Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
pēdējais
nākošais
pēdējais
arhīvs
ko lasu
par mani
piefiksēts
špikeru lapa skolēniem
1922. gadā par Latvijas valūtu kļuva lats un tika dibināta Latvijas Banka
Profile
User:
indulgence
Name:
indulgence
Page Summary
·
1922. gadā par Latvijas valūtu kļuva lats un tika dibināta Latvijas Banka
[+3]
·
kramers
-
(no subject)
Latest Month
Jūlijs 2023
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
Search
Search:
Category:
Username
Email
Region
Interest
AOL IM
ICQ Number
Yahoo! ID
MSN Username
Jabber
Entry Tags
#blm
,
1918. gads
,
Baltijas vēsture
,
Rīgas laiks
,
Sūnu ciems
,
arhitektūra
,
aristokrātija
,
autortiesības
,
bildes diskusijām
,
blēņu stāsti
,
budisms
,
bērnišķīgā kreisuma slimība
,
ciblietas
,
citāti
,
darbs
,
dizains
,
domas
,
domugraudi
,
dzirdēju
,
ekonomika
,
elitārisms
,
enciklopēdija
,
farss
,
fotogrāfijas
,
gāganu karš
,
ieteikumi
,
ikdiena
,
interesanti
,
izglītība
,
jahtas
,
joks
,
kapitālisms
,
kino
,
konspiratoloģija
,
kultūra
,
lingua latina
,
linki
,
literatūra
,
medicīna
,
monarhija
,
muļķības slavinājums
,
māksla
,
nacionālisms
,
novadpētniecība
,
padomiskā bērnība
,
pasaciņa
,
plakāti
,
politika
,
projekti
,
reklāma
,
reliģija
,
retorisks jautājums
,
sajūtas
,
seksisms
,
skola
,
skolmeistara piezīmes
,
sludinājums
,
smēķēšana
,
sociālantropoloģija
,
tests
,
tulkojumi
,
universitāte
,
veģetārisms
,
vācbaltieši
,
vēsture
,
vēsture fotogrāfijās
,
youtube
,
zinātne
,
Āzija
,
ģimene
7.-Maijs-2017 10:29 am
"Kādi bija instrumenti, ar kuriem Latvijas valsts un Latvijas Banka veidoja stabilo latu un uzturēja tā kursu, raidījumā Nauda laiku lokos stāsta vēsturnieks Āris Puriņš."
“Un te ir tas lielais noslēpums, ka līdz 1940. gadam Latvijas Bankas valūtas krājumi vai zelta krājumi seškārtīgi pārsniedza to summu [emitētās naudas daudzumu], kas bija nepieciešama valūtas segumam. Kāpēc? Kurš to pateiks šodien? Tur ir vajadzīga ļoti nopietna izpēte. Varēja būt viens subjektīvs variants – tie cilvēki, kas valsti uzbūvēja, zināmā mērā bija saistīti ar Piektā gada revolūciju, ar bēguļošanu, badu, dzīvi Eiropā utt. utt. un gatavoja sev atkāpšanos. Jo īpašas ticības tam, ka tā Latvija būs mūžīgi, par kādu [tagad] runā, nebija. 1920. gadā Meierovics, atgriežoties [Pēterim] Dardzānam ar Imantas pulku Latvijā, Meierovics skaidri un gaiši pateica: “Mums ir 20 gadi – un ne vairāk.” Tā ka viņi rēķinājās ar to, ka šī valsts ir īslaicīgs pasākums. Un tad – ko darīsim? Būs jāmūk. Kur mēs muksim? Atkal uz tukšu telpu? Nē, lai mums tur priekšā būtu kaut kāds krājums. Tas [valsts] zelts un valūta jau ārzemēs arī glabājās. Otrs iespējamais variants ir, ka viņi tomēr gatavojās karam un gribēja t naudu izmantot ieroču iepirkšanai. Bet ieročus nepārdeva. Tā ka Latvija jau faktiski tika uzmesta, kā raksta Klīve, bijušais Latvijas Bankas prezidents, jau 1936. gadā angļu pārstāvis ieradās pie Ulmaņa un pateica, ka Latvijas tas aizsargjumts – širmis – tiek noņemts. Vai tas bija sakarā ar to politiku, kādu uzsāka Ulmanis, skatoties uz Musolīni, uz šo korporatīvismu – katrā gadījumā pateica, ka Latvijai jādzīvo, kā nu pati prot. Un ieročus, kā mēs zinām, arī nedeva.”
P.S.
Puriņš man patīk tieši ar to, ka provocē, demonstrē negaidītu skatījumu un neļauj vēsturi ierāmēt klišejās. Pie tam ekonomikas vēsture Latvijā ir nu ļoooti maz pētīta (var pat teikt, ka 1. republikas ekonomika vispār nav pētīta).
tēma:
novadpētniecība
izteikušies 3
saki, kas uz sirds
saites
atcerēties
Comments
7.-Maijs-2017 11:31 am
kramers
Man liekas, ka ja būtu vēlme, tad būtu Amērikā iepirkuši. Tur taču ieroči bija brīvā tirdzniecībā.
atbildēt
linki
Leave a Comment to the Entry