10.5.12 22:58 - Spēks.
Improvizācija ir spēks, jo tā prasa tevi visu, t.i., tev ir jābūt brīvam, bet tas nenozīmē, ka viegli ievainojamam. Es to īsti vēl nezinu, bet, man liekas, ka liela daļa no tā visa ir spēja būt klātesošam, jo tad var daudz skaidrāk redzēt lietas sev apkārt, sakarības un apzināties, ko ar to visu iesākt, paspēlēties.
Šodien improvizējām pie maķīša. Tikmēr garāmejošie džeki izteica komentārus par to, ka mums jāiet ārstēties, ka mēs esam sarijušās ripas un ka ārstēšanās jau laikam vairs nepalīdzēs, ko mēs tur darām un vispār varbūt mēs gribam seksu (protams) ar viņiem. Mēs tā kā centāmies, lai viņi nekļūtu par daļu no mūsu improvizācijas, bet, protams, ka kaut kādā ziņā viņi mūs ietekmēja vai pat sašķēla, un varbūt mums pret šādu garāmejošu pavērsienu nemaz nevajadzēja izturēties ignorējoši, bet gan izmantot savā labā, jo mēs taču bijām uz ielas, un iela ir iela. Bet tad mums kā grupai vajadzētu vienai otru ļoti labi just, taču pagaidām tā nav. Kad būs? Jā, interesantākā daļa bija aprunāšanās par to, kā mūs katru ietekmēja apkārtējās lietas, un tad jau ātri vien varēja izsecināt par savu improvizācijas spēku un klātesamību. Lieki piebilst, ka dejojām laikmetīgo deju un lieki piebilst arī to, ka savu depresīvo muzōnu nelikām, jo ka reiz blakus spēlēja ielu muzikanti. Viņi spēlēja neciešami, taču tik pat labi, ka mēs, pašas nemanot, kko izdarījām ritmā ar viņiem vai bijām neciešamas un ka kāds garāmgājējs to tā arī uztvēra. Vismaz neviens svešais neuzdrošinājās kāpt uz mūsu kartona. Un vispār tas viss nemaz nebija domāts kā kaut kas ārpus parastā, taču bija ļoti grūti integrēties, jo pirmā reakcija cilvēkiem ir "ej prom, nesaprotamais tu". Ja tu jūti, ka trolejbusā kāds uz tevi blenž, tad paskaties pretī, redzēs, kas notiks!