Ja tā padomā, ka pēc 2,5 mēnešiem tie baltie sūdi būs pagaisuši kā pusnakts murgs, un pa ielu varēs iet drošā solī kā pretī komunismam, nebaidoties ik uz otrā soļa nožauties (ar domu: tikai ne pirkstus, tikai ne pirkstus!, jo kā gan bez tiem pie klaviatūras...), sirdī iesilst maza optimisma zelta dzīsliņa.