pēc pāris pudelēm konjaka un čupas ar cigāriem plāns gatavs - jāpadara visi (i mean visi) cilvēki stulbi, rezultātā mēs izcelsimies ar prātu un tad varēs nopirkt visu pasauli, pēctam mēnesi, tad marsu....
(Das Grande PLAN):-> izglītības sistēmai par katru cenu jākontrolē, lai audzēkņi ir stulbāki par indivīdu, kam nav oficiālas izglītības. Ir jādod atbildes uz visiem jautājumiem, kas skar pasaules uzbūvi un pasaules kā arī cilvēka radīšanu un daudz citas lietas par kurām neviens patiesībā nekotējās kā experts. Kad stulbināšanas programmu amerikāaņu gestapo sāka iesviest skolā,teļļukā,ģimenē, kultūrā un mākslā, valsts ierēdņiem sejās uzplauka smaids, cilvēki izrādījās desmitiem reižu stulbāki nekā visa apstulbināšanas programma bija domāta. Kā var mācīt neīsto melu vēsturi skolniekiem, kam 8-10 gadu vecumā ir vairāk kā 50% analfabētisms. uzspiestajai ''izglītošanai'' aka brainwashing tātad bija sākumā patiešām jāizglīto cilvēki, jo zināšanas ir spēks, bet pilnīgs stulbums šķiet ir spēcīgāks.
. man liekas esmu atradis kā starp restēm izšmaukt un būris stāvēs kā stāvēdams,bet es būšu brīvs
 

20. Marts 2016

The Scripture Khazars don't want you to see!! @ 22:46

Garastāvoklis:: jomo sapiens
Mūzika: neskan

Šķiet, mūsu kā civilizācijas nākotne (eurowesternā manifesta,but hey it's globalization already) atkarīga no tā, vai naķamās paaudzes (vairāk jau ideoloģiski un garīgi) spēs spert soli pretī patiesībai, kas ir karsta, sadedzina, tad tevī var atpazīt liesmas. Nekāda satraukuma! Visā var saskatīt labo,bet tad tev laikam ir skumji. Ir garlaicīgi, tapēc pastāstīšu, kas notiks bravūrīgajā ne ar ko jaunākajā, toties vienīgajā punktā civilizācijas existencē, kuru var saukt par pēdējo.
Lai gan necerēju izdzīvot līdz brīdim,kad tiks izgudrots "ar sevi runājošais humanoīds"(youtuba vēls pēctecis pārdesmit gadus pēc šīs nenozīmīgajos signālos pieminētās ēras) nodzīvoju pietiekami trekni - arvien straujāk sarūkot interneta pieslēgumam,cenas par baitiem pārsniedza rekordvērtību,līdz pat 4.01Mb/1.00Gm zelta(mani jau kopš pirmās saskarsmes ar šo dilemmu ir tirdījis princips uz kura kādreiz dzelžaini balstījās uzskats,ka:
1)bagātības (kapitāla(ZELTA)) uzkrāšana nesīs tev slavu, lomu starptautiskajās ekonomikas krīzēs - jo vairāk zelta tavā židu bankā,jo lielāka tam ir ietekme uz globālo inflāciju, tālākais ir tehnika.
2)Ir tāda moderna ekonomikas teorija, grams gandžas ir vērtīgāks par gramu zelta. Es neesmu vienīgais, kurš to ir ievērojis. Renesanses kara apsēstie monarhi (un citi fuhreri) mani apbērtu ar pilnīgi jebkuru substanci pieejamu 15.gadsimtā,tad nolaupītu, pavēlētu iejaukties karalisko dārzu florā. Hercogs, kura gūstā strādātu, kļūtu stāvus bagāts, viela, vērtīgāka par zeltu, aug kā krūms bez liekas aprūpes it visur. Mēnesi vēlāk Kazāru spēki iebrukumā zvērīgi noslepkavotu mani, manu hercogu un visus pārējos pilsētā.
3)Vai vēljoprojām pastāv mantots naids starp klasiski uz korupciju tendētajiem filologiem, zelta krājējiem/mahinatoriem un tiem,kuru rokās ir vienīgā substance pasaulē, kas izaug no zemes un ir vērtīgāka par zeltu. Tas rada problēmas, varbūt, ka žīdiem šoreiz, jo tie mainīdami visu savu zeltu alķīmiskās extāzes katarsē pret zaļo,smaržīgo, neatvairāmo. rezultātā dūmos izplenēja pasaulslaveno ļaundaru, mantgrābju un sīkstuļu jebkāda ietekme uz jebko, jauka tradīcija nonetheless.

Nesen "atrastu vērtslietu" ieķīlāšanas biroju tumšajos pagrabos bija pēdējā vieta, kur par pārmērīgām samaksām esi spējīgs uz kaut īsu brīdi justies kā cilvēks,interneta trūkums tipiskam 'random-infromācijas' džankijam rada smagu abstinences sindromu, daudzi bagāti noziedznieki lauza savas galvas par pagātnes kļūdām- Heroīna kontrobandu un izplatīšanu gadiem svīstot vaiga sviedros karā ar autoritātēm- oficiālām, kriminālām un reliģiskām (kautkas jau tomēr ir korānā tāds, kas ļauj musulmaņiem vēsu prātu tirgot heroīnu,hallah hallah hallah) Pārdroši vīri(pārsvarā) riskējot visu varonīgā patosā un vienmērīgā drošā pat mātišķā rūpībā piegādājot ikdienas kilogramus pilsētas izsalkušajām vēnām un atgriežot zemei sauli sasilda visus mūs ar neidentificētām psihotropām substancēm no visas plašās pasaules and beyond
 

28. Jūlijs 2015

baigs pasākums @ 06:36

Mūzika: depeche mode

Pastāstīšu jums kā man patika auzpagājušā gada farmaceitu saietam, lielākajai ballei pasaulē, kas veltīta mūsu nozarē strādājošos, precīzāk, tiem, kas no visas shēmas nopelna visvairāk (atklāti runājot, esmu vienīgais, kam ir tikai viena mutka (specializācijas nozares ietvaros esoša ekskluzīva spekulācija (darbību kopums, kuru mērķis ir no gaisa (ideālā variantā - vakuuma) radīt naudu (ideāls alķīmiķu questa modernizējums paturot galveno mērķi). Šī dikti smukā pasēdēšana (vienreiz (bet sen) redzēju cilvēku, kas visu pasākuma laiku bija spējīgs nostāvēt kājās (toties nekad vairs nav redzēts un neatgriezās mājās)) pašā ziemas saltumā, gada drūmākajā naktī izsenis bijusi kā veldzējoša vājprāta oāze visuresošo potenciālās "īstās" pasaules auksti dedzinošo tuksneša draudu starpā. "Realitāte ir reāla" tā reiz teica māte, man bērnībā bija draugs rodrigo, kad viņam zvanīju uz mājas telefonu, trubu parasti pacēla viņa mamma, kas vienmēr noguruša kaķa ņaudieniem līdzīgā balsī atbildēja, ka "rodrigo nav māaaajās", jautājums par viņa dislokāciju nemainīja savu atbildi: "nezinu". Tad reiz rodrigo nepārnāca mājās, vairs nekad, izrādās viņš bija narkomāns, ko slēpa. Man daudz kas tapa skaidrs - par dzīvi, par dievu, par visumu - vismaz skaidrāks nekā jebkad pēctam savā dzīvē. Pastāstīšu arī par farmaceitu saietu, varbūt rīt, man zaebala rakstīt, būdams medicīnisko zāļu recepšu skribelējuma hieroglifa rakstīšanas (pat lasīšanas) lietpratējs, es neesmu spējīgs izturēt stresu, ko rada katra burta izklabēšanas sausā skaņa un to atkārtošanās izraisītā epileptiskā mocīšanās aizpieres dobuma neglītajā daļā. Nomoka zapļots? risinājums jēlā jēra gaļā (tās tārpu satura īpatsvarā), isāk sakot jāēd tas, kas jāēd karā un vislabāk trulā lohu barā.
 

23. Maijs 2015

auch @ 09:15

solidaritātes skatiens (jeb tā nejaušs uzmetiens) ir pēdējais, kas nodod, pat tad, kad liekas esi izlicies, ka neiederies un tas viss uz tavu kristāldzidro ikdienu neattiecās. Soli sperot iekšā veikalā,kāds garnadzis jau veiksmīgs iznirst ārā un sejā tam ir nepārprotams veiksmes novēlējums arī tev ar poļu naudu iepirkt preču pilnu somu, tas vienmēr uzlabojis omu. Tas ir solidaritātes skatiens un tam pielāgojies gribai nepakļāvīgs smīns,kas var kļūt tev naidnieks bīstams, ja tu izvēlēsies nodot savus visur pastāvošos aroda biedrus. Sava nemaināmā gara biedrus nosmacēt ir vieglāk nekā godam dzīvi velti dzīvot stoicistiskam priekam. Kad lielveikalā krāmē mantas paunā, dažreiz jūti, apsargs uniformā jaunā lūr, un tu pacel acis, pārliecinies, to jau zinot, viņā staro nodevēja skats. Tikai pidars ļoti gļēvs ir nopērkams tik ļoti lēti. Es mīlu citus sargus, tos kas naturāļi parasti,kas jūtās svēti, tie, kas nesaprot, ka arī viņu zoles sūdu vietā rotā grēki. Un arī tad, kad aptrūkušies spēki, bet vairs ne ilgi, jo es (un arī dažreiz tu) slīdu iekšā kādā anonīmā vietā, šoreiz atejā, lai intīmi un saldi tiktu papildināts sastāvs gurstošajās asinīs.. arī tad tev pretī plivinās kāds putns, protams, ievērots tiek klusēšanas kodekss, arī tam nav nozīmes, pat akls būdams zini, ka uz tevi kautvai simto daļu mirkļa glūn kāds labu vēlošs solidaritātes skats. bet es par spīti viņa zinībām par liktens gaitu viltībām nolemju tik padirst un uzrakstīt uz pretī esošajām, ļoti grezni kakām apsmērētā durvju finiera ar izžuvušu flomīti, ka apsargs nodevējs ir pilnīgs lohs.. un saprotot, ka vienmēr esmu tiecies arī es būt nevainojams ideāls un arī vajadzības gadījumā nemanāmi bāls, es asins sastāvu vairs nelabošu, lai ira tizls kā dieviņš vēlējies, (braukt ar miljons zirgagrēkiem protams efektīvāk foršāk, bet nav brīv tev uzņemt degvielu ar degsmi lielu) tagad katru reizi nodevīgi nolaidīšu podā vielu, sekošu pa ceļu,kurā citi mazgā manu veļu, strādāšu es zilā maikā ar rāciju un pārestības smīnu maigo, sargāšu es svešu paiku, sargāšu, jo savādāk tā nevis godam sapūs miskastē, bet negodīgam zaglim māgā sprūdīs barojot tos maitas kuriem tomēr dzīve skaista. sagrūs viss, kas bijis, gandrīz viss. mūžam tomēr paliks katram nodevējam acī nenoslēpjams nodevēja solidaritātes skatiens

 

17. Aprīlis 2015

Doma sindroms (part 1) @ 06:55

Garastāvoklis:: gopniekkalns

Šķiet, mūsu kā civilizācijas nākotne (eurowesternā manifesta,but hey it's globalization already) atkarīga no tā, vai naķamās paaudzes (vairāk jau ideoloģiski un garīgi) spēs spert soli pretī patiesībai, kas ir karsta, sadedzina, tad tevī var atpazīt liesmas. Nekāda satraukuma! Visā var saskatīt labo,bet tad tev laikam ir skumji. Ir garlaicīgi, tapēc pastāstīšu, kas notiks bravūrīgajā ne ar ko jaunākajā, toties vienīgajā punktā civilizācijas existencē, kuru var saukt par pēdējo.
Lai gan necerēju izdzīvot līdz brīdim,kad tiks izgudrots "ar sevi runājošais humanoīds"(youtuba vēls pēctecis pārdesmit gadus pēc šīs nenozīmīgajos signālos pieminētās ēras) nodzīvoju pietiekami trekni - arvien straujāk sarūkot interneta pieslēgumam,cenas par baitiem pārsniedza rekordvērtību,līdz pat 4.01Mb/1.00Gm zelta(mani jau kopš pirmās saskarsmes ar šo dilemmu ir tirdījis princips uz kura kādreiz dzelžaini balstījās uzskats,ka:
1)bagātības (kapitāla(ZELTA)) uzkrāšana nesīs tev slavu, lomu starptautiskajās ekonomikas krīzēs - jo vairāk zelta tavā židu bankā,jo lielāka tam ir ietekme uz globālo inflāciju, tālākais ir tehnika.
2)Ir tāda moderna ekonomikas teorija, grams gandžas ir vērtīgāks par gramu zelta. Es neesmu vienīgais, kurš to ir ievērojis. Renesanses kara apsēstie monarhi (un citi fuhreri) mani apbērtu ar pilnīgi jebkuru substanci pieejamu 15.gadsimtā,tad nolaupītu, pavēlētu iejaukties karalisko dārzu florā. Hercogs, kura gūstā strādātu, kļūtu stāvus bagāts, viela, vērtīgāka par zeltu, aug kā krūms bez liekas aprūpes it visur. Mēnesi vēlāk Kazāru spēki iebrukumā zvērīgi noslepkavotu mani, manu hercogu un visus pārējos pilsētā.
3)Vai vēljoprojām pastāv mantots naids starp klasiski uz korupciju tendētajiem filologiem, zelta krājējiem/mahinatoriem un tiem,kuru rokās ir vienīgā substance pasaulē, kas izaug no zemes un ir vērtīgāka par zeltu. Tas rada problēmas, varbūt, ka žīdiem šoreiz, jo tie mainīdami visu savu zeltu alķīmiskās extāzes katarsē pret zaļo,smaržīgo, neatvairāmo. rezultātā dūmos izplenēja pasaulslaveno ļaundaru, mantgrābju un sīkstuļu jebkāda ietekme uz jebko, jauka tradīcija nonetheless.

Nesen "atrastu vērtslietu" ieķīlāšanas biroju tumšajos pagrabos bija pēdējā vieta, kur par pārmērīgām samaksām esi spējīgs uz kaut īsu brīdi justies kā cilvēks,interneta trūkums tipiskam 'random-infromācijas' džankijam rada smagu abstinences sindromu, daudzi bagāti noziedznieki lauza savas galvas par pagātnes kļūdām- Heroīna kontrobandu un izplatīšanu gadiem svīstot vaiga sviedros karā ar autoritātēm- oficiālām, kriminālām un reliģiskām (kautkas jau tomēr ir korānā tāds, kas ļauj musulmaņiem vēsu prātu tirgot heroīnu,hallah hallah hallah) Pārdroši vīri(pārsvarā) riskējot visu varonīgā patosā un vienmērīgā drošā pat mātišķā rūpībā piegādājot ikdienas kilogramus pilsētas izsalkušajām vēnām un atgriežot zemei sauli sasilda visus mūs ar neidentificētām psihotropām substancēm no visas plašās pasaules and beyond
 

26. Janvāris 2015

rudboys riga city bariga @ 01:24

Mūzika: burzum

mans čoms elvis man pastāstīja:
es shodien atradu pagrabaa pandoras kasti, kartona kasti, kuru es biju izdekoreejis, un iztaisiijis tur visaadas sieninjas un nodaliijumus, un apziimeejis ar visaadiem melniem sapnjiem/murgiem, iekshaa bija cigaara futlaarii pasleepts bajans, tuksha ketamiina pudeliite un koka crackpipe* no kuras bija piipeets vitamiins kautkaadaa hujzinkaadaa sakaraa, kad man vinjsh bija dahuja un graamata "glue" by irvine welsh, taa kaste bija mans fear&loathing chemodaans taalajaa 2008gadā, kad iesāku bakalaura grādu narklietībā
 

10. Novembris 2014

par pasaulēm un totalitariānismu @ 13:33

Garastāvoklis:: unsealed alien files
Mūzika: http://www.youtube.com/watch?v=ck7S8JROIfA

Vai ir daudzi cilvēki,kas nekad nav redzējuši Neidentificētu lidojošu objektu? Biedrs Ulvis man teica, ka viņš nekad nav redzējis. Es tikai vienreiz redzēju to pašu populārāko pulsējošu gaismiņu, kas brīvi virzās pa debesīm visos trīs dimensiju virzienos nenosakāmā attālumā, līdz beigās ļoti ātrā spirālveida kustībā pazūd kādā citā virzienā. Lai gan nebiju skaidrā (jo manos uzskatos ietilpst tas, ka ne tikai kuņjģi, bet arī smadzenes vajag pabarot un, kaut dienu izlaižot tu jūti smagu izsalkumu. Tas, ka tu pie tā jau esi pieradis, nenozīmē, ka arī tavas smadzenes ir izsalkušas pēc siltuma, that being said - lai nebūtu skaidrā nav obligāti jālieto Etilalkohols vai kāda cita narkotika (narkoķik -tas ir lingvistiskais kroplis palicis kopš sadomju pavienības laika, pareizi būtu psihoaktīva substance (including coffeine, nicotine (tas bērniem))) ar mani bija pareizticīgais šamanis andrejs, no kura tajā laikā regulāri iegādājos Tramadolu (muguras sāpēm) un viņš teica, ka šajā vietā tas neesot tik reti, tas bija - aizbraucu ar 15to trolejbusu līdz galapunktam, tad ar kautkādu īpatnēju autobusu un tad vēl jāiet,šķiet sanāk ārpus rīgas, nezinu kā vieta saucās, bet skaidrs, ka ja kautkas lido, to šeit daudz lielāka iespēja pamanīt kā centrā un centrā tādi tieši tapēc arī nelido. runājot par lidošanu/levitāciju, andrejs mācēja taisīt patīkamu Hašišu no latveikas (lv sauc sējas kaņepe) viņš, skaitot mantras no kautkādas pareizticīgo
psalmu grāmatiņas ievāca kaņepes,sarāva kādus pāris kilo un aizveda mājās salika kaudzē, pēctam viņš burtiski ar savām rokām no viņām izrīvē hašišu, labu, es pīpēju, es pirktu, ja būtu pietiekami. andrjuha teica, ka tā esot vecā sistēma. tā nebija vienīgā lieta par ko viņš teica 'vecā sistēma'
 

2. Septembris 2014

nostāsts @ 04:44

Garastāvoklis:: jomo sapiens

reiz kaadaa prieka un ceriibu pamestaa valstii, taas pilniigi bezjeedziigajaa nacionaalaas gvardes legjionaa dieneeja zaldaats (roberts), kuram bija praats. tas bija vinja lielaakais nosleepums. ja godiigi, tas bija laasts. vinja domu algoritmu manifestaacijaam apkaarteejaa videe nebija nedz pielietojuma, pat ne apstiprinaajuma. zinaams, ka praatiigam cilveekam ir vienaldziigas apkaarteejo domas par vinja gariigo staavokli, kaa arii zinaams tas, ka shis notikums ir tikai paarpalikums...
kopsh beerniibas jau zinu (kautgan empiiriskaa celjaa noskaidrojaas, ka ir legjitiims iemesls dzershanai sveetdienaas), ka tas nemaz nenotiek, jo man jau buutu jaabuut mirusham un cietumaa un psihenee un pat trenninjbikshu valkaataaju gadskaarteejaa nometnee, to zinaadams es izveeleejos celju iisto, izveeleejos to, kas sola saiisinaat formalitaates, kas ir jaanokaarto pirms naaves. Izraadaas, ir jaanovelk man tikai dreebes, ahh, jaa, ne tikai man, arii tev, vai arii katram sev, nianses ir aizejoshaas esiibas saals, par shaadu dziivesveidu masu programmaa ir teikts, ka kljuushu baals, bezzobains un sauss kaa saulee pussakaltis maals. Alkohols nepadara cilveekus stulbus, tas gluzhi vienkaarshi izgjeerbj centraalaas nervu sisteemas sabiedriibu, un visu kaartu,rasu un mentaalo orientaaciju paarstaavji tajaa,kaa jau taisni skoloti un piekljaajiigi radiijumi kailuma izraisiitaa kauna vajaati zaudee jebkaadu speeju un motivaaciju turpinaat ierastaas gaitas (iznjemot tos, kam nebija dreebes jau pashaa saakumaa(un tie ir tie, pie kaa jums vajadzeetu griezties,kad nomoka jautaajums: "kaa dievs kungs radiija pasauli?"))...
juus (vai iespējams, ka jūsu radi un draugi, pat uzraugi) pirmajā brīdī pretosies domai par to, ka šis viss nav vienīgi hipotētisks momentuzņēmums, tas izrādās ir konkrēts lēmums, tas ir īpašs militārais uzdevums. šovakar var arī nebūt citas iespējas, cita piemērota brīža, tā kunga laikasprīža, tādēļ roberts tiek nekavējoties, lai neteiktu tik ļoti rupji, autoritatīva spiediena stiprā, bet nepatīkami sasvīdušā pirksta bakstīšanas rezultātā, projām dzīts no savas valsts (Prieka un cerību pamestās Republikas (valsts noslēpums ar daļēji veiksmīgiem rezultātiem jau gadsimtiem slēpj faktu, ka sho valsti ir pametušas arī pašas pēdējās saprāta(arī neprāta un ārprāta,mūžiem krāta) paliekas))). Roberts nekavējoties devās ceļā, kā jau zaldāts,kam par lielu lielu brīnumu bij' prāts, viņš saprata - (kas gan palicis mums tad, kad zaudēts gods(šajā gadījumā pats emigrē))vienīgā iespēja glābt visu palikušo glābjamo un novērst beigas ir atrast tos, kas atcerās un piedzīvoja sākumu (varbūt arī inscinēja(varbūt vispār tikai dirš)) - ko tad dieviņš tādu darīja (un ar ko?) ka sākās pasaulīte? ak šī mīļā mazā pelīte, kas pārvērtās par lielu treknu salijušu žurku. roberts dilemmā: "ja veel buutu taada, ietu es uz durku, neiroleptikas paradīzē iekapsulēt mani bez nekādām morālajām paģirām jums lūdzu ceļos krītot rīt jau". Uzdevuma izpildi es tomēr uztveru kā renesanses bildi - dabiski, ka spriedzē uzvar zaldāts ne jau prāts un būs jādara kā pavēlēts...
militārā misija ir vienkārša, kamēr kristaps vēl nav atjēdzies un ir vēl pilns ar šņabi piestrebies, ir iespēja (neteiksim, ka reta, bet īpaša ar to, ka pēdējā, pirms robja mīļo dzimteni ir pametis vēl arī gods) ir jāuzmeklē kāds, kas kails šī kauna paralīzē nonākušā prāta dzīlēs sēdējis ir ilgāk nekā jebkurš cits, kas, pat ja visi kailo vārdi izrādītos meli, savas existences trūkuma rezultātā nekad nespēs uz to norādīt. nu tad hei, es negribu pieņemt šo pasauli (ja iznāks tā, ka tas ir kautkas vairāk nekā vārds), es negribu nepieņemt šo pasauli. tieši tad, kad šķita gandrīz metri 100 ir atlikuši, kamēr varēs vīrus kailos pašus pirmos viedos skatīt viņu krunkām rotātajos vaigos, modās griba, ievas piektā transplantētā riba. un ja godīgi pat nebij' obligāti alkohola imūnajiem vecajiem tik tuvu pienākt klāt, lai visas pazīmes, kas ož pēc līmes, piespieda man noprast beidzās rīmes ...
 

31. Augusts 2014

latviešu varonis lāčplēsis @ 15:41

Garastāvoklis:: kraty
Mūzika: Коловрат - Кровь патриотов

Blje, nekad neshaujieties ar alu 'Ļāčplēsis', esmu jau vismaz 4 reizes nobaudiijis kratiishanu, kad deficiita un/vai dezinfekcijas motīvu vadīts ūdens vietā izmantoju lāčplēša alu injekcijām. jebkurš cits alus (izmēģināts vairāk kā tūkstots reizes teritorijā no francijas līdz lavijai ieskaitot) ir jauks un mīļs un labāk šķīdina pulverīšus, bet tagad suka jobtvaj maķ mani krata, gan ne tik daudz kā no degpunkta stāra kristapa iemīļotā berlīnas barigas Abu 'kaifa', jo no tā presīte konvulsēja tā, ka arī diafragma mētā plaušu augšā lejā, runa tiek frekvencēta moku frekvencēs un tad pāris stundas vienīgais, ko spēj cilvēkiem striljīt ir:'Enschuldigen sie bitte, haben sie vieleicht aspirin oder paracetamol oder ibuprofen bitte?!', jo tas ir tas, kas palīdz mīzt, kad galva plīst
 

29. Augusts 2014

Dream on @ 19:44

Peec dazhaadu painkilleru (paarsvaraa opioiidu klases) switchinga maratona vai kaa to saukt purnaa maukt, beidzot ietjuunojos uz LYRICA (aktiivaa viela pregabaliins) uzlabots gabapentiins, jeb gandriiz GHB - gama butriaats, slavens ar youtuba video no krievijas, vnk uzraxtiet 'butirat'. Nu tikai pusotras stundas laikaa triis sapnju sesijas ar taadu prikolu, ka pamostoties veel joprojaam domaaju, ka esmu vietaa, kuraa sapnii aizgaaju guleet, esat tachu ieveerojushi, ka no vienas paraleelaas pasaules otraa (un treshajaa ceturtajaa, utt) var nonaakt aizejot guleet, prikols taads, ka tu jau nekad iisti neguli, vnk uzreiz pamosties citaa vietaa un shii ir visnozheelojamaakaa (parasti, ja vien neesi tajaa, kuraa norisinaas veelviens eiropas karsh, treshais laikam, moshka taa ir naakotne un driiz buus un mus visiem buus jaaskvoto, ko tad juus teiksiet par skvoteru eetiku?!) to be continued?

 

Riebīgais mušmirmušmis

papīpē vēl