A. god. Drrrrrrrrrrrrrrr.hist. Kaspars Kļaviņš acīmredzami piemirsis ābeces patiesību, kuru zina pat tāda 3,5 grāmatiņas palasījusi blondīne kā es, ka jebkurš sūds var būt labs vēstures avots un liecība, ja vien vēsturniekam ir prasmes izvilkt no tā nepieciešamo un vērtīgo informāciju. Savulaik jau vidusskolā lasītais Umberto Eko rakstīja, ka arī viltojumu/sava laika intelektuālos atkritumus/trešās šķiras liecības/nepatiesas atmiņas var profesionāli pētīt, ja vien tiek uzdoti pareizie jautājumi un pielietotas īstās metodes. Īstā tumsonība ir izmantot tikai "pareizās" liecības.

Man aizdomas, ka Kaspars pavisam par ko citu runāja, tb par ļaužu, nevis zinātnieku izpratni.

Tas neatceļ manis rakstīto.

Redz, gan Kļaviņš, gan es par iekšdedzes dzinēju, bet tu par zirgiem. Protams, tas nekādi neapšauba tevis sacīto, pie tam tieši tāpēc, ka tevis sacītajam ir visai mazs sakars (tb kopīgs tikai aplūkojamais objekts) ar Kļaviņa teikto.