wensdy

Jaunākais

28.4.18 22:29 - Fragmenti

Bāc, tā nospiedusi pienākuma sajūta (tas nav tas pats, kas daudz pienākumu). Brīvdienas, es nāku! Visu laiku klausīšos Cocteau Twins un ieviesīšu visapkārt pavasari, rullēšos pa zemi ar suņiem, fotografēšu mazus audziņus utml.

Vēl neesmu izlasījusi nevienu recenziju, bet es ļoti ceru, ka Dāvja Sīmaņa jaunā filma "Mūris" novērtēta ne tikai tā aspekta dēļ, ka tā iedveš bailes un naidu pret krieviem, bet arī tā aspekta dēļ, ka viņš visai politikai pa vidu neaizmirsa arī cilvēka aspektu, jeb parādīt viņu lielos zaudējumus, kas radušies izvēles dēļ, kā pretoties netaisnīgajai valstij. Tie vērtību svaru kausi ir tik pat neizdibināmi kā cilvēki pierobežā, piemēram.

Savukārt pēdējā laika lielākā kultūras vilšanās bija dārgā multimediālā izrāde "Kvēldiegs". Skaisti, bet tas arī viss. Popsa.

28.3.18 00:17 - Mats

Vakar atklāju sirmu matu. Skaisti. Bērnībā jau man bija balta galva, tad tā kļuva iedzeltena vasarās, iepelēka ziemās. Mūzika ir sakritība.

25.3.18 23:42 - Meklēju piemēru

Pēdējos divos gados sakārtojušās pāris attiecības un darbs piedāvā un ņem astronomiskos augstumos. Bet, lūk, tagad atkal ir sajūta, kā aiz mata gala pavilku (atceraties, līdzīgi, kā barons Minhauzens aiz matiem izvilka sevi un savu zirgu no purva) un iekšējais rokenrols kļūst svarīgs daudz patīkamākā formā, nekā jaunībā. Un ir nedaudz bail, kā šo visu varētu savienot (tipikal mī). Eh.

22.2.18 21:28 - Korupcija un naids

Par ko vispār var būt pārliecināts latvietis? Par ko vispār ir vērts tā nopietni uztraukties? Par ķenguru Latvijas mežos. Nē, viņš par laimi nenosala, viņa dzīvība ir glābta. Urrā!

20.1.18 00:03 - Kaķu hronikas

Taurētājmincītis
Racējmincītis
Eksperts

19.1.18 23:56 - Tumsa

Domāju par nepareizajiem jautājumiem un neatbildamajiem jautājumiem. Daļēji, jo izlasīju Ursulas K. le Gvinas "Tumsas kreiso roku". Bet tagad es steigšos gulēt, jo tas samazina manu zmadzeņu jutīgumu pret negatīvām emocijām. Tumsa paliek, tas ir labi. Jā, par tumsu. Dažreiz man nākas ciest no tā, ka es vēlos iemigt pilnīgā tumsā un pilnīgā klusumā. Tas ir ļoti kaifīgi, bet daudzi to nezina un arī negrib veltīt laiku kaifīgumam, tikai formai.

19.1.18 23:54 - Terapija 10

Aizmirsu par to uzrakstīt, jo nekas svarīgs ar mani nenotika.

23.12.17 23:38 - Nesaprotami pašsaprotamais

Pasākumā diezgan daudzi cilvēki nespēja atrast savu vietu, lai gan puse, rinda un vieta bija norādīta biļetē. Daudzi kļūdījās un apsēdās nepareizajā vietā, kādēļ pēc tam atkal nācās celties augšā un mainīties. Tas man atgādināja video rullīti no sabiedriskā transporta, kur cilvēki tiek instruēti, ka nevajag stāvēt priekšā e-talonu pīkstulim.

21.12.17 18:19

Šobrīd mana mīlestība ir dzeltena, nevis sarkana, kas liek justies ļoti mīļi un gaiši, un pūkaini, un vispār... Domāju, par krāsu ietekmi.

18.12.17 18:36 - Savilkums

Aizpildīju darbā gada atskaiti, kuru tāpat neviens nelasa. Vispār lielisks gads. Kā jau katra gada beigās, es domāju, ka tas ir bijis lielisks gads :D Stulbās lietas tādas arī ir palikušas, bet viss kaut kas sadarīts šākātā un ir arī lieliskas iepazīšanās. Tagad vajadzētu ne-darba lietas sakārtot. Gadumija pārspēj pat dzimšanas dienu, kad simboliski jāsavāc kopā tā ņirboņa un trajektorijas. 

Un kā jau katru gadu arī šogad es nominēju Oliveru Gada Mincīša balvai. Es domāju, ka ievērojamākais notikums viņa dzīvē šogad bija paskriešana garām iedarbinātam traktoram (un tikšana vaļā no 6 kucēniem, ko viņš pārāk nevēlas afišēt).

17.12.17 22:41 - Par Ziemassvētku vecīti

Šobrīd būt pilsoniski aktīvai pilsonei nav motivācija (gandrīz), jo šogad es to tā stiprāk pamēģināju un tas bija drausmīgi grūti un aizņēma pārāk daudz laika, bet es tomēr iestājos par Ziemassvētku vecīti, nevis Santu, Santaklausu vai Salatēvu. Viņš skan labāk.

16.12.17 19:40 - Atklāšanas pasākumi.

Kaut kā pēdējā laikā nācies pievērst uzmanību atklāšanas pasākumiem. Piemēram, RSU jaunās kojas (bagātiem ārzemju studentiem). Atlāšanas laikā ap veselības ministri ķekatnieki veica auglības rituālu, jo viņa ir stāvoklī. Pēc tam gaišā dienas laikā bija salūts. Pilnīgs marazms un visi tikai turpina ieņemt savam stāvoklim atbilstošās lomas un priecāties.

19.11.17 21:05 - Svecītes

Tā kā Latvija ir brīva tikai apmēram 50 gadu, varbūt tas izskaidro, ka tāpēc tā sociāli ir tik šaušalīga valsts. Uz valsti kā sistēmu ar noteiktiem nosacījumiem vispār nevar paļauties, var paļauties tikai uz tiem, ar kuriem tu sarunā. Un ģimeni, ja tev ir paveicies.

9.11.17 16:20 - Sensācijas

Globālas vai nacionālas tēmas mani neinteresē. Mani interesē, kā ir iespējams konstanti būt tādā stabilā stāvoklī, sajūtā, ka tā esmu es un viss ir normāli? Kā ir iespējams nealkt visdažādākās gan morālās, gan amorālās sensācijas (anļu val.-"sensations")?
Powered by Sviesta Ciba