Kaut arī jau labu laiku esmu sapratis, ka rakstītam vārdam ne vienmēr var ticēt, tb ja uz malkas šķūnīša sienas ar krītu uzskricelēts MAUKA vai ХУЙ, tad tomēr liela varbūtība, ka tai šķūnītī tik un tā iekšā ir malka un vecas, zirnekļtīklu iekūņotas ragutiņas, nevis agrīnās pubertātes sapņu iemiesojums. Taču laiku pa laikam iekrītu atkal un atkal, kaut to visu zinu. Vo par provi, cenšos atvasei kā vienīgo pieejamo našķi nodrošināt hematogenu, jo kopš bērnības dzīvoju ar pārliecību, ka gan veselīgs, gan garšīgs. Proti, pēc receptūras tas ir liellopu asins pulvera sajaukums ar kondensēto pienu, tb labs olbaltumvielu un dzelzs avots, plus rumpīša spēcinātājs (pofig, ka Mozus hematogenu aizliedza). Tak izrādās, ka vecajam Smitam patiesi bijusi taisnība par tirgus pašregulāciju un valsts iejaukšanās pēdu nīcību brīvības apstākļos - ņēmu un izlasīju (str inspirēts), kas tad uz iepakojuma par sastāvu rakstīts. Viss mainās šai pasaulē, pat hematogens. Izrādās, ka no liellopu asinīm tur vairs nav ne smakas, tb tas ir kondensētā piena un visādu figņu un krāsvielu/aromatizētāju maisījums, kurā no hematogena vairs tikai pircēju maldinošs nosaukums palicis (līdzīgi kā ar krabju nūjiņām, kuru izgatavošanā nav cietis neviens krabītis). Un tas man nepatīk. Jo nosaukums, apzīmējums ir sabiedrībā pastāvoša vienošanās, kas tas ir, šai gadījumā, no kā sastāv produkts. Tb konjakam jābūt no vīnogu spirta, nevis no kartupeļiem, vīnu jāraudzē no vīnogām, nevis no miežiem, maizei jābūt no rudziem/kviešiem, nevis no zirņiem u.tml. Ja produktā nav a priori paredzēto sastāvdaļu, tad tas NAV TAS produkts, bet pavisam kas cits. Es nesaku, ka sliktāks, bet CITS.

Piebilde speciāli priekš begemots - turpinot sarunu, - vo t.s. padomju laikā nekas tāds pašdarbības/iniciatīvas rezultātā nebija iespējams. Ja "Doktora" desas receptūra paredzēja tādas un tādas augstākās kvalitātes sastāvdaļas (tāpēc to dēvēja par "Doktora", ka šī desas šķirne bija izveidota speciāli diabētiķiem), tad lai Džā stāv klāt tiem, kam ienāktu prātā iešaut katlā nevis jaunlopu, bet gan cūku, nemaz nerunājot par soju, augu sviestu u.c. figņām! Momentā viss saražotais tika svītrots, gaļas kombinātam plāns (bet tas bija svētumu svētums) izkūpēja un vadība lidoja no ienesīgajiem amatiem (par plāna neizpildīšanu). Tāpēc trīcēja un drebēja, lai pat desas apvalciņš nebūtu ieplaisājis, tai nākot no konveijera lejā. Un ja taisīja hematogenu, tad tā bija manta, ko pediatri ieteica visiem kinderiem štopsēt māgā. Tas ir fakts. Taču mazāk zināms fakts ir tas, ka tie paši "gosti" paredzēja kvalitatīvo sastāvdaļu oficiālu aizvietošanu ar "analogām". Par kvalitāti tādā gadījumā man nav ne jausmas.