bumsiic [entries|archive|friends|userinfo]
bumsiic

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[23. Mar 2019|15:19]
[Tags|]
[Mūzika |Edmunds Freibergs]

Tad nu sasēju dažādus mošķus siltumnīcā. Cerams,ka kaut kas no visa tā arī izdīgs. Novācām arī rudenī palikušos ābolus. Cienītais likvidēja aplūzušos zarus. Atradu vietu, kur stādīšu vēl trīs upeņu krūmus...piebeidzu grābt pērnās lapas. Un ar prieku konstatēju, ka izņemot vienu rozi (kura nebija paspējusi, vai arī nav gribējusi iesakņoties), viss pārējais ir daudz maz pārziemojis.
Link1 raksta|ir doma

Svētdienas idille... [17. Mar 2019|21:32]
[Tags|, ]
[Mūzika |Kaķis murrā]

Sākās pērno lapu apgrābstīšanas sezona. Sapirku arī sēklas. Tik melnzemes cena,vienīgajā bodē,kura svētdienā bija atvērta,šķita mazliet par augstu. Mierinu sevi ar domu,ka vēl nav jāsteidzas. Un ar nelietīgu sejas izteiksmi, savā žoga pusē, apcirpu mežvīnogu dzinumus.Es saprotu,smuki izskatās un tā...bet tas riebeklis žņaudza nost manu jasmīnu.
Pēc tā,ka visu ziemu esmu medījusi un tā arī neesmu atradusi vietu,kur nopirkt upeņu zapti vistiešākajā izpratnē(un nevis želejas,džemus un līdzīgas ķēpas),ir nobriedusi doma stādīt vēl upeņu krūmus.Tik jāsaprot,vai to ir labi darīt pavasarī.
Linkir doma

... [16. Mar 2019|20:06]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |Nekāds]

Sašķirotas sēklas. Apzinīgi uzrakstīju sarakstu ar nepieciešamo no "dārzlietu" bodes...Dies dod tik pēc tam atcerēties kur to sarakstu "iestādīju".
Otro reizi mūžā taisīju smilšu mīklu...sanāca...līdz nelabumam trekna,bet kopā kaut turējās.
Un visu dienu mani nepameta sajūta,ka esmu ko piemirsusi izdarīt...tā mēs abas ar sajūtu liksimies gulēt...
Linkir doma

par tiem kaķiem ... [4. Jun 2018|15:09]
[Tags|, , , ]

Šajā mājā mēs visi esam diviem kaķiem un sunim. Jā, tieši tā, mēs esam viņiem. Tas nav tā, lai smuki izklausītos, bet es neskaitāmas reizes esmu pārliecinājusies, ka mēs te esam kā apkalpojošais personāls trim spalvu kaisītājiem. To pilnīgi noteikti var teikt par kaķiem. Sunim mēs visi esam, jo nevis mēs viņu vedam pastaigā, bet viņš ar saviem divdesmit pieciem kilo TĀ aizrauj pastaigā cilvēkus, pat četras reizes smagākos...ka kaimiņš ar mīlīgu smaidu sejā piedāvā pielikt pie saimnieku kājām skrituļslidas...lai jau mūsu nostenēšanās pie pirmās priedes "Lai slavētas priedes" neizklausās tik kaunpilni un atviegloti...un ne jau viņš mums žēli blēdams seko mežā, kad ir izdevies izraut siksnu, jo tur mežā, redz, ir kāds putns uzspurdzis, vai vāvere iegrabinājusies....Nē! Mēs esam tie, kas sabristām kājām stāvam un gaidām, kad kungam labpatiksies atgriezties.
Bet par tiem kaķiem...vecākajam kaķpuikam ir esnezlaikamdesmit gadu. Tas ir mazliet īgns, sešus ar pusi kilogramus smags spalvu kamols. Miesas tur nav, tikai klaja bezkaunība un spalvas. Viņam ienākot mājā, tas lipīgais atspalvotājs pārvācās pie ārdurvīm, lai bērni, pirms sprukt ārā pa durvīm, spēj sevi kaut mazliet padarīt par mazākpūkainiem un mazākbaltiem. Nu jā, jo Rudais ir rudi balts, nejēgā garspalvains kaķpuika. Un Pūce ir mazāk spalvaina, un tomēr spalvas viņai ir. Rudā pieredze ir jau gana liela, lai uz manu tišs, viņš paceltu pakaļkāju un sāktu nepiedienīgā veidā mazgāt...nu kājas tak! Viņš tagad ar lielu līkumu iet ap čipsu bļodām, jo kāds Jaunā gada sagaidīšanas pasākums, kad viņš kaifoja no tā, ka aizmirsām novākt šo draņķus no galda...jā, jā, viņa majestāte nesmādē uzrāpties uz galda, ja vien ir iespēja panašķoties. Beidzās protams ar manām raudām, kas atgādināja ātrās palīdzības sirēnas un ārstiem un sistēmām...un Rudā solījumu - nekad, nekad vairs nevienu šo draņķi. Viņš, ja tā skatās uz to hearhiju, ir guvis virsroku, jo ir stipri vien vecāks par visiem pārējiem mājas četrkājainajiem iemītniekiem.
Pūce ir burvīgi riebeklīga kaķu meitene. Rīt viņa kļūs gadu veca. Viņai ir apaļas kā zupas šķīvji acis un spēja apgriezt galvu par 180 grādiem...Viņā mājo tas nekaunīgais kaķa gars, kas ļauj mierīgi pārkāpt pāri suņa galvai, kuras mutē ir kauls!!!...pirms es iejaucos.Aukstus sviedrus svīzdama. Viņa tin mūs visus pieaugušos kā mīkstu košļājamo gumiju ap pirkstu ar savu absolūto nevainības paskatu...tajā pašā laikā nogrūžot ar ķepu visu, kas "traucē"uz skapja augšas...un traucē viņai absolūti viss.Uz manu žēlabaino vaidēšanu un spiegšanu skapja pakajē, viņa nereaģē nekā!
Un visbeidzot, šorīt es teju saņēmu uz sava dziļā dekoltē šļuku vārošas kafijas, jo viņa bija iesākusi lecienu no skapja uz galda...un es biju pēkšņi radies šķērslis, viņas leciena shēmā...Jūs domājat, viņa mainīja trajektoriju? Ha! lika pagaidīt!...
Tā nu mēs te dzīvojam un esam līdzās...
Link3 raksta|ir doma

darbi un nedarbi [11. Maijs 2018|10:41]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |plecu raustīšanas stadija]

Pārstādīju siltumnīcā gurķus. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tie kūdras podiņi, kuros audzēju stādus, izjuka. Kā nu būs, būs. Jāsāk pļaut zāli...Un šogad ir nešķīsti daudz odu...
Link1 raksta|ir doma

;) [9. Maijs 2018|09:23]
[Tags|, , ]
[Garastāvoklis: |riebeklis]

Ir atkal pamodušies tie mošķi, kuri neredzami vai arī ļoti ātri(lasīt kāri), iekož un notinās. Un pēc brītiņa sapamst koduma vieta tā, ka kāju nevar iemaukt džinsos un ellīgi sāp...mērgļi tādi, labi, ka dibenā nekož...
Un šorīt mikriņā snauzdama aizdomājos, ka savā ziņā tomēr ir labi kļūt vecākam. Tad tu, cilvēks, sāc saprast, ka nav vērts turēt skapī trīs maisus ar parpalām, kuras ir sarāvušās. Ar viedu domu, ka gan jau kaut kad es tomēr notievēšu...un spēšu aizpogāt tās bezkaunīgās pogas uz buferiem. Nav vērts...
Linkir doma

pavasara prieki [8. Maijs 2018|21:43]
[Tags|]
[Garastāvoklis: |nogurusi]

Ābelēs raisās ziedpumpuri.Un redīsi beidzot omulīgi gozē sārtos vaigus.Un dārzs pēc laistīšanas smagnēji smaržo.
Linkir doma

sīkā cūkas riksī pa Amsterdamu... [7. Maijs 2018|19:33]
[Tags|, , ]
[Garastāvoklis: |sāp visas maliņas]

Neskatoties uz vājprātīgām cilvēku masām, man ļoti patīk šī pilsēta. Ar dīvaini šķībajām ēkām, ar viltīgo arhitektūru. Cilvēki ir laipni, uzmanīgi. Lai arī ir jūtama anarhija dažos jautājumos, viņi spēj aizvērt visus veikalus, ēstuves uz divām minūtēm, lai ieturētu klusuma brīdi. Šķiet, pat satiksme tika apturēta.
Un tās puķes...;)beigu beigās bumsim kļuva tīri vai grūti uztvert visu to skaistumu.
Un nākas atzīt, ka mūsu ZOO ir stipri daudz ko mācīties un kur augt. Šeit ir jūtams,ka domāts ir par dzīvniekiem, kuri spiesti dzīvot nebrīvē. Tik spēcīgs kontrasts pret mūsu betona būriem un blāķiem. Uuun mūsu Zuzes pie šamiem tiešām vairs nav...
Un! Pie viņiem ir dikti gardas vafeles. Saldējums gan nav baudāms.:)
Link4 raksta|ir doma

... [24. Apr 2018|19:09]
[Tags|]

Iestādīju dzeltenās cidonijas. Priecē tas, ka rožu stādi sāk raisīt lapu pumpurus.
Ir bērnišķa vēlme parušināt vaļā redīsu saknes...nu jāsāk tak tos bumbuļus būtu veidot. Uznāks lielie karstumi, atkal visu smukumu izdzīs lapās...bet es tieku tam pāri...pagaidām.
Pasmaidīju šodien par suņa bērnu. Tas atgāzis galvu sēdēja dārza vidū un muti papletis vēroja ķildīgu putnu pāri. Šī itāļu ģimenīte ir ievākušies priedes dobumā, iepretī logiem. Nepietiek, ka kovārni patrieca. Savā starpā tās emocijas kūsā trakāk kā uz tirgus laukuma...
Linkir doma

bēdulācis [23. Apr 2018|18:15]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |ēzelīts Ia]
[Mūzika |putni čirkst (ceru ne manā galvā)]

Mani sit no līdzsvara ziņas par jaunajiem cilvēkiem, kuri cīnās ar smagām slimībām, vai vēl skumjāk, zaudē tām. Tiem nav jābūt tuviem. Es apzinos, ka tas daļēji ir tādēļ, ka pati esmu mamma jauniem cilvēkiem. Un daļa manis kliedz pret šo netaisnību jau globālāk. Es esmu gana daudz gadus stampājusi šo zemīti...tie susuri vēl izbaudījuši tik maz. Ja vien es spētu savu veselību sadalīt tādos mazos strumpulīšos...smieklīgi, bet tādos brīžos tā gribās brīnuma.
Linkir doma

... [21. Apr 2018|09:58]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |oumulīgs]
[Mūzika |Naksitrallīši]

Viss reiz notiek pirmo reizi...nobubināja bumsis un iesēja pirmo reizi mūžā cukurzirņus. Aizžmiedzis acis. Pilnīgi bez kādas sajēgas, kad to vajadzēja darīt. Vajadzēja pirms sēšana mērcēt, nevajadzēja. Nu galu galā kāds putns varbūt būs paēdis, ja nedīgs, un attiecīgais zemes pleķis būs atbrīvots no vārpatas saknēm.
Link2 raksta|ir doma

buuu... [20. Apr 2018|21:37]
[Tags|, ]

Mēdz būt pārauguši redīsi, mēdz būt pārauguši burkāni.Un mēdz būt pārauguši kāpēči.Mana sasodītā mode tincināt.
Linkir doma

par to vārnu ar sieru [19. Apr 2018|15:31]
[Tags|, , ]
[Garastāvoklis: |rokas saspraustas sānos]

Viņš ar savām brūnajām acīm un suniski dīvaino mīmiku loka mani kā sūdīgas kvalitātes tējkaroti...uz manu jautājumu, vai tu saproti, ka cūkgaļu tev nemaz nav labi, tiek aplaizīts mitrais, paprāvais purnelis un izteiksme acīs mainās uz - nu labi nav, bet ja dikti gribās?
Un, ja es vēl turos pie šī principa, atvēlot vien stilba kaulu kārajiem zobiem, tad ar kartupeļu maisa cienīgu grāciju šis nozveļas uz virtuves durvju sliekšņa un vēro mani. Jā, jā, ir šī maniere ar visiem saviem divdesmit septiņiem kilogramiem "nokrist"un tad bezgala smagi nopūsties...šī nopūta man, divu bērnu mātei, spēj sirdi izraut ar visām eņģēm no krūtīm...un tā nu šis nokritis mani vēro...līdz kāds gabals noteikti "paslīdēs"garām gaļas mašīnai...
Linkir doma

... [18. Apr 2018|11:33]
[Tags|, , ]
[Garastāvoklis: |cieši domīgs]

Klausos stāstā par dzelzsceļnieka un vešerienes meitu Mīlu Benjamiņju. Apbrīnojama enerģija, apņēmība un mērķtiecība. Sēju savas skābenes, pārvietoju zemeņu stādus un sodījos, ka manī nav ne piles no šī prāta un krampja...bumsītis tāds jauks un mīļš ņergu putns.
Bet priecē tas, ka pujenes ir pastiepušās, sāk ziedēt zilie krokusi. Un tad atkal iekrītu atpakaļ savā domu putrā par darbu un to, kas tad īsti mainīsies ar tām jaunajām pirmsskolas izglītības vadlīnijām.:)
Linkir doma

piedodiet...nočiepts citāts iz sarunas cibā [17. Apr 2018|16:10]
[Tags|, , ]

Kolosāls citāts! Nekad nebiju aizdomājusies, bet tā ir!Precīzāk pateikt nevar...
"Man nav bērnu, bet nomazgāt traukus ir tā kā aiziet uzpīpēt." (citējot [info]kakjuks)
Linkir doma

tā viņš ir [17. Apr 2018|12:38]
[Tags|, , ]

Kad biju jauna meita, man tika teikts, ka, ja vešdienu organizēšu lietainā laikā, vīrs būšot dzērājs. Tāds...nu mūžīgā mirkumā. Toreiz pabrīnījos un brīnos joprojām. Kad tad laukos, piemēram, mazgā veļu? Vidē, kur darbs dzen darbu, manuprāt tāda "kašāšanās" pa māju iespējama tikai lietainā laikā.Vai tad tādēļ katrā sētā ir pa vienam vīram mirkumā?
Lietus bija vajadzīgs. Īpaši slinkajam bumsim, kuram nepatīk staipīties ar lejkannu...un es arī varu izvērtēt, kur tad vēl nesankcionēti tek notekas.:)
Link2 raksta|ir doma

darbi un nedarbi [16. Apr 2018|21:05]
[Tags|, , ]

Suņa bērns visādos veidos demonstrēja, ka mana iecere dedzināt ugunskuru, lai likvidētu apgriezto krūmu paliekas, viņam gaužām nepatīk. Un, pēc tam vēl skaidrāk lika saprast, ka tikko iesēto burkānu dobe ir jānorullē ar vēderu. Ar pedantisku sistemātiskumu guļoties tieši uz dobes. Tikko es ar grābekli, spiegdama un bubinādama to uzrušinu, atnāk šis četru kāju un vēdera īpašnieks...un blaukšs...viss no jauna.
Link2 raksta|ir doma

lietas, kas priecē [15. Apr 2018|17:33]
[Tags|]
[Garastāvoklis: |bumsis romantiķis]

Krūmos sprāgst pumpuri. No rīta vēl nebija šī zaļā dūmaka, kad lapiņu vēl nav, bet to zaļo miglu par pumpuriem jau ir grūti nosaukt. Dārzā slinkā svētdiena iegulusi...kā kaķe...smaržo zeme.
Linkir doma

... [13. Apr 2018|13:12]
[Tags|]

Gaiss biezs no putnu tarkšķēšanas un treļļiem.
Linkir doma

[10. Apr 2018|13:28]
[Tags|, , , ]
[Garastāvoklis: |omulīgs]
[Mūzika |Midsomeras slepkavības]

Žagata uz kaimiņu jumta, šķiet, gardi par mani pasmējās. Nu nebija man miera, vajadzēja sabāzt zemē gan bietes, gan sīpolus. Vakar sasēju dilles, daudzgadīgos lokus. Stāvēju dārza vidū, beigusi darbu, un prātoju, kā tas nez būs, ja tagad sāks snigt...
Jau otro nakti dzirdu meža zosu klaigas. Un otro nakti brīnos, vai tad viņas tumsā lido.:)
Nervus kutinoša cīņa ar Robi, vai viņam te būs rakt, vai nē...es viņam stāstu, ka sīpoli ir PAREIZI iestādīti. Šis man ar savu "vau vau" skaidro, ka viņam tas ir jāredz...
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]