man šī Kļaviņa analīze izskatās pēc uzbrukumiem salmu vīram. Vispārējie stereotipi jau nav tik daudz par to, ka latvieši nedzīvoja pilsētās, nepiedalījās karaspēkā un reizēm neveidoja uzkrājumus. Vismaz pēc manas, skolā iegūtās virspusējās izpratnes, svarīgāk liekas tas, ka monopols uz varu, likumdošanu, izglītību, kultūru, būtiskiem īpašumiem utt. piederēja nelatviski runājošajiem. Tātad bija "stikla griesti" sociālajā mobilitātē, kuriem tikt pāri varēja tikai ar pārvācošanos. Neredzu, kā Kļaviņš to apgāztu.