Izskatās, ka republikāņi konsekventi saglabā pēctecību, aber man ta šķita, ka Bušu pārspļaut nevienam neizdosies. :)

Delfos pamanīju manuprāt klasisku paraugu Austrumeiropas provinciālistiskajai pasaules uztverei: "Krievija uz Baltijas valstīm skatās kā uz īslaicīgu parādību (..) Inkorporācija var notikt arī citos veidos: sākumā pārveidojot apziņu, tas ir, likvidējot nacionālo lepnumu vai identitāti, bet pēc tam jau pārveidojot valstiskumu."

Man aizdomas, ka pa lielam nevienu nekāds tur lepnums un identitāte neinteresē - bāleliņi var 60. gados izdomātās tautas dejas ap gunskuriem lēkt uz nebēdu, koklēt, staigāt pa oglēm, iet sist krievus, un arī viņu valstiskums pa lielam nevienu neinteresē - tādu mazvalstiņu robežas un iekārta neko daudz nenozīmē globālajā arēnā. Te pietiek pilnībā kontrolēt tranzītceļus (trubu, ostas un dzelzceļus), jo tā ir vienīgā Baltijas jūras austrumkrasta vērtība (nu OK, dāņus interesē arī iespēja uzbliezt vēl pāris cūku kompleksus). Ja tranzītceļš nopirkts, atslēgas posteņos sēž nopirkti cilvēki, tad viss kulē. Aber kāds kurā pašvaldībā pagastvecis, kādā valodā runā un ko aborigēni savā nacionālajā lepnumā un valstiskumā raksta savās vietējās pagasta avīzītēs, tas nevienu "nekrata", jo tas nekādi neietekmē tranzīta plūsmu. Savukārt šitā pleķīša pašvaldības "inkorporēt", likt savus ierēdņus, maksāt pabalstus, gādāt par infrastruktūru - lieki un ar pamatinteresēm nevajadzīgi izdevumi un kreņķi (nevienam tak nevajag pie labas preces dabūt klāt 2 milj liekēžu, kurus jābaro - ko tādu tikai bagātā ES var atļauties, bet ne nabadzīgā Krievija).
Bet vieglāk jau ir kārtējo reizi paklaigāt, uzdziedāt pie kādas tur vēstniecības, papiketēt pret kārtējā dzejnieka pieminekli, uzrakstīt uz plika vēdera ar sarkanu guašu, ka "krievi nāk", pavicināt karodziņus un kādu pensionāru patramdīt par Raiņa valodas nemācēšanu - tas daudz vieglāk un drošāk, nekā bāzt degunu globālajā biznesā iekšā un mēģināt pašiem kontrolēt tos savus tranzītceļus.
Protams, vienmēr jāpieļauj, ka kur pie Kremļa grozās kāds tāds pats kā te vietējie, kurš arī vēl joprojām domā pagājušā kategorijās, tb ka jurisdikcija pār teritoriju ir kaut kā vērta (ja vien tajā nav derīgie izrakteņi), taču, cik esmu dzirdējis, šādu reliktu tur visai maz, bet jaunā fīreru paaudze uz pasauli raugās kudi vērienīgāk un praktiskāk.
Nekā jauna zem šīs saules. XVIII gs. gandrīz identiska situācija bija ar Kurzemes un Zemgales hercogisti: Krievijas impērija pārņēma savā kontrolē hercogistes tranzītceļus un pastu, aber hercogisti lika mierā un ļāva vietējiem dzīvot netraucēti - jo Pēterburgā nevienu neinteresēja, vedot sabuļādu vezumus uz Prūsiju, kāds ceļmalas pļaviņā siena grābējiem un vietējam muižkunģelītim tur lepnums un identitāte, - mērogi pārāk mazi, lai šķistu interesanti. Rezultātā bija fiktīva pseidovalstiņa, ko neviens par pilnu neņēma, toties hercogs pa brīdim varēja kādu papildu nodokli iekasēt, ar lozungu: "ja nu krievi nāks".

P.S.
Ar to es nesaku, ka draudi nepastāv (kā to var nospriest alternatīvi lōģiskākas persōnas), bet gan, ka manuprāt šai gadījumā no visa iespējamo draudu spektra kārtējo reizi izvēlēts nesvarīgākais aspekts, ignorējot aktuālākas lietas. Tb kā parasti, nacionālajiem spēkiem problēmas ar prioritāšu noteikšanu.

UPD: Un tad nāca 2014. gads, Donbass un Krimnaš, kas pierādīja praksē, ka man 2012. gadā nav bijusi taisnība.

Pārskrienot mežos garām palaistajām ziņām, uzdūros vēstij, ka jūlija beigās Libānā, līdzīgi kā Sīrijā, Bekā ielejā armija uzbrukusi civiliedzīvotāju īpašumiem, un fermeriem nācās, izmantojot ari mīnmetējus un smagos ložmetējus, sašaut pāris armijas tehnikas vienības un valdības spēkus patriekt (sadursmēs iztika bez kritušajiem).. Īsti nav te ko komentēt. :)

Savukārt Euronews ziņa, ka cauri Babilonas drupām vilks gāzes vadu, izrakumus veicot ar ekskavatoriem, gan nešķita smieklīga. :[

Nu par to pašu, par ko delfos maniaki cepas jau labu laiciņu - beidzot arī es kļūstu nīgrs, vērojot notiekošo. :[

Tā kā 30. gadu otrajā pusē Ulmaņa valdība pilnīgi likumīgi (atbilstoši tā laika jurisprudencei, ko nekad nav neviens apstrīdējis) slēdza lielāko daļu nelatviešu sabiedrisko organizāciju, piespiežot tās izpārdodot savus nekustamos īpašumus, vai tie tika nacionalizēti, man lielas aizdomas, ka uz 1940. gada jūnija sākumu te bija visai maz īpašumu, uz ko kāds šobrīd varētu pretendēt (jo pretendēt var tikai un vienīgi uz padomju varas nacionalizēto). Tb aizdomas, ka no tiem īpašumu sarakstiem, kas medijos figurē, labi ja par kādiem pāris % pretendenti varēs pierādīt kādas savas tiesības.
Bez tam likums (kas netika ne lokāli, ne starptautiski apstrīdēts kopš tā pieņemšanas brīža) nosaka, ka 1) sabiedrisko organizāciju īpašumi LR netiek denacionalizēti, bet paliek valsts īpašumā, b) jebkura privātpersona varēja pieteikties uz īpašumu atgūšanu (ja var pierādīt savu saistību ar šo īpašumu) n-tos gadus. Kas nepieteicās, tas pats vainīgs, jo zināja, ka agri vai vēlu pieteikšanās termiņš beigsies. Denacionalizācija beigusies, punkts.

Tb tagad vai nu ar izņēmumu tiks diskriminēta visa sabiedrība pēc etniskā principa (jo likums tiek mainīts par labu tikai vienai etniskajai grupai, ignorējot citas) - tipiska [rasu] diskriminācija, - vai arī ar atpakaļejošu datumu mainīs likumu un sāks jaunu privatizācijas vilni - šoreiz bijušajām sabiedriskajām organizācijām (atliek tagad tikai izdomāt, kurā tādā bagātākā velosipēdistu biedrībā mans vecvectētiņš piedalījies: jānodibina pasākumu ar identisku nosaukumu un jāpiesakās uz īpašumiem).

Sasmējos, pamanot pie viena ukraiņu kamrāda ķiķienu par to, kā žurnāliste bokserim Kličko vaicājusi, vai viņa partijā uzņemot arī gejus (nezināju, ka brāļi politikā iesaistījušies, kaut saprotams, ka labas lokomotīves). Kličko, kuram jau sejā rakstīta visas pasaules vienkāršība un neuzņēmība pret diplomātiju, mierīgi un tieši esot atbildējis, ka nekādu iebildumu, jo partija dibināta, lai panāktu izmaiņas politikā, nevis lai kniebtos. :))

Mani mazliet uzjautrina, cik kvēli daudzi iekš krievu LJ pārdzīvo, ka Francijā elektorāts nobalsojis ne par šarmanto rumāņu čigānzēnu, bet gan par kreiso očkariku - nu tur būšot sociālisms, gulags, razruha un ņerazberiha. Izbrīna tāpēc, ka tas tak uz austrumeiropiešiem nekādi neattiecas (tas ir līdzīgi kā kādos Kongo džungļos sēž bariņš plikām mellām pakaļām un kaismīgi strīdas par kadru izmaiņām NASA valdes sastāvā). Manuprāt ļaudīm, kas to Franciju bilītēs redzējuši (nu lab, daži pat tur caurbraukuši reizi mūžā uz pāris dienām) nu gan derētu drīzāk cepties par savu durvju priekšu, nevis mācīt kur citā pasaules malā kādu pareizi dzīvot (it sevišķi, ja tas dzīvo kudi labāk par kritizētāju). :)

Beidzot "Arābu pavasaris" nonācis arī Rietumāfrikā, sašķeļot Mali divās daļās: Mali un "brīvo tuaregu zemē" Azavadā, tikai nez kāpēc publika sajūsmā nelauž krēslus, Klimovičs neraksta jūsmīgas reportāžas - mediji tā klusu piemin, garāmejot, bet politiķi aizdomīgi lūkojas kartē, kasot pakaušus un prātojot, ko nu iesākt.

( kas_tur_notiek? )

Pīpojot, radās jautājums. Pēdējos 20 gadus gana regulāri pasaules sabiedriskā doma ar lidmašīnām, tankiem, dažkārt ar padomniekiem un embargo, dodas glābt kādas zemes iedzīvotājus no apspiedējiem. Nu neizbēgami, kur koku cērt, tur skaidas lec, jebšu nevar uzcept omleti, nesasitot olu - tb glābšanas procesā nereti cieš arī paši glābjamie. Nu lai piecieš koplabuma saulainās nākotnes vārdā, c'est la vie. Arī tas, ka tuvākajā laikā pēc starptautiskās glābšanas operācijas glābjamajiem neiet saldi, arī saprotams: infrastruktūra sagrauta, sociālā struktūra, ekonomika arīdzan, pilsoņu kara elementi u.tml. Bet jautājums: vai ir kaut viens šāds projekts, par kuru var teikt, ka pasākums izdevās, ļaunos noslaucījām no zemes virsas un šobrīd tāda un tāda izglābtā tauta dzīvo labāk, drošāk, komfortablāk un laimīgāk, nekā slikto valdīšanas laikā? Tb sistēma pārbaudīta, strādā, rezultāts pozitīvs un varam droši taisīt nākošo glābšanas operāciju. Ir kāds piemērs?

UPD:
Kaujinieku grupējumu sadursmēs Lībijas dienvidos 20 bojāgājušie