Tālā 1862. gada 29. jūlijā matemātiķim Čārlzam Lutvidžam Dodsonam (Charles Lutwidge Dodgson) matemātika bija tā apnikusi, ka šis nolēma atslābt, uzrakstot kādu blēņu stāstu par jautra zēna piedzīvojumiem Holandē.

Taču kamēr viņš apdomāja sižetu, atskanēja ellīgs blīkšķis un stikla šķindoņa – uz ielas futbolu spēlējošie puišeļi ar bumbu trāpīja akurāt verandas logā. Krietni sapīcis un atriebes domu pārņemts, Dodsons nomainīja galveno varoni puiku pret jauku meitenīti. Meitenītes nespēlē futbolu un nedauza logus.

Tik tālu ticis, viņš gandarīts atslīga klubkrēslā, iemalkoja tēju ar pienu un atvēra rīta avīzi. Ziņas bija pat ļoti nejaukas, proti, Amsterdamas biržas kraha dēļ kompānija, kuras akcijās viņš bija ieguldījis visus savus ietaupījumus, bija praktiski zaudējusi savu vērtību. Holandi jāsvītro! Jau vēlējās tās vietā ierakstīt Ameriku, taču atcerējās, ka arī tur pilns ar biržām. Nācās sižetu mainīt vēl radikālāk, sūtot meitenīti uz brīnumu zemi, kurā principiāli nav ne biržu, ne derdzīgās Amsterdamas.

Gandarīts par savu attapību, Dodsons iesāka stāstījumu, kurā mazā Beatrise (Denise, Luīze vai Alise – to vēl nebija nolēmis, jo zināja daudz mazu meitenīšu, kuru klātbūtne bija visai apgrūtinoša) skrēja pakaļ melnam kaķim… Taču šajā brīdī virtuvē atskanēja blīkšķis, šķindoņa, aizripoja katla vāks, kaķa ņaudēšana un sulīga ķēkšas škendēšanās. Kaķi, kurš bija apgāzis uz plīts auzu pārslu putras katlu, nācās izmest no mājas, bet stāstā nomainīt pret baltu trusi.

Pret vakaru blēņu stāsts bija tapis. Punktu pieliekot, Dodsons ilgi domāja, tad izsvītroja no tā arī savu vārdu – džentlmenim jābūt taisnīgam it visā.