Par otro tā īsti gan nav. Vienīgais labums, ka nav viegli pierādīt, jo vai nu jābūt četriem vīriešiem lieciniekiem (kas ir, ēēē, diezgan mazvarbūtīgi), vai arī pašai trīs reizes tiesā jāpasaka, ka to ir darījusi.

Nē, nav tiesa.
Tas, ko Tu raksti, attiecas konkrēti uz laulības pārkāpšanu. Un islāms - atšķirībā no kristietības - ar laulību saprot tieši noslēgtu, aktuālu laulību, nevis arī potenciālo, kas kaut kad varētu iestāties.
Tātad, ja nokniebjas (un tiek pieķerti, un ir visi attiecīgie pierādījumi) precēts indivīds A un neprecēts indivīds B, tad A par to patiešām draud nāvessods (neatkarīgi no dzimuma), savukārt B paredzams daudz vieglāks sods - visbiežāk tas ir pēriens vai neilgs ieslodzījums. Ja A un B abi ir neprecēti, noper vai iesēdina abus. Vai vecāki ātri saprecina, pirms šmuce nākusi zināma ciema ļaudīm.:)
Cita lieta, ka dažās zemēs, ja B ir meiča, bargs papucis vai brāļi var viņu noslaktēt (jo prece tagad ir brāķēta, tāpat nebūs, kam atdot), bet tas neizriet konkrēti no islāma tiesībām (kuras paredz sodu šādai praksei), tāda tradīcija var pastāvēt arī citās patriarhālajās kultūrās.