wensdy

Jaunākais

31.7.15 01:35 - Aiztikt.

Pff, visādas jaunās draudzības. Kāpēc cilvēki uzreiz vēlas apkampties un/vai sabučoties? Tādās situācijās ir gandrīz neiespējami no tā izbēgt. Neko sliktu es it kā (IT KĀ) nedomāju, bet gribētos novelt vainu uz viņiem visiem, sakot, ka, kāpēc jūs esat tik nejūtīgi smalkajās lietās. Kā tomēr diez gan neciešams cilvēks (savās domās) turpinātu sarunāties ar savu ķermeni pētnieciskos nolūkos, sakot: "Visas tās lietas, ko ķermenim ir jāpiedzīvo, man dzīvai esot." Āda taču ir lielākais un superīgais orgāns.

27.7.15 19:01 - Ku kū.

"Prestiža izglītība" - jūsu labākā īpašība.

26.7.15 23:53 - Slinkums.

Zāģējām kokus un vārījām ievārījumu. No vienas puses forši, var neko nedomāt. Atkaulojot ķiršus vispār var nonākt transā. No otras puses baigais tukšums galvā, sen tā nav bijis. Lai gan patiesībā daudzas atliktās lietas jau lēnām sāk pašsadedzināties, jo slinkums domāt.

25.7.15 19:58 - Gaisma.

Stūra mājai tomēr atjaunos fasādi. Lūk, tas ir vērtīgs ieguldījums pilsētvidē un vispārējā cilvēku veselībā. Tā noteikti varētu būt viena no skaistākajām Rīgas ēkām (kur miljons gadus tālā nākotnē būtu moderns informācijas, izpētes un refleksijas centrs par 20.gs. vēsturi, piemēram, visādām superīgām spiegu operācijām utml.). Baumas par to, ka māja lūzt uz pusēm, pamatoti ir "baumas". Tajā brīdī, kad pārlūzīs, svarīgāk tomēr ir cilvēkiem būt pie labākas veselības. Interesanti, kur ir, vai būs diskusijas par šo te pavērsienu? Cerams, tā nav Čekas nauda, bet neko jau nevar zināt, hihi.

24.7.15 23:15 - Veca zoss.

Biju Centrāltirgū (jā, nevis mežā) pēc mellenēm. Tur bija diez gan daudz citu cilvēku arī. Nejauši (jā, nevis speciāli) uzskrēju virsū vienam vīrietim. Tā ap 50. Viņš teica, ka eju kā veca zoss. Protams, niķis sūkstīties par Latviju in general nav nekur pazudis, bet, nu, saprātīguma labad, turpināju koncentrēt domas uz tām vecajām zosīm. Piemēram, cik gadu ir vecai zosij, kas viņas izskatā un gaitā varētu liecināt par vecumu, vai viņa dzīvo kopā ar saviem bērniem un mazbērniem, kāda pārtika patīk vecām zosīm un kuras maņas pirmās pazūd vecām zosīm, cik olas viņa izdēj un cik stundas guļ. Interesanti. Stulbais vīrietis.

20.7.15 21:22 - Kļūdas.

Bijām Pagalmā uz slepeno (mēs pašas par to nezinājām) vecmeitu ballīti. Visa jautrība sākās tajā brīdī, kad mēs sapratām, ka tiek pārbaudīta mūsu izturība - vieta, ēdien-/dzērienkarte lieliska, bet apkalpošana ļoti sūkā. Kkādi sadomājušies jaunieši. Vienīgais, ko viņi neizdarīja, neuzlēja mums uz galvas ūdeni, pareizi izdeva naudu un vienai no mums atnesa atvainošanās kūku pēc tam, kad pēc 45 min. noskaidrojās, ka pasūtītais ēdiens tomēr šovakar nav. Bet tā līgavai viss bija acīs ierakstīts. 

19.7.15 19:35 - Citur.

Trīs dienas ārpus Rīgas (Kuldīgā, ne Salacgrīvā) - tas bija lieliski. Bez sociālajiem tīkliem un telefona (atslēdzu) - tas bija labākais antidepresants. Varētu tā turpināt, bet vismaz sākumā tas prasītu lielu piepūli un motivāciju. Bēdīgie sapņi gan nepaspēja pāriet, bet enīvei, domāju, ka bēdīga es spētu būt jebkurā vietā pasaulē šākātā. Labā ziņa ir arī tā, ka autobusā aiz manis sēdēja 2 labākie draugi - 13 un 14 g.v. - un izbijusi latviešu valodas skolotāja - enerģiju, auru utt. noteicēja. Vienam puikam bija kaut kas ar acīm, otrs viņu vadāja. Kā viņš pastāstīja, 5 g.v. bija sev sabakstījis acis ar karotīti. Brīnumainā sieviete tūlīt ievāca viņa kontaktus un teica, ka sūtīs kkādas brīnumkapsulas, kas palīdzējušas gan vienam citam skolotājam, kad viņas taksītei. Bet vispār puikas brauca pie mammas, jo viņa beidzot bija nopirkusi jauno gaiseni. Ņemot vērā tās acis, brīnumaini.

16.7.15 22:29 - Autoskola.

Diemžēl vai par laimi man ir jāiet autoskolā. Un tur lekciju laikā varu taisīt superīgas tabuliņas - kā ceļu satiksmē izpaužas priekšstati par dzimumlomām. Piemēram, par slaidiem ar piemēriem, ko mums rāda, nemaz nerunājot par pasniedzēju, kurš vnm atsaucas uz "puišiem un mašīnām". Visi policisti, protams, ir vīrieši. Ja bildītē ir uz ceļa salūzusi mašīna, tad sieviete stāvēs blakus un "zvanīs vīram pēc padoma", bet vīrietis pats labos. Pie tam tur bija vairumā bildes ar maz apģērbtām sievietēm augstpapēdenēs visādās debilās pozās pie kūpoša kapota vai izpūtušās riepas. Ja notiek mašīnas zādzība ģimenes ietvaros, tad noteikti dēls būs nozadzis mašīnu tēvam. Kurai mātei gan ir mašīna, ne? Un meitenes nekad nezog droši vien vispār. Ja bildītē ir redzama visiem zināmā situācija ar peļķi uz brauktuves, tad pie stūres vnm būs vīrietis, kurš apšļāc meiteni uz ietves. Un, protams, protams, sliktie piemēri, ko nedrīkst darīt pie stūres - visas ildītes bija ar sievietēm, kuras krāso lūpas, runā pa telefonu, ēd milzu pončiku. Vīrieši bija tajās bildēs pie fūrēm, kur viņiem nāk miegs, un dzērājbildītēs. Es tur vispār nevaru koncentrēties uz noteikumiem.

14.7.15 14:51 - Otrdiena.

Living on my own.

13.7.15 20:56 - Ballīte.

Ierodos mājās un izrādās zvēriem visas dienas garumā bijusi kārtīga ballīte - vēl vairāk nograuzta alveja, kāds atradis, no plaukta izvilcis un saplucinājis manu filca keksiņu un kāds izšķaudījis pa virtuves sienu biešūdeni un nograuzis saknes. Biju atstājusi dzesēties vārītās bietes. Laikam jāievieš kkādas oficiālās spēļmantiņas. 

12.7.15 21:34 - Svētku aizkulises.

Veiksmīgi izdevās noignorēt dziesmu un deju svētkus, izņemot šodienas epizodi tramvajā. Tur bija 3 raudoši bērni, kuri bija pazuduši. Nezināja, kur ir skolotāja, kur ir gājiens un kas ir Brīvības iela. Atceros, kad māsiņa šitajā trakumā piedalījās, viņa nedēļas laikā kļuva par izkāmējušu, saulē nodegušu bērnu ar lieliem ziliem riņķiem. Tur nav pie vainas kkāda netrenētība, kā te komentē. Noslēguma koncerta emocijas dziedē, tas gan, bet nu tas process... Un viss kā vārdā? Visi izpildām reizē vienādas kustības :) Derētu uz šo paskatīties caur daudzkrāsaino cilvēktiesību prizmu. P.S. Protams, mani mīļākie komentāri ir par to, ka bērnu nepietiekamais spēks ir vainojams pie vecāku izvēlētās un uzspiestās ikdienas diētas - veģetārās vai vegānās. Un vēl, protams, pieaugušo lielīšanās ar ciešanām, ko viņi ir godam izturējuši paši piedaloties "pirms 15 gadiem". Hell yeah!!!

9.7.15 18:27 - Sports.

Acis izžāvētas pie pc, tgd jādodas pasportot. Tikai iedod mazo pirkstiņu manam noklusējuma sportistam, pēc tam sāpēs viss. Bet tā ir laba ziņa. Sporta sāpes palīdz pret visa cita veida ciešanām. Tā, iespējams, ir vienīgā lieta dzīvē, ko nožēloju - ka tik ilgi nesportoju un nedraudzējos ar savu ķermenīti.

8.7.15 22:00 - Aiznākamā diena.

Ko es biju piemirsusi - ka visādas izklaides, piemēram, reiboņi, slikta dūša, ģībšana, bezspēks sākas nevis tajā pašā dienā vai nākamajā dienā pēc asiņu nodošanas, bet gan aiznākamajā. Tā pat bija arī pagājušoreiz. Nedaudz arī nākamajā dienā pārspīlēju ar visādām aktivitātēm. Šodien mani piebeidza pārbāzts autobuss bez skābekļa (es jau tā ienīstu Rīgas Satiksmi). Tādēļ izjūtu lielu prieku un drošības sajūtu, nekustīgi guļot savā gultiņā. 

7.7.15 17:29 - Nofotografēšana.

Mīlīgas ir tās ciešanas, kad tu vari otru nofotografēt lieliski, bet tas otrs tevi nē, jo neko no nofotografēšanas nesaprot.
Powered by Sviesta Ciba