tikko_pamodos' journal

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 20 vecākus

Tuesday, June 6th, 2017
09:54 - saulainā rīta pārdomas
Nav man šajā pasaulē savas vietiņas. Nekur nepiederu, nevienam neesmu vajadzīga. Atkal atgriezušās domas par pašizbeigšanos.

(36 comments | ir ko piebilst)

Saturday, April 29th, 2017
22:20 - current mood
Vajadzētu. Bet negribas.

(ir ko piebilst)

Thursday, April 27th, 2017
22:56 - my summer girl
Atkal aktivizējusies manas biseksualitātes sievišķā puse, liek pamanīt krūtis un pēcpuses sporta klubā, gurnu līnijas un dažādus ieliekumus, izliekumus jogas nodarbībās, ar estētisku patiku vērot caur kafejnīcas logu garāmgājējas, izcelt no atmiņu noliktavām uzbudinošākās seksuālās pieredzes, kurās tā vai citādi bijušas iesaistītas sievietes. Tas tik ļoti piestāvētu šai vasarai, skūpstīties un nejust ne bārdu, ne rugājus, kopīgi peldēties un pēc tam lēnām žūt saulē, doties pārgājienā uz kādu nomaļāku dabas taku un neaizmirst arī par kārtīgu izdejošanos Vecrīgā, reizēm aizmigt līdzās, daudz, daudz pieskarties un vēl vairāk kopīgi klusēt. Ja tā notiktu, šī vasara tiešām būtu izdevusies. Pāris būtu dažus līmeņus zemāk, bet arī apsvēršanas vērts variants, jo ar pāriem nekad nav garlaicīgi. Problēma gan tajā, ka vecos kontaktus, kas pārauguši "klasiskās" draudzībās vai izzuduši, īsti aktivizēt šajā virzienā nav vēlmes, bet atrast jaunus šķiet grūtāk nekā (ielieciet sev vēlamu salīdzinājumu). Ja interesē sekss, kurā iesaistīti citi dzimumi, ne tikai pretējais un vairāk cilvēku par diviem, Latvija nav gluži "gulbīti, gulbīti, kustini kājiņas, aiznes mani uz laimīgo zemi", tas nu būtu jāatzīst.

(4 comments | ir ko piebilst)

Monday, March 20th, 2017
21:29 - būtība nav ārēja
Pirms neilga laika aizdomājos par to, kurā brīdī sākās šī iestrēgšana iepakojumos. Vide, kurā ārējais izskats nosaka visu. Pirmais skaļākais piemērs bija eko un latvju dizaina bodīšu cunami, kas pārņēma galvaspilsētu. Ideja par to, ka labi iepakots sūds pārvēršas dārgakmenī, pārcenotie linu maisiņi ar smaržvielām, porcelāna krūzes un māla brīnumi, necilas linu drāniņas ar pareizajām birciņām, no ārzemju dizaineriem nokopētas somas, ceļa stabu apkārtmēram paredzēts apģērbs, arī topošo mākslinieku kalves rīkotie gadatirgi labs piemērs. Un vienā brīdī, nezinu, pirms vai pēc tam, tas ļoti uzkrītoši pārlecis uz attiecību pasauli. Izcilības, ekselences, visur vienas vienīgas birkas. Ilgas pēc brīnumbērniem, zilo asiņu meklēšana zemnieku tautā. Durvis plašāk veras tiem, kam vizītkartēs pareizās lietas norādītas, tomēr cik mānīgas ir šīs čaumalas. Ilgu laiku nebiju atcerējusies pāri, kas savulaik man palīdzēja gūt pirmreizīgu pieredzi seksā. Sieviete strādāja par pārzini kādā kancelejas preču noliktavā, vīrs darbojās viduvējā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā, mēs iepazināmies internetā. Viņu ikdiena un ārējā dzīve, raugoties no malas, iepakojuma kategorijās nebija nekas īpašs, vienkāršs apģērbs, vecas markas automašīna, rūpes par bērniem, viņi bija tie, kurus lamā par vidusslāni, kuri paslēpti zem dažādu statistiku cipariem un nespodrina savus sociālos tīklus ar pareizā rakursā, skaistās gaismiņās noķertos kadros. Arī kultūras patēriņa ziņā situācija no valsts skatpunkta nebija iepriecinoša, diženā teātra māksla šos cilvēks atstāja vienaldzīgus, mūžīgi mūžos bez piecām minūtēm Nobela prēmijas vietējā literatūra neuzrunāja, nemaz nerunājot par visu pārējo. Tas gan netraucēja viņu valodai būt koptai un izpratnei par pasauli izpausties niansēti, grāmatas viņi lasīja, bet ne tās, par kurām tiek pasniegtas vietējā mēroga balviņas. Nekad neaizmirsīšu savu pirmo viesošanos tajās mājās, ar sievieti mēs bijām čatojušas virtuāli ilgāku laika brīdi, tāpēc klātienē izpalika mulsums, it kā sarunas vienkārši turpinātos citā dimensijā. Viņas pirksti virpināja sastāvdaļas kādam eksotiskam ēdienam no indiešu virtuves, lai pēc brīža tajos tiktu virpināti mani krūšu gali. Tikai klātienē beidzot sapratu, ka sekss šiem cilvēkiem bija viņu lielā aizrautība, hobijs, sirdslieta. No malas nekad nepateikt. Pirmo un līdz šim vienīgo reizi redzēju, ka kāds ir iepazinis savu ķermeni tik perfekti no fizioloģiskās, psiholoģiskās, kultūras puses. Ķermeņi nebija perfekti, tie bija apmierināti. Nekāda solāriju spīdīguma, neviena grama silikona, atļaujiet pasmieties par mežģīņu zeķēm un pareizo apgaismojumu un kačātajiem torsiem, kuri vienmēr man devuši tikai viduvēju seksu, bet tas jau būtu cits stāsts. Šis pāris spēja gūt orgasmus tik viegli, it kā lasītu ābolus rudens nobriedinātā dārzā. Pacel vienu, re, te otrs, tur jau nākamais. Es gulēju šai seksuāli nospriegotajai harmonijai pa vidu, kaila un mazliet satraukta, līdzās šo cilvēku zināšanām, mana izpratne par seksu tobrīd gāja pirmajās klasēs, jo pat to, ka sievietes orgasmam ir vairākas pakāpes, pieredzēju pirmo reizi un arī daža laba, pašreiz jau ierasta, seksa rotaļlieta bija jaunatklājums. Vairākkārtēji orgasma viļņi mijās ar sarunām, joprojām atminos, cik apmierināti, brīvi, es pat teiktu - laimīgi - bija šie cilvēki. Uz ielas viņiem viegli paiet garām, bet ne sūda mēs nezinām, kādi var būt ārēji necilie.

(10 comments | ir ko piebilst)

Saturday, March 11th, 2017
20:14 - godīgums mirst, bet nepadodas
Gana klusēts, laiks nopūst putekļus no šī žurnāla, jo viss, kas nepierakstīts, par tiem pārvēršas. Atliek vien noplātīt rokas par to, ka aizmirsies, kas piepildījis dienas cītīgāk nekā amerikāņu namamātes piebāž tītaru Pateicības dienas mielastam. Lielākie jaunumi, esmu ieguvusi četrpadsmit doktora grādus kucismā. Mīļais darbs, mans prieks un acuraugs, iemācīja savvaļas plēsoņu cienīgu uzvedību. Vērot, nestrēbt karstu, saprast, kurš ir barvedis, kurš - vājais posms, lai izdarītu gājienu īstajā brīdī vai neizdarītu vispār, turpinot gaidīt piemērotu brīdi kustībai. Sauksim to par shēmošanu, mazulīši, beidzot esmu to apguvusi, prasmes izkoptas gandrīz līdz pilnībai. Vienīgais cilvēks, kuram uzticos un pret kuru spēju būt pilnībā atklāta, man deva padomu, kas bija saistīts ar draudzībām darba vietā. Viņam taisnība, tādu nav. Ir savstarpējs izdevīgums, mierīga līdzās pastāvēšana, kura izplēn brīdī, kad notiek cīņa par naudu vai tiek noslīcināta alkoholā korporatīvajos svētkos. Ai, kā klūp kājiņas, nekas nav mainījies, vara (vai ilūzija par tās esamību) joprojām parāda neglīto patiesību, kura mīt ikvienā no mums. Un es vēroju, tēvišķos padomus, mērcētus seksismā, noraugos uz meliem, kas paredzēti upurjēra radīšanai, stulbumā balstītu sāncensību, mērīšanos ar parakstiem un to, kā pazūd tie, kas runā, neizvēloties pareizo toni, cīņas par troni ir apbrīnojama dabas parādība. Taisnības cīnītāji, bet-tā-taču-nevar teicēji, viņus izstumj, iezīmē kā spitālīgos, dzin dzin. Taisnība ne tikai kož acīs, bet pārkož rīkli tam, kas to piefiksējis. Reti kurš spēlē pēc noteikumiem un vienā brīdī kļūst vienalga par apkārt notiekošo, svarīgākais ir saglabāt to trauslo liesmu, pasargāt, lai nenopūš. Jo kodols ir degsme un patika pret izvēlēto darbu, tas ir visa pamatā un pa ceļam daudziem tas piemirsies, izņemot, protams, zeltračus, kas runā tikai naudas un izdevīguma vārdā. Es vēroju un daru, veiksmīgi izvairoties no kafijaskūciņasklačiņas cilvēkiem, arī tam ir sava cena, protams, nepūst vienā taurītē nekad nav bijis vienkāršs uzdevums, tāpēc dziļa ieelpa un dziļa izelpa, dzīve ir skaista mazajās lietās, bet ar mūžību fonā visi mēs mazi. Priecājos būt atpakaļ.

(12 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, November 23rd, 2016
21:09 - trauksme
trauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksme

(8 comments | ir ko piebilst)

Monday, November 14th, 2016
23:25 - māksla melo
Šodienas ēdienkartē 3 cigaretes, 1 kafija, 2 mini kruasāni, kas laikam nozīmē tikai to, ka man nopietni jāpievēršas savam dienas režīmam un jāiekļauj tajā regulāras ēdienreizes. Darbu vienmēr būs daudz, bet mans kuņģītis ir tikai viens. Mēs pārtiekam viens no otra un nevis no pārtikas precēm, skan kādā dziesmā, taču arī šis man iet secen, nav ko pagaidām apēst, lai gan ziemā var sniegu ēst un aizbāzt aiz krekla, skandina cita grupa. Ko es ar to gribēju pateikt, māksla melo, melo, acīs skatīdamās. Rīt jāparūpējas arī par iekšām, no kurienes citādi tad nāks tas skaistums.

(ir ko piebilst)

Thursday, November 10th, 2016
00:06 - dari ko darīdams
Vienalga viss dzīvē ātrāk vai vēlāk reducējas līdz pimpim un pežai.

(2 comments | ir ko piebilst)

Sunday, August 28th, 2016
18:07 - mēģināt saskatīt labo
Tātad, uzskaitīšu visu labo savā dzīvē, par ko varu ik dienas būt pateicīga.

Pirmkārt, ...em... nu jā.

(10 comments | ir ko piebilst)

Saturday, August 27th, 2016
19:10 - hroniska neticība skaistajam
Rīta pusē pēkšņi iedomājos palasīt iedvesmojošos citātus, ziniet, tos, kuri glīti noformēti ar kādu skaistu attēlu fonā vai kaligrāfiskā rokrakstā izzīmēti. Apraudājos no tā, cik ļoti daži no tiem spēja mani uzrunāt. Piemēram, "Happiness is a journey, not a destiantion" vai "It isn’t what you have, or who you are, or where you are, or what you are doing that makes you happy or unhappy. It is what you think about" vai "Happiness is when what you think, what you say, and what you do are in harmony". Pirms tam mēdzu pie sevis pasmīkņāt par šādām banalitātēm, kas reizēm mēdza mani sasniegt sociālajos tīklos, nu šķirstu kārtējo instagram lappusi un iedziļinos katrā puķītē, uzzīmētā pie vārdiem love, beautiful, mazliet pat pasmaidu par redzamajiem baloniem, kucēniem, kaķēniem, slaidām meitenēm čirkainiem matiem. Cīņas sparā biju aizmirsusi, ka manī ir kas romantisks, par ko ilgu laiku domāju, ka tas palicis 2005. gadā, kad no rītiem vēl modos ar smaidu. Kad manī bija neviltota aizrautība. Visas tās mazās cikiņas un cakiņas, viņas visu laiku bijušas manī, kā izrādās. Bet ir skaidrs, ka es nekad nespēšu vērst par labu pieļautās kļūdas, atvainoties visiem, kurus apzināti vai neapzināti esmu sāpinājusi un piedot tiem, kas likuši asiņot man vai nenicināt tos, kuru metodes viņu mērķu sasniegšanā man šķiet zemiskas. Dažus no kuriem ienīstu. Esmu ieguvusi hronisku neticību skaistajam.

(5 comments | ir ko piebilst)

Thursday, August 25th, 2016
17:29 - interese
Problēma visdrīzāk tajā, ka mani nekas vairs neinteresē. Neinteresē kultūra, nav ne mazākās vēlēšanās doties uz radošas iniciatīvas bagātu cilvēku veidotiem pasākumiem, negribu apmeklēt koncertus, negribu satikt draugus, lai nebūtu jāstāsta vai jāuzklausa. Protams, visvairāk mani neinteresē darbs. Par sapulcēm, plāniem, idejām, pamācībām izvēlēšos iespēju paklusēt, kā tagad galvaspilsētā esot moderni teikt. Pamazām arī attiecības sāk neinteresēt. Ideāla būtu tā diena, kurā neko nedarīt, tomēr arī nekā nedarīšana mani vairs neinteresē. Izpaliek aktīvas attieksmes pret dzīvi, ieinteresētības. Neinteresē uzturēt attiecības ar ģimeni, būt iecietīgai pret mazizglītotību, aizspriedumiem, nav vēlmes būt ieinteresētai atšķirīga viedokļa uzklausīšanā, diskutēt. Negribas lasīt grāmatas, uzņemt jaunu informāciju, radoši izpausties nevēlos, sportot ne tik. Izmēģināt jauno, atsvaidzināt veco, neko es negribu. Apvaldīt iekšējo agresiju negribas, lietot apreibinošās vielas, īstenot jebko no iecerētā. Mans iekšējais dzīvnieks šobrīd ir kartupelis.

(23 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, August 24th, 2016
18:45 - kauna kultūra
Kāpēc sievietes, kuras piedzīvojušas diskreditējošas situācijas saistībā ar savu ķermeni, nevar turpināt politisko karjeru, bet galvā slims vīrietis, kuram ir lielākās parādsaistības pret Latvijas valsti, porno skandāls azotē un ārpus laulības uzcirsts sestais bērns, mierīgi turpina darīt visu, it kā nekas nebūtu bijis, ko? Kāpēc mūsu sabiedrība ir ar tik atšķirīgu attieksmi pret šādām lietām?

(9 comments | ir ko piebilst)

Tuesday, August 9th, 2016
11:18 - pa vienam, lūdzu
Nesaprotu pēdējā laika zemapziņas modi ievilkt manos reālistiskajos sapņos bijušos mīļākos, turklāt biezā slānī. Ja vēl viņi rīkotos normāli un turētu rokās rožu simtus, tomēr nē, uzvedas tikpat lopiski kā dzīvē, ja ne vēl sliktāk. Rezultātā pamostos neizgulējusies, vīlusies un dienas garumā jūtos kā no gultas izmesta. Lai gan, protams, fakts, ka vismaz sapņu telpā vienkopus atrodas gan talantīgais režisors, gan vēl talantīgākais ex matemātiķis, kā arī izmanīgais loģistikas mahinators-VID apkāsējs un auto mehāniķis, padara manu kopumā nožēlojamo ikdienu mazliet smieklīg(āk)u.

(2 comments | ir ko piebilst)

Monday, August 8th, 2016
18:25 - repeat
Dusmas, izmisums, nožēla, ilgas, apātija, skumjas, saņemšanās, neapmierinātība, neizlēmība, sāpes.

(ir ko piebilst)

Tuesday, July 19th, 2016
18:24 - sūda vērtība
Tādās dienās, kā šī, kad neesmu krāsojusies, neesmu ieveidojusi vai kā citādi apstrādājusi matus, ja izmazgāšanu dušā ar sakostiem zobiem neskaita par veidošanu, kad uzvelku to apģērbu kombināciju, kurā jūtos kā kliba govs, kad nav ielikti auskari, nemaz nerunājot par citām rotaslietām, kad smaržu pudelīte palikusi neaiztikta un skaisto brokastu vietā apriju pusdienām paredzēto pannas saturu, ziniet, tādās dienās, kā šī, es jūtos neredzama un pelnījusi visu slikto, ko diena man vēlīgi piedāvā. Eju pa ielu un zinu, ka varu neiespringt, jo neviens tāpat uz mani neskatīsies, uz šādiem cilvēkiem neskatās. Pati uz sevi neskatos. Šobrīd sanācis ļoti iestrēgt, domājot par iekšējās un ārējās pasaules balansu. Kā man nesen nedēļas nogalē viens pateica: "Gudrība ir sūda vērta, ja tas viss netiek skaisti iesaiņots." Un man nebija, ko iebilst, jo vairumā gadījumu gudri cilvēki patiešām ir ne.. es pat nezinu, kādi. Nekopti. Tādas kartona kastītes, kamēr pašreizējās drostaliņas, jādomā, piedzimst ar zināšanām par kosmētiku, kurpītēm, kleitītēm un vagīnas muskuļu vingrinājumiem, košas, krāšņas un vairumā gadījumu arī neglītas ar to starpību, ka vienkārši koptas. Ja tiešām ir nonācis tik tālu, ka normālas attiecības ar apkārtējo pasauli iespējams veidot tikai tad, ja viss ir glīti? Man nedaudz pietrūkst laika, kad kosmētika un apģērbs nebija tik brīvi pieejami.

(11 comments | ir ko piebilst)

Thursday, June 9th, 2016
19:50 - 50/50
Nespēju izlemt, rakstīt par skumjām vai rakstīt par pimpjiem. Katrs no šiem ierakstiem varētu sanākt tīri tā neko.

(13 comments | ir ko piebilst)

Thursday, May 12th, 2016
00:10 - šō šō šō
Kas tas ir, rīt sešos jāceļas, bet es vēl masturbēju un klausos nedzirdētu mūziku. Ne vienlaicīgi, protams, nekādā gadījumā nevaru iedomāties skanam mūziku tādā brīdī, arī seksa laikā nē. Ar gadiem šī iezīme tikai pastiprinās, vēl tai līdzās nostājusies lūkošanās acīs. Caur spoguli var, bet tāpat vairs nepatīk, šķiet pārāk nepatīkami koncentrēties uz orgānu, kas tik pasīvi iesaistīts visā notiekošajā un nē, tam nav nekāda sakara ar uzticēšanos vai atbrīvotību. Atgriežoties pie mūzikas, jāsaka, ja labā amatieru porno videoklipā skan mūzika, diemžēl slēdzu pāri, jo nav vēl pasaulē radīta tāda dziesma, kuru es būtu ar mieru klausīties spēcīga uzbudinājuma laikā. Man tas šķiet banāli, tāda kā seksa ievirzīšana noteiktā ritmā un noskaņā, kaut arī ķermeņiem būtu jābūt vienīgajiem virzītājiem. Koncentrēt visas maņas uz notiekošo, lai viena poza pāriet nākamajā un ritmu nosaka elsas, miesas plakšķi, plaukstu slīdēšana pār ādu un vēl ļoti patīkama ir tā skaņa, kad loceklis pavisam strauji izslīd no slapjas kājstarpes. Manuprāt, tam būtu jābūt atsevišķam mūzikas žanram - seksa dziesmām, lai skaņdarbu uzbūve būtu vērsta uz tādu vai citu pozu izmantošanu, mazāk zinošie to varētu pielietot arī kā špikeri. Ritms kļūst straujāks tatatata un negaidīti pāriet līganos šō šō šō, praktiski un ērti.

(10 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, May 11th, 2016
00:29 - kaifs
Neņem ļaunā, liljabrik, bet nekas nespēj līdzināties tai sajūtai pēc kāju noskūšanas/epilēšanas. Ja vēl paralēli tas viss notiek vannā, uzdrošinos apgalvot, ka tīksme tuva orgasmam. Atstājot spalviņas, mani nepārņemt tādai tīrības sajūtai. Daudz lietu darīts vīriešu dēļ, bet apmatojuma likvidēšana ir tāda, kuru izvēlos labās pašsajūtas dēļ. Ja ne dzīve, vismaz kājas gludas būs.

(7 comments | ir ko piebilst)

Sunday, May 1st, 2016
20:06 - Did you see that ludicrous display last night?
Rindā uz tualeti sarunā ar pilsētas viesiem no Lielās Britānijas ļauni ironizējot izmantoju "Did you see that ludicrous display last night ?" Džeki tomēr reizēm ir tik lēti.

(5 comments | ir ko piebilst)

Friday, April 22nd, 2016
10:53 - kas es esmu?
Es esmu mazs, noguris susuriņš.

(4 comments | ir ko piebilst)


> 20 vecākus
> uz augšu
Sviesta Ciba