Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
быдло 
11.-Apr-2022 09:29 pm
1905. gada notikumos visvairāk vācbaltiešus šokēja nevis sacelšanās apjomi, bet gan mērķtiecīgā kultūras vērtību postīšana. Pat tajās muižās, kuras netika nodedzinātas, revolucionāri pirmajam, kam ķērās klāt, bija bibliotēku, gleznu, mēbeļu un trauku iznīcināšana. Civilizēts cilvēks šo iracionalitāti nespēja saprast.

Jurijs Annenkovs savās atmiņās (Юрий Анненков. Дневник моих встреч. – Искусство, 1991. ISBN 210-02158-0) apraksta: “1918. gadā, kad sarkanā gvarde bija aizbēgusi no Somijas, es tiku līdz Kuokkalu (tolaik tas vēl bija iespējams), aplūkot savu namiņu. Bija ziema. Žilbinošajā sniega baltumā tā vieta melnēja kas nožēlojami kroplīgs – nokvēpis baļķu namiņš ar šķību jumtu, izsistiem logiem, melniem caurumiem durvju vietā. Apledojušu izkārnījumu slānis klāja grīdas. Uz sienām gandrīz līdz griestiem bija dzeltenas urīna strūklu pēdas, vēl nebija izbalējušas ar ogli vilktās augstuma atzīmes: 2 arš 2 verš, 2 arš 5 verš, 2 arš 10 verš… Šo savdabīgo sacensību sacensību uzvarētājs izrādījās kāds ložmetējnieks Matvejs Gluškovs: viņš sasniedza 2 arš 12 verš augstumā. No griestiem ar visu āķi un apmetumu izrautā lampa mētājās izkārnījumu kaudzē, uz tās uzsprausta zīmīte: “Paldies, buržuj, par lampu – labi mums spīdēja”. Ailes ar cirvjiem saārdītas šķēpelēs, ložu cauršautas, servīzes sašķaidītas, metāla trauki – katli, pannas, tējkannas, - līdz augšai piekakāti. Neaprakstāmi piekakāts bija visur: visos stāvos, uz grīdām, trepēs, uz galdiem, bufešu atvilknēs, uz krēsliem, matračiem, metot kakas pat pret griestiem. Un uzraksts: “Osti mus suds labi smako”.”

To pašu Maksims Gorkijs savā esejā par Ļeņinu (Горький о Ленине): “18-tajā gadā Pēterburgā bija lauku bezzemnieku kongress. No Krievijas ziemeļu guberņām ieradās vairāki tūkstoši zemnieki, vairākus simtus izmitināja Romanovu Ziemas pilī. Kad kongress beidzās un visi šie ļaudis devās mājup, izrādījās, ka viņi piedirsuši ne tikai visas vannas pilī, bet arī visas neizmērojami vērtīgās sevras, saksijas un austrumu porcelāna vāzes, izmantojot tās kā naktspodus. Pie tam tas darīts ne vajadzības dēļ – pils tualetes bija lieliskā kārtībā, kanalizācija darbojās. Tā huligāniski izpaudās vēlme graut, bojāt, apgānīt skaistas lietas. Divu revolūciju laikā es neskaitāmas reizes biju liecinieks šai tumšajai, atriebīgajai cilvēku vēlmei lauzt, sakropļot, izņirgāt, apgānīt skaisto.”
Comments 
12.-Apr-2022 04:21 pm
Ja visa tā pretestība muižniekiem neostu pēc marksisma, tad uz to vēl varētu raudzīties kaut kā romantizēti, bet es tur redzi sarkano ideologu sakacinātus naida pilnus neveiksminiekus, kuru sajutuši nesodāmības sajūtu, ārda, posta un lauž. Man šie muižu dedzinātāji vairāk saistās ar visādiem Donbasa deģīšiem, kuriem LNR un DNR deva iespēju sajust varu un cīnīties pret "ukraiņu nacistiem", tāpāt kā 1905 gada revolucionāri cīnījās pret muižniekiem. Ar ukrainas cīņu pret krieviem te paralēļu nav, tās ir ļoti atšķirīgas morāli-ētiskas un politiskas kategorijas.
12.-Apr-2022 04:30 pm
Te pat nav jāvelk nekādas paralēles - ukraiņi cīnās pret caru un latvijas iedzīvotāji cīnījās. Dombasa ihtamņeti ir cara instruments, protamska, nevis brīvības cīnītāji.
Es nekādu romantiku cīņā ar muižniekiem/caru neredzu. Milzīga asinsizliešana un terors.
12.-Apr-2022 05:21 pm
Nu tie muižnieki visādi bija - no inteliģentiem līdz deģenerātiem.
This page was loaded Nov 26. 2024, 10:57 pm GMT.