2012. gada 23. janvārī Džamahīrijas zaļais karogs pacelts Benivalidas pilsētā (175 km uz dienvidaustrumiem no Tripoles). Pilsētu pēc neilgām ielu kaujām ieņēmusi 100-150 vīru liela kadafistu vienība, sakaujot Pagaidu nacionālās padomes spēku 28. kājnieku brigādes vienības un pārņemot kontroli pār pilsētu un tās apkaimi. - Reuters
gazeta.ru

RL: Jūs pieminējāt, ka Baltijas valstis Krievijai ir nenozīmīgas. Kāda ir jūsu attieksme pret viedokli, ka Krievijas interese par Latviju ir saistīta ar vēlmi palielināt ietekmi Eiropas Savienībā?
D: Kā gan ar Latvijas starpniecību var ietekmēt Eiropas Savienību? Saprotiet, visiem gribas justies nozīmīgiem. Pretestība varenai, nežēlīgai, naidīgai impērijai ir veids, kā izjust savu nozīmību. (..) Ietekmēt Eiropu caur Latviju? Dieva dēļ, kādā veidā? Pat Lietuvai un Baltkrievijai kā tranzītvalstīm ir lielāka nozīme.
RL: Piemēram, ja krievu valoda kļūtu par otru valsts valodu Latvijā, tā kļūtu par vienu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, uz kuru būtu jātulko visi dokumenti.
D: Krievijas valdībai, manuprāt, ir dziļi nospļauties uz krievu valodu. (..) ja Latvijā otra valoda būtu krievu, tā kļūtu par Eiropas valodu. Taču tas būtu svarīgi tikai tiem krieviem, kas dzīvo Eiropā. Krievijas valdībai ir daudz svarīgāk noturēt kultūras barjeru starp Krieviju un Eiropas Savienību, jo tur pastāv virkne civilizētu normu, kas ar savas pastāvēšanas faktu ir apvainojums Krievijas valdībai. Ja Eiropas normatīvi tiks tulkoti krievu valodā, tie kļūs pieejami [Krievijas sabiedrībai], bet tas nav vēlams. Šādā aspektā mūsu birokrātijas un latviešu nacionālistu intereses pilnībā sakrīt.

Kauns nepakārties : intervija ar Mihailu Deļaginu. // Rīgas laiks. 01.2012., 23. lpp.

Vara ir leģitīma, ja kāds par to ir nobalsojis. Ja jūs ejat uz vēlēšanām, jūs atzīstat to likumību. (..) Pat ja jūs nobalsotu pret visiem, jūs tomēr būsiet aizgājis un atzinis šīs procedūras likumību. (..) Man nav [alternatīvas] ko piedāvāt, es vienkārši iesaku nespēlēt ar blēžiem.

Kauns nepakārties : intervija ar Mihailu Deļaginu. // Rīgas laiks. 01.2012., 22. lpp.

[Valsts,] tie ir cilvēki, kas piedalās lēmumu pieņemšanā, - apmēram pusotrs tūkstotis augstākās ierēdniecības. Viņi nosaka, kāda ir valsts, un to veido.
(..)
Vēsturiski vairākums valstu patiesi tic, ka tās pastāv, lai risinātu sabiedrības problēmas. Šādā nozīmē nav būtiskas atšķirības starp Mahatmu Gandiju un Polu Potu, viņi vienkārši atšķirīgi saprata sabiedrisko labumu.
(..)
Mums valsts ir mūsu pašu turpinājums. Turklāt mēs no tās it nemaz neprasām cieņu pret sevi - mēs neprasām, lai tā pret mums attiektos kā pret sevis turpinājumu, jo valsts ir kas augstāks, nozīmīgāks par mani. Taču tā ir mana, manis turpinājums. Kaut kas līdzīgs arhaiskām kultūrām ir ar dzimtu vai cilti kā manis turpinājumu. Tāpēc mums ir galēji neeiropeiska attieksme pret valsti. Eiropietim valsts ir kalps, apkalpojošais personāls, nolīgts menedžeris. Ko nozīmē revolūcija Eiropā? Šis menedžeris slikti strādā, ņem pārāk daudz naudas un maz dara. Es viņu padzīšu un nolīgšu citu. Revolūcija ir menedžmenta nomaiņa. Es atlaižu negodprātīgus cilvēkus, pat ja tas būtu karalis. Krievijā revolūcija ir pasaules iekārtas sabrukums. Mēs dzīvojam valstī - mums ir vājas tradīcijas, vājas institūcijas, vāja tiesa, vājš likums, taču revolūcija mums nav sacelšanās pret menedžeriem vai valsts vadītājiem - mums tā ir sacelšanās pret pasaules uzbūvi. (..) tāpēc mūsos ir tik lieli pacietības krājumi (..) Kamēr varam paciest, cietīsim.

Kauns nepakārties : intervija ar Mihailu Deļaginu. // Rīgas laiks. 01.2012., 20. lpp.