wensdy

Jaunākais

2.4.20 17:43 - Mājdzīvnieku sapulce

Līdz šim online sapulces bija patīkami formālas - visi sēž pie galda, fonā siena vai grāmatu plaukts, mugurā džemperis. Bet tad es nonācu sapulcē, kur sievietes spoguļojas kamerā, jo ir sapucējušās par godu tai, kamerā tiek bāzti kaķi, padusē guļ ļoti apmierināts taksis, tiek atrādīts arī kāmis, klēpī sēž bučojams bērns. Var jau saprast, bet tik jocīgi. Patiesi novērtēju kolēģi, kura iepazīstināja ar savu mājas augu, labs joks. Laikam jāsecina, ka stingri turu savas darba un pārējās dzīves robežas.

25.3.20 22:19 - Komisija

Man radās jautājums vai komisijā, kas izvērtē pieteikumus uz valsts iestādes vadītāja amatu, labā prakse ir iekļaut arī kādu no pašas iestādes? Man tas liekas ekstrēms jautājums, bet, nu, es nezinu, ar ko tur cilvēki augšā nodarbojas. Pašlaik nav iekļauts.

18.3.20 22:32 - Iztēlotā ekonomika

Vēljoprojām grūti saprast, kā strādāšana no mājām rada vairāk laika visa veida kultūras patērēšanai digitāli. Varu tikai turpināt piemiegt aci apziņai, cik daudz nevar paspēt patērēt, jo piedāvājums ir tikai audzis. Man ietaupās tikai laiks uz ceļu, bet arī... Ar velo tās ir max. 30 min.

1.1.20 13:43 - Mija

2020. sākām pie mutuļojošiem ūdeņiem. Domāju tikai un vienīgi par spēku un gara brīvību. No vienas puses 2019. bija ļoti labs gads (lai gan man ir tendence visu pagātni atcerēties kā labu), no otras puses 2019. gads neko daudz neatšķīrās no visiem pārējiem gadiem - ļoti izteikta "esmu ceļā uz n`tajām lietām" sajūta un neprasme neiespringt. Varbūt 2019. nemaz nebija tik ļoti labs, ja neskaita neizsmeļamās iespējas, ko piedāvāja darbs un universitāte, kas neapšaubāmi ir privilēģija. No neizbēgamajām lietām, kas ar mani visdrīzāk notiks 2020., neko nav vērts atsevišķi apņemties. Tāpēc ir vērts cieši apņemties sākt dziedāt.

3.12.19 20:41

Es diezgan apskaužu cilvēkus, kuri lietas ir iemācījušies paši, bez visādu iestāžu palīdzības. Vēl es viņus cienu.

29.11.19 20:55

Tātad izmantoju dāvanu un biju uz Barišņikovu (jeb JRT "Balto helikopteru"). Pirmo reizi viņu redzēju un tā bija ļoti liela bauda. Pārējais bija izcili estētisks, bet plakans, nekādas dziļākas emocijas un pārdomas neraisīja.

19.11.19 23:30 - Par krūmiņiem un kociņiem

Riteņojot no baseina gar arēnu "Rīga" vienā pagalmā pamanīju melnbaltu kazu. Viņa stāvēja un skaļi blēja. Otrā pusē kazas pagalmam ir futbola laukums. Es domāju, ja nebūtu to pāris krūmiņu un kociņu, nebūtu arī kaza. Un, iespējams, ka kazas ir labi piemērotas dzīvei nelielā zaļumu platībā (?). Bet vai kazai nav vientuļi? Iespējams, ka kazas ir līdzīgas kaķiem.

14.11.19 22:00 - Nepašsaprotamais

Šobrīd dzīvoju ļoti nekulturāli - neredzu, neeju, neapmeklēju, kas ietver arī cilvēku nesatikšanu. Un tikai tagad var saprast, kāda tā ir privilēģija. Pirmkārt, vajag laiku un intelektuālo vilkmi, kas, protams, arī nerodas ne no kā.

7.10.19 16:31 - Objektificēšana

Šis ir diezgan interesants raksts, nedaudz žēl, ka izskatās, ka māmiņu forumi to nav pamanījuši :) Bet ne par to ir mani lielākie iebildumi. Nesen LR bija diskusija par problēmām žurnālistikas ētikas jomā un kā viens no aspektiem tika minēts finansējuma trūkums, kādēļ žurnālisti nevar pienācīgi visu veikt, jo visu dzen nauda un konkurence. Bet, kā tas var būt, ka žurnāliste nevar pareizi uzrakstīt muzeja nosaukumu? Kā tas var būt, ka īsti nekur nav pieminēts, ka ļoti skaistās fotogrāfijas ir no muzeja ļoti skaistās (savā ziņā, kh) ekspozīcijas? Un šis ir kārtējais piemērs, kā žurnāliste un/vai fotogrāfs ir pavilcies uz "kuriozitātēm". Nekur īsti nav paskaidrots, ko tie daudzie embriji (un citi anatomiskie preparāti, piemēram, mēle) dod rakstam, ko tie attēlo jebkādā kontekstā, kas būtu vairāk par pabrīnīšanos, pašausmināšanos, faking neviena anotācija pie bildēm. Un kāpēc muzeja darbiniece ir nofotografēta pie dzelzs plaušas? Kāds tam ir sakars ar raksta tēmu? Tāpēc, ka inčīgi izskatās, ja.

4.10.19 21:44 - What next?

Ja neskaita to vienu dzīvnieku izstādi Ķīpsalā, kas uz mani atstāja nepatīkamu iespaidu, tad pirmo reizi mākslas izstādē redzēju dzīvnieciņus, kuri strādā par eksponātiem, -zivis @kim?.

2.10.19 22:09 - Džemperkleitas

Gribēju teikt, ka manai psihei ir pienākuši grūti laiki, bet uzreiz sevi pieķēru. Tā nekad nav bijusi savādāka, pilnīgi drīzāk var patīksmināties par atstrādātajiem ciešanu mehānismiem. Vakar nopirku jaunu džemperkleitu. Apzināti, lai sajustos labāk, bet, protams, tas vienkārši bija tāds tīzerītis, lai pēc tam sajustos PATIEŠĀM ļoti slikti, jo pat kleita nevar man palīdzēt. Vai nav jauki? Nu garlaicīgi nav. Nu nav arī tā, ka tas nav nopietni, tam ir visādi uzkrājušies iemesli, jo ir aktuālas tik daudz stilīgākas lietas, piemēram, aizņemtība ar neatliekamiem pienākumiem gaišākas nākotnes vārdā. Kas tā par nākotni, neviens nezina. Un ar šo ierakstu man ir sajūta, ka nedaudz atgūstu pašcieņu :) Turpinājumā es varētu ļauties savai psihei un ar kādu neesošu sarunu biedru apspriest, cik nenormāli, pat uzbudinoši superīga ir filma Midsommar. Jānoskatās vēlreiz, bet laikam nav laika. Ne tikai tāpēc, ka smuka bilde, izsmalcināta ironija par human condition, bet arī par antropologa lauka darba izaicinājumu attēlojumu.

17.9.19 22:25 - Sekvence

Nu noskatījos "Jelgava 94" treileri Youtube. Kā nākamo piedāvāja bērnu reanimatologu Pēteri Kļavu fōrumā "Līdere". Bet nu sākotnēji es vienkārši vēlējos izvairīties no skolas teksta lasīšanas pienākuma pēc.

23.8.19 22:49 - Laiks vienatnē

Laiks vienatnē ir mans mīļākais. Šodien tā bija pastaiga gar jūru. Tas ir baseins, tā ir duša, tas ir mežs, tā ir mūzikas klausīšanās, braukšana ar velo, izstādes apmeklējums. Tomēr es bieži izmisīgi cenšos "būt kopā", pat nezinu vai es to gribu, bet cenšos. Labi ir tikai tad, kad pašam ar sevi ir labi. Es tiešām ļoti apskaudu vai drīzāk apbrīnoju šovakar to sievieti, kura brauca ar velo gar jūru, piestāja, izģērbās plika, nopeldējās, apģērbās un nesteidzīgi aizbrauca tālāk.

7.8.19 23:31 - Klačas

Šodiena bija laba diena, līdz kolēģe x vaļsirdīgi teica kolēģei y, ka viņai ir pārāk augsta kvalifikācija, lai tērētu laiku aktivitātē z, kurā mēs kopā piedalījāmies. Tad viņas abas turpināja apspriest augstās kvalifikācijas lietas jeb akadēmisko pētniecību, bet es devos prom, lai izbeigtu pārravumu labajā dienā. Kolēģei x augstās kvalifikācijas lietas ir visa dzīve un tādu pašu potenciālu viņa saskata kolēģē y. Es arī, viņa ir daudz augstākā kvalifikācijas pakāpē par x. Bet... Manuprāt, augstprātība un neadekvāta kategorizēšana tomēr diezgan pazemina kopējo cilvēka kvalifikāciju neatkarīgi no aktivitātēm. Haha, fail :)
Powered by Sviesta Ciba