bumsiic [entries|archive|friends|userinfo]
bumsiic

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

... [18. Feb 2020|21:48]
[Tags|, ]

Kopš ienācu pa durvīm un tagad ļaujos, lai burvīgā meitene parūpējas par maniem nagiem, viņa (citus klientus apstrādājošā friziere)nav apklususi...nē nu būsim precīzi, apklusa, lai ievilktu elpu...šad un tad...divas stundas...no vietas...cilvēki krēslā viņas spoguļa priekšā mainās, tēmas, par kurām viņa burbuļo mainās...bet runas plūdi nemainās...pēdējo pusstundu visos sīkumos klausāmies izklāstu par Turciju. Frizieres zināšanas satilptu pabiezā ceļvedī...apbrīnojami...
Meitene, kura pūlas ap maniem nagiem pēkšņi pārtrauc klusumu mūsu stūrītī...Jūs esat bijusi Turcijā? Es mazliet satrūkusies - nē!
Meitene nopūšas un klusi nosaka - es gan...nu tik pat kā esmu bijusi, un paceļ acis frizieres virzienā...;)
Tas man lika saprast, ka tēmas mainās tik bieži kā mūzikas ieraksti Star FM...
Braucot mājās, pārdomājot visu novēroto, es pēkšņi iejautājos cienītajiem - vai tu vari iedomāties, ka es runātu divas stundas no vietas...vīram noraustījās kreisā acsss...
Linkir doma

darbs [17. Feb 2020|19:58]
[Tags|, , ]

Trīs novadu skatuves runas konkurss...
Tik daudz Ziedoņa un Māras Zālītes vienā dienā...un tomēr nepamet sajūta, ka rets ir tas bērns, kurš saprot, par ko viņš runā.
Un jā...saraudināja mani. Bērns, kurš skaitīja Lāčplēša eposu...Un jā...izrādās, ka protu joprojām gana smaidīga un šķelmīga būt, lai iedarbotos uz kolēģiem (vīrieša kārtas) un izcīnītu, lai vienu meitušku neatmet kā sēnalu...un tā nu mans sadzirdētais bērns ne tikai izcīnīja finālu, bet brauks uz nākošo posmu. Ha!
Bet, ja kādam liekas, ka būt žūrijā ir viegli...nu nav bijis šis cilvēks bērnu konkursā...man sirds asiņo redzot tos nolaistos pleciņus un bēdīgās ačteles, kad kļūst skaidrs, ka ne visi tiks uz Valsts konkursa kārtu.
Link1 raksta|ir doma

[15. Feb 2020|19:21]
[Tags|]

Noadīju divas piedurknes...un pat vienā izmērā. Nesmejaties, bet piekusu kā kuce...
Un šausmīgi sacepos...tās apaļjakas, ko tirgo pat par EUR 70.00....ir taisns gabals, ar kopā sašūtiem galiem un daļēji sašūtu malu...divu stundu darbs..."pilnīga Sibīrijā dzīvojoša cauna"...
Link3 raksta|ir doma

... [13. Feb 2020|07:56]
[Tags|]

Mans vārdu krājums būs par vienu slengu bagātāks.:) Līdz šim bija sastrēgums...korķis....tagad stūķis! ;)
Link2 raksta|ir doma

... [6. Feb 2020|16:53]
[Tags|, ]

Nevaru noklausīties Valmieras teātra Tēvoci Vaņu. Man pārāk smagnējs. Bet arī "Vasarnieki" un "Kaija" ģeld pie "īpaša" noskaņojuma.:) Intelektuālais tizlenītis esmu.:)
Un jā...bērns nokārtoja divus eksāmenus, kuru nosaukumus es pat izrunāt nevaru. Bet nu par trolejbusa uzbūvi un ekspluatācijas noteikumiem. Aizbrauca šorīt tīri zaļa kā kabacis manā dobē...bet nu tagad jau ņipra...palikuši satiksmes noteikumi un CSDD daļa...lauva mana...
Link3 raksta|ir doma

... [3. Feb 2020|14:13]
[Tags|]
[Garastāvoklis: |domīgs]

Leo. Pēdējā bohēma (2010. gada ieraksts)
Kā gan tas nākas, ka uz tik labām izrādēm man nesanāk pabūt klātienē. Man patika.
Ne nu gluži tas bija svarīgākais, ka Staļina režīms atkal un atkal tika pārcilāts kā baigs laika posms(es nebūt nenoliedzu, ka tā tas bija), bet gan talantīga cilvēka attieksme pret sevi un tuvajiem, līdzcilvēku skatījumā. Par to, ka labestību, ko starp citu potēju arī savos bērnos, var tikt samalta, piesmieta zem sistēmas kerzas zābakiem.
Noliecu galvu, un ne pirmo reizi, Edmunda Freiberga talanta priekšā.
Linkir doma

tāpat vien...pārdomas [2. Feb 2020|16:57]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |domīgs]

Vai tas nav dīvaini, kā uz mūsu ausu bungādiņām, sirdspukstiem, domām var iedarboties pilnīgi sveša cilvēka balss. Nekad dzīvē nesastapta. Vai pareizāk būtu teikt balss tembrs?
Tas spēj radīt pat noskaņu visai dienai. To noskaņu, kas ir tikai Tevī. Tur iekšā.
Protams, ar prātu tam arī ir savs izskaidrojums. Var teikt, ka tas ir pat profesionāli iestrādāts, lai "paņemtu" skatītāju.
Laikam jau tik viegli ietekmējamām būtnēm, kāda esmu es, ir bīstami šādi sava amata profesionāļi. :)
Bet es pat negribu tam pretoties. Esmu gan tajā cienījamā vecumā, kad tīri pieklājīgi ir būt gana ziņkārīgai, lai klīstot domām pieskartos tam, kāds nez ir šis cilvēks ikdienā. Bez aktiera maskas, kas padara viņu augstāku par mirstīgo likstām un priekiem. Bet ar to arī tas beidzas, jo laikam jau kaut kādā savā apcirknī, es tomēr baidos ieraudzīt kaut ko, kas atgrūž. Piemēram, sīkumainību, īgnumu, augstprātību. Tāds mīļš gļēvums ir bumsī...labprātāk veidot balss īpašniekam tādu čaulu, tādu ietvaru balss pērlei, kas ir tuvu ideālam...jā, es zinu, ka ne tuvu neesmu pusaudze un šāda ņemšanās ir lieka. Bet cik tas ir dīvaini, kā uz mums iedarbojas neiedomājamas lietas, piemēram, balss...
Link2 raksta|ir doma

... [22. Jan 2020|14:10]
[Tags|]

Es varētu uzrīkot aptauju...piemēram?... nu kaut vai...

Vai ēdot svešu cilvēku klātbūtnē jūs bieži uzpiliniet, uzmetat kaut ko uz "priekšas"?

a)nē, jūs ko?! es taču esmu labi audzināta!
b)nu, reizēm - gadās taču visādi...
c)protams! katru reizi, kam tad citam tā "priekša"ir paredzēta
d)un ko?jo dziļāks dekoltē, jo...vairāk krīt iekšā...

Ēdot mandarīnu kolēģa klātbūtnē, tā sēkla aizkrīt precīzi iekš dekoltē. Jūs:
a) izliekaties par beigtu, un turpināt mīcīt iekšā mandarīnu;
b) nosarkstat, stostaties un bāžat roku iekš' dekoltē, mēģināda neiemest turpat arī atlikušo mandarīnu;
c) vēl kārtīgi piemīcāt klāt audumu, sak - viss, kas TUR, ir mans un tur arī paliks...

Jāatstiepj vēl viena drēbju kārta uz darbu...
Link5 raksta|ir doma

uz iekšu tīšanās [16. Jan 2020|08:03]
[Tags|]

šorīt miegs mācās virsū tik nenormāli, ka pat nemēģinu vērt muti vaļā, lai runātu. Jo man ir pamatotas aizdomas, ka es pat šļupstētu no miegainības...
Linkir doma

[8. Jan 2020|15:46]
[Tags|]

Brīžiem man trūkst komentāru attiecībā uz sevi un savu uzvedību...
Linkir doma

... [30. Dec 2019|08:27]
[Tags|]

Pārlasītas visas četras grāmatas par trollīti Muminu, kuras ir manā grāmatu plauktā...
Link3 raksta|ir doma

:) [25. Dec 2019|16:08]
[Tags|]

Tas prāta un sirds stāvoklis (tam protams nav nekāda sakara ar briedumu), kad ķer kaifu šmorējoties un plosoties, gaidot Savējos (mēs esam četrpadsmit!)...vismīļākā šī gada dāvana...Un esmu stipri izbrīnīta par Ziemassvētku dziesmu kvantumu latviešu valodā. No pašām trulākajām, līdz tiešām aizķerošām. :)
Link4 raksta|ir doma

... [23. Dec 2019|13:38]
[Tags|, ]

Pārsteidzoši dzīvīgs izvērtās pasākums. Ar dažāda veida un atraktīvām spēlēm. Visu cieņu "salatētim", kurā kolēģi atpazina vienu no savējiem. Novadīt pasākumu svešu acu priekšā ir viens, bet izdarīt to savējo vidū, manuprāt, ir tomēr jābūt "duhai". Nebija laika vienam uz otru lūrēt caur pieri.
Un vispār...cilvēki mani nebeigs pārstiegt. Labā nozīmē. Cilvēks, kurš ikdienā atbild par visa veida skrūvēšanu, krāsošanu, domes saimniecības uzturēšanu, pie sintizatora! Un pie tam tiešām labi muzicējot. Kolēģi, kuri nevar pār lūpu pārspļaut ikdienā, šeit izrādās gatavi uz trakākajām ēverģēlībām. Vienu gan es nevarēju. Atrakcijā, kurā kolēģim uz galvas piestiprināja rotaļu basketbola grozu, bija jāmet tenisa bumbiņas...pārlieku jau nu tas atgādināja nomētāšanu ar akmeņiem. Staipījos pēc tam ar to savu tenisbumbiņu kā vista ar olu. Kādā naskākā brīdī, kad mani neviens nenovēroju, mēģināju to nolikt uz galda, un pasmaidīju, ieraugot, ka vēl kāds tāpat kā es to nav spējis...
Linkir doma

darppps... [17. Dec 2019|15:11]
[Tags|]
[Garastāvoklis: |omulīgs]

Nav nekā bīstamāka par grāmatvedi kalendārā gada beigās...īpaši ja viņam uzkrāmēti neskaitāmi projekti, algas, avansi, valsts mērķdotācijas...
Uz pirkstu galiem ielavījos kabinetā...čukstus uzdevu savu jautājumu... saņēmu čukstus atbildi...un ātri manījos prom...;))kamēr grāmatveža sejā vēl nebija izdzisis nevaļīgais smaids...
Link1 raksta|ir doma

... [15. Dec 2019|16:31]
[Tags|]

Ir pačabējis svētku gaidīšanas prieks...visu dienu kā šamanis dedzu sveces un stūmu aiz vaigiem mandarīnus...tā arī tas prieks neparādījās...
Linkir doma

[14. Nov 2019|16:13]
[Tags|, ]

Ir brīži, kad darbā lieku klusumu tālrunim, īpaši, ja gatavoju lēmumprojektus...ir brīži, kad no rīta pusastoņos uztaisu kafiju, pussešos vakarā to izleju un izmazgāju krūzi...kristīgi. Ir visādi...un tā tam jābūt...bet ar visu to var būt tā, ka vibrē tālrunis, redzu, ka zvana kolēģe, kuru neesmu redzējusi nu jau divus gadus mazliet kavējos. Jo tā īsti čalot nav ne vēlmes, ne spēka. Bet, ja esmu sadūšojusies un otrā galā dzirdu kaukšanu un šņurkāšanos...un cilvēks nevar līdz galam izdvest, kas tad ir uz tās sirds, līdz man jau paliek aukstas kājas, burot drāmu galvā, es varu arī palikt īgna...izrādās, jāglābj, jo pēc vienpadsmit dienām jānodod kvalifikācijas darbs...un nav pabeigts....
Uz manu jautājumu, ko nozīmē - nav pabeigts...dzirdu klusu - nu ir teorija...!!!!!!
Kāpēc es nevaru pateikt - nē mīļā sirds...ņem akadēmisko,domā...nu, kāpēc man šūpulī nav ielikts vārds - nē!
Link1 raksta|ir doma

[8. Nov 2019|14:20]
[Tags|]
[Garastāvoklis: |omulīgs]

Esmu visu dienu piespiedu - brīvā kārtā klausījusies džezu...man principā nav nekas iebilstams...bet ne jau nu visu dienu!

Un absolūti nesaistīti es šodien secināju, ka vecumam un lauku mazajiem miestiem ir sava priekšrocība. Ar pavisam nelielu mulsuma devu, uzliekot visburvīgāko bumša smaidu, šodien kolēģim, ar kuru esmu līdz šim tikai sveicinājusies, uzsēdos astē, lai tiktu līdz savam novadam. Un tas tika uztverts tik dabiski un smaidoši...nu tikai te tā var.:)
Linkir doma

;) [25. Okt 2019|14:36]
Sociālā pediatrija. Esmu atripojusi līdz medicīnai...
Link2 raksta|ir doma

... [18. Okt 2019|18:48]
[Tags|]

Nez pa kuru laiku esmu kļuvusi par īgnu, cinisma pilnu sievišķi, kuru uzrunājot jaunatne lieto uzrunu "Jūs" un žņaudza rokas...
Rīt uz adīšanas skolu...man tiešām patīk. Žvīku, žvāku un paraudziņš gatavs...
Link12 raksta|ir doma

... [14. Okt 2019|07:48]
[Tags|]
[Mūzika |dīc lampas]

Lai mums visiem šī būtu sasodīti forša nedēļa...vairāk neko...
Link2 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]