Kaut katru rītu mostos ar domu, ka vo šodien gan iespringšu visu noarhivēt (tas tomēr darbietilpīgs process, jo neļauj - vismaz uz MAC - noarhivēt visu gadu ierakstus optom, lai vecumdienās varētu memuāros iekļaut) un izdzēsties nahren no cibas, tā atkal gadās kas interesants, ar ko vēlme arī šeit padalīties (jo manas aktīvās virtuālās gaitas rit citās ārēs).
man šī Kļaviņa analīze izskatās pēc uzbrukumiem salmu vīram. Vispārējie stereotipi jau nav tik daudz par to, ka latvieši nedzīvoja pilsētās, nepiedalījās karaspēkā un reizēm neveidoja uzkrājumus. Vismaz pēc manas, skolā iegūtās virspusējās izpratnes, svarīgāk liekas tas, ka monopols uz varu, likumdošanu, izglītību, kultūru, būtiskiem īpašumiem utt. piederēja nelatviski runājošajiem. Tātad bija "stikla griesti" sociālajā mobilitātē, kuriem tikt pāri varēja tikai ar pārvācošanos. Neredzu, kā Kļaviņš to apgāztu.