|
|
Sunday, February 12th, 2023
| |
19:33 - nu ko
|
- Have you in fact got any cheese here at all.
- Yes, sir.
- Really?
(pause)
- No. Not really, sir.
|
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, April 29th, 2017
| |
22:20 - current mood
|
|
| Wednesday, November 23rd, 2016
| |
21:09 - trauksme
|
|
trauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksmetrauksme
|
|
(8 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, November 10th, 2016
| |
00:06 - dari ko darīdams
|
|
| Sunday, August 28th, 2016
| |
18:07 - mēģināt saskatīt labo
|
Tātad, uzskaitīšu visu labo savā dzīvē, par ko varu ik dienas būt pateicīga.
Pirmkārt, ...em... nu jā.
|
|
(10 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, August 27th, 2016
| |
19:10 - hroniska neticība skaistajam
|
|
Rīta pusē pēkšņi iedomājos palasīt iedvesmojošos citātus, ziniet, tos, kuri glīti noformēti ar kādu skaistu attēlu fonā vai kaligrāfiskā rokrakstā izzīmēti. Apraudājos no tā, cik ļoti daži no tiem spēja mani uzrunāt. Piemēram, "Happiness is a journey, not a destiantion" vai "It isn’t what you have, or who you are, or where you are, or what you are doing that makes you happy or unhappy. It is what you think about" vai "Happiness is when what you think, what you say, and what you do are in harmony". Pirms tam mēdzu pie sevis pasmīkņāt par šādām banalitātēm, kas reizēm mēdza mani sasniegt sociālajos tīklos, nu šķirstu kārtējo instagram lappusi un iedziļinos katrā puķītē, uzzīmētā pie vārdiem love, beautiful, mazliet pat pasmaidu par redzamajiem baloniem, kucēniem, kaķēniem, slaidām meitenēm čirkainiem matiem. Cīņas sparā biju aizmirsusi, ka manī ir kas romantisks, par ko ilgu laiku domāju, ka tas palicis 2005. gadā, kad no rītiem vēl modos ar smaidu. Kad manī bija neviltota aizrautība. Visas tās mazās cikiņas un cakiņas, viņas visu laiku bijušas manī, kā izrādās. Bet ir skaidrs, ka es nekad nespēšu vērst par labu pieļautās kļūdas, atvainoties visiem, kurus apzināti vai neapzināti esmu sāpinājusi un piedot tiem, kas likuši asiņot man vai nenicināt tos, kuru metodes viņu mērķu sasniegšanā man šķiet zemiskas. Dažus no kuriem ienīstu. Esmu ieguvusi hronisku neticību skaistajam.
|
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, August 24th, 2016
| |
18:45 - kauna kultūra
|
|
Kāpēc sievietes, kuras piedzīvojušas diskreditējošas situācijas saistībā ar savu ķermeni, nevar turpināt politisko karjeru, bet galvā slims vīrietis, kuram ir lielākās parādsaistības pret Latvijas valsti, porno skandāls azotē un ārpus laulības uzcirsts sestais bērns, mierīgi turpina darīt visu, it kā nekas nebūtu bijis, ko? Kāpēc mūsu sabiedrība ir ar tik atšķirīgu attieksmi pret šādām lietām?
|
|
(9 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, July 19th, 2016
| |
18:24 - sūda vērtība
|
|
Tādās dienās, kā šī, kad neesmu krāsojusies, neesmu ieveidojusi vai kā citādi apstrādājusi matus, ja izmazgāšanu dušā ar sakostiem zobiem neskaita par veidošanu, kad uzvelku to apģērbu kombināciju, kurā jūtos kā kliba govs, kad nav ielikti auskari, nemaz nerunājot par citām rotaslietām, kad smaržu pudelīte palikusi neaiztikta un skaisto brokastu vietā apriju pusdienām paredzēto pannas saturu, ziniet, tādās dienās, kā šī, es jūtos neredzama un pelnījusi visu slikto, ko diena man vēlīgi piedāvā. Eju pa ielu un zinu, ka varu neiespringt, jo neviens tāpat uz mani neskatīsies, uz šādiem cilvēkiem neskatās. Pati uz sevi neskatos. Šobrīd sanācis ļoti iestrēgt, domājot par iekšējās un ārējās pasaules balansu. Kā man nesen nedēļas nogalē viens pateica: "Gudrība ir sūda vērta, ja tas viss netiek skaisti iesaiņots." Un man nebija, ko iebilst, jo vairumā gadījumu gudri cilvēki patiešām ir ne.. es pat nezinu, kādi. Nekopti. Tādas kartona kastītes, kamēr pašreizējās drostaliņas, jādomā, piedzimst ar zināšanām par kosmētiku, kurpītēm, kleitītēm un vagīnas muskuļu vingrinājumiem, košas, krāšņas un vairumā gadījumu arī neglītas ar to starpību, ka vienkārši koptas. Ja tiešām ir nonācis tik tālu, ka normālas attiecības ar apkārtējo pasauli iespējams veidot tikai tad, ja viss ir glīti? Man nedaudz pietrūkst laika, kad kosmētika un apģērbs nebija tik brīvi pieejami.
|
|
(11 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, May 11th, 2016
| |
00:29 - kaifs
|
|
Neņem ļaunā, liljabrik, bet nekas nespēj līdzināties tai sajūtai pēc kāju noskūšanas/epilēšanas. Ja vēl paralēli tas viss notiek vannā, uzdrošinos apgalvot, ka tīksme tuva orgasmam. Atstājot spalviņas, mani nepārņemt tādai tīrības sajūtai. Daudz lietu darīts vīriešu dēļ, bet apmatojuma likvidēšana ir tāda, kuru izvēlos labās pašsajūtas dēļ. Ja ne dzīve, vismaz kājas gludas būs.
|
|
(7 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, May 1st, 2016
| |
20:06 - Did you see that ludicrous display last night?
|
|
Rindā uz tualeti sarunā ar pilsētas viesiem no Lielās Britānijas ļauni ironizējot izmantoju "Did you see that ludicrous display last night ?" Džeki tomēr reizēm ir tik lēti.
|
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, April 22nd, 2016
| |
10:53 - kas es esmu?
|
|
| Monday, April 18th, 2016
| |
23:01
|
|
Kā vienā mazā valstī var vienlaikus eksistēt tādi kontrasti? No sadegušiem cilvēkiem sociālajā mājā ar nosprostotu izeju līdz Baltā galdauta akcijai, no autoparka līdzās kādam zināmam uzņēmuma līdz pensionāriem, kas veikalā pērk pelmeņus uz skaita. Es to vienkārši atsakos saprast, šo paštaisnību, šo vienaldzību, lēnu bojāeju galu galā, kurai pa vidu kā garīgi nepieskaitāma plivinās latvju kultūra ar visiem saviem simtgades aicinājumiem un jubilejas gadiem sen mirušiem onkuļiem un tantēm, kuri ne ar ko nebija labāki cilvēki par mums, viņu pusē tik vien kā laiks. Ziņu portālus vispār negribas vērt vaļā, visas šīs pašslavinošās relīzes līdzās kārtējam nodokļu nemaksāšanas skandālam, lielos apmēros to nespēju izturēt, tāpēc labāk nelasīt gandrīz nemaz. Latvija ir kļuvusi par tādu valsti, kas man nepatīk. Vēl 6. klasē es biju sajūsmā par visu, kas notiek, tajā visā bija tik daudz cerību, tas bija jūtams pat cauri nabadzībai, tajā bija kaut kas patiess, es ar patiesu interesi raudzījos, kas notiek manā valstī, bet tagad arvien biežāk gribas novērsties. Es taču runāju par Latviju, nevis par sevi, vai ne tā?
|
|
(6 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, April 11th, 2016
| |
17:50 - sīkas dūrienu pēdas
|
|
Pirmo reizi mūžā attiecību pārdzīvojumus izjūtu fiziski, kad, iedomājoties par cilvēku, kuru tik ļoti mīlēju, atsevišķās ķermeņa daļās iedur. Šodien tas ir pakausis, galvas aizmugurējā daļa virs kakla, pagājušajā nedēļā vienu reizi bija sirds un kādā citā dienā sāpes jutu vēderā. Īstas un konkrētas sāpes, asi dūrieni no skumjām domām, raudāšana tās nemazina, lēkmes vienalga parādās visnegaidītākajos brīžos. Šodien, piemēram, tās uznāca sapulces laikā, kad runāju ar kolēģiem un vienā brīdī tas pakausis. Pagaidām vēl spēju saņemties, lai turpinātu veikt ikdienas pienākumus, nezinu gan, cik ilgi tas būs iespējams, jo paliek arvien grūtāk un nekāda sūda teorija par laiku, kas visu dziedē, te nestrādā. Cerība uz laiku ir pasīva izvēle neko nerisināt, lai gan gudra padomiņa, kā to visu vērst aktīvāku, neatrodu (varbūt ne tur meklēju). Ja man būtu jāuzzīmē, kā šobrīd iekšēji jūtos, rezultātu mierīgi varētu izvēlēt par kādas īpaši depresīvas un īpaši smagas mūzikas grupas diska noformējumu. Tik ļoti pietrūkst iespējas aizbraukt uz nomaļu vietu, vislabāk mežu, kur izkliegt visu, kas sakrājies. Kliegt līdz balss aizsmakumam, kamēr kliedzieni pāriet sēkšanā, lai vismaz kaut kā censtos atbrīvoties no mirstošajām cerībām, atklāties visā savā izmisumā, kā bērni to dara, kad nespēj dabūt kāroto. Kāda meditācija, kāda smaržu terapija, man gribas triekt tekilu pa taisno no kakliņa un drāzties līdz spēku izsīkumam, paralēli šņaucot koku no otra ķermeņa. Šodien ir mūsu iepazīšanās gadadiena.
|
|
(7 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, April 4th, 2016
| |
20:11 - :(
|
|
| Wednesday, March 9th, 2016
| |
12:08 - tālumā aizbrauc vilciens nokavētais
|
Vēl viena lieta, ko atminējos saistībā ar savām attiecībām, vakar rijot šokolādi. Ļoti bieži (kādas reizes 4-5 vismaz, varbūt esmu kādu vēl piemirsusi) vīrieši, kas kādā brīdī tieši vai pastarpināti izvēlējušies pārtraukt attiecības ar mani, atgriežas. Paiet divi gadi, paiet mēnesis, paiet seši gadi un es negaidīti saņemu garu un izvērstu vēstuli vai aicinājumu satikties un mēģinājumus klātienē ielēkt pagātnē. Tanī punktā, kurā notikusi šķiršanās.Kopsavelkot teikto, tur vienmēr parādās apgalvojumi no sērijas "toreiz es vēl nebiju gatavs", "tikai tagad spēju novērtēt to, cik daudz tu man esi devusi", kā arī neaizmirsīsim zvaigžņu teikumu "man nekad ne ar vienu citu nav bijis tik labi seksā kā ar tevi". Un es visos viņos klausos, jūtos dīvaini un vēlos aizbēgt, bet vienlaikus palikt. No vienas puses tas ir vājprātā glaimojoši, bet no otras puses nezinu, ko ar to visu iesākt, jo esmu izraudājusies, tikusi pāri vai joprojām naksnīgās stundās lēnītēm laizu savas trauslās rētas. Tādēļ neiesāku neko. Vilciens ir aizgājis un viss. Pa visu šo laiku ir bijusi tikai viena reize, kad esmu piekritusi attiecības atjaunot un no tā nekas labs nav sanācis, jo nespēja uzticēties cilvēkam, kas tevi jau reiz ir pievīlis, manā gadījumā ir neiespējami. Es vairs neticu un ja nespēju ticēt, tad nespēju arī dot neko no minētā. Neatbildēts paliek tikai jautājums par to, kāda velna pēc šāda iezīme parādās un kas manā attiecību veidošanas kodā par kļūdu, kas liedz šo superīgumu novērtēt tagadnē, jo tā vienkārši atnākt un sagaidīt, ka es būšu kā muzeja eksponāts, tā pati un nemainīga, tas ir augstākās kvalitātes stulbums. Vai izmisums, bet neviena no šīm abām lietām nav pievilcīgas, vismaz ne manās acīs.
current music: klaviatūras klaboņa birojā
|
|
(13 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, March 8th, 2016
| |
17:20 - sievieši vs vīrietes*
|
Mēnešreižu sākums precīzi no rīta Sieviešu dienā, kur nu vēl sievišķīgāk! Palieciet sveikas, garastāvokļa svārstības, esiet sveicinātas, vēdersāpes un rijība, esiet sveicinātas dienas bez seksa, bet ar milzīgu vēlmi pisties, esiet sveicinātas, manas krūtis par vienu izmēru lielākas un piebriedušas. Lasīju, ka daži vīrieši nepatikā protestē pret to, kāpēc viņus masveidā nesveicot Starptautiskajā vīriešu dienā novembrī, atvainojiet, bet tiešām esat pelnījuši?!
*Ieraksta nosaukums aizgūts no kādā LMA izstādē redzētā mākslas darba nosaukuma. Tur bija cita ideja pamatā, bet man iepatikās šī spēlēšanās ar valodu.
|
|
(6 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, March 4th, 2016
| |
00:03 - martiņš
|
|
Šis mēnesis sācies izcili pretīgi. Sāksim ar to, ka nupat no servisa dabūtais velo pusceļā sadalījās reizinātājos un dabūju to vest pie nepazīstama, tuvumā esoša meistara. Esmu nogurusi no tā, ka visi grib būt direktori un mārketinga speciālistes, bļe, neskaitot pūļus ar jaunajiem un talantīgajiem dziedātājiem. Kur ir kārtīgi zelta roku cilvēki, kur ir apavu meistari, kuru darbs kalpo ilgāk par trim soļiem, kur ir elektriķi, kuru veikums neizskatās tā, it kā vadi būtu caur paši ziniet ko vilkti, kur ir manikīra speciālistes, kuras māk uzlikt normālu gēlu un tas nenotiek Ķengaraga dzīvoklī, kur pārdevēji, kuriem neriebjas savs darbs? Runājot par direktoriņiem, šodien darbā parādīju savu raksturu. Stāsts īsumā tāds, ka man savas darba vietas vajadzībām bija jādabū rokā kāda liela Latvijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, galvenais galvenajiem. Iemesls pamatots, t.i. ne jau lai parunātu par laikapstākļiem viņu meklēju un naudu manai darba vietai no šī uzņēmuma arī nevajag. Mājaslapa viņiem tāda lakoniska, korekta un nebīsimies šī vārda - profesionāla, domāju, iešu parasto ceļu, nosūtīšu informatīvu un pārskatāmu, noformētu bez kļūdām e-pastu, sazvanīšu biroja vadītāju (ne sekretāri, bet patiešām vadītāju), noskaidrošu, kas un kā, kad un kur, paskaidrošu intereses iemeslus un lieta darīta. Nē, sāksim ar to, ka e-pasts jau palika vecs un sāka smirdēt, bet uz viņu neviens tā arī netaisījās reaģēt, tāpēc šodien beidzot ķēros pie nopietnākiem līdzekļiem. Pēc mana zvana un 3 minūšu sarunas, kurā man nazālā balsī būtne, kuru vizualizēju kā trīsdesmitpiecgadīgu kuci, paskaidroja, ka diezin vai un visdrīzāk, ka nē, sapratu, ka saziņas kultūra šajā valstī ir pilnīgā dirsā un ja nevar tā pieklājīgi, tad būs, kā es to vēlos. Pēc pāris zvaniem citiem galvenajiem, kurus pazīst mana priekšniecība, telefonā jau vadīju minētā uzņēmuma vadītāja numuru un īsā, pieklājīgā sarunā ar milzīgu atsaucību no viņa puses, nokārtoju to, kas bija kārtojams. Nu kucei zvanīju otrreiz, bet nu jau vairs ne tāpēc, lai ko lūgtu, bet lai informētu, ka viss notiek ar vai bez viņas kuciskās piekrišanas. Labi, es saprotu, ka savi priekšnieki jāsargā, bet ja strādā tādā vidē, tad mazliet smadzeņu, lai atfiltrētu, kurš ir pilnmēness cilvēks un kurš zvana par tēmu, jau nu vajadzētu izmantot. Ziniet, man šis nesagādā nekādu prieku, ja neskaita pāris sekundes, kurās jutu caur klausuli pilam indi no viņas lūpām, jo te nu bija - bezkaunība pret bezkaunību, bet varēja taču arī bez tā visa iztikt. Varēja taču mierīgi un pieklājīgi bez apkārtceļiem. Un tad nav brīnums, ka cilvēki saiet sviestā, sāk iet klausīties visādus uģus kuģus un ineses ininininini, jo pat viņi, salīdzinājumā ar šādiem vēsajiem un lecīgajiem (bez pamata lecīgajiem, protams, vienkārši māmiņa aizmirsusi elementāru pieklājību, bļe, iemācīt) kādā brīdī apmulsušākiem un grāmatas nelasījušiem var šķist pareizā izeja no visa, ko ar mums nodara nauda. Iedomājieties, ir taču kolektīvi, kuros tevi nepieņem tikai tāpēc, ka valkā lētākas kurpes un neņem uz kredīta aifonu. Es pat nezinu, smieties vai raudāt par šo visu.
|
|
(8 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, March 3rd, 2016
| |
22:38 - dienas jautājums
|
|
Pārcelties dzīvot uz laukiem vai ārzemēm? Jo tas, kas notiek Rīgā, man jau sen ir līdz kaklam.
|
|
(21 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, February 24th, 2016
| |
23:57 - Nr.3. Par jautājumiem, kurus saņemam
|
|
Vai tev nepietrūkst sievietes? Viņš man vaicāja un man nācās secināt, ka jā, pietrūkst. Sen nav justas kailas sieviešu krūtis, ar stingriem krūšu galiem un to ne ar ko nesajaucamo mīkstumu, kas ir it īpaši patīkams brīdī, kad tev piespiežas no mugurpuses ar plaukstām satverot manas krūtis. Tomēr pilnībā aizstāt rugājus un locekli tās nespētu, uz vientuļu salu es līdzi ņemtu vīrieti.
|
|
(13 comments | ir ko piebilst)
|
| |
22:02 - Nr.2. Par atklāsmi, kas piemeklē darba tualetē
|
|
Ilgi mēģināju atrast piemērotu apzīmējumu manai līdz šim gūtajai attiecību pieredzei. Kategorizēt es gribēju, analizēt, saprast un iegrāmatot, jo to, kas saprasts, mēs spējam pieņemt un nolikt malā. Un tad tas mani piemeklēja. Tā, ja gribam būt precīzi. Atklāsme, ka esmu lidosta! Dzelzceļa stacija esmu un autoosta vienā personā! Osta, bļe! Pagaidu variants, iespēja nokļūt no punkta ā uz punktu bē. Visi, pilnīgi visi līdzšinējie vīrieši, ar kuriem savus palagus esmu dalījusi ilgāk par vienu gadu, pēc manis ir vai nu apprecējušies, vai nu jau vairākus gadus dzīvo kopā ar vienu sievieti (kas neesmu es), vai miruši. Tikai stabili un pamatīgi lēmumi, kamēr es viņus saņemu pārdomu pilnus, apjukušus, pārmaiņu laikā, krustcelēs stāvošus (stāvēšanai kā tādai, protams, nav ne vainas), uzklausu, saprotu, palīdzu. Bet ne jau tā, ka vazājos rinķī un savācu šādus eksemplārus kā pamestus kaķēnus pa vārtrūmēm, nebūt nē. Tie ir bijuši veiksmīgie un uzņēmīgie. Ārēji veiksmīgie un uzņēmīgie. Apsveru iespēju ierīkot pansiju "Pie tikko_pamodos", kur šādi dzīves grūtdieņi, ārēji būdami pievilcīgi un pārliecinoši, spētu rast mieru, sevi, aplaizīt savas brūces, iemācīties nodarboties ar seksu un doties tālāk. Kādai taču būs jānomaina Rita Lasmane Latvijas seksa dīvas krēslā. Nodrukāšu vizītkartes ar uzrakstu Dr. Pis. vai reģistrēšu Latvijas profesiju klasifikatorā jaunu profesiju. Pisoloģe, lai tad vismaz saņemtu naudu par to, ka esmu psiholoģe un pisēja vienā personā, citādi kaut kā negodīgi vienmēr savā cibiņā sviesta vietā atrast vien nenormāli vērtīgo pieredzi. Tie, kas nav lasījuši Poruku, nesapratīs pēdējo teikumu un nav izslēgts, ka tie, kas nav lasījuši mani, nesapratīs arī nevienu citu teikumu.
|
|
(26 comments | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|