wensdy

Jaunākais

26.3.15 23:44

Jūtos saslimusi. Es nevaru tik bieži satikties ar visādiem ne pārāk zināmiem cilvēkiem. Oliveram uz deguna vēl joprojām ir šokolādes pudiņš. Pārējo es apēdu, lūza mana apņemšanās nepirkt saldumus. Bet, jā, droši vien ir vēl visādas lielākas problēmas par šo, vnk normāls sagurums un pretrunas. 

23.3.15 14:59 - Tas tur.

Teorijas un metodes - to no manis grib. Un tad es te cīnos ar savas iedabas pārvarēšanu. Tas ir diez gan interesanti, jo, lai akadēmiski ražotu lietas, manuprāt, ir jābūt cilvēkam ar ļoti konkrētām iezīmēm (neprasiet). Interesanti nenozīmē, ka patīkami. Bet, nu, es cenšos (haha, labākais arguments pasaulē).

20.3.15 09:13 - Neērtais ķermenis.

Pēc bildēm izskatās, ka pitons nomira tādēļ, ka viņu nevarēja saitītē izvest ārā un piesiet pie sētas ielas pretējā pusē. Vai iznest ārā būrī un nolikt uz ielas.

18.3.15 19:04 - Es un citi.

Nebijušas un spilgtas pieredzes turpinās! Biju LU uz diskusiju par islāmu Latvijā, kur piedalījās musulmanis, antropoloģe un teoloģe. Ar mērķi latviešiem kļūt mazāk neiecietīgiem un noslēgtiem un rast sapratni, kā sadzīvot. Tā teica diskusijas vadītāja. Musulmanis sludināja islāmu, teoloģe nolasīja referātu statistikas formā no savas disertācijas ar piebildi, ka islāms nekādā gadījumā nav saistāms ar terorismu. Kad viens sabiedrībā nedaudz zināms konvertējies latvietis sāka sludināt islāmu, lai mums, neiecietīgajiem, paskaidrotu, ka islāms ir iecietīgs, ka tā ir mīlestība, bet ar piebildi, ka islāmu var saprast tikai tad, ja aizbrauc uz arābu valsti un ja kļūst par ticīgo, es neizturēju un pajautāju vai sapratnes priekšnosacījums ir aizbraukšana uz arābu valsti un/vai kļūšana par ticīgo. Un pretī es saņēmu: "Jā, ir lietas, kuras tu nesapratīsi." Un viss! Forša diskusija. Tajā brīdī uz milisekundi pat varēju saprast suicide bombers un paliku ļoti sarkana. Viens ir lasīt visādus rakstus un etnogrāfijas par tiem citiem, bet pavisam kas cits ir reāli ar tādu sarunāties un kkā intelektuāli aprobēt šo sarunu, nesākot tādas šausmas kā kliegšanu "*** ***** uz savu arābu valsti un nemāci mani dzīvot!!!". Man jau likās, ka es tūlīt miršu, bet, paldies, DIEVAM, antropoloģe diskusiju noslēdza ar secinājumu, ka diskusija mērķi nemaz nav sasniegusi, jo lielais jautājums ir par to kā un vai cilvēks, kura dzīve ir reliģija, ticība, var saprast cilvēku, kurš iestājas par izvēles brīvību dzīvot sekulāru dzīvi. M??? Šī vispār bija mana pirmā dzīvā pieredze ar islāmu - milzīga vilšanās, bet, nu, es, protams, cenšos nevispārināt, lai gan tas ****** mani aizvainoja līdz sirds dziļumiem. Gluži tā pat kā jaunā Sabiedrības integrācijas fonda kampaņa. Spējat noticēt?

17.3.15 23:48 - Dzīve bez ziņām.

Man liekas, ka tā bija laba ideja atvēlēt mēnesi tam, lai es saprastu, ko darīju visu iepriekšējo mēnesi.

14.3.15 22:44 - Viens ir daudzi.

Pagaidām šajā nedēļas nogalē no tām alternatīvām, kuras man tiek, es spēju dabūt ārā maksimumu. Tās ir neredzamas, bet milzīgas lietas. Gribu dzīvot mūžīgi šajā sajūtā. Galvenais nekļūt rausīgai. Tā kā mantrausīga. Akdies, kad es vispār pēdējoreiz tik forši vienatnē paklausījos Massive Attack...

12.3.15 22:55 - Jautājumi.

Nedaudz sabēdājos, jo man šķiet, ka es neesmu laba jautājumu uzdevēja, nu, tāda diez gan neiejūtīga.

9.3.15 15:31 - Gaļa.

Pēdējos 2 g. diez gan minimāli patērēju gaļu. Vakar tētis no alpiem atsūtīja gaļas blāķi, no kura man tika daļa. Apēdu trīs kkādas tur cūkas cietās, kūpinātās desiņas. Vēl joprojām jūtos šausmīgi, tik pretīga sajūta vēderā. Šis pat varētu būt iemesls izdzert litru kolas, lai iznīcinātu gaļu. Fui, kaut es nebūtu apēdusi tās trīs desiņas.

8.3.15 19:49

Silence. Touching each other. The last breath. Change.

8.3.15 11:02 - Zobupasta.

Nevaru sagaidīt, kad beigsies zobupasta, lai varētu sākt lietot citu jauno.

7.3.15 17:00 - Kaķu hronikas.

Aizmirsu pierakstīt vienu ļoti svarīgu lietu. Vakar Olivers pirmo reizi pats izlēma ierullēties klēpī. Viņam nepatīk, ka viņu ņem rokās, liek klēpī utml., nezinu kāpēc, tāpēc es viņu visiem spēkiem apstaroju ar mīlestības un drošības sajūtu (kad esmu mājās un kad neguļu). Ņau. Bet vispār man patīk, ka kaķi nedara to, ko mēs cilvēki baigi gribam.

7.3.15 16:52 - Atmiņa.

Kādreiz man bija tāds projekts (haha, dzīve kā projekts) - gada garumā katru dienu nofotografēt sava pagalma veļas šņori no viena un tā paša spota. Tā arī no tām bildēm neko neuztaisīju. Bet interesanti, jo veļas šņore ir zem kokiem (daba), un tur karinās visi mājas iedzīvotāji (kultūra). Man tā gribas fotoaparātiņu. Vispār pēdējos gados tik maz bildes tapušas. Tā jau man ir tik ļoti īsa atmiņa.

6.3.15 10:29 - 8.marta sievietes.

Pamodos ar briesmīgu garstāvokli, nedod dies man kāds pirkstiņu piedurtu, bet  varēja iztikt arī bez tā, jo manas draudzenes par visu bija parūpējušās FB listē - sieviešu dienai ir burvju spēks, jo lielākoties sievietes nesaprot, ka beigās viņas ar tādu kā sieviešu sazvērestības sajūtu nosvin to, ka nekad nekas cits savā dzīvē viņas arī nebūs kā astotā marta sievietes, viņu vienīgā loma, kurā justies piepildītām. FB arī ir sūds, jakas.

5.3.15 23:45 - Tūlīt gulēšu.

Akdievs, jūtos tik nogurusi, bet man gribas ēst, bet man ir slinkums ēst to pašu, ko jau ēdu pusdienās, bet mājās nekā cita nav, tāpēc es iešu gulēt un rīt kko citu apēdīšu, bet es nelikšu modinātāju uz 7.30 kā visas citas dienas, jo jūtos tik nogurusi. Jā, es sapņošu par siera kūku ar svaigām mellenēm, to mierīgi varēs, tikai vēl jāpagaida 10 dienas. Arlabunakti. Vēl tikai jāpaspēlējas ar Ņoliveriņu, viņš jau izmisumā visu telpu pieņurkstējis. Nabaga mīļumņš, es jau tūlīt, nedrīkst taču tikai pārgulēt mājās pie kaķa.
Powered by Sviesta Ciba