wensdy

Jaunākais

25.1.15 18:11 - Pretaizsardzība muzejā.

Biju uz Saules sistēmas perspektīvu Arsenālā. Kā parasti pēc apskatīšanās no attāluma gribēju riktīgi tuvu piebāzt degunu un apskatīties tuvumā to mazo sejiņu, bet tad, bļe, ieslēdzās kkāda signalizācija, kas mani reāli traumēja. Es pēc tam vairs vispār nevarēju pievērsties mākslai, jo es nespēju noticēt tam, cik uzraudzes ir telpā, cik ir izlikti šitie faking pīkstuļi zem mākslas darbiem, kas nav aiz stikliņa. Un tā ik pēc kāda laiciņa izstādē ieslēdzās kāda no signalizācijām, kad kāds bija pārāk tuvu pieliecies vai pārāk tuvu norādījis ar savu rādītājpirkstu. Pilnīgs stulbums, varēja vismaz klusāk noslēgt to skaņu. Neaizskaramā māksla. Bija prieks redzēt Ernesta Kļaviņa rūķīti ar svecīti, kurš tomēr pakrita uz zara. Es vispār pēdējās dienās esmu dusmīgais cilvēks, īpaši, kad man gribas ēst.

23.1.15 22:18

Kad viss pohuj, man patīk skatīties ļoti daudz fashion shows pēc kārtas. Pa ceļam šodien nejauši atklāju Bruno Vasiļevski. Nekad tā nebiju iedziļinājusies, tiešām pārsteidzošs ir laika un stila savienojums. Varētu teikt, ka pohuj, nedaudz izņemot Bruno Vasiļevski.

23.1.15 15:41

Bēdīgais noskaņojum, ej projām. Tikai ne brīvdienās... plīz.

21.1.15 17:35

Klik un esmu brīva.

20.1.15 20:57 - Muzejs.

Baigās dusmas pārņēma, kad atkal jādzird, kā jaunieši muzeja gidi stāsta par to, ka paaudzi vecāka izglītības nodaļa muzejā uztaisījusi izglītības programmu skolēniem, t.i, izprintējusi lapas ar uzdevumiem par faktiem. Kas arī ir vienīgā atšķirība no ekskursijas parastās. Tā ir nāve. 

19.1.15 23:49 - Sad and Useless.

Ka reiz. Visiem arlabunakti.

19.1.15 22:17 - Akadēmiski.

Šobrīd man ir sajūta, ka novecoju ātrāk un man ir šizofrēnija. Jālasa akadēmiskās debates, kur divi onkuļi kritizē viens otru un atspēko kritiku par tēmu vai zinātne ir tas pats, kas kultūra. Piemēram: "... this wretched mongrel of a concept ..." No vienas puses baigi interesanti, bet no otras puses neko nevar saprast, jo nu tas argumentu backups ir vismaz doktora līmenī. Un no trešās puses tas totāli dzen depresijā, jo tajās debatēs viss ir tik abstrakts, un vispār, kam lai tagad tic (reliģijai, haha). Kā lai par šo uzraksta eseju? Jo nu... Tā sūda atzīme vsp nebūs ne pūļu, ne iztērēto resursu, ne garām palaistās "dzīves" vērta. Es, protams, izklausos pēc tīņa ar šīm problēmām, bet vēl es gribēju pateikt, ka antropoloģija zināmā mērā ir sagrāvusi lielu daļu manas iepriekšējās esības. Kas it kā ir normāli, bet. Jā. Mani šobrīd uztrauc, nē, bet reizē ir jādomā pārāk daudz lielās domas, visādi lēmumi jāpieņem, kad beidzot būs brīvdienas no sevis...

19.1.15 15:02

Nevaru izlemt. Vai arī skumstu, t.i., pierodu pie tā, ko izlēmu. Nevaru izlemt.

18.1.15 11:46 - Filma.

Viss un visi var pagaidīt, beidzot jānoskatās Whiplash. Ņemot vērā to, ka man muguras dēļ ir bail dejot un naktīs murgoju, ka to vairs nevaru, šai filmai pat varētu būt ļoti praktiska nozīme. Jo viss un visi šajā jautājumā ir diez gan nežēlīgi - vai nu ir vienalga, ko domāju, jūtu, vai nu pārmet rakstura vājumu. Labi, man arī ir vienalga, es tgd noskatīšos labu filmu (savā mazajā ekrānā). Pēc tam izvēlēšos.

17.1.15 22:38 - Balets.

Bajadēras trešais cēliens ēnu valstībā, t.i., klasiskā (brutālā) baleta cēliens arī LNO bija ļoti skaists. Un tā mūzika ceļ debesīs. Katru vakaru pirms miedziņa klausīšos. Tik sen nebiju bijusi uz baletu, ka esmu diez gan pārsteigta un nedaudz kauns, ka mani spēj aizkustināt šī mākslas forma, jo, es nezinu, tie ir traki cilvēki, kuri savu ķermeni tām skaistajām šausmām pakļauj. Te pati mirusī Nikija ar savu pārcilvēcisko (ēnu valstība) baletdejošanu.
1 balerīna, 2 balerīnas, 3 balerīnas, 4 balerīnas, ...

14.1.15 10:53 - Atlaižu kultūra.

For fuck sake! Cilvēks iepērkas pa eur 2,50 un tad vēl jūtas apvainots, ka kkādu x iemeslu dēļ viņam nav 10% atlaide (tie ir 25 centi), un kavē citu laiku, diskutējot par to. Stulbie atlaižu pisēji!

12.1.15 16:11

Vēl tikai viena eseja. Par zinātni un tehnoloģijām, jēzu.
Baigi sapriecājos par līdz šim paveikto, ka pa īstam tā "neatliku uz rītdienu" neko un ir diez gan ok morālais stāvoklis. Katrā ziņā TERMIŅI, es ienīstu termiņus. Man tgd visu laiku galvā vīd tā saruna no pagātnes ar māksliniekiem (hehe :) ). Kā es no visas sirds protestēju, kad viens no viņiem teica, ka ir ļoti bēdīgi, ka pasaule ir iekārtota tā, ka pēc termiņa, bet, kad tu esi radījis, tavuprāt, pašu labāko, kad vnk tas notika (zvaigznes pareizi izkārtojās, sapņi nosapņojās), nevienam vairs tevi nevajag, jo termiņš beidzās, tu nepaspēji, bļe. Vēl es tiešām veselīgi pasmejos par savu izsmalcināto prasmi kritizēt sevi un iedvesmu, ar kādu es spēju motivēt CITUS uz pilnīgi jebko. Vispār nenormāli prasās tādu normālu fizisko slodzi tgd. Pēc kāda laika tas noteikti atkal būs iespējams, jo man nav ne jausmas par dzīvi bez fiziskas slodzes, ja nopietni.

11.1.15 14:30 - Oliveram.

Kā vēl var prokrastinēt? Var aizvest kaķi uz operāciju. Olivers ir tāds zaķpastala un nejēgā stiprs! Saskrāpēja man rokas, iekoda rokā tajā foršajā vietā starp pirkstiem un celī ar iecirta. Beigās izdevās iedabūt viņu konteinerā ar "kaķis spilvendrānā" kaujas paņēmienu. Šobrīd mazais ir pilnībā atslēdzies, jo viņam tika lielāka narkozes deva, jo viņš ir liels un stiprs (kā jau minēju). Pirmās sāk atdzīvoties ausis, aste arī nedaudz pakustējās. Gan jau viņš dzirdēja to, ka ir dzīvs un vairs tik ļoti nesatraucas. Vienīgi viņam ir izskūts un ar kkādu sudrabkrāsas līdzekli nopūsts dibens. Manuprāt, izskatās jauki :)

10.1.15 22:11

Nē, es vairs nevaru izturēt. Iziešu ārā, vienkārši uz pāris minūtēm iziešu ārā pagalmā.
Powered by Sviesta Ciba