wensdy

Jaunākais

4.2.16 18:14 - Mediji

Nu jau baigā nerealitātes sajūta. Visu laiku jābūt mājās, jāguļ, jāēd un jāsarunājas ar kaķiem. Kas vēl? Nevaru ilgi paskatīties ekrānā, tāpēc izmazgāju ziemas apģērbu un pavasara/rudens mēteli, kurš bija tik netīrs, ka mazgāju divas reizes. Lasu grāmatas un klausos savu jauno mīļāko radio "Radio Klasika". Izlasīju izlaistās Butõ grāmatas nodaļas. Sāku lasīt visādas "vecās" grāmatas savos plauktos. Tulkojot atsauces un Imagināro mediju grāmatu. Visādi dīvaini slāņi. Jāsaka, ka laikam post laikmetos viens no populārākajiem konceptiem (vai vnk vārdiem) ir "arheoloģija". Vispār pat īsti neatceros, kā imaginārie mediji pie manis nonāca. Katrā ziņā burvīga slimošanas lasāmviela. Kad ir šādi ierobežojumi un pilnīgi visi ir likuši tevi mierā (vai arī beidzot ir priecīgi atšūties), visādi maģiski cilvēku centieni, idejas par saziņu un informācijas vadīšanu, izklaidēšanos spēj aizpildīt manu laiku. Jo, nu, laiks jau sāk šķist pārāk ilgs, kas jāpavada ar sevi un sevi, lai nesāktos kkāds depresīvs vājprāts, jāspēj izgudrot visādas nodarbes. Te var rakņāties bezgalīgi, nav laika ir tikai telpa. Ir gandrīz neiespējami pievērsties daiļliteratūrai, hm. Ā, jā, vēl mani ir atradusi superīga krāsojamā grāmata no New York Academy of Medicine. Tur ir vairāki vairāk vai mazāk mītiski dzīvnieki - pūķi, dinozauri, ļoti milzīgs kamielis ļoti maza cilvēciņa pavadā un laikam degunradzis ar ārtifišal bruņām. Kur ir manas krāsiņas.

2.2.16 22:13 - Es atvainojos, bet.

Nēnu, es jau neko negribu pārāk kritizēt, bet nedaudz slikti paliek, uzzinot, kā Dabas muzeja antropoloģijas ekspozīcijā kačā rasu teoriju, un kā Medicīnas vēstures muzeja etnomedicīnas ekspozīcijā kačā neiecietību un stereotipus. Vieni nespēj noticēt, ka rases vairs nav mūsdienām relevants jēdziens tādā pašā veidā kā PSRS laikos (tad ir veidota ekspozīcija), otri postulē, ka "ķīnieši ir apsēsti ar seksu". No gidu mutēm. Protams, vispārināt ir slikti, bet baigais frīstails tais muzejos. Baigās personības un diemžēl ar autoritāti paust savus slimos viedokļus publiski. Un muzeju galvenā funkcija ir? Šai radošajai industrijai vajag ļoti daudz naudas, lai tur sāktu trādāt legit cilvēki un saprastu, ar ko viņi tur nodarbojas. Vai vismaz, lai personībām būtu veselīga konkurencīte. Brrr briesmīgi.

2.2.16 14:43 - Cilvēki

Ņemot vērā, kādas neticamas lietas mani sagaida, un kādas superīgas lietas ir notikušas, jāsaka, ka pēdējā dekādē iepazītie cilvēki ir vērtības manā mazajā dzīvītē. Galvenokārt tāpēc, ka viņi necentās man kaut kā speciāli palīdzēt, pamācīt. Visi lielas personības un pilnīgi atšķirīgi. Jebkuram cilvēkam ir vajadzīgs savs daudzums laika un telpas. Vispār tie, kuri centās, jā, viņi ir neatraujami no strīdēšanās un opozīcijas sajūtas, kaut arī to es embrace as my unique experience of being me. Mani ir saķēris vīruss. Šāds pozitīvisms droši vien ir izskaidrojams ar temperatūru. Tagad es došos pie savas ģimenes ārstes, kura mani pazīst 26 gadus. Tas gan man liek justies dīvaini. Pēc tam es skatīšos Cafe de Flore (2011) un pēc tam es neteikšu, ko es darīšu.

31.1.16 17:50 - Ārā

Minči šodien atklāja pagalma sezonu 2016. Uzbužinājās 2x lielāki, gatavi sevi aizsargāt pret pērno puvušo lapu un atsalušo zāles stiebriņu. Katrā ziņā brīnišķīga performance. Noskatījos 2.x Kerolu.

30.1.16 10:35

Mājās nav brokastu un neviena cita, kurš tās varētu sagādāt, tāpēc es neceļos.

29.1.16 23:44 - Nauda

Vispār šis vakars izvērtās bēdīgs ne tikai filmas dēļ, bet arī blakus cilvēka stāsta dēļ. Man nav šāda pieredze, tāpēc man likās šokējoši, ka privātā ārstniecības iestāde x ir tik ļoti orientēta uz peļņu, ka pēc pārbaudes laika darbinieku pārceļ, nokritizējot, ka monitorings liecina par pārāk mazu smaidīšanu un saspringtību klientu apkalpošanā, kas ir neatbilstoši. Vēl ar ieteikumu iziet psihoterapijas kursu. Pie tam darbiniekam ir jāapmāca nākamais kandidāts, jo zināšanas apgūtas ļoti labi. Lūk. Es droši vien uzsprāgtu pēc šādas situācijas, bet mans blakus cilvēks vnk ir nolēmis paralēli sākt meklēt citu darbu un no big deal, jo es neesmu piemērots. Omfg :/

29.1.16 22:54 - Filma

Tā Pelnu sanatorija gan bija riebīga filma. Sākumā bija diezgan garlaicīgi, domāju par izlasītajām recenzijām, cenšoties kaut kā sajusties. Nekā īpaši nesajutos. Tas, ka daļām bija atsevišķi nosaukumi, likās nedaudz banāli, kā Tarantīno (?). Beigās vnk palika ļoti bēdīgi un tgd saraustītā sižeta nenormāli estētiskās ainas mani vajā. Atceroties Tvaika ielas skatus, nez, mūsdienās šiem cilvēkiem iet principiāli labāk Latvijā?

28.1.16 11:53 - "Morbid"

Ai, dažreiz uznāk, bet kopumā pēdējā laika aizraujošākā interese turpina būt visādas šitādas nāvīgi interesantas lietiņas

26.1.16 11:57 - Iestāde

Nevaru izlemt. Man rītdien ir pirmā vārda diena jaunajā darbā un kolēģe saprotoši tikko piedāvāja paņemt brīvdienu, jo ofic mani kāds gribēs apsveikt. No vienas puses es viņai piekrītu. Man ir nedaudz bail no viņiem, lieka satraukšanās un lieka tērēšanās. Bet no otras puses varbūt tā būtu iespēja iepazīties tuvāk un vairs tik ļoti nebaidīties. Kaut gan šis ieguvums, ja godīgi, manā skalā totāli nav satraukšanās un tērēšanās vērts. Nē, tad jau labāk nejauši satikties kādā bārā, kur nav jātēlo iestādēs un kolēģos. Jā, vispār, citās svinībās te pieņemts dzert lētu alkoholu, ko es negrasos no savas puses piedāvāt. Tāpēc vēl jo vairāk rītdiena izklausās pēc brīvdienas. Hm, hm, hm?

25.1.16 22:04 - Kaķu hronikas

Pirmdienas mēdz būt tās dienas, kad es pārmiju tikai dažus vārdus ar dzīviem cilvēkiem. Pilnīgs nekas. Ļoti sāp pirksti. Tā arī nekur neaizgāju, jo, nu, nafig. Noskatījos slaveno interviju ar Pēteri Kļavu. Lielā skaitļojamā mašīna ir lieliski, bet tik ļoti griež ausīs viņa attieksme, pret "debīlajiem" un "infantīlajiem" cilvēkiem, kuru domas nesniedzas līdz šādiem kvantu fizikas izpratnes apmēriem. Varbūt viņam tāda valodiņa, bet prasītos arī lielāka izpratne par to, kāpēc cilvēki mēdz būt tādi vai šitādi. Noskatījos slaveno The Revenant (es domāju, ka pēc šiem vārdiem nevienu vairs neinteresē manas domas). Nu, normāla izklaidējoša filma. Visu uzmanību vērsu uz to, lai Rūtiņa un Olivers jūtas vienlīdz mīlēti, t.i., lai neviens no mincīšiem nebeidz murrāt, dalot manu ierobežota lieluma klēpi. Vēl pieliku savas māsas gleznu pie sienas. Kaut arī viņa to vēl neapzinās, viņa ir daudz smukāka un talantīgāka par mani (svarīgās meiteņu īpašības), ar tādu mistiskuma pieskaņu. Love her. Un pelna 2x vairāk par mani. Lūk, varētu paklusēt, varbūt būtu vairāk mistiska. UPD Dažreiz liekas tik dīvaini, ka tik sena mūsu dekadentās kultūras ideja par ķermeņa un prāta dalījumu ir tik ļoti definējusi un izdzīvojusi, cepamies vēl šobaltdien. Vajadzētu kādu mēraparātu, jo, liekas, tā radījusi neizmērāmas ciešanas un tas arī viss.

19.1.16 16:13 - Ūdens atslēgšanas triks ziemā

Manā mājā jau kopš 5d. vakara nav aukstais ūdens. Tas ir tāpēc, ka Rīgas stulbais ūdens to atslēdza. Tas ir tāpēc, ka mūsu kareivīgais pārvaldnieks nebija ar viņiem noslēdzis līgumu daļā, kur paredzēts izspiest no mums maksu par notekūdeņu apsaimniekošanu. Tā ir obligāta pozīcija rēķinā, lai gan likumā tāda nav noteikta un mūsu mājas ūdeņi notek vienkārši zemē, nevis viņu stulbajās trubās. Atslēdzot ūdeni, viņi piespieda mūs maksāt arī par šo. Tagad 2-3 dienas gaidīsim, kamēr izrakstīs rēķinu. Dzirdētas baumas, ka citiem apsaimniekotājiem tomēr izdevies tikt līdz tiesai un pat rajonā uzvarēt, bez ūdens atslēgšanas. Tagad tā stulbā iestāde kļuvusi veiklāka. Nav forši.

18.1.16 19:47

Only my tw o o breasts. 

17.1.16 22:15 - Kanons

"Neiepazītās teritorijas" @ LNO bija sort of waste of time. Visu laiku domāju - vai nu tiešām dejotājiem ir jācieš no sliktām horeogrāfēm, vai horeogrāfes cieš no sliktiem dejotājiem. Gan jau tur ir zināms līdzsvars laikmetīgā baleta scēnā Latvijā. Vispār sāk likties dīvaini, cik baletskolas upuri ir nepadevīgi laikmetīgajai, bet, cik lieliski ir laikmetīgie, kuri, protams, bez mokošas klasikas devas nevar. Kad Leimanes-Martinsones horeogrāfija satikās ar Ievu Rāceni pie Cucurrucucu Palomas, tad es beidzot beidzu domāt un kaut ko sajutu.

17.1.16 13:06

Ārā ir vienkārši pārāk jauks laiks.
Powered by Sviesta Ciba