wensdy

Jaunākais

15.5.17 21:04 - Projektveidīgi

Ideāliste manī nav mirusi. Nepatīk, kad uzrodas mākslinieks apsēsts ar savu ideju, nespējot paskaidrot, kā tas kaut ko līdz citiem uz pasaules, un ar projekta iesniegšanas termiņu rītdien, un ar esemeskām pēc darbalaika, kas satur trīs izsaukumszīmes pēc "sveika, Ilze". Lai gan es varu atļauties tā iedomīgi spriest tikai tādēļ, ka man jau ir citi projekti, pateicoties citiem cilvēkiem. Tāpēc es šovakar ieniršu kaut kādā kopējā radošajā potenciālā.

11.5.17 21:40 - Līdzjūtība sev

Apziņa, ka rītdien nav jāiet uz darbu beidzot ļauj nomierināties, ielikt ausīs jauno Forest Swords "Compassion" un acīs Iltneres gleznas (tā maigā dūmaciņa un perfektās līnijas, mmm), un sistēma sāk atslābt, līdz ar to uztvert. Zinkā, visiem ir savas problēmas, empātija ir ekskluzīva. Kad tu pēdējoreiz kādam pajautāji, kā viņam iet un pēc tam arī klausījies? Jo viss jau bija nonācis tik tālu, ka neatkarīgi no labi vai slikti vilka uz psihošanu. Zināma terapeitiska iedarbība bija arī ritmiskajai kliegšanai rīta protestā, protams, nopirku arī pāris augus.

6.5.17 22:20 - Koncepts

Uzrakstīju baigi naidīgo postu par radiniekiem, bet tad sakaunējos un izdzēsu. Redz, ko cilvēkam var nodarīt asinsradniecības koncepts.

28.4.17 21:33 - Veltījums pašnāvībām

Vakar biju uz psihiatrijas īsfilmu festivālu "Medfest 2017" @RSU, kas patiesībā bija festivāls par pašnāvībām, un pēc tam vakarā nejauši noskatījos tīņu kulta filmu Heathers (1988). "Par pašnāvībām." Ar seksīgo Vinonu Raideri. Iesaku.

25.4.17 20:10 - Urbāno meža baložu nāve

Ejot uz darbu, redzēju kā vārnas vai kovārņi, vai kas tie tādi ir pelēkmelnie pie Pokrova kapiem mēģina nogalināt meža baložu pāri. Tas bija šausmīgi. Vienkārši gaisā knābā nost, tad piespiež pie zemes un turpina knābāt. Baložu pāris centās turēties kopā, kas visu manās acīs padarīja vēl šausmīgāku. Vienu brīdi es jau gribēju skriet pāri ielai un sliedēm, bet tad es attapos, ka neko jau nevarētu padarīt tik un tā un ka daba ir stiprāka par mani. Meitenes, kas pagāja man garām, kamēr es stāvēju un skatījos, neko nepamanīja. Interesanti, kāpēc tie plēsīgie putni tā dara? Vai tad miskastēs nav pietiekami ēdamā?

23.4.17 22:59 - Vakara pasaciņa par

nepārtrauktību.

23.4.17 19:42 - Kaķu hronikas

Oliveram vairs nav priekšējā mazā zobiņa. Vai arī viņš visu laiku ir cītīgi slēpis savu "Madonnas" šķirbu. Olivera slepenā dzīve.

21.4.17 22:32 - Pēcnāves dzīve

Facebook turpina piedāvāt iedraudzēties ar cilvēku, kuram vakar bija bēres. Agresīvs vēzis. Sen nav būts bērēs. Jaunums, kas man likās ļoti krīpī - bēru programmiņa ar mirušā cilvēka fotogrāfiju un citātu no bībeles uz vāka. Cilvēks laikam nebija izteicis vēlmes un neviens arī nepacentās noskaidrot. Sačukstēšanās par cilvēka uzskatiem un pēkšņā kristīgā rituāla saderību liek sarkt. Es nesaprotu, ko visi tēlo? Laikam, kā būt pareiziem.

16.4.17 18:40 - Neizdošanās

Rosolu uztaisīju pati, keksiņus uzcepu pati, biezpiena kūku uztaisīju pati, olas sakrāsoju pati un pati citiem liku ar tām kauties. Neviens cits manā ģimenē vairs nav spējīgs svinēt, lai gan es jau to varēju paredzēt pirms. Laiks pievērsties tikai un vienīgi savām vēlmēm, pārējie, lai turpina būt problemātiski bez manis. Vienkārši tikko izkāpu no gultas.

12.4.17 21:49 - Džeks

Bijām ciemos uz slimnīcu. Nu neko. Tur viss liekas tik mānīgs. Sabiedriskā pieturā satikām džeku, kura seja bija cietusi līdzīgi kā džekam no Little Sister (2016). Vienīgi viņam nebija saulesbrilles.

11.4.17 21:23 - Sociālā līme

Šodien es atkal satiku uz ielas samērā sen neredzētu paziņu, kurš man pārmeta, kur gan es dzeru, jo biežāk Rīgas ielās par mani pat var satikt mūsu draudzeni, kura dzīvo Barselonā. Ok, tātad būšana ielās ir saistīta ar dzeršanu vai arī dzeršana ir saistīta ar būšanu ielās. Alkohols manī nonāk tikai tad, ja ir ļoti sūdīgi vai arī ļoti garlaicīgi, es daudz nedzeru. Pilnīgi noteikti laižu garām daudz fun, daudz interesantu cilvēku utml., bet tas ir no citu cilvēku skatupunkta.

10.4.17 21:20 - Identitāte x

Uz ielas satiku ļoti sen neredzētu draugu. Kā tas mēdz notikt ar sen neredzētiem draugiem, viņš nespēja noticēt, ka vairs nedejoju. Vispār es tam arī visus šos gadus vēljoprojām nespēju noticēt. Tā ir zināma elle - pieredzēt, kā fiziski ķermenis mainās. Bet tas ir ļoti veselīgi, jo atklājas jūra ar visādām stereotipu važām, kam ir maz sakara ar disciplīnu.

9.4.17 20:41 - The Great Wall (2016)

Cīņa starp principu, ka filmu nevar atstāt pusratā, tā jānoskatās līdz galam un īgnumu par pakāstu laiku, noskatoties pilnīgi sūdīgu filmu.

29.3.17 20:35 - Question everything! Why?

Nevelk interesēties par šīm lietām cieši, bet kādreiz tomēr satricina. Pirmā šāda veida pieredze man bija ar Jāni Rožkalnu - triju zvaigžņu ordeņa valkātāju, padomju laiku brīvības cīnītāju un čekas upuri. Kad pētīju Stūra māju, izstādes ietvaros noskatījos video ar Čekas upuru liecībām, t.sk, Rožkalna. Loģiski mani pārņema cieņa pret šo cilvēku un loģiski caur šo stāstu, kas ir dzīva cilvēka pieredze, nevis abstrakta rindkopa grāmatā, manī raisījās nacionālās piederības jūtas un pat labāka sapratne par to, "kas es esmu". Bet tad viņa un mana demokrātija centās kļūt labāka, rosinot diskusiju par viendzimuma laulībām un partnerattiecību likumu. Kamēr es par to priecājos, tikmēr faking Rožkalns drukāja rakstus ar, piemēram, šādu virsrakstu: "ES zābaks latviešu dvēseles durvīs", cenšoties savu demokrātiju pasargāt no lipīgām slimībām, degradēšanās un kauna. Šis pie tam ir vēl diezgan softy, FB komentāros Rožkalns spridzināja vēl histēriskāk. Nu, un, skaidrs, ka viņš to darīja, jo viņam tiešām lezbiešu laulības liekas kaut kas neizsakāmi briesmīgs, ka tā neattaisnojas viņa ciešanas un spītība Čekā. Un tas pats ir ar Daini Īvānu, kuram patīk dzīvnieku spīdzināšana cirkā, jo tā vienkārši ir klasiska tradīcija. Ja vēl kāds nav lasījis. Es tagad nedaudz patētiski pārspīlēšu, bet arī viņš ir smagi vīlies nākamajās paaudzēs - hiperspraigās zilzeķes, modīgās feministes, asinskārie vegāni, stulbuma manifestētāji, puskoka lēcēji un siekalzaķi, patmīlīgi un paštaisni aizliedzēji. Es citēju, kā faking Īvāns sauc mani un manus draugus. Nezinu, tas ir tik paradoksāli. No vienas puses es te siekalojos par to, cik sabiedrība ir interesants nezvērs, no otras puses - mirstiet nost, vecie cīnītāji.
Powered by Sviesta Ciba