wensdy

Jaunākais

28.8.15 11:28 - Skatupkt.

Patiesi sāku novērtēt brīžus, kad ar kādu citu, esot pie vienas un tās pašas robežas, ir tik atšķirīgi skatupunkti, bet ir jāmēģina kopā izdarīt. Tā ir vesela māksla, par ko es neko daudz nezinu. Vispār pēdējā laikā ir tāda sajūta, ka es neko daudz nezinu. Salīdzinot, kaut kāda iekšējā analīze un pašrefleksija ir sīkums, jo visdrīzāk pat nepamanu kā prāts mani apčakarē, bet te, lūk, reāls indivīds. Tāds pats pretī nē, bet līdzās.

27.8.15 02:36 - Zobupasta.

Šodien mani aizrāva doma par to, ka ir iespējams pasūtīt, lai tev uztaisa individuālu zobupastu. Viss pārējais bija diez gan neaizraujoši, nu, normāli.

26.8.15 22:51 - Daudz.

Tad, kad reizē jādara daudz lietu, foršu lietu, bet daudz un reizē, un vakaros ir tā mazā paniciņa, kad viss sajucis, un naktīs tas dīvainais miegs, kad domas nebeidz griezties, es saprotu, ka tās ir manas bailes neatdoties lietām. Nav vienmēr viss jāpārzina un jākontrolē, vai ne? Nav vienmēr jāskumst pēc lietām, kuru tev nav, vai ne?

Bija bauda atkal padomāt par akadēmisko medicīnas antro. konferencē -  my 12 points goes to pills of (un)happines and medical pluralism.

24.8.15 15:33 - Kaķu hronikas.

Pieķēru sevi. Man nepatīk abi šie varianti:
a) kādam ļoti patīk mans kaķis, bet par mani nav īpaša sajūsma;
b) kāds ir sajūsmā par mani, bet viņam ir diez gan vienalga par manu kaķi.

21.8.15 09:54 - Rūgts.

Jāatsāk ēst saldumi. Vakar pēc miljons gadiem pamēģināju snikeru - tik negaršīgs sūds. Šodien pievērsīšos kūkām. Vismaz kaut kas.

20.8.15 10:01 - Mans.

Pēc nedēļas Olivers tomēr nolēma atsaukties un es viņu varēju nogādāt (ieslēgt) mājās. Jāsaka, ka kamēr es nedaudz iereibusi centos noturēt līdzsvaru uz vecām riepām, viņš veica ļoti veiklu manevru caur drāšu sētu mudžekli. Notievējis un ar 2 nelieliem caurumiem kažokā pārlaimīgs mincis. Un jāsaka arī, ka tās pirmās 10 sek., kad Oliveru sagrābu un cieši piespiedu sev klāt un kad viņš uzreiz sāka murrāt (viņš parasti nav diez ko murrātīgs), bija lieliskākā sagrābšana - TU ESI MANS! Hihi :)

17.8.15 22:49 - Melnie kaķi.

Visi melnie kaķi uz ielām tagad izskatās pēc Olivera. Kā parasti kaut kur ne tur nobraucu no Salu tilta, kādēļ nācās izmest līkumu pa foršo Maskavas forštati, un tur bija divi melni kaķi. Pie pirmā es gandrīz jau piebremzēju, jo diez gan labi jau bija uzprojecējies Olivers. Pie otrā es tikai nodomāju, cik forši būtu, ja tas būtu Olivers. Labi, ka ir daudz darāmā, nav laika filozofēt par visādām būtnēm, kuras es nevaru aizsniegt fiziski. 

16.8.15 19:03 - Kolliji.

Vai kolliji vispār vairs nav modē?

12.8.15 22:52 - Trūkumi.

Tik bēdīgu dzimšanas dienu kā šo es nevaru atcerēties. Saņēmu tik daudz jauku apsveikumu, bet tik un tā turpinu būt depresīvs cilvēks. Un man ļoti pietrūkst Olivers. Katrā ziņā, neskatoties uz Olivera izgaišanu, es tomēr negribētu būt no tiem cilvēkiem, kuri tā arī nodzīvo, nekad nesaprotot galveno.

11.8.15 22:19 - Negatīvs.

Diemžēl vai par laimi šī šobrīd ir vienīgā vieta, kur es varu pasūdzēties. Šodien bija kaut kāda īpaša diena, nemaz nerunājot par citām dienām, kad man arī visu laiku kaut kas sāp. Bet tas tā. Visādi institucionāli nepatīkami atgadījumi. Autoskolā vēl joprojām man jāklausās, cik sievietes ir sliktākas braucējas par vīriešiem. Tiešā tekstā. Līdz pat tādiem sīkumiem, ka sievietēm no dabas ir ilgāks reakcijas laiks. Tas ir viens no faktoriem, kas ietekmē apstāšanās ceļu - dzimums. Laikam jājūtas priecīgai par to, ka tas nav ierakstīts MK noteikumos. Es gribu dabūt tiesības, bet kāpēc tam ir jānotiek šādi? Mākslinieki mūs arī totāli piekāsa. Mēs jau tā visu darām par brīvu idejas vārdā. Savas idejas vārdā, izdarot viņiem milzīgu pakalpojumu, kam viņiem nav nedz ideju, nedz resursu. Un tad vēl atļaujas nerēķināties ar mūsu laiku, nelasot mūsu e-pastus un nenosūtot mums laicīgi info, kādēļ mums tgd viss ir jāpārtaisa. Un kaut ko tur vēl galīgi oldskūlīgu piebilst, es pat skaļi neteikšu ko... Nezinu, varbūt vaina ir tajā, ka šajā nišā darbojošies nedomā kaut cik biznesīgās kategorijās. Labi, šis ir baigais rūgtums, tādēļ nākamā lieta - Olivers ir kaut kur nahuj aizpisis prom. Dzīvnieks, ceru, patīkami iepazīst pasauli un savus instinktus. 

10.8.15 21:29 - Only God Forgives (2013)

Pilnīgi slima filma.

10.8.15 10:27 - Injekcija.

Tā eksperimentālā injekcija, kas izdzēš atmiņas par atkarībām, par ko sadaļā tehnoloģijas ziņo Tvnet, izklausās pēc tā, ka varētu vnk būt tāds komplektiņš ar ripiņām un injekcijiņām, ko tu izvēlies un tad šeipo savu dzīvi. Negribu šito - piu tablete. Gribu šito - piu injekcija. Gribu tādu pieredzi - piu, piu. Tas izklausās biedējoši, kad visu var tik ļoti noreducēt tikai un vienīgi līdz receptoru spējām, vienalga vai tu tiešām šorīt biji dušā, vai tikai bija tāda sajūta.

8.8.15 14:20 - Kaķu hronikas.

Sāku uztvert to dievišķo frekvenci, kad pēc pilnības nav jākrīt pretējā bezdibenī. Abas šīs lietas prasa tik maz - vienkārši veselo saprātu, kas, protams, ir nenormāli grūti.

Tikmēr Olivers arī ir kļuvis par pagalma mincīti. Rīt iegādāsimies siksniņu. Rūtiņa, protams, ir šokā. Pagalms bija pēdējā no viņas karaļvalstīm, ko vēl nebija apguvis Olivers. Arī dzeršanu no tualetes izlietnes krāna viņš tomēr beigu beigās iekaroja.

Tikmēr pārbaudīju savus nepārvaramos aizspriedumus - tiešām nevarēju uzsākt sarunu ar jauniešiem no Sīrijas, jo man bija bail par to, ka patiesībā viss, kas viņus interesē, ir sekss ar blondīni (kamēr es mierīgi varēju socializēties ar spāņiem, itāļiem, zviedriem, britiem). Kaut kā tā. Viņi arī kaut ko iebilda par "your democracy". Katrā ziņā, lai vai kā arī nebūtu, sajutos kā briesmīgais Latvijā izolējies latvietis.

7.8.15 12:10 - Augusts

Nopietni, augusts turpina būt mans mīļākais mēnesis. Vienīgi, kas ir nedaudz smieklīgi, ka šogad gan man ir bail no dzimšanas dienas. Jo kaut kā tā ir sanācis, ka vecums šobrīd sāk iegūt nozīmi. Brrr, neticami, ka es to pateicu skaļi. Jāaizbrauc kaut kur tālāk. Tur, kur ir liela daba visapkārt ar savu lielo nemainīgumu lietu kārtībā. Cilvēki pēc tam.
Powered by Sviesta Ciba