Kad sunītim nav ko darīt, tas sev pautus laiza, kad cilvēkam nav ko darīt, un pietrūkst prāta ko sakarīgu izdomāt, viņš lien kaimiņa privātajā dzīvē. Klasiskajā dievzemītes literatūrā šāds tips vissulīgāk aprakstīts Oļiņietes tēlā. Manā bērnībā tas tika pasniegts kā kas aizmirsts, taču šodien redzam, ka šādas oļiņietes - visu zina, kas ir sargājams, kas ir tradicionāls, kas ir īsts un kas ir nosodāms, - tautiski rakstītām šallēm apsējušās, aktīvi rosās, vāc parakstus, apvienojas partijās, raksta blogus...

Kaut kā šķita, ka kas tāds bija iespējams pagājušajā gadsimtā, un nu sen aizmirsts, taču izrādās, ka arī mūsdienās kas tik tumsonīgs, klaji melīgs un derdzīgs pastāv un aktīvi rosās (tā iet, kad dzīvo savā komforta burbulī un lasi tikai tos ļaudis, kuru prātu un domas cieni): "ģimene ir tikai un vienīgi divu dzimumu – vīrieša un sievietes –, bet ne divu vīriešu vai divu sieviešu savienība (..) viendzimuma pāru tiesības – nereti pat plašākas nekā tradicionāli orientētajiem (..) Ja valsts atceltu sodu par zagšanu, zādzību skaits krietni pieaugtu (..) tieši jaunieši ar savu nenobriedušu vērtību sistēmu ir lielākie iniciatīvas pretinieki (..) kā apvienot puisēna un desmit citu bērnu audzināšanu, ja nodarbību laikā jārunā par ģimeni, kur ir tētis un mamma – vīrietis un sieviete (..) vadītāja netradicionālajai ģimenei deva atbildi, ka, piedodiet, bet vietu nav (..) citām valstīm parakstu vākšana rit gausāk, un Latvijas balsis tām palīdzēs.

Ņemot vērā, ka šobrīd 45% bērnu LR dzimuši ārlaulībā, minētajai bērnudārza audzinātājai kopā ar iniciatīvas autori A. Geduševu (nav jums nekāda Bērziņa!), šķiet, vairāk paies laika skaidrojot, kā var būt, ka tikai viens tētis vai viena māte, bet vecvecākus vispār jāsvītro ārā, nekā mācot bērniem lipināt plastalīna zaķīšus. Lai gan šķiet, ka iniciatīvas skartajās pirmsskolas bērnu ieslodzījuma iestādēs drīzāk mācīs rotaļu, kur baltās lelles Nīcas brunčos ved uz smilšukastē izrakto grāvi nošaušanai brūnās lelles...