tak nevajag mēģināt risināt problēmas ar līķi - līķim nav lemtspējas

vajadzētu visas problēmas risināt vēl dzīvam esot

piemēram īpašumu reģistrēt uz 50/50 domājamām daļām - ja uzrodas kāds brālēns, viņš kļūst par līdzīpašnieku, bet lietot šo īpašumu nevar bez partnera piekrišanas - ar dzīvokļiem vēl jautrāk - nevar pat ievākties dzīvoklī bez līdzīpašnieka, jeb kas dotajā mirklī ir arī īrnieks, piekrišanas nedz arī iemitināt tur kādu bomzi

pasties, kā iekrīt n/ī izsoļu uzvarētāji nopērkot dzīvokļus ar īrniekiem - īpašnieks esi, rēķinus maksā (kas šajā gadījumā 50% pienāksies arī brālēnam maksāt - bez lietošanas tiesībām), bet ārā dabūt nevari nekādīgi

mašiņas var lietot uz pilnvarām vai kādiem līgumiem etc - jaunajam "īpašniekam" vecie noslēgtie līgumi ir saistoši

vārdu sakot - nevajag mēģināt problēmas risināt ar līķi, kad dzīvam esot to visu var atrisināt daudz elegantāk

tas, ka mantiskie jautājumi nu gan ir risināmi, liecina kaut vai uzņēmumu pārvaldīšana, kur (līdz)īpašnieka/akcionāra nāves gadījumā uzņēmums nelikvidējas, bet turpina normāli darboties - mantojuma jautājumus šajā gadījumā aizstāj civiltiesiskie jautājumi, kas arī ir mans viedoklis kā risināt partnerības jautājumus nereģistrētos gadījumos, kad mantojuma tiesiskais regulējums vienkārši neattiecas - tas gan prasa zināmu piepūli dzīves laikā - bet vai tad tas nav labs iemesls parādīt, ka visi mūs nemīl un neviens nesaprot

Pirms pāris gadiem presē līdzjutēji vaimanāja par gadījumu, kad sievišķis 10 gadus nodzīvojis civillaulībā, kopā māju uzbūvējuši, nu tur visu iekopuši, bet tad vecais ar infarktu penālī iespēlējis - ieradusies šamā šķirtā laulene un bērna māte, 15 gadus neredzēta, un izmeta sievišķi uz skaitli 3 ārā no viņas pašas būvētās mūža pils. Kā nekā kinders no pirmās laulības ir vienīgais mantinieks. Nekas unikāls - tā gana bieži notiek. Acīmredzot likumdošanā, kā tu saki, viss nu ir sakārtots un ļaudis var mierīgi dzīvot kopā arī nereģistrējot laulību, tikai visādas tur tās Freimanes u.c. mozaīkas to nezina, ka var tā dzīvot kopā, noslēdzot kopmantas līgumu un neķert ne par ko kreņķi.

vai nu tu nelasi ko es rakstu vai spītīgi nevēlies saprast

ja cēlais aizgājējs būtu reģistrējis zemesgrāmatā kopīpašumu, būtu parakstījis ar daiļavu īres līgumu, tad vecā laulene ietu ganos

bet kādam jau vajag vaimanāt par sūro dzīvi, īpaši kad visi zvani jau nozvanījuši - ko citu padarīt?

ja vecais visu kopdzīves mantu reģistrējis uz sava vārda, nekādus līgumus ar savām piegulētājām slēdzis nav (tai skaitā laulību līgumus), tad protams vainīga valsts un mantošanas likumdošana

vai ne? tā tas sanāk? ;)

es speciāli rakstu pa soļiem, lai labāk saprotams

visa mana opusa jēga, ka lai neneizētu vajag vai nu mazgāties vai kasīties

bet kas nabags ziepēm vai slinks pakasīt, vienmēr var iet pie saeimas stūra valdību lamāt

ja nevari caur mantošanas likumdošanu lietas apdarīt - un neprecētie tiešām to nevar - nevar nekur nedz latvijā nedz uz mēness tad vēl dzīviem esot ir jāuzņemās atbildība un jārisina lietas un savstarpējās attiecības civiltiesiskajā ceļā - slēdzot līgumus un reģistrējot 50/50 mantu vai ko - tas pats ar kontiem - ir iespējas taisīt kopējus kontus un uz kopējā konta vairākas kartes

bet ja slinks līgumus slēgt, ja skops mantu kopā reģistrēt un kontus dalīt - tad nekas neatliek, kā ar freimani pie rokas iet piketēt un praidot

un pašās beigās retorika: diez kā freimanes likumdošanas iniciatīva palīdzētu nabaga sieviņai, ko vīrs tā nemīlēja, ka 10 gadus nedz apprecēt jēdza nedz īpašumu uz viņas vārda piereģistrēt, nedz prastu īres līgumu sastiķēt? ;) nekā nepalīdzētu!

Nuss, pirmkārt neesmu diez ko attapīgs. Otrkārt, par spīti rožainajai ainai šķiet, ka ja A+B kopdzīves tandēmam likums automātiski garantē konkrētu garantiju paketi, bet B+C kopdzīvē negarantē neko (tb teorētiski panākt kādas nebūt ar likumu aizsargātas garantijas var, izdomājot visādus viherus, grūžot nauydu juristiem, slēdzot virkni līgumu un vienošanos), tad rodas naivas aizdomas, ka tiesiska līdztiesība šai nepastāv un B+C tandēms tiek diskriminēts.

Taču pieticīgi pieļauju, ka Austrumeiropā u.c. trešās pasaules valstīs tas šķiet OK, ja esi tai grupā, kam garantijas pienākas automātiski (tad tie otrie ir vaimanātāji).

kopdzīve kā tāda garantē vien izdevumus un ja neregulēta, tad pa kādai venēriskai slimībai gan ab gan bc gan visiem pārējiem burtu salikumiem - kopdzīve ir nekas likuma skatījumā, ja nu vienīgi saimniecības naudas kopēja kasīte

tie pirmie taču tāpat saņemās dukas un notek pie valsts ierēdņa, ne tā? lai reģistrētu laulības - gluži kā tu pats

tavā piemērā tas čalis nekur nenotecēja, bet natūrā karoti nolika

kur te valsts vaina, nesaprotu - sit mani nost, nesaprotu kas tur jāglābj un kas jādzēš

kļūda, kļūda, kļūda - nekas automātiski nevienam nepienākas

ikkatram kaut kas jāpiepūlas, lai pienāktos - to arī glagolēju ar neapslāpstošu jaudu

ja tā kopumā ņem, tad visa šitā ambrāža ir pielīdzināma sieviešu un vīriešu tualetei

tas, ka vajadzības ir visiem un viņas kaut kā jākārto, to it kā neviens nenoliedz

tas, ka vajadzības jākārto tam piemērotā vietā un veidā arī visi saprot

bet daži par visām varēm grib lietot tualeti ar pisuāru (tas piemēra labad), bet klaji ignorē uzrakstu uz duravām V (em - vīriņš ar katliņu, pusītis stāvoš kājās ar lociņu etc) bet iespītējušies ignorē duravas ar uzrakstu S (žo - tupoša meitenīte, svārciņi, etc)

nu ko tu tādam padarīsi, kas laužas nepareizās duravās, ja turpat blakus brīvas citas? pie kam deklarē ka visiem jāiet tikai vienās duravās un tas esot pareizākais ceļš ;)

ja? Es gan izlasīju šamo likumprojekta piedāvājumā pavisam ko citu. Tb piedāvājumu, ka ja 2 pieauguši cilvēki (neatkarīgi no dzimuma, tb vai tas ir V+S, V+V vai S+S) dzīvo kopā un uzskata savu mantu par kopīgu, tad ļaut to piereģistrēt (nevis kā "laulību" - tā lai paliek kā svētumu svētums kam tā svēta), bet kā mantisku kopdzīvi un lieta darīta. Tb laulība paliek, kā Satversmē noteikts, tur "savienība starp vīrieti un sievieti", bet te vajag tikai juridisku ķeksīti, ka dzīvo kopā, automātiski tur mantošanas tiesības, kopdzīvē iegūtās mantas kopība, savstārpējā atbildība utt., tb utilitāri un sadzīvē nepieciešami jautājumi. Durvis ir divas: uz vienām "laulība", bet uz otrām "kopdzīve". Uz ieiešanu pirmajās nepretendē, taču nezin kāpēc tās otras durvis neļauj ierīkot - būs vienas un ja neatbilsti tam, kas rakstīts uz tām, tad pis pa trasi. Kāpēc nevar būt 2 durvis?

lūk - beidzot!!!!

es šito postulēju jau kādus gadus (vairākus) atpakaļ, ka zilie lai liekas vienreiz mierā un laulības lietās nemaisās

kā jau minēju problēmas ir vairākas - mantiskā ir špicka un tai ir risinājumi

bet neatrisināts paliek tā sauktās apmeklējuma tiesības, kad kāds var netikt pielaists slimnīcā, cietumā, morgā pie pacienta, jo nav laulāts

tad te nu es iesaku pavisam vienkāršu metodi - gluži kā bērnus, pasē ieraksta to, kuru tu vēlies redzēt pie savas mirstamās gultas ;) tur pases beigās pat speciāla lapa atstāta - ko kontaktēt īpašos gadījumos - vot tas tad arī lai iegūst apmeklējuma tiesības

i nekādas satversmes grozīšanās, ne jaukšanās mantošanas kārtībā un finesēs ;)

kaut kā tā vārdu sakot un bez kaku smakas ;D

Kas beidzot? Jau šī puksta pirmajā rindā rakstīts: "Seksuālās minoritātes Latvijā nerunā par iespējamo viendzimumu laulību, jo Satversme konkrēti nosaka, ka tā ir savienība starp vīrieti un sievieti, un piedāvātajā Partnerattiecību likumprojektā netiek runāt par bērniem un adopciju".

Ļautu kādā tur PIDā vai VIDā piere∂istrēt vienā piegājienā tās partnerattiecības un miers mājās - neviens dzimtsarakstu nodaļas nešturmēs, nevajadzēs ar 100&1 papīru kārtot, lai tur dabūtu atļaujas, kas drīkst pie mirstamās gultas stāvēt vai parakstīt atļauju operācijas veikšanai u.tml. Visi priecīgi.

Tak pret gan Šlesers un Zatlers, gan latviešū tauta (protams, neviens pat nav palasījis likumprojektu, kas gan nekavē izteikt viedokli). Kāpēc, man nav skaidrs. Visi stāsta par kaut kādām durvīm, kur nevēlamie cenšoties ielauzties kā nēģeri autobusā ar uzrakstu "white only".

tu palasi tālāk - tur šamie runā par bak pedo niger only par viendzimumu partnerību - nevis vienkārši par partnerību, bez tam laužas atvērtās duravās, nevis risina problēmas kuras diskutētas augstāk

Nu bet loģiski - tāpat kā vislatvieši tur rūpi tikai par latviešiem kā etnisku grupu, nevis valsts koplabumu, arī mozaīkieši pārstāv tikai savu grupu. Un tas, kas zem tā partnerattiecību likuma palien arī heteroseksuāli pāri, kas vienkārši negrib laulāties, tas uz viņiem tak neattiecas. Viņu lieta ir iesniegt likumprojektu, ko tad juristi pieslīpē (un arī nelaulātie heteroseksuāļi attiecīgi iegūst normālu tiesisko statusu, jo arī viņiem tās duravas slēgtas).

Bet viss jau pārāk vienkārši. Ja šitā vienkārši ņems un pieliks punktu, tad takš nebūs par ko cepties.

laikam sākam iet pa otru apli

mantiskās, mantiskās - viņi grib risināt mantiskās problēmas, kas kā reizi nav problēma nedz hetero nedz homo pāriem

bet tas kas tiešām ir problēma viņi risināt netaisās - tās pašas piekļuves problēmas, adopcijas etc.