| Principā vaimanātājiem taisnība, ka dzīvojam ja ne globālas, tad Rietumu pasauli pārņēmušas krīzes laikā. Taču tā nav vis ekonomiskā krīze (tādas viļņveidīgi notiek visu laiku) - nekad vēl nav valdījusi tāda materiālā labklājība kā šodien, bet gan psiholoģiska. Apkārt ir miljoniem cilvēku, kuriem nepiemīt nekādas īpašas prasmes, kas ļautu tiem būt pieprasītiem sabiedrībā, taču piemīt nesatricināma pārliecība, ka pelnījuši vēl labāku un komfortablāku dzīvi. Un viņus dzen izmisumā apziņa, ka pelnījuši ir, bet prasmju to panākt nav - nu "nespīd". Un tā viņu dzīve paiet žultī un neapmierinātībā ar visu. |
Un varbūt esmu drusku mazliet komunists, kad domāju par ieņēmumu no neatjaunojamu dabas resursu taisnīgu sadali. (Valsts kapitālisms nav taisnīga sadale)
Pie sistēmiskām netaisnībām es pieskaitu diskriminācijas pēc dzimuma, rases utt