wensdy

Jaunākais

10.12.16 20:16 - Vaļējas brūces

Pa nakti Olivers cīnījās ar ļauno dēmonu, kuram pirkstu vietā ir asi asmeņi. No rīta par laimi viss bija kā parasti, no ļaunā dēmona ne ziņas. Tikai pēc kāda laika no gultsapakšas izlīda Olivers ar sagraizītām kājām. Dziedējam mūsu varoni, bet viņš tik turpina iebilst pret mūsu mīkstajām aizsargzeķītēm.

5.12.16 17:07 - Zināšana

Par laimi vai par nelaimi es nekad nenodošu savus principus, kā mēdz teikt. Konkrēti es teiktu - savu zināšanu. Ir pienācis tas brīdis, kad jūtos nedaudz veca. Noteikti būs situācijas, kad tas nāks par sliktu, es zinu.

5.12.16 00:08

Fak! Uzrakstīju garu postu par lietām, kas man nepatīk, bet tas idzisa! Vai nav aroniski. Ienīstu savu telefonu...

23.11.16 20:16 - Plastmasas ķermenis

Kāpēc sievietēm manekeniem ir krūtsgali?
Šāds jautājums man radās, ejot garām skatlogam, kurā bija kleita ar izspiedušamies krūtsgaliem.

21.11.16 19:38 - Veselīgi

Tomēr neuzlēcu augstāk par savu dibenu. Epastā man novēlēja veiksmi tagadējos un turpmākajos projektos. Interesanti. Kā projekts esmu es? Nu, es nedomāju ikdienā par to visu kā projektu sekvenci. Man labāk patīk lietas.

17.11.16 16:42 - Cikliskums

Šovakar ir perfekts vakars, lai piedzertos. Sāksim ar ķiršu aliņu Nr.1. Rītdien mani pērs pirtī. Visas cerības uz šo karsto pasākumu. Savādāk neklikšķinās atpakaļ. Tā stulbā saulīte un ideālisms apdzisa. Jo es nekad nezinu, ko gribu. Priekā. Es jau nesūdzos, vnk sagribējās parunāties.

15.11.16 22:48 - Kaķu sentiments

Šis būs garlaicīgais ieraksts par manu kaķi, brīdinu. Tikmēr Olivers nodarbojas ar ūdeni. Pirms brīža viņš izsprāga no dušas kabīnes, kur izgāzies stūrī zvilnēja. Tagad viņš maisa savu lielo ūdens bļodu. Mazajā ūdens bļodā peld kraukšķis. Tā ir tāda spēlīte. Iedabūt vienu kraukšķi ūdens bļodā un tad pēc kāda laika izzvejot ārā. Nez, Olivers gribētu peldēt? Agrā bērnībā eksplorēšanas karstumā viņš pamanījās iekrist podā. Dzīvnieki ir brīnišķīgi (piespiedu) dzīvesbiedri. Mums visiem.

15.11.16 22:35 - Akmens ar dažām atmiņām

Tualetē uz izlietnes malas stāv brūnīgi oranžs ovāls, saplacināts akmens, ko parasti retie viesi notur par ziepju gabalu vai skrubi. Vienīgais, ko es atceros par šo akmeni, ka tas ir no jūras un ka kādreiz man tas bija svarīgs akmens. Vairāk neko neatceros, pat aptuveno laiku, kad tas uzradās uz izlietnes malas, jo, šķiet, nekur citur tas nav stāvējis. Kad uz tā nonāk krāna ūdens, tas kļūst spilgtāks. 

14.11.16 19:26

Šobrīd ir liels risks atnākt mājās pēc 18, nomest mantas, kur pagadās, iekrist gultā, jo nekas neinteresē, un tur pat arī palikt līdz modinātājam 7.30, kas neko daudz neietekmē, jo izlīst no gultas var ap 9. Šodien darbā biju 11.30, un tur mani turpināja nekas neinteresēt. Šovakar piespiedu sevi uztaisīt ēst un salikt atpakaļ skapī izmētātās drēbes. Es arī pilnīgi neko neesmu izdarījusi priekš studentiem. Jāiet gulēt. Šodienas labā lieta bija tikšanās ar Simonu. Parunājām par nāvi un sieviešu balsīm.

12.11.16 20:34 - Nāve ārpus kontroles

Vakar 18 gadu vecumā nomira mans pirmais kaķis, tagadējais jeb bijušais mammas kaķis. Viens pats mājās no vecuma. Sākām domāt, ko darīt. Tikmēr kaķis bija saldētavā. Veterinārajā klīnikā var atdot masu kremēšanai vai, piemēram, pasūtīt individuālo pa 100 eur. Video, lai pierādītu, ka tiešām vienu konkrēto minci sadedzina, plus pelnu urniņa. Beigās pieņēmām tēva trako ideju taisīt ugunskapu dārzā. Aprakt tajā pašā dārzā kaut kā nelikās forši. No sākuma neticēju, bet tiešām pilnīgi viss sadega. Priekš manis emocionālākais brīdis bija, kad nosvila ūsas. Pilnīgi apraudājos. Tā sadegšana vispār prasīja daudz laika, bet pēc tam bija milzu atvieglojums. Daudz foršāk, nekā atdot vetklīnikai vai aprakt konkrēti zināmā spotā.

Ko man kaķa nomiršana iemācīja. Ka esmu liekulīga zaķpastala. Jo es biju vienīgā, kura centās mammu pierunāt uz eitanāziju. Jo man likās, ka kaut kas taču ir jādara, kaķis, redzams, drīz mirs. Iedomādamās, ka esmu gudrāka par pašu nāvi. Kas vainas nomirt no vecuma? Gadījumā, ja nav nekādu moku. Visu gribas kontrolēt, ne. Baigais kauns bija, kad mamma piezvanīja. Tad es arī no kauna apraudājos.

11.11.16 10:59 - Naksniņas

Iemaldījāmies jaunajā Gaujā. Pilns ar kaut kādiem dīvainiem cilvēkiem. Ironiskā kārtā ar mūsdienu IKEAveidīgo interjeru izdevies saglabāt padomju noskaņu. Ēdiens ļoti ņam un nedārgs.

10.11.16 15:23 - Nenovērtējami

Laikam jau mūsu mīļākais fonds. Pēc fonda "Viegli", protams.

"Pēc fonda "Mākslai vajag telpu" iniciatīvas Rīgas pilsētvidē izvietoti plakāti ar izcilāko Latvijas mākslinieku darbiem, kuriem ir nenovērtējama nozīme Latvijas kultūras vēsturē (...)."

10.11.16 15:18 - Ego ciešanas

Jāatzīstas, ka vakar biju uz darba interviju. Tā bija krutākā darba intervija ever. Nevaru beigt pārdzīvot vēl šodien. Nav jautājumu, uz kuriem ir pašsaprotamas atbildes.

27.10.16 22:33 - Tātad.

Tātad. Viss ir lieliski. Jūtos esam īstajā vietā, kur jātiek galā ar īstajiem izaicinājumiem. Un Olivers, savā slepenajā āra dzīvē, ir uzaidzējis tādu paku! Bumbulis.
Powered by Sviesta Ciba