wensdy

Jaunākais

29.3.17 20:35 - Question everything! Why?

Nevelk interesēties par šīm lietām cieši, bet kādreiz tomēr satricina. Pirmā šāda veida pieredze man bija ar Jāni Rožkalnu - triju zvaigžņu ordeņa valkātāju, padomju laiku brīvības cīnītāju un čekas upuri. Kad pētīju Stūra māju, izstādes ietvaros noskatījos video ar Čekas upuru liecībām, t.sk, Rožkalna. Loģiski mani pārņema cieņa pret šo cilvēku un loģiski caur šo stāstu, kas ir dzīva cilvēka pieredze, nevis abstrakta rindkopa grāmatā, manī raisījās nacionālās piederības jūtas un pat labāka sapratne par to, "kas es esmu". Bet tad viņa un mana demokrātija centās kļūt labāka, rosinot diskusiju par viendzimuma laulībām un partnerattiecību likumu. Kamēr es par to priecājos, tikmēr faking Rožkalns drukāja rakstus ar, piemēram, šādu virsrakstu: "ES zābaks latviešu dvēseles durvīs", cenšoties savu demokrātiju pasargāt no lipīgām slimībām, degradēšanās un kauna. Šis pie tam ir vēl diezgan softy, FB komentāros Rožkalns spridzināja vēl histēriskāk. Nu, un, skaidrs, ka viņš to darīja, jo viņam tiešām lezbiešu laulības liekas kaut kas neizsakāmi briesmīgs, ka tā neattaisnojas viņa ciešanas un spītība Čekā. Un tas pats ir ar Daini Īvānu, kuram patīk dzīvnieku spīdzināšana cirkā, jo tā vienkārši ir klasiska tradīcija. Ja vēl kāds nav lasījis. Es tagad nedaudz patētiski pārspīlēšu, bet arī viņš ir smagi vīlies nākamajās paaudzēs - hiperspraigās zilzeķes, modīgās feministes, asinskārie vegāni, stulbuma manifestētāji, puskoka lēcēji un siekalzaķi, patmīlīgi un paštaisni aizliedzēji. Es citēju, kā faking Īvāns sauc mani un manus draugus. Nezinu, tas ir tik paradoksāli. No vienas puses es te siekalojos par to, cik sabiedrība ir interesants nezvērs, no otras puses - mirstiet nost, vecie cīnītāji.

29.3.17 00:05

Mani nepamet sajūta, ka viss liecina tikai un vienīgi par pretējo - šobrīd stabilitāte lielā mērā nozīmē vēl lielāku gatavību visiem neapgūtajiem plašumiem, perspektīvām, realitātēm, receptoriem, frekvencēm un tamlīdzīgi. Nepamet sajūta, ka kaut kas liels var notikt kuru katru brīdi un tas nešķiet biedējoši. Nekas, kas ir bijis nav aizmiršanas vai nožēlas vērts. Jā, tieši, perspektīvas, ir labi tās apjaust un just, nevis izmēģināt visu pēc kārtas. Vai salokāmas stīgas, jo perspektīvas izklausās pārāk lineāri un ar atstatumu.

24.3.17 13:31 - Laikmetīgā māksla svin

Whaaat, nopietni?! 20. maijā kim? uzstāsies mazā mauķele Tommy Genesis!

23.3.17 11:44 - Pieredzes trūkums

Iepazīstu jaunu destruktīvo spēku - dusmas. Tas vilinājums vienkārši pāris sekundēs neatgriezeniski sapist visu, kas ir, ir milzīgs. Neko nedomāt un izplosīties kā tādam dzīvniekam. Un pēc tam nožēlā, cerot uz citu sapratni, turpināt visu tādā pašā garā līdz nākamajam izvirdumam. Un tā mūžīgi griezties savā sevis un citu nīšanas ratā. Ja man tomēr kaut kāda atbildība ir svarīga, tad tā ir atbildība par savām emocijām citu priekšā. Tas ir ļauni izmantot kādu citu, lai varētu turpināt griezt savu nīšanas ratu. Dusmas ir ārkārtīgi neseksīgas, manuprāt, tāpat kā viss pārējais egoisms. 

21.3.17 22:17 - Starpbrīdis

Tradicionāli iedzērām pie Anglikāņu baznīcas, pavadot saulīti. Pēc tam tradicionāli visu starpbrīdi stāvējām rindā uz sieviešu tualeti. Huh, kāpēc tualešu skaits nav proporcionāls iedalījuma patiesajiem apmēriem? Tāds ir mūsu dienas jautājums.

21.3.17 08:55 - Pavasaris

Šorīt es jūtos tā, ka mana dzīve ir kļuvusi pārāk laiska. Un, godīgi sakot, izbaudu to, ka vismaz kādreiz lielākoties par visu ir vienalga. Bez smeldzes, labrīt. Jo, nu, tas ir ievelkoši - būt tādam cilvēkam, kuram rūp. Es varbūt nemaz neesmu tāds cilvēks. Tādos apmēros. Sapņos bēgu no tā, ko patiesībā vēlos.

6.3.17 10:17 - Divējādas sajūtas

Atbraucu no Sanktpēterburgas, izkāpju pie Stokmana. Apkārt dzirdu krievu valodu. Eju mājās. Apkārt redzu krievu estrādes svaigžņu, ansambļu un pigoriņu meistaru reklāmas plakātus. FB saņemu ielūgumu uz krievu grupas koncertu Rīgā. Pēterpils housti starpcitu galá vakariņās pēc kādas trešās gruzīnu sarkanvīna glāzes teica pateicības tostu, ka esam drosmīgi no ES piekrituši atbraukt uz Krieviju, ņemot vērā Maskavas politiku, ko te neatbalsta, bet neko jau darīt nevarot. Vispār jau vēl dīvaināka attīstības līkloču vai drīzāk fraktāļu šķautne paveras, palasot komentārus pie feminista Emīla Ķīļa intervijas Dienā vai komentārus pie feministiskā žurnāla Samanta.

22.2.17 12:34 - Tāda diena

Kurš mani grib iepriecināt, lai kaut nedaudz stimulētu mana prieka rezerves?
Visi tikai grib pastāstīt, cik viņiem sūdīgi.
Bet come on, kāds man ar to sakars?

20.2.17 13:00 - Māsiņas

Pāršķirstot LMA karnevāla bildes, jāsecina, ka neatkarīgi no tēmas tur vienmēr būs meitene medicīnas māsiņas tērpā. Visu cieņu par garlaicīgāko uzdrīkstēšanos. Es vēl saprstu, ja tā būtu mūķene ar seksīgu apakšveļu, bet, nē, kkādas padomju laiku māsiņas ar sarkanu krustu pierē.

19.2.17 23:59 - Dzīves ideāli

Dažreiz pār mani līst neizskaidrojams pateicības vilnis, kura laikā es domāju, ka man nekad dzīvē nav bijis pa īstam sūdīgi. Lai gan es atceros reizes, kad domāju, ka viss ir tik sūdīgi, ka vnk nav vērts. Pēdējā laikā gan to ir aizstājis dzīves kā ceļa koncepts. Pilnīgs bezsakars taču! Un man vienmēr ir licies, ka ceļa galā būs kaut kas lielisks :D

15.2.17 02:39 - Tāds darbs

Šodien darbā zvana žurnāliste un saka, ka viņai rīt no rīta pl.7.40 vajag tiešraidi par to un to. Ok, bet vai viņa zina, kāpēc tas vispār notiek tur, kur tas notiek? Nezina. Kad es paskaidroju, viņa pa telefonu secina, ka fui, to gan viņa no rīta nerādīs un paliek pie sava. Karoč konteksts viņu neinteresē. Ļoti labi. Rīt no rīta iepazīsimies un tad gan viņu sāks interesēt :) Jo man par to, ka es tur tik agri no rīta būšu neviens nemaksā, tāpēc plāns ir izspiest visu, ko es vēlos. Vispār brīnos, ka viņa par lietām ir uzzinājusi, bet varbūt viņai vienkārši liek un viss.

14.2.17 15:29 - Herman is a rat

Valentīndienas ir lieliskas ar to, ka man nekad nav bijis tas slogs (vai attiecīgās attiecības) tās svinēt. Vēl tās ir lieliskas ar to, ka, piemēram, savā FB skrollējamajā listē es varu detektēt draudziņus ar līdzīgu vieglumu, kuri ir sašērojuši sarkastiskus un ļoti mīļus jokus par to mīlestību. Kvalitatīvi plakāti, karikatūras, īsfilmiņas, nu, jūs jau zināt. Kčing!

13.2.17 21:04 - Reakcionisms

Manā kabinetā ir jauns kolēģis. Viņš jau vairākas reizes ir pateicis: "Es kā vīrietis." Neko vairāk nepaskaidrojot, it kā man tas būtu kaut kas saprotams, ko viņš ar to domā. Es pie sevis klusībā domāju: "Stulbais pediņ, aizver muti." Abi labi :(((

12.2.17 20:31 - Sportī

Šodien baseinā pirmo reizi ar mani kāds runāja. Tas bija drukns vīrietis ar tetovējumu manā celiņā. Viņš ierosināja peldēt katram pa savu pusi, nevis uz riņķi un apjautājās vai esmu profesionāle. Protams, ka neesmu. Kamēr es elsu, kūļājos un šļakstījos, viņš pa savu pusi peldēja lēnām un plūstoši kā tāds kuģis. Nu, labi, ronis. Un mani ļoti apbēdināja jaunie reklāmas plakāti, kas bija piekabināti zem tramplīniem. Faking Baltikovo olas! Nestāstiet man par savām nelaimēm.
Powered by Sviesta Ciba