wensdy

Jaunākais

20.12.14 23:10 - Izvēle.

Ļaujos saviem stāvokļiem, tā teikt, nolēmu rakstīt par eitanāziju. Ļoti, ļoti interesanti. Protams, es atkal nebūšu termiņā, jo man ir grūti koncentrēties, bet tam nav nekāda nozīme, galvenais ir vispār iekļauties semestrī, to es varēšu. Te 2013.gada dokumentālā filmiņa par Beļģijas pieredzi ar miljons interesantiem neatbildētiem jautājumiem. 

20.12.14 14:05 - Audzināšana.

Emocionālie pasniedzēji. Vispirms uzslavē, ka viss labi un analītiski, bet pašās beigās "žēl, ka vēlu" un šņak atzīmi. Visu cieņu sviestmaizes principam, made my day :)

19.12.14 15:23

Lūdzu,lūdzu,es gribu prom. Nekādu saistību,par kaķiem gan jau kāds parūpēsies,iztrūkst vienīgi fizisks attālums,kad nav jēga domāt bet varbūt tomēr,vēl tikai nedaudz,jāpabeid šis un tad gan. Vnk kkādā veidā jārealizē prom. Šonakt sapņoju,ka man ir ļoti karsti,tādēļ iegāju dušā. Tur man no galvas sāka tecēt asinis. Tad es pamodos,jo man likās,ka kavēju. Pilnīga sadalīšanās gabaliņos.

17.12.14 23:09 - Traka dieniņa.

Traka, traka dieniņa, bet, paldies, Latūriņa aktoru tīkla teorijai, varu gremdēties izpētē un pārdomās par kaķu durvīm, noskatoties daudz jaukus video ar dzīvnieciņiem, kuri visādos smieklīgos veidos izmanto kaķu durvis (atsauces noformēšu pēc tam), kas totāli nomierina, kaķi nomierina. Vispār šādā veidā es arī atklāju, cik maniem kaķiem ir maz visādu speciālo kaķu gadžetu. Vnk šodien viena (traka) sieviete sabļāva uz mani, ka neesmu pietiekami laipna. Krieviski viņa bļāva. Es neko neatbildēju, jo nu... Ko gan man teikt? Kad vairs neizturēju, diemžēl pateicu, ka krieviski nesaprotu. Tiešām, atsevišķus vārdus es nezināju. Un tad elles zibeņi pār manu galvu un bļāviens: "Es zinu, ka Jūs ienīstat krievus!!!" Varētu teikt, ka vismaz kko viņa ir sapratusi. Konkrētā dialoga ietvaros, jo tā vispār es nevienu neienīstu. Bet šausmīgi, vnk randomā pēkšņi kkāda šitāda nesaprotama vardarbība. Protams, varētu teikt, ka šādai uzvedībai nav sakara ar tautību, tai (trakajai) sievietei vnk nav paveicies, ka viņa ir krieviete. Vai krievene, vai krievuška. Bet es arī varēju neko neteikt, tā kā man arī nepaveicās, kas saspridzināja uzpūsto "jēīj ārā spīd saule, tātad viss ir labi" garstāvokli.

17.12.14 20:38

Dauzīt taustiņus. Jā, es dauzīšu taustiņus.

15.12.14 19:30 - Akmeņi.

Fūh. Pa nakti nevarēju aizmigt, jo mani satrauca doma, ka mamma ielūdza kopā ar viņu noskatīties Akmeņus manās kabatās. Viss tomēr beidzās labi, neviena no mums neraudāja un pēc filmas mēs pat spējām dalīties. Nevarētu teikt, ka mana uztvere paspēja pierast pie animācijas formāta, taču mani patiešām mentāli pozitīvi kairināja veids, kā Baumane pratusi izveidot stāstu, neiekrītot visās tajās tumšajās ētikas, psihiatrijas aizās un nenorādot, kas būtu pareizi, kas ne. Laikam jau filozofijas backgrounds. Starpcitu ar vienu ausi dzirdēju, ka šī filmiņa tiešām rādīta ārstiem psihiatrijas seminārā. Paldies mākslai.

14.12.14 14:40 - Neliela čīkstoņa.

Pēdējā laikā man šķiet, ka ir pilnībā sabrukusi kontrole pār laiku, termiņiem. Tādām relatīvam lietām. Mani nomāc izvēle starp nodot pētījumu laikā un nodot pētījumu pēc termiņa, bet ar labākām idejām. Tā kā ir sabrukusi kontrole arī pār emocijām, tad es ļoti daudz guļu un murgoju par lietām, kuras man vajadzētu mainīt vai atmest, jo pieradumam ir liels spēks. Vispār, jāatzīstas, ka tas viss ir tikai tādēļ, ka šogad nav jāuztraucas par savu budžeta vietu (un vēl ir darbs un dejošana). Tas man arī liek justies nedaudz nožēlojami par tiem visiem iepriekšējiem gadiem, taču pašreizējā finansēšanas sistēma, jā, ir tieši tik nežēlīga un tai nav nekāda sakara ar vienlīdzīgumu valsts naudas priekšā. Nu, kā jau visās lietās pieaugušo dzīvē. Jātiek līdz jūrai, jāiemaina tas patoloģiskais miegs pret jūru. 

13.12.14 16:48 - Kadiķis.

Pagaidām šodienas brīnišķīgākais guvums ir kadiķu vainags. Tik smaržīgs. Noliku blakus datoram, pēc tam nolikšu blakus gultai. Lieku arī visas cerības uz seno latviešu zināšanām.

11.12.14 16:07 - Balle.

Či āāāāāāhhh!
Pamodos no bezgalīgi ilgas diendusas un beidzot ir enerģija kko darīt. Cerams, uz ilgu laiku, jāiedzen diendusa.

9.12.14 23:29

Tās Ziemassvētku pleilistes, no kurām aizlīp ausis un kur dzied par visu, kā tev nav.
Tās uzstāšanās fotogrāfijas, kur tev vienīgajam nav nostiepts pirkstgals.

8.12.14 23:40 - Kinobauda.

Pēc vakarnakts neprātīgajām mokām mērķtiecīgi sagatavoju sevi šai naktij, aizejot uz Par zirgiem un cilvēkiem. Absolūtā kinobauda, tik skaista, piesātināta filma ar tik skaistu mūziku (nebija daudz, bet tomēr) un perfektā ilgumā. Kamēr gremdējos šeit, ātri jābēg no sevis - iejūgšu savus mīļos kaķīšus Rūtiņu un Ņoliveriņu, lai velk mani caur mīļuma un miega siltajiem plašumiem. Pilnīgs embrace, es to varu. Jā.

P.S.Jānoskaidro vai Islandē tiešām ir tik daudz alkohola kā filmā (?).

7.12.14 23:34 - Lietas.

Dažreiz fascinē lietu pasaule. Nosvēros - ierīce ar cipariņiem mani informēja par esības vieglumu. Iepriekš es to darīju jūnijā. Secināju, ka svari ir salūzuši. Bet šodien svari nemaz nav salūzuši un arī jūnija svari nemaz nebija salūzuši. Es vnk nenoticēju ierīcei. Kaut kur ir atstāta pārsteidzoši ievērojama daļa sevis. Un tagad šīs ierīces, svaru, dēļ man ir diez gan mainījies priekšstats. Un cilvēku komentāri man bija pilnīgi vienaldzīgi, tos es nedzirdēju. Bet, nu, jā, tagad VISS skaidrs. I`m fading away. Mainīgums mēdz viest neuzticību un bailes.

7.12.14 01:31 - Dusmas.

Tie ir tie viļņi. Šodien kārtējā treniņā dejoju, skatījos uz savu ķermeni spogulī, nejauši ieskatījos sev acīs un sapratu, ka, tiešām, es pilnīgi nekad sev neskatos acīs. Pēc tam ļāvu draudzenei visos sīkumos izstāstīt par acu operāciju, kas viņai bija liels pārdzīvojums, jo ārsti neuzskata par nepieciešamu cilvēku informēt par notiekošo, bet gan izturas pret viņu kā pret tādu raw material. Pēc tam mēs ielūdzām sevi uz Jūlijas jaunkundzi. Lieliski. Viss ir lieliski, izņemot to, ka es jūtos līdz sirds dziļumiem aizskarta un kā parasti nevaru par to parunāt. Nē, jā, tās laikam ir dusmas, kas aizkavējušās. Tādas dusmas, kuru iespaidā var sastrādāt lielas muļķības, bet tik pat liela iespējamība ir, ka tas ir tieši tas, kas nepieciešams jau pāris gadus, jo nu jau nožēlojamā bezpalīdzības sajūta nav nekas neaizsniedzams. Jāpārtrauc.

3.12.14 09:00 - Gulēt.

Pie dzīvības mani tur perspektīva, kur pēc pāris h atkal varēšu gulēt. Jāizdara must do un tad jāizmanto lietderīgi brīnišķīgā trešdienu pauzīte. Jā, šajā vecumā miegs ir lietderīgi pavadīts laiks, jo tas, ka var izdarīt miljons lietas nemaz vairs neizklausās ievērojami, drīzāk pēc spīdzināšanas. Nu, decembri vnk tādi ir.
Powered by Sviesta Ciba