mapats:
Vai atceraties tās baumas par 100 000 nigeru un dvieļgalvu migrantiem, ko itkā paredzēts ievest Latvijā?

Izrādās tā ir taisnība, plāns ar konkrētiem cipariem, termiņiem un cenu.

no šejienes https://twitter.com/SuipeJanis/status/1787236010574668064#m komentāros ir aprēķinātais grafiks, cik, kad un kāda ir paredzamā attiecība pret latviešiem. Liberasti, jūs burtiski balsojat, lai jūsu ievēlētie psihopāti iznīcina mūsu zemi, tautu un valsti. Sekas varat apskatīties Anglijā, Vācijā, Zviedrijā.

Piebilde ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem - jums iespējams nebūs kur atgriezties, vai uz kurieni atbēgt no vājprāta R Eiropā, jo šo vājprātu komunisti ievazā arī Latvijā. Dānijas aprēķins - visādu čučmeku ieguldījums valsts ekonomikā ir negatīvs jebkurā viņu vecumā, viņi ir apgrūtinājums vietējiem un dzīves līmeņa krituma veicinātāji https://twitter.com/maxtempers/status/1787414823187177804#m

Un progresīvajiem (tiem kas partija) Dziesmu svētki esot pārāk latviski, vajagot svešintegrēt(sacūkot), jau nākošos(ar likumu) https://twitter.com/SuipeJanis/status/1787395244406739283#m

eos:
Noskatījos vēl vienu video ar psihiatru Dr K. un strīmeri Asmongold.

https://www.youtube.com/watch?v=l-r9wITZkG8

***

Tur beigās bija par dating crisis USA un Eiropā. Asmons pateica: "Jā, man šķiet loģiski iet uz randiņiem ar meiteni, kas dara to pašu darbu, ko es. Tā ir vieglāk saprasties".

Tad es padomāju: "Kāpēc man daļa skolotāju šķiet garlaicīgas?". Man bijusi sajūta, ka viņām trūkst radošās brīvības mācīt, kā viņas pašas grib. Skola, izglītības ministrija, pašvaldība
un pašas kautrība liedz?

Es Asmonu skatos, jo viņš visaugstāk savā dzīvē vērtē brīvību dzīvot, kā viņš pats grib. Viņš jūtas brīvs daudzējādā ziņā.

Es arī jūtos brīvs. Es, privāti mācot bērniem šahu un matemātiku, varu to darīt kādā formā vēlos, pat ja ap 95% gadījumu es tik tiešām izmantoju augstskolā apgūtās metodes un maz atšķiros no parasta skolotāja.

Drīzāk runa ir par to, ka es varu kombinēt dažādas pieejas un piemēroties katram bērnam, sameklēt, kas vislabāk der. Es varu iekārtot savu darba kabinetu baltu, salikt tajā augus, vēdināt, varu skolēnam
uztaisīt tēju, ja viņš ir nosalis. Tas ir darba kabinets, taču tā ir arī droša telpa. Safe space, kur skolēnam izrāda līdzjūtību, viņā ieklausās, ar viņu sadarbojas, ja vien viņš pats brīvprātīgi ir ieradies.

Skolā ir citādāk bieži vien. Jo skola līdz 9.klasei ir obligāta, un pēc 9.klases daļa bērnu jūtas vecāku piespiesti iet vidusskolā.

Tādā ziņā man patīk, ka ir aizvien skolas un fakultātes, kur tiešām vienam skolotājam vai profesoram ir viņa pamata klase/auditorija, ko viņa/viņš iekārto kā savas otrās mājas. Ar kartēm, fotogrāfijām, gleznām pie sienām. Ar priekšmetiem, kas rada atmosfēru.


To es arī sievietēs ievēroju, gaumi un stilu, spēju radoši izpausties ikdienā. Kad man kāda direktore jautāja, kāpēs es nestrādāju šobrīd skolā, es biju izbrīnīts par šādu jautājumu.
Es strādāju skolā, kuras direktors esmu es pats. Vai arī - es varu strādāt skolā, kuras direktoram ir viena vīzija ar manējo. Cilvēks, kurš ir pieradis samierināties ar mazumiņu un to, ka, cik labi, ka vispār ir darbs un priekšnieks normāls, par tādu lietu kā radošā brīvība varbūt nedomā. Sevi mīlēt vajag!

Kā saprast no tā, kā sieviete runā par sevi un savu dzīvi - vai viņa sevi mīl, to diez vai var racionalizēt. Varbūt vēlāk mācēšu to pamatot, taču tas ir fantastiski.

alcoholic:
neispējami nedzīvot. holande

eos:
Gan paziņai frizierei, gan draugam dzīvokļu meistaram šogad paliek 44.

Tāds skaitlis, kurš man šķiet jo mazāks, jo mans paša skaitlis paliek lielāks. 44 ir trīsdesmitgadnieks ar pieredzi.

Viņi abi ļoti labi prot savu arodu. Ņem pārāk mazas atlīdzības, ir pārāk labi cilvēki. Abiem bērni izauguši.
Abi ļoti labi saglabājušies. 1980.gads ir pēdējais Mileniāļu gads. Ar viņiem sākās 80-gadnieku paaudze. Viņi sāka iet skolā PSRS.

Viņi abi ir beiguši meklēt sevi, man tāds iespaids, strādās savā profesijā atlikušo mūžu. Abi dzīvo tuvu Rīgai, bet tomēr ārpus tās, kur zaļāka vide, vairāk klusuma.

Viņiem abiem ir kaķi. Viņi savā starpā ir pazīstami, bet toreiz, kad iepazinās, bija precējušies ar pirmajiem partneriem. Abiem ir pašiem savs bizness. Paši sev priekšnieki.

***

No tā, kas viņiem ir, man patiktu vairāk vieduma. Pārējo jau sastrādāšu.

ulvs:
Whoa, nezināju, ka vienas no manas visu laiku mīļākās filmas autors ir uzņēmis ko šādu - "Uz sudraba globusa" (1988). Piemirst nedrīkst! https://m.imdb.com/title/tt0093593/

mapats:
No kāda cibiņa tvitera paņēmu ( bildi )

Lai uzdotu jautājumu - Kas šajā bildē ir nepareizi, kur slēpjas viltus un krāpšana? Es atradu vairākus šādus pavedienus.

gnidrologs:
Hate Speech is just the modern declaration of heresy.
It's a way to shut down dissenting opinions by insisting it is a breach of moral norms, and therefore must be silenced and its purveyors excommunicated from the congregation of "polite society".



Pat mūsu pašu liberāļi, kas paspējuši padzīvot orveliskajā sovokā (tieši viņi visvairāk), tāpat atbalsta sodus cilvēkiem, kas "nepareizi runā un domā".

gnidrologs:
Jā, resniem pusmūža pederastiem patīk transhjūmāņizms, jo viņi nicina cilvēka dabu un savu sačervelējušo miesu.

mapats:



Varbūt bildē kāds atpazīs sevi, no izdzīvojušajiem protams, mirušie to vairs neuztver, tāpat kā dumjie.

mapats:

-Kautkur joprojām ir cilvēki, kuri apspriež Tevi, kāds biji pirms desmit gadiem.
-Ķeriet meli, visskaļāk bļauj vislielākais melis.
-Vai varu nomaksāt nodokli, lai izbeigtu kōvidu, vai tas darbojas tikai ar klimata izmaiņām?
-Vergi neienīst savus saimniekus tik ļoti, kā tos, kuri spējuši kļūt brīvi. (Katons, jaunākais)
-Beidziet vainot kōvidu pie tā, ko nodarīja valdība. Drīkst saukt uzvārdus.
-Kāpēc pederastiem prasās uzstāties bērnu priekšā?
-Visas okupācijas administrācijas uzurpētās pilnvaras tiks izmantotas ļaunprātīgi.
-Laikmets, kad veselais saprāts ir strīdīgs, vājprāts - tikai citādi uzskati un deģenerācija savādāks dzīvesveids.
-Tas joks bija aizskarošs! -Jā, zinu. Es smaidīju, kad to rakstīju.
-Tu nemaksā nodokļus, viņi atņem Tev naudu!
-Jo mazāk talanta, jo vairāk lepnuma un iedomības viņos ir. Tomēr visi šie muļķi vienmēr atrod citus muļķus, kas viņiem aplaudē.(Erasmus, 1509)

covid_19:
dienas nauda valsts ierēdņiem ārzemēs

nu labi dzīvs piemērs, brisele, iz dzīves

konference bošet centrā, nu tur visas notiek

sarunājamies ar manu kuratoru par 13 mio projektu latvijā, ko uzcēla

šis saka, davai pusdienas, es ar nākošo mēnesi pisu prom no šīs huiņas, nāc līdzi iepazīstināšu ar nākošo

bļa a es nevaru to atļauties
- nēnu gan jau iepazīšos, bet tik un tā self shaming ..... vajadzēja iet, bet todien iztiku bez pusdienām un vakariņām, jo mājās biju tikai pēc 1

citās reizēs gāju pie grieķa - friškas ar girosu
kruti, bet max ko varu atļauties

trīs reizes aicināja pēc kārtas ... pieļauju pat izmaksātu, bet es nevaru atļauties tās ēstuves


patiesībā ielūkojoties, ko piedāvā bošet centrā - tāda padomijas rtu ēstuve bwee es izlaidīšu

mapats:
Nedaudz patiesības par transhujārismu.

Kad viņi saka transcilvēks viņi nedomā Tevi pataisīt par supercilvēku, viņi domā ( ... )

mapats:
Reiz sensenos laikos, kādā tāltālā kontinentā bija problēma ar žurkām. Kontinenta valstiņas valdībiņa iedomājās problēmu risināt ar naudu. Ceineris par beigtas žurkas kāju komplektu. Bet žurku problēma kļuva tikai lielāka, jo tāltālās iedzīvotāji nebija pilnīgi lohi atšķirībā no valdībiņas un sāka audzēt žurkas pārdošanai.

Morāle?

Morāle ir :).

snauts:
Vācijā sirseņi ir aizsargājami un sods par to ligzdas izpostīšanu ir 50000 eiro.

covid_19:
vāci sākuši testēt koka vēja turbīnu lāpstiņas, saka ka kļava ir lietaskoks, 60 un 80 metrīgās
esot viegli izgatavot un vēl vieglāk utilizēt


nākošais plānā koka saules paneļi, upss koki jau ir

mapats:

Kā uzlabot dzīvi Latvijas pilsoņiem, kas nav ierēdņi un politiķi. Visus pēdējos piecos gados pieņemtos likumus - atcelt un atlaist pusi no ierēdņiem. Un pabāzt zem īpašas specdienestu uzmanības visas nevalstiskās organizācijas. Pēc tam var sākt runāt par tālāko darbību.

Izrādīsies, ka lietas ko okupācijas administrācija tagad dara(var darīt) ar pilsoņiem ir nelikumīgas pēc agrākajiem likumiem.

mapats:
Kas sanāk, ja idiotu uzsēdina uz riteni - CSN.

Ja daudz idiotus uzsēdina uz riteņiem - piderasi čakarē satiksmi neievērojot noteikumus, ar saukļiem, ka visi pārējie ir sliktie.

mapats:

Pēc notiekošā Latvijā izskatās, ka tiek plānota rokādīte. Jā, jā, tāpat kā nolāpītajā Krievijā. Visus sūdus sakarināt uz liberastiem nr.1(pelnīti), lai uz balta zirga uz skatuves ierastos liberasti nr.2(Jauna kulīte, vēži tie paši), vai liberastu radikāļu partiju(atklātus komunistus) ieceltu par galvenajiem. Kā? Paskatieties ko stāstīja vēlēšanu nodrošinātājs.

Šī doma radās pirms kādas nedēļas, kad parādījās izteikumi, ka vienotība sakārto vēlēšanas pēc savas vajadzības.

Jāpalasa Stendzenieka tvitors, lai uzzinātu, kas tagad svaigs Latvijas politikā, nu bez karogiem un patriotisma divreiz gadā apmēram nedēļu.

eos:
Pārpublicēju šo rakstu no paziņas paziņas bloga, jo trāpīgi pateikts par apzinātību

"Mūsdienu pasaulē viss šķietami ir vienas aplikācijas vai sociālo tīklu ieraksta attālumā. Ar ideālo mēs saskaramies ik dienas – ideālu bērnu audzināšanu, ideālu veselību, ideālām darba dienām. Rodas sajūta – ja informācija par to, kā darīt labāk ir tik viegli pieejama – kāds ir mans attaisnojums nedarīt?

Informācijas aprites temps nekad nav bijis ātrāks, mēs nekad neesam strādājuši vairāk, un nekad uz katru indivīdu nav bijis arī lielāka spiediena pēc sasniegumiem un perfekcijas. Viena no daudzajām problēmām, ko tas rada – mūsu smadzenes vienkārši kļūst pārstimulētas. Tas rada nemieru un trauksmi. Budisti to sauca par pērtiķa jeb nemierīgo prātu, tagad mē zinām, ka pie “vainas” ir amigdala – smadzeņu daļa, kuru ir ārkārtīgi viegli stimulēt. Mūsdienu stimulu pilnajā pasaulē nav viegli dzīvot ar savannas nedrošajai videi radītajām smadzenēm, kuras cenšas reģistrēt katru vides impulsu, lai mūs aizsargātu. Es neesmu neiroloģe, taču uzskatu, ka pamata zināšanas par šo sarežģīto un reizē primitīvo orgānu – mūsu smadzenēm – ietilpst tajā, ko es saucu par 21. gadsimta pamatzināšanu grozu. Bez šīm zināšanām mēs nespējam būt apzināti.

Pieņemu, vārds “apzinātība” jau labu laiku ir zaudējis savu pirmreizējo šarmu; pēdējā laikā tas aizvien vairāk tiek lietots vietā un nevietā. Taču jomās, kas nodarbojas ar mentālās labbūtības veicināšanu, viss agri vai vēlu pie tā atkal un atkal atgriežas.

Ko mēs zinām par savām smadzenēm? Piemēram, to, ka tad, kad mūsu smadzenes ir pārstimulētas, tās “iestrēgst”. Liekas, visa ir par daudz. Neko nevaru, neko nesaprotu. Iepriekš nospraustie mērķi pēkšņi šķiet neaizsniedzami – vai tā būtu maģistra darba pabeigšana, vai jauna darba atrašana.

Gribas vienkārši nolīst kaut kur maliņā, no visa atslēgties. Redziet, smadzeņu prioritāte ir drošība, šī orgāna mērķis ir mūs pasargāt. Smadzenes nevēlas nemitīgi saskarties ar jauno, nezināmo, nesaprotamo un tādējādi – nedrošo. Taču problēma, protams, tāda, ka, mērķu sasniegšana bieži vien paredz tieši to un neko citu; jaunas, nezināmas un nesaprotamas pieredzes.

Kā tikt ar to galā? Tas, ko dara mani klienti un ilgstoši esmu darījusi arī es – mēs vienkārši sevi piespiežam. Darām, kaut bail, riebjas, negribas. Un tas strādā! Āķis tikai tāds, ka šādi ir neiespējami noturēt motivāciju ilgtermiņā.

Smadzeņu centrs, kas ražo dopamīnu, kas mūs dzen uz priekšu, ir cieši saistīts ar smadzeņu baudas centru. Tas nozīmē to, ka smadzenes nav ieinteresētas darīt kaut ko, kas tām liek justies slikti. Īstermiņā sevi pamocīt ir iespējams; darīt, nejūtot gandarījumu, darīt par spīti. Taču ilgtermiņā smadzenes ir gatavas darīt tikai to, ko tās saista ar baudu. Piedevām mūsdienu pasaulē ir pieejamas tik daudz vienkārši iegūstamas baudas! Sociālie tīkli, cukurs, ekrāni. Kā pierunāt smadzenes uzrakstīt maģistra darbu, nevis noskatīties kārtējo seriālu?

Pirmais solis ir novērošana un līdzjūtība. Lamājot sevi, ir iespējams saņemties tikai uz brīdi, nevis gūt motivāciju. Pavēro sevi. Neanalizē un nesodi. Sazemējies, saslēdzies ar to, kā jūties. Vai tev ir bail? Vai gribas aizbēgt? Vai ir dusmas? Emocijas nav šeit, lai mums traucētu, tās ir šeit, lai mums pastāstītu kaut ko par mums pašiem. Paliec uz brīdi ar savām emocijām, kaut arī tās ir nepatīkamas. Mēģini saprast, ko ķermenis ar šo emociju tev mēģina pateikt. Konstatējot nogurumu, varbūt ir vērts apstāties un atpūsties. Konstatējot bailes, varbūt ir vērts dot sev vairāk laika, sadalīt lielo pienākumu mazākos solīšos, sastādīt detalizētu laika vai darbu plānu. Līdzjūtīgi iedziļinies situācijā. Pajautā – kā es sev varu šobrīd palīdzēt?

Otrais solis, kas strādās īstermiņā, ir smadzeņu “pārstartēšana”. Ir dažādi vingrinājumi, kas palīdz to izdarīt brīdī, kad tu jūties paralizēts, iestrēdzis, vai kādas sajūtas pārņemtas. Pētījumi rāda, ka, lai “restartētu” smadzenes, ir vajadzīgas ne mazāk kā divas minūtes. Izdari pāris dziļas ieelpas un izelpas, lai apturētu traucējošās domas, uzliec taimeri uz divām vai vairāk minūtēm, un kārtīgi izpurinies. Iztēlojies, ka tev uz brīdi ir pieslēgta elektrība. Purini rokas, kājas, vēderu. Svarīgi ir kratīties un purināties, jo mērķis šai darbībai ir sevis atslābināšana, nevis nogurdināšana. Skan smieklīgi? Tomēr pamēģini.

Trešais solis, un tas jau ir mēģinājums sev palīdzēt ilgtermiņā, ir sevis fokusēšana. Šajā stimulu pārpilnajā vidē mūsdienu cilvēks bieži jūtas pazaudējies. Tas ir saprotami, un tomēr rada ne mazums ciešanu. Apzinātība paredz laiku, ko veltām sev, un tikai sev, lai apstātos un izvērtētu – kas es esmu, kas ir manas vērtības, ko es vēlos no dzīves un kā to dabūt. Ja instagram algoritms vai kaimiņiene mums pateiks priekšā, kā justies un, ko no dzīves gribēt, diez vai mēs beigās jutīsimies laimīgi.

Nezinot savas vērtības vai galvenos dzīves mērķus, ir grūti, piemēram, atrast darbu, kas patiktu, vai saprast, kā izvēlēties tēmu maģistra darbam. Neapzinoties, kur visu laiku pazūd laiks un nauda, ir grūti, piemēram, atrast brīžus kvalitatīvai atpūtai vai beidzot nopirkt sen kāroto sporta zāles abonementu. Lai fokusētos, ir nepieciešama skaidrība, un, lai gūtu skaidrību, ir nepieciešams apzināties, kur un kādos brīžos, mēs tērējam savu laiku vai enerģiju. Skaidrība rada miera, drošības un pašpārliecinātības sajūtu. Tā ļauj ne tikai sasniegt mērķus, bet arī rūpīgi izvērtēt – kādiem mērķiem es vispār vēlos tērēt savu laiku, enerģiju un naudu.

Skaidru prātu un saulainu pavasari vēlot,

Krista Anna Belševica (Zalāne)
rakstniece, pētniece, radošuma un akadēmiskais koučs"

eos:
Ar labāko draudzeni martā izveidojām slinkuma sarakstu/ prokrastinācijas sarakstu.

Tajā ir lietas, ko it kā vajadzētu darīt, bet atliekam nedēļām, mēnešiem ilgi.

Bez triviālām lietām kā atcerēties nomazgāt durvju stenderes reizi divās nedēļās, nevis divos mēnešos, tur man ir

1) Igauņu valodas mācīšanās, lai varētu izlasīt grāmatu
2) 40 lpp stāsta uzrakstīšana, jo Rakstnieku savienības eksperts teica, ka man jāiemācās rakstīt plašāk

Šodien ir pat man brīvdiena, tāpēc būs jāķeras pie punkta numur viens.