| Kamēr abas sievietes - lielā un mazā, - vārtās pa gultu, bubinādamas viena otrai, cik tā otra laba, mīļa utt., tikmēr es, kā jau īstens mačmo, rosos pie plīts, meikojot brokastis un ar vienu ausi vērojot vienīgo TV kanālu, ko kaste rāda, tb ikrīta beztabu. Tiem medijiem gan labi - vienmēr ir par ko cepties. Vo par provi šorīt cepās, ka kādi nejauki elementi esot kurā tur pagastā saziedojuši Lieldienu dāvanu pakas invalīdiem. Cepiens, protams, ir par to, ka pakas mazas, kaut kāda sūda maize, nerakstoša pildspalva, lubrikants un vēl kādi sūdi. Vai ta pašiem ziedotājiem nav kauns tik mizernuju kuļķeni par "Lieldienu dāvanu" dēvēt? Un kāpēc tik maza?! (Pirms tam gan bij kārtējais ziņojums, cik viss sūdīgi un visi nabadzīgi aš uz bada robežas.) Varēja tak budži ko lielāku sarūpēt (ko īsti, padomiņu nedeva gan). Un varēja tak pielikt pārdesmit darbiniekus pārbaudīt, vai visas pildspalvas raksta. Aber šie gauneri to nav darījuši, tik vien kā savākuši iebiezinātā piena bundžas ar aš vairāku dienu pagājušu derīguma termiņu, pakojuši, krāmējuši autiņos, rakstījuši pavadzīmes un svilinājuši benzīnu, vedot uz to pagastu. Derdzīgi. Pie tam - ak tavu nekaunību!, - lubrukantus invalīdiem! Šteinbergs tā 2 pirkstos turēja to tūbiņu rokā kā beigtu žurku un moralizēja, ka šis te jau nu pārkāpj visas robežas. (Acīmredzot, tie ziedotāji ne tikai gauneri un kapeiku pisēji, neko prātīgu saziedot nevar, bet arī nezin kāpēc izdomājuši, ka invalīdiem iespējama dzimimdzīve, par dzimumtieksmi nemaz nerunājot!) Nu smuki - vesels rīta sižets, kurā pamoralizēt, pamācīt. Protams, nākamgad tie ziedotāji visdrīzāk neko neziedos (es jau nu viņu vietā uzmestu lūpu - ja nepatīt, nevajag ar), un tad varēs didaktiski pukstēt, ka tāda nu šī zemīte ir, ka neviens redz negrib dzīves apdalītajiem ko ziedot. Tb runājošajām galvām ir ko kritizēt pie jebkura rasklada - vienalga, kāds ziedo vai neziedo. Viegli viņiem tā maizīte nāk, viegli gan. Bet man te gan vaiga sviedros maizītei jānopelna, lai varētu īri noomaksāt, kredītus, laulenei martini un sev kādu brjūno iegādāt, gan jāmet monētu gaisā lielajās mocībās, vai atzīmēt jubileju ar pasēdēšanu tīkamu pudeles brāļu vidū, jebšu taupības nolūkos izlikties par beigtu peli? Grūši, grūši labiem cilvēkiem šai dzīvē. Un ja tev grūši - značit labs cilvēks. |
Tu patīkamu priekšnojautu vadīts laiski piever acis, jo tici ka mana ierašanās nesīs veldzi.
Pēc piecpadsmit minūtēm spalgs durvju zvans Tevi izceļ no apcerīgajām domām par drīzo moku galu.
Durvīs stāvu es ar 2kg smilšu cepumu paku rokā!