wensdy

Jaunākais

17.9.14 21:35 - Fotogrāfijas.

Rīgas Mākslas telpā ir tik skaista izstāde. Nē, tās nav tās skaļās performances. Tās ir Marka Šova Kenediju fotogrāfijas. Lieliski, vnk lieliski, tik daudzslāņaini un estētiski. Kādreiz dzīvē jāizlasa kāda grāmata par šo pārīti, tomēr interesantos, trauksmainos laikos vēsturē prezidentūra ietrāpīja.

17.9.14 15:47 - Palmas zars.

Kamer nebiju majas, kaki ir nocirtusi palmai zaru. Manai patsmitgadigajai palmai, kuru man uzdavinaja basketbola treneris un kura ir bijusi visas manas dzivesvietas. Laikam ir pienacis bridis, kad ilgi sev lidzi nestas lietas sak dabiga cela atmirt, jo palma pedeja laika nav vieniga zime.

17.9.14 09:09

private parts

15.9.14 19:42 - Gids.

Nē, es vēl joprojām nevaru saprast faktu, ka tik vienkārši viss var būt atkarīgs no ekskursijas gida. Runa ir par Stūra māju, protams. Cik vien esmu runājusi ar tiem, kuri bijuši, ir diez gan atšķirīgas ekskursijas un attiecīgi arī diez gan atšķirīgas emocijas, pārdomas pēc ekskursijas.  Labi, var nepiekrist, ka uz muzeju iet pēc zināmas patiesības no visām patiesībām, bet kkā tik mulsinoša liekas lielā amplitūda un tāda hiperstāstīšana, jo, protams, katram gidam ir savs backgrounds un arī attiecības, emocionālā iesaiste ar konkrēto objektu, t.i., Čekas pieredzi. Nūh, vnk, man liekas, ka tad nedaudz zūd pasākuma jēga, jo vismaz mana gide pirms ekskursijas par sevi nepastāstīja, neatklāja savu izejas pozīciju, kas būtu nedaudz godīgāk pret apmeklētāju (vbt nepaveicās). To varēja nojaust tikai ekskursijas laikā, ja tu esi pietiekami apķērīgs un sāc lietas izjautāt. Lai vai kā procesi, kas tur notiek, ir nereāli fascinējoši, arī tāpēc, ka tur nāk dažādas paaudzes, kurai atkal katrai ir diez gan atšķirīga uztvere par to, ko viņiem pastāsta. Es pat nevaru normāli izteikties. Droši vien aiziešu uz vēl otru ekskursiju pie cita gida (studentu atlaides prieks). Tomēr unikāla iespēja tur spert savu mazo, brīvo kāju.

14.9.14 17:20 - Emociju šokolāde.

Uff, kā šis bija piemirsies. Baigie tempi dejošanā pēc 4 mēn. pauzes. Tā kā man šobrīd (un principā visu laiku) sāp mugura, es nevaru tik forši atliekties un tāpēc pārī ar foršo puisi dejos cita meitene. Āh, jauki, tiešām, beidzot īstas emocijas dejošanā. Kur ir mans šokolādes saldējuma litrs ar šokolādes gabaliņiem un svaigām zemenēm. Kgan, pofig, zemenes, galvenais ir daudz šokolāde!

13.9.14 22:43 - Kaķi.

Daudz guļu, tas palīdz. Šobrīd labākais vitamīns pret īgnumu, žēlabām un nezināmas izcelsmes alerģijām. Gaidu, kad sāks iedarboties brīnumeļļa no kaņepēm. Vietējais produkts, starpcitu. Kaķi arī palīdz, jo viņiem besī, ka es nekustos, tādēļ viņi visi divi vnk nāk iekarot gultu murrāšanas režīmā un dricelējas ar savām spicajām kājiņām. Vispār kaķu komunikācija ar katru dienu iegūst jaunas aprises. Šodien, piemēram, kautiņš dušā, kad viņi bija saķērušies muciņā. Bet beidzās tas kkā draudzīgi, nezinu, viss mierīgi. Laikam vnk trenējas. 

12.9.14 13:50 - Ekskursija.

Biju uz ekskursiju Stūra mājā. Tad man laikam bija necilvēcīgais noskaņojums, jo vienīgais, kas mani saviļņoja bija arhitektūras, dizaina detaļas no Tetera nama laikiem. Nesajutu mājas/pagrabu nospiedošo auru. Viss notika tik ātri - ejam te, ejam tur. Un gides cītīgā propaganda, ka mājā obligāti ir jābūt muzejam, jo māja ir jāizpēta, lai mēs zinātu, kā Čeka strādāja, mani patiesi apbēdināja, nu, institucionāli, jo viņa labi zina, ka nosaka to, ko mēs domāsim pēc ekskursijas šajā karstajā punktā. Protams, aizdomājoties par šodienas notikumiem un to, ka Mr.P pats ir bijis Čekā, paliek neērti no jautājuma "Kā tā vispār var būt?!".

10.9.14 09:23 - Labrīt.

Šis ir diez gan savdabīgi, bet pirmo reizi bija inčīgi skatīties. Tāds rīts. Lēni slīdu kā gliemezis, gaismu negribas degt un viss ir diez gan jaukiņi.

7.9.14 21:01 - Filozofiskas problēmas.

Ok, ar visiem mums notiek lietas pirmo reizi. Šoreiz tas ir mājasdarbs filozofijā. Uz četriem jautājumiem atbildēju 2 h. Brīdī, kad ir speciāli jāizdomā, kādi ir trīs tavas dzīves svarīgākie filozofiskie jautājumi, galvā iestājas pilnīgs tukšums. Šādi: ķermeņa un prāta dalījums, dzīves jēga (jā, tiešām), laiks un telpa.

Man tikko atnesa kalnu ar sēnēm. Speciāli visādi izvairījos no sēņošanas trakuma, jo vienīgā patiesā jēga tajā visā, manuprāt, ir lielīšanās ar apjomu. Tiešām. Var arī tāpat pa mežu pastaigāties, negriežot nost daudz sēņu. Un tas noteikti nav par uzturvērtību. Kāds var būt zina sēņu super labās īpašības? Jo man totāli nav motivācija tās sēnes tgd pa nakti tīrīt. Ja es tās izmetīšu ārā, cilvēks, kurš man tās atnesa (jo pats to visu nevar notīrīt), būs bēdīgs. Laikam. Es pat īsti nezinu vai man garšo sēnes.

7.9.14 17:29 - Cirks.

Mouvinsitu jaunais cirks un laikmetīgā deja @VEF bija diez gan lieliski. Labi, vbt nedaudz par lielu emociju spektrs, bet ar tādu rotaļīgumu, vieglumu kāpēc gan ne. Pie tam kailums uz skatuves it kā varētu likties vecs triks, noiets posms jaunajā, t.i., laikmetīgajā, taču arī tas bija tik mīlīgi. Dejotāju ķermeņi ne vienmēr ir mīlīgi. Piemēram, kaila Pīna Bauša? No way. Vispār vecais VEF dīvainā kārtā ar šādiem pasākumiem vienmēr tik negaidīti organiski saplūst, bez kkāda post- sentimenta. Un pats galvenais - cilvēkiem tur patīk atnākt. Tāpēc, ja tiešām to remontēs, tad tikai ar nosacījumu, ka paliek VEFa noskaņa. Vai tas ir iespējams.

6.9.14 00:08

Beidzot tas sīkais kaķis izdveš kādas skaņas, visu šo laiku viņš klusēja.
Varētu kaut kur aiziet, bet man kauns.
Un kaut kādas šausmīgas izjūtas dursta mani, jo es vairs nevaru padejot, vnk neveras vaļā. Nekas. Labi, tur tehniski un fiziski kko nevarēt, tas sūds, bet nav emociju. Lūk, tas ir biedējoši.

4.9.14 22:50

Šodien ar velo (nejauši) gandrīz notriecu vienu seksīgo beibi, kurai uz T-krekla virs viņas krūtīm bez krūštura bija rakstīts: "Forget It".

4.9.14 17:36 - Vieta.

Rūtiņa ir iekārtojusies tukšajos maisiņos skapītī zem izlietnes, bet Olivers ir iekārtojies guļamistabā starp radiatora trubu un sienu, bet es vēl joprojām nevaru atrast savu vietu.

3.9.14 23:31 - Par ātru.

Bāc, viss pēkšņi ir tik prasīgs, visur ir jāspēj būt pietiekami tādai un tādai - skolā, darbā, dejošanā. Bet es šobrīd gribu bumbulēt, neko tādu nedarīt, kkādas sīkās lietiņas priekš sevis. Bet nekā. Jācenšas ievērot gulēšanas režīms, savādāk, es jau jūtu, tāda bezsamaņas skriešana sākas un iekšēja trauksmīte. Man viss patīk, bet esmu slinka šobrīd un negribas visiem tajā atzīties, tādēļ nelielas ciešanas. Man vnm būs laiks paēst, pagulēt un 6dien no rīta aiziet uz jogu. Vai tam ir sakars ar slinkumu? Nē. Prioritātes un pašapziņa. Arlabunakti!
Powered by Sviesta Ciba