wensdy

Jaunākais

30.10.14 18:57

Zaudēju laiku, uztaisot normālu, garšīgu ēdienu - vistu ar dārzeņiem. Tagad vienīgais, ko var paspēt ir pus stundu pagulēt. Galvenais atcerēties, ka laika vispār nav, ir tikai prioritātes.

28.10.14 21:34

Šodien ir gara un skumja diena, kad pie tam vēl es diez gan slikti izskatījos. Ātrāk jāizlasa tekstiņš un tad man vairs nebūs nekādu obligāciju, un drīkstēs iet čučēt. Pēdējā laikā man ir patiešām labs miegs. Rudens miegs, bet tas sīkums, var ātri aizmigt un pamosties ar atpūtušās Ilzes sajūtu. Ne vienmēr tā ir bijis, kh.

27.10.14 21:34 - Plāns.

Cilvēka drošumspēja NAP 2014 - 2020.
Tas būtu patīkami, ja tā var teikt :) 
Nav gan saprotams tas austrumnieciskais motīvs paskaidrojošajā video, un tur vajadzētu vēl vienu "kartupeļgalvu", lai lietas būtu skaidrākas - valsts iestādes ar visu savu nežēlīgo birokrātiju un strukturālo vardarbību.

27.10.14 00:01

Fak, pirmdiena ir klāt, atkal jau viss notiek pirmdienā un tā izlīdzinošais skrējiens cauri visai nedēļai var sākties.

25.10.14 21:53

Oliveram krīt ārā piena zobiņi, bet man bija, iespējams, pēdējais koncerts dejošanā. Nedaudz samulsusi, bet laba sajūta. Īsā laikā var iejusties visādos tēlos, kāpēc gan neļauties. Bez ziediem un konfektēm gan. Kkā šoreiz man bija kauns atzīties šādā sarunā, jo tie stulbie, nesasniedzamie ideāli nez kāpēc likās esam tālāk kā parasti. Tgd jāsamīļo mans mīļākais ķermenītis :)

20.10.14 18:27

Šodien bija patiešām jauka akadēmiskās dzīves diena. 
No rīta speciāli čammājos, bet pēc tam par to nepārdzīvoju.
Filozofijā bija diez gan lielas un banālas atklāsmes par self. Nezinu, laikam filozofija prasa sarunu, daudz sarunu ar citiem, kuri filozofē. Saprast izlasīto - tas priekš manis ir pārāk sarežģīti, nu, katrā ziņā tā saprašana nāk ļoti, ļoti, ļoti lēni, bet sarunājoties, pašam sakot kkas rodas (liels un banāls :) ). 
Kritu velnišķīgā kārdinājumā un pieteicu bakalaura darba tēmu sfērā, par ko tieši nav studēts. Vismaz man būs, ko darīt, kad liksies, ka dzīve ir sūds un nav jēga. Varēs rakt un interesēties. 
Tas arī šodien viss.
Un, jā, tirgū pārdevēja atzinās, ka patiesībā tie Latvijas āboli ir Polijas āboli. Visi tā rakstot. Baigi stulbi, jo nav arī tā, ka es gribētu atbalstīt tos dārgos ābolus eko veikalos vai būt pulciņā (pēc tās ālēšanās Kalnciemā ļoti slikts priekšstats palika). Karoč, jāiestāda ābele.

19.10.14 22:23

Dažbrīd tiešām ir gandrīz vai neiespējami saprast, ka ilūzijas tiešām baro, bet tās barojas no tevis paša, tāpēc beigās paliek nekas, tas ir tāds īstermiņa glābiņš, un ka tāpēc ir jārīkojas kategorijā, ko es VARU izdarīt, nevis ko man VAJADZĒTU izdarīt.

17.10.14 00:00

Pārrados mājās. Gribēju kko palasīt par theorizing the city, bet tad uznāca besis un es izdzēru aliņu kopā ar ķiploksiermaizīti. Svarīgi - tā bija Ķelmēnu rupjmaizes maizīte un ķiploki uzlabo imunitāti (raganu ķiploki, t.i., ziemas ķiploki). Iešu gulēt un visu izdarīšu rītdien, vispār viss sāksies ar rītdienu, atvečaju. Vēl uz ātro izmazgāju divas drēbes. Radiatori atkal silti.

15.10.14 00:04

Es te iztaisos par nezin ko, kura visu var paspēt un viss ir baigi foršiņi, jēj pozitīvs skats uz dzīvi. Tā nav, tas ir sūds, jo vnk savādāk es gulētu mājās un raudātu. Kas arī, protams, ir tā kā sūds. Tāpēc es vnk atslēdzos, lielākoties. Ir brīži, kad es tā kā apzinos un ar sirdi daru. (Tas tā, attaisnojumu paragrāfs.) Bet tas ir privāti. (Spļāviens sejā dienasgrāmatai.)

14.10.14 10:44 - Sea of Bliss

Tā negribējās līst ārā no gultas, patīkamas lietus skaņas aiz loga un stulbenītis (sorī, tas ir mīļvārdiņš, viņš vēl mācās) Olivers kā parasti visu laiku guļ tieši pie galvas. Kkur vakar redzēju uzrakstu Sea of Bliss. Un to arī es visu laiku galvā atkārtoju Sea of Bliss, Sea of Bliss un līdu ārā no gultas. Sea of Bliss. Šorīt darbā uz brīdi ielidoja zīlīte!

13.10.14 20:21

Pirmkārt, velo ir atdzīvināts - dzīvība maksāja apaļus eur 40. Tgd ir pāris svešas spīdīgas detaļas, taču es velo atļaušos uzskatīt par to pašu manu veco mīļāko velo. 

Otrkārt, tajā Stūra mājas diskusijā gandrīz vai jēdzīgākās idejas izskanēja tieši no tā politoloģijas studenta ar tanku. Pie tam viņam vārdu neviens speciāli nedeva un viņš burtiski pēdējās minūtēs paspēja iespraukties visā tajā institucionālajā juceklī un liriskajās, ne pārāk nopietni uztveramajās "intelektuāļu" atkāpēs. Vnk brīžiem liekas, ka visur aicina vienus un tos pašus cilvēkus diskutēt un visās diskusijās viņi pasaka vienu un to pašu, jo gluži vienkārši tāds ir viņu darbs, jo viņi strādā noteiktās institūcijās. Ok, institūcijām ir nozīme un bez šaubām šobrīd nav nevienas, kas stāvētu aiz Stūra mājas, bet tik pat labi var uzdot jautājumu, nepārspīlējot, protams, - kam tas viss ir domāts? Ne jau institūcijām. Un neviens nepieminēja tos daudzos parakstus zem petīcijas, ko iniciēja cilvēki vienkāršie, kādēļ vispār kkas notiek. Vūh, jāatslābst bišč...

13.10.14 00:18 - Kājiņas.

Kādēļ vēl man patīk Rūtiņa? Jo viņa ir mana ikdienas iespēja novērot un nedaudz piedalīties citā ķermeniskā pieredzē. Piemēram, kad es paijāju viņas kājiņas, es fantazēju par visu, kur tik tās kājiņas nav bijušas un ko tik tās nav piedzīvojušas. Dzīvnieku ķermenīši nemelo, jo viņi paši to neprot. Kādēļ gan, lai es domātu par reālām lietām, ja var domāt par šo. Un tā visu laiku.

12.10.14 22:52 - Tīkli.

Rītdien diskusijā Stūra mājā par Stūra māju piedalīsies politoloģijas students, kurš FB profila bildē ir redzams kamoflāžas tērpā, sēžam uz T-34 tanka kopā ar tādā pašā tērpā tērptu meiteni. Te sanāk smieklīga anekdote :)

11.10.14 13:21 - Visādas ēnas.

Vakardiena bija diez gan ok, ja neskaita to, ka pilnībā neesmu paredzēta skaitļu precizitātei, kādēļ man darbā, jāpaliek ilgi pēc darba laika un jāziedo, jo esmu lose. Vakarvakars bija lielisks. Ar draudzeni, ar kuru mēs parasti satiekamies tādos neparastākos kontekstos kā Skaņu mežs, jo mums abām nav citu draugu, ar kuriem mūs šis vienotu (pie tam mēs iepazināmies juristos, kh, miljons gadi), pabaudījām visādas interesantas lietas. Es pat nezinu vai man kkas baigi patika, nu, labi tā orgasmiskā aziātu čelliste Lee un Nadlere (atzīstos), kurai visas dziesmas bija vienādas, bet skanēja ļoti skaisti, pat kkādas attālas asociācijas ar Gerardi, kgan vēl vairāk mani fascinēja viņas vizuālais tēls un tas, kā viņa aiztika savus matus. Vieta gan briesmīga, pilnīgs anti Skaņu mežs. Savukārt vakarnakts gan man sagādāja platu asaru upi, jo kāds bija salauzis manu velo. Tas ir tik neizskaidrojami un tāpēc sāpīgi, ka man tgd atņemts ilggadējais pirmais draugs. Kāds to vnk bija centies noraut no stāvvietas stabiņa laikam, jo velo ir ielocīts, spieķi saspārdīti. Diez gan pamatīgi kāds pacenties. Tas bija bēdīgi vienai pašai iet mājās. Nakts jau skaista un silta, bet vientulīgi tā. Labi, ka man bija jaka ar kapuci, drīkstēja oficiāli pāris kvartālus paraudāt. Un man nenormāli gribas aizbraukt apskatīt briežus, tā doma kļūst ar vien lielāka un spēcīgāka, vnk pavērot tos dzīvniekus, kurus  trīs mēnešu garumā varēja ikdienu pavērot. Drīzāk vnk pabūt kādā neitrālā vietā dabā un pieredzēt kko stabilu un nepārprotamu, t.i., briežus. 
Powered by Sviesta Ciba