RL: Jūs pieminējāt, ka Baltijas valstis Krievijai ir nenozīmīgas. Kāda ir jūsu attieksme pret viedokli, ka Krievijas interese par Latviju ir saistīta ar vēlmi palielināt ietekmi Eiropas Savienībā?
D: Kā gan ar Latvijas starpniecību var ietekmēt Eiropas Savienību? Saprotiet, visiem gribas justies nozīmīgiem. Pretestība varenai, nežēlīgai, naidīgai impērijai ir veids, kā izjust savu nozīmību. (..) Ietekmēt Eiropu caur Latviju? Dieva dēļ, kādā veidā? Pat Lietuvai un Baltkrievijai kā tranzītvalstīm ir lielāka nozīme.
RL: Piemēram, ja krievu valoda kļūtu par otru valsts valodu Latvijā, tā kļūtu par vienu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, uz kuru būtu jātulko visi dokumenti.
D: Krievijas valdībai, manuprāt, ir dziļi nospļauties uz krievu valodu. (..) ja Latvijā otra valoda būtu krievu, tā kļūtu par Eiropas valodu. Taču tas būtu svarīgi tikai tiem krieviem, kas dzīvo Eiropā. Krievijas valdībai ir daudz svarīgāk noturēt kultūras barjeru starp Krieviju un Eiropas Savienību, jo tur pastāv virkne civilizētu normu, kas ar savas pastāvēšanas faktu ir apvainojums Krievijas valdībai. Ja Eiropas normatīvi tiks tulkoti krievu valodā, tie kļūs pieejami [Krievijas sabiedrībai], bet tas nav vēlams. Šādā aspektā mūsu birokrātijas un latviešu nacionālistu intereses pilnībā sakrīt.

Kauns nepakārties : intervija ar Mihailu Deļaginu. // Rīgas laiks. 01.2012., 23. lpp.