wensdy

Jaunākais

18.8.16 17:42 - Kaķu hronikas

Šodien Olivers nomedīja savu pirmo peli lauku rezidencē. Kopš lielajām pārmaiņām mūsu dzīvē, viņš vairs nav tik tizls un dricelīgs kaķītis. Labi!

Biju mežā pasēņot. Tas izklausās vienkārši, bet es biju viena un, jā, uznāca tie mazās panikas brīži, kad esi viens mežā, visapkārt ir mežs un neko citu bez meža nevar redzēt. Izbradāju dzīvnieku takas. Par laimi pazīstu tikai sviesta bekas un baravikas.

16.8.16 21:37 - Mīksta pārtika.

Sāpošs zobs iedvesmoja apēst kilogramu tomātu. Mana pirmā tomātu zupa bija ļoti ņammīga. Trīs sastāvdaļas plus tadžina plus blenderis.

16.8.16 11:02 - Ļaunums

Koļe?
Pēc tā Kaimiņa video tāda komiska sajūta, heh.

15.8.16 11:21 - Self help

Milzu ātrumā traucos atpakaļ pagātnē. Pie visa, kas man lika saprast, sakārtot, pieredzēt, lai tiktu no tā prom citā līmenī. Protams, ka tagadnē to neviens cits nevar saprast, tāpēc ir tā melnā cauruma sajūta. Apēst sevi. Es nezinu vai vispār kādreiz tāda cilpa piedzīvota. No vienas puses tas mani dara traku, bet no otras puses no sevis nevar aizbēgt tik un tā. Nu, jā, laikam es gribētu spēt turēties daudz stiprāk pie tā, kas man patīk, un viss pārējais kosmoss notiks pats (tā ir tāda mantra, ko nevaru beigt atkārtot, kh). Labākā dzimšanas dienas dāvana sev - ārstnieciskā vingrošana. Asimetrija ir ne tikai galvā. Sen nebija sajustas visādas daļas. Tur neko citu nevar darīt, ja ir tā nepiepildījuma sajūta - jāvēršas pie sevis, jāpasvin lietas ar sevi. Viss ir, es varu būt viss, tikai ne vienmēr viss ir patīkami.

3.8.16 23:06 - Augusts

Augusts ir mans mīļākais mēnesis. Augustā es vēlētos nomirt, kungs.

3.8.16 21:42 - Ziņas

Šodien divas stundas sava brīvā laika pavadīju lielveikalā. Gribu jaunas džinsas. Melnas, ne super skinny, vēlams ar vīlēm kādā ornamentā virs ceļiem. Nopirku jaunas saulesbrilles, jo nevienas džinsas man nepatika un nederēja (runa ir par tām, ko varu atļauties). Tas bija diezgan besīgi, jo es sāku grimt dziļās un tumšās pārdomās par saviem uzskatiem par savu ķermeni, un pat atgriezās kaut kādas šausmas no laikiem, kad tikko beidzu mocīt sevi ar basketbolu un sāku sevi mocīt ar "es esmu resna" neēšanu, pārēšanos utml. Well... Man likās, ka esmu tikusi ar to galā, bet atliek tikai atkal beigt kādu regulāru fizisku slodzi un aiziet uz veicīti pēc jaunām lupatām. Fui, man kauns. Kaut kur pazudis ķermenītis manās domās. Vispār trūkst laika sev, nē, bet prioritāte neesmu es. Viskautkas ārpusē jāparāda un jāpierāda, kas ir tik ļoti īstermiņa iedomas.

Citās ziņās viss nemaz nav tik briesmīgi. Ielecu plika no laipas ùdenī, Olivers bauda lauku dzīvi (cerams, nepametīs mani), Kino Bizē šovakar bija brīnišķīgs vakars, sen nebija baudīti mùzikas instrumenti tik tuvu ( ģitāras un visāda elektronika neskaitās). Vakara turpinājumu pieklājīgi atšuvu. Darbā domāju par to, kāpēc muzejoa lielākoties nav pulksteņu, par jaunumiem bērnu radīšanā un ne_varu sagaidīt atvaļinājumu. Pīs.

22.7.16 13:03 - Mierā

VIENKĀRŠI vajag nomierināties. Vēroju ponijus. Vispār viņi izskatījās tik apaļi un cieti, ka tūlīt varētu pārsprāgt, vienmēr graužot zāli aiz savas biezās čolkas, kur redzamība varētu būt kādi 20 cm2(?). Izskatās, ka nekas cits viņus pasaulē neinteresē, kas varētu būt patiešām nomierinoši. Vēroju, kā ņurko pīles, cik skaisti un organiski kustas viņu pleznas. Šis paterns ir pilnīgi acis glāstošs, kas ir nomierinoši. Bet, lūk, ir cilvēki, kuri VIENKĀRŠI  neko nespēj lietas labā izdarīt un izstaro nemitīgu nemierīgumu.

19.7.16 10:48 - Lenta

Šī rīta skaņdarbs.
Izolācijas lenta ir visnotaļ neaizstājama.

18.7.16 22:54 - Nekas

Es nekad negribu aizmirst laiku no 2012. līdz tagadienei. Es neesmu laba dienasgrāmatas rakstītāja. Vispār es neesmu, man nepatīk un es neprotu lielīties. Mans mērķis ir būt par visu un par neko, tāpēc, ja pat man patiktu un es prastu lielīties, tā būtu nožēlojamā visa sadaļa. Piemēram, dienas pirmajā pusē es izsvēru, cik ļoti man patīk paēst ar kādu kopā un ka tas notiek ekstremāli reti. Dienas otrajā pusē saņēmu veselus divus aicinājumus uz pusdienām. Tas ir ļoti interesanti arī tāpēc, ka man nav ne jausmas par viņu ēdienu gaumi. Vakariņās apriju skrūvi un roltonu - viens no sevis ienīšanas veidiem. Arlabunakti, mana ilūziju, fantāziju un make believe mīļākā dzīvespriecīgā. Es varu būt tikai un vienīgi super excited par nākotni, kas pienāks, kad atvēršu acis.

18.7.16 10:53 - Miervaldis

Miervalža Poļa izstādē ir kaut kas neizsakāmi skumīgs. Kaut kas, ko cilvēks nekad nevarēs aptvert, lai cik ļoti fotoreālistiski prastu gleznot, kh. Mani aizrāva viņa Sala, salijušās Vasiļevska egles un pretējās mājas fasāde. Skumīgs un vientulīgs. Protams, Svena rakstiņš izstādes bukletā ir burvīgs. Arī Miervalža intervija ar Poli, ko es biju palaidusi garām. Pēc izstādes apmeklējuma nolēmu pirmo reizi pasēdēt uz tās koka konstrukcijas - soliņa nobetonētajā muzeja sētas pusē. Man blakus apsēdās jaunā ģimene. Vecāki ar trīs dažāda vecuma bērniem, no kuriem viens bija ratiņos. Māte pilnīgā frustrācijā kliedza uz tēvu, ka viņa vairs nevar izturēt, ka visu laiku jābūt kopā un ka viņa nevar atļauties vienkārši sēdēt 15 min. izstādē. Tika pieņemts lēmums pēc kāda laika satikties mašīnā un tēvs ar bērniem no mātes atdalījās. Šis atgadījums vēl vairāk paskumdināja manu tā jau skumīgo un vientulīgo izstādes apmeklējumu, jo mēs patiesi vienmēr būsim vientulīgi, jo ir tik grūti saprast to otru. Kas gan nenozīmē, ka tas uzreiz ir skumīgi, dažiem gan jau izdodas. Un, jā, es laikam nepiekrītu, ka obligāti būtu jāsaprot. Saprašana var arī daudz ko nogalināt.

7.7.16 11:20 - Nē

Šis rīts tika veltīts liegiem princešu skruļļiem. Tikai vienu reizi mūžā no visām frizētavu apmeklēšanas reizēm es atgriezos dzīvē ar iztaisnotiem matiem. Tā ir frizieru izvēle "vai, cik skaisti". Turpinu skrollēt nāvi un klausīties skumjāko no David Lang. 

5.7.16 11:13

To recall the spirit of wonder.

29.6.16 15:57 - Principi principā

Cenšos būt principiāla. Ja man ir milzu vēlme iet uz kādu pasākumu, bet tajā pašā laikā iekrīt tikšanās ar kādu draugu, es izvēlos draugu. Lai gan visos svētkos dāvanas ar augstāko vērtējumu ir biļetes uz pasākumiem, ceļojumiem utml. Lai gan varētu būt arī tā, ka pasākumu un tikšanos ar draugu var apvienot, bet tad tas visdrīzāk ir pavisam citādāks pasākums un draugs, kas principā varbūt arī nav nemaz tik slikti.

29.6.16 12:40 - Migrācija

Šķiet, migrācija mūsu vai vismaz tuvāko radinieku dzīvē ir kaut kas tikpat neizbēgams kā nāve.
Powered by Sviesta Ciba