| Pamācošs stāsts par to, cik ļoti svarīgi vēsturniekam zināt ne tikai vestures pētīšanas metodes, bet arī orientēties citu zinātņu (ģeogrāfijas, ģeoloģijas, ķīmijas, lingvistikas u.c.) pamatos.
Pagājušā gadsimta otrajā pusē Olvijā (vai Hersonā, kurš gan to vairs atceras) tika veikti ļoti auglīgi arheoloģiskie izrakumi. Atrada mazu un ļoti labi saglabājušos sengrieķu templi. No sākuma īsti nebija skaidrs, kurai no dievībām tas veltīts, taču situācija noskaidrojās, kad uz vienas no kolonnām atrada perfekti iekaltu tekstu: ΟΥΧΕΣΑ. Protams, mazliet mulsināja tas, ka Olimpa dievību saimē tāda/s Uhesas nav (un vispār nekur avotos nav minēta), taču, no otras puses, ne jau visur dominēja tieši Olimpa saraksts. Tā nu arheologi loģiski nosprieda, ka templis veltīts kādai no vietējām dievībām, acīmredzot Taurijas Uhesai, nekam citam. Par Taurijas vietējām dievībām tak absolūti nekas nebija zināms.
Kad izrakumi bija veiksmīgi pabeigti, Ermitāžā tika ar pompu prezentēta padarītā atskaite. Nu tur plakāti, ekrāni, goda runas un arheologu pārskati plus furšets fonā. Bija uzaicināts arī cienījamais hellēnists no filoloģijas fakultātes Ņikita Šebaļins (Никита Виссарионович Шебалин).
Kad ekspedīcijas vadītājs sāka stāstīt par jaunatklāto Taurijas Uhesas templi un atradumiem tajā, nez kāpēc valodnieka seja piesārta, acis izvalbījās, šis sāka sēkt kā sams izmests sausumā, un tad ar homērisku smieklu šalti nogāzās no krēsla, vārtoties krampjos pa zemi. Pasākums bija izjaukts, publika neizpratnē – kas cienījamajam metram atgadījies? Pēc brīsniņa, kad profesoru izdevās izvilkt no pagaldes, kurā viņš nekontrolēti bija ieripojis, viņš, rīstoties, paskaidroja savu smieklu iemeslu. ΟΥ ΧΕΣΑ nozīmē tikai vienu: “TE NEČURĀT!” |
Bet es nevaru rimties apbrīnot to tēva vārdu. Kur es varu dabūt sev vārdā Visarions? Krutāku vārdu šobrīd vispār nevaru iedomāties.