"Irkutskas trests "Strojmehaņizacija" piegādā būvniecības tehniku būvniecības montāžas pārvaldei "Irkutskžilstroi". Jo ilgāk tresta buldozeri nostāvēs būvniecības montāžas pārvaldē, jo vairāk bezskaidras naudas rubļu pārvalde pārskaitīs trestam. Trestam ir izdevīgi iznomāt vairāk tehnikas, jo plānu aprēķina rubļos. Tāpēc pārskata gadā nostāvēja nelietota tehnika par 3666 mašīnstundām, par ko pārvalde godprātīgi pārskaitīja trestam naudu. Tādā veidā trests izpildīja gan ražošanas plānu, gan darba ražības plānu.
Bet kādu labumu guva būvniecības montāžas pārvalde, kas pārskaitīja naudu trestam? Nu, arī pārvade izpildīja plānu - apguva fondus! Arī "apgūt fondus" ir sen aizmirsts padomju laika teiciens.
Apgūt fondus nozīmēja iztērēt valsts piešķirtosbezskaidras naudas līdzekļus. Tas bija plāns pēc iztērētā. Neizpildīji plānu, neprati apgūt piešķirtos fondus, nākamajā gadā tos nepieškirs. Tāpēc kravas automašīnu šoferi PSRS nereti lēja soļarku grāvī, jo visu nespēja nobraukt. Bet neiztērēt nedrīkstēja - samazinās fondus!
Jautājums: vai pārvaldei nebija žēl pārskaitīt trestam naudu ne par ko? Atbilde: nebija žēl. Jo bezskaidras naudas rubļi nav nauda. Tā ir mirāža, ko nevar materializēt. Nevis nauda, bet ēnas. Padomju Savienībā bija tāda brīnišķīga tautas saimniecība, ka bez dažām paralēlām naudas vienībām neiztiksi. Bija skaidrās naudas rubļi iedzīvotājiem, Bija tā sauktie "čeki" sistēmas "Berjozka" tipa veikalos. Bija kartītes un produktu taloni, ko pastiprināja skaidrā nauda. Un bija bezskaidras naudas rubļi, ar ko rīkojās uzņēmumi un ko nevarēja padarīt par skaidru naudu, lai palielinātu strādājošo algu vai nopirktu uzņēmumam ko derīgu, jo nebija kur pirkt: nebija tirgus. Lai kāda rūpnīca kaut ko nopirktu no citas, vispirms vajadzēja "izsist" (dabūt, izdīkt - I.) fondus no Valsts plāna komitejas. Tas ir, pat ne dabūt pircējam atļauju pirkt, bet gan uzlikt pārdevējam pienākumu piegādāt tādai un tādai rūpnīcai to un to un tādā daudzumā. Ja tu izsiti fondus, tas ir, ja kāds uzņēmums apņēmās tev piegādāt produkciju, tas vēl nenozīmēja, ka tu to dabūsi. Tāpēc, ka bija deficīts, jo milzīga PSRS produkcijas daļa skaitījās tikai uz papīra kā gadījumā ar tikko kā aprakstītajiem ledusskapjiem.
Vispār plāns bija likums. Tas bija svēts. Tāpēc, ja jūsu pārvaldei nebija izpildīts plāns, jums vajadzēja piezvanīt un sarunāt dažas mašīnas, lai tās pastāv plāna izpildei. Ja mašīnas nebija kārtībā, tās pat varēja neatvest. Vienkārši vajadzēja noformēt uz papīra – tu man it kā iedevi mašīnas, bet es tev it kā bezkaidro "naudu". Apmainījās ar papīrīšiem un izpildīja plānu.
Tā dzīvoja visa valsts."

Ņikonovs Aleksandrs. Aiz impērijas fasādes. Tēvzemes mitoloģijas īsais kurss. - Pētergailis: Rīga, 2013., 246.-247. lpp. ISBN 978-9984-33-372-4