sramgni:
Pēc trešā oktobra.

sramgni:
Nopirku taktiskās bikses.

sramgni:
Kā jau biju solījis, aizgāju uz klases salidojumu un parādīju urlām, kā es pīpēju cigareti.

gnidrologs:

iive:
Izstādes telefonam velku laukā no Cibas vecos sapņus. 2012. gadā ir tāds interesants:

"sapnī redzēju, ka man iemeties banāns ceļgalā. kāja bija kaut kā atlūzusi vaļā (pašķirama kā kabata tā arī stāvēja, asiņu nebija, sāpes gan) un tur bija sastampāti banānu mīkstumi un mizas. visu laiku vilku, vilku ārā, bet pēc brīža atkal nevaru paiet, atkal banāns kājā."

ulvs:
Mani aģenti elfi-toksikomāni salaboja leitestus https://sviests.store/

ulvs:
Agrāk cibā bija tik daudz cibiņu, ka nevienam nevajadzēja leitestus. Varbūt cibai vajag efektīvu reklāmu, kas īstenota šaurās aprindās?

ulvs:
Tā kā dzīvē viss ir labi un es jūtos burvīgi, atklāšu jums vienu noslēpumu, ko esmu turējis sevī apraktu, kopš Cibu pameta Deniss.

Es nobijos, ka viss tiks aizvērts, sazinājos ar Inbox un nopirku Cibu.

Tas, ko jūs visi te rakstāt, jau ilgu laiku pieder man.

ulvs:
Biju Mišelas Gurēvičas koncertā. Viņa mani patiesi aizkustināja (kā vienmēr). Centos tikt beksteidžā, lai sarunātu savu dalību viņas pavadošajā grupā (speciāli nācu viss melnā - zilā žakete novilkta un salocīta manās rokās). Es ienāktu beksteidžā ar vārdiem, ka viņi ir absolūtākā pasaules klase. Tad es apsēstos un ar mazliet viltīgu smaidu (it kā zinādams viņas nākošā gada horoskopu) teiktu: “Es nespēju neatnākt un neuzrunāt jūs, mīļie, jo es redzu un es dzirdu savā galvā, kā mana klātbūtne un basa un vietām uz 2. ģitāras paceltu šo mūziku pārpasaulīgā līmenī. Jums jau ir liegi psihodēliska dimensija, pateicoties burvīgajam skotu baritona ģitāras spēlētājam, taču es jums [Mišelai, baritonistam un bundziniekam] piešķiršu 4. dimensiju. Zemes un kosmosa ass faking dimensiju. Straight to fucking Saturms pentagon and back. Tā būs grandiozā kiča pārdoze! Pasaule ko tādu nenūs pieredzējusi!”

Sukas apsargi neielaida mani beksteidžā. Beigās mani kā vienu no pēdējiem izdzina no zāles. Un, ārā pīpējot, sajutos kā sūda stalkeris. Tā sākās mans mājupceļš.

Labi izdejojos.

ulvs:
Mikromotivācijas. Mikromotivācijas ir dzīves laimes un panākumu atslēga.

ulvs:
Man kopš 2004. gada 20. janvāra pieder Sviesta Ciba.

sramgni:
Frosty the Snowman going, I'm going.

sramgni:
Stimorol and Timotei.

ulvs:
Atzīšos- mīlu savu ģimeni un draugus.

ulvs:
Mani dzīvē uzjautrina daudz kas. Taču man īpaši smieklīgs šķiet t.s. neveiklo ķirzakcilvēku fenomens. 

sramgni:
Pašiem savs gāzes katls.

ulvs:
Atcerieties tādu dročītāju kā nulle? Tas frīks pirms padsmit gadiem aizgāja no darba LR1, lai varētu dzīvot pie mammas un 24/7 edžot, masturbēt, skatoties interneta porno. Es, būdams lētticīgs, to humanoīdu piesaistīju savam šīs vasaras ierakstam, ieskaitīju avansu, un viņš mani uzmeta. 

Tikai pēc tam no Rudaka uzzināju, ka to kropli ar visu mammu izlika no dzīvokļa, un viņš tagad ir bomzis. Cilvēkiem, kuri no manis izkrāpj manu dzīvības avotu (vienalga kādā formā) es vēlu izplēnēt.

mapats:
Interesanta doma.

Ja beidzot saproti, ka holokausts ir meli un krāpšana, tad žhīdu vara pār tevi izgaist.

sramgni:
The longer the hammer, the greater the force. The harder you swing it, the harder it hits.

sramgni:
Savlaicīgi ziņoju par incidentu.