wensdy

Jaunākais

22.7.16 13:03 - Mierā

VIENKĀRŠI vajag nomierināties. Vēroju ponijus. Vispār viņi izskatījās tik apaļi un cieti, ka tūlīt varētu pārsprāgt, vienmēr graužot zāli aiz savas biezās čolkas, kur redzamība varētu būt kādi 20 cm2(?). Izskatās, ka nekas cits viņus pasaulē neinteresē, kas varētu būt patiešām nomierinoši. Vēroju, kā ņurko pīles, cik skaisti un organiski kustas viņu pleznas. Šis paterns ir pilnīgi acis glāstošs, kas ir nomierinoši. Bet, lūk, ir cilvēki, kuri VIENKĀRŠI  neko nespēj lietas labā izdarīt un izstaro nemitīgu nemierīgumu.

19.7.16 10:48 - Lenta

Šī rīta skaņdarbs.
Izolācijas lenta ir visnotaļ neaizstājama.

18.7.16 22:54 - Nekas

Es nekad negribu aizmirst laiku no 2012. līdz tagadienei. Es neesmu laba dienasgrāmatas rakstītāja. Vispār es neesmu, man nepatīk un es neprotu lielīties. Mans mērķis ir būt par visu un par neko, tāpēc, ja pat man patiktu un es prastu lielīties, tā būtu nožēlojamā visa sadaļa. Piemēram, dienas pirmajā pusē es izsvēru, cik ļoti man patīk paēst ar kādu kopā un ka tas notiek ekstremāli reti. Dienas otrajā pusē saņēmu veselus divus aicinājumus uz pusdienām. Tas ir ļoti interesanti arī tāpēc, ka man nav ne jausmas par viņu ēdienu gaumi. Vakariņās apriju skrūvi un roltonu - viens no sevis ienīšanas veidiem. Arlabunakti, mana ilūziju, fantāziju un make believe mīļākā dzīvespriecīgā. Es varu būt tikai un vienīgi super excited par nākotni, kas pienāks, kad atvēršu acis.

18.7.16 10:53 - Miervaldis

Miervalža Poļa izstādē ir kaut kas neizsakāmi skumīgs. Kaut kas, ko cilvēks nekad nevarēs aptvert, lai cik ļoti fotoreālistiski prastu gleznot, kh. Mani aizrāva viņa Sala, salijušās Vasiļevska egles un pretējās mājas fasāde. Skumīgs un vientulīgs. Protams, Svena rakstiņš izstādes bukletā ir burvīgs. Arī Miervalža intervija ar Poli, ko es biju palaidusi garām. Pēc izstādes apmeklējuma nolēmu pirmo reizi pasēdēt uz tās koka konstrukcijas - soliņa nobetonētajā muzeja sētas pusē. Man blakus apsēdās jaunā ģimene. Vecāki ar trīs dažāda vecuma bērniem, no kuriem viens bija ratiņos. Māte pilnīgā frustrācijā kliedza uz tēvu, ka viņa vairs nevar izturēt, ka visu laiku jābūt kopā un ka viņa nevar atļauties vienkārši sēdēt 15 min. izstādē. Tika pieņemts lēmums pēc kāda laika satikties mašīnā un tēvs ar bērniem no mātes atdalījās. Šis atgadījums vēl vairāk paskumdināja manu tā jau skumīgo un vientulīgo izstādes apmeklējumu, jo mēs patiesi vienmēr būsim vientulīgi, jo ir tik grūti saprast to otru. Kas gan nenozīmē, ka tas uzreiz ir skumīgi, dažiem gan jau izdodas. Un, jā, es laikam nepiekrītu, ka obligāti būtu jāsaprot. Saprašana var arī daudz ko nogalināt.

7.7.16 11:20 - Nē

Šis rīts tika veltīts liegiem princešu skruļļiem. Tikai vienu reizi mūžā no visām frizētavu apmeklēšanas reizēm es atgriezos dzīvē ar iztaisnotiem matiem. Tā ir frizieru izvēle "vai, cik skaisti". Turpinu skrollēt nāvi un klausīties skumjāko no David Lang. 

5.7.16 11:13

To recall the spirit of wonder.

29.6.16 15:57 - Principi principā

Cenšos būt principiāla. Ja man ir milzu vēlme iet uz kādu pasākumu, bet tajā pašā laikā iekrīt tikšanās ar kādu draugu, es izvēlos draugu. Lai gan visos svētkos dāvanas ar augstāko vērtējumu ir biļetes uz pasākumiem, ceļojumiem utml. Lai gan varētu būt arī tā, ka pasākumu un tikšanos ar draugu var apvienot, bet tad tas visdrīzāk ir pavisam citādāks pasākums un draugs, kas principā varbūt arī nav nemaz tik slikti.

29.6.16 12:40 - Migrācija

Šķiet, migrācija mūsu vai vismaz tuvāko radinieku dzīvē ir kaut kas tikpat neizbēgams kā nāve.

28.6.16 18:45 - Kaķu hronikas

Pagājušonakt Olivers nomedīja lielu slieku. No rīta pienesa pie gultas un visādi izrullēja pa grīdu, līdz viens gabals no sliekas atdalījās. Tas viss izskatījās diezgan pretīgi, taču es respektēju sava dzīvokļabiedra prieciņus. Slieka pati vainīga - kā viņai neienāca prātā, ka kaķi medī arī sliekas.

27.6.16 22:03 - Noslēgtība

Kad man uznāk ļaunums, domāju, ka, tiklīdz man ir nojausma, ka kāds ir tāds, no kura neko nevaru paņemt vai iedvesmoties, viss beidzas. Alkstu pašpietiekamības (vēl joprojām). Vai arī tas ir tāds nebeidzams spīts, ko var pārvarēr vienīgi pieredze.

21.6.16 16:09 - Lietus

Viss smaržo pēc liepām.

20.6.16 23:43 - Kontrolfrīks

Pēdējā gada laikā viss ir tik ļoti mainījies, ka dažreiz mēdzu nejusties kā es.

20.6.16 23:37 - Iedomāties

Nācām mājās no brīnišķīgas pastaigas, bet tad uz sunīti sāka šaut mazs puika ar saviem iedomu ieročiem. Iedomājaties - nošaut kāda cilvēka suni.

17.6.16 09:31 - Kaķu hronikas

Ap pusnakti Olivers pārradās mājās pēc 2,5 nedēļu prombūtnes. Baigi notievējis, ausī bija oranža ērce. Sākumā bija dīvaini, jo jau biju stingri nolēmusi beigt pinkšķēt par kaķiem un tuvākajā nākotnē no viņiem izvairīties. Tagad Ņolivers tusē ar mani pa gultu un ik pēc laika aizskrien iegrauzt. Es gribētu spēt ar savām paijājošajām rokām no viņa izsūkt visu info. Sapņoju, ka Rūtiņa arī ir mājās, plus vēl kaut kāds sīks pelēks kaķītis. Mur.
Powered by Sviesta Ciba