|
Saturday, February 13th, 2016
|
20:40 - fiziskā spēka pasaule
|
Ja es būtu mazāk izglītota un ne tik iejūtīga, regulāri piekautu cilvēkus. Sistu viņus, līdz kamēr roku kauliņi asinīs un otra seja neatpazīstama. Fiziska ietekmēšana dažbrīd šķiet tik pievilcīga, tāda kā trieciendeva kaut kā risināšanā. Līdz šim manā kautiņu CV ierakstu nebūs pārāk daudz, pārsvarā pļaukas. Vienai meitenei skolas gados un pēc tam esmu pļaukājusi tikai vīriešus. Ar dūri nekad, bet domās, labāk pat nestāstīt, ko esmu darījusi domās.
|
(21 comments | ir ko piebilst)
|
|
20:06 - rakstiet
|
Lieta, ko visvairāk novērtēju Cibā, ir skumju neslēpšana. Es nerunāju par tiem, kas nedrīkst izkrist no lomas arī šeit, ciki caki, pa virsu vien un atvainošanās, ja savs viedoklis nesakrīt ar pārējo. Nē, velciet un krāsojiet, slēpiet tāpat kā visur citur, bet tie, kas var, māk, drīkst un spēj, jūsu skumjas man palīdz. Rakstiet par tām, jo sevišķi par neglītāko, kad seja grumbās raudāšanas dēļ, kad jānoslīd gar koridora sienu uzreiz pēc pārnākšanas mājās un jāgaudo, kad naktīs murgi un dienās tumši loki zem acīm, kad saproti, bet negribas, kad nesanāk un sirdij priekšā filtrs jebkam labam, tas labais paslīd garām nemanīts un visu skumjo, neglīto, sāpīgo palielina vairākkārt. Jūsu godīgums man nozīmē ļoti daudz, it īpaši dienās kā šī, kad saule nav uzlekusi.
current music: Bjorka
|
(7 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, February 9th, 2016
|
22:46 - (paš)kontrole
|
Visvairāk šajā visā mani kaitina nespēja kontrolēt savu noskaņojumu. Es nekad nezinu, vai pamodīšos neitrālā noskaņojumā, kas pa dienu variēsies no neitrāli laba līdz pilnīgam sūdam, vai arī noskaņojums būs pretīgs jau no paša rīta, bet vakarā spēs uzlaboties, tikai pateicoties dažādiem noskaņojuma uzlabošanas palīglīdzekļiem, kaut arī ne vienmēr legāliem. Mans noskaņojums var mainīties dažu sekunžu laikā un es to nespēju kontrolēt! Tāpat kā domas, kas parādās manā galvā. Piemēram, par vīrieti darbā, kurš nosacīti ir viens no maniem priekšniekiem. Puspliku galvvidu un ne pārāk pievilcīgs, bet pēdējā laikā esmu pamanījusi pāris epizodes, kurās mani viņa klātbūtne mulsina. Vienreiz viņš bija ienācis manā kabinetā un sarunas kontekstā pieliecās pie manis, lai es varētu paostīt viņa smaržas, bet šodien, kad biju aizgājusi pēc kafijas uz viņa kabinetu, viņš uzdeva nebūtisku jautājumu par temperatūru telpā un lika man pataustīt viņa plaukstas, lai tādā veidā ilustrētu to, ka kabinetā pie loga patiešām ir auksts. Es nesaprotu, tas ir vienkārši atšķirīga ķermeniskā pasaules uztvere, vai varbūt tomēr šis vīrietis man fiziski tuvojas. Tas gan pagaidām nespēj ietekmēt manu noskaņojumu.
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, February 3rd, 2016
|
22:31 - tiešs jautājums
|
|
19:10 - aflubīn, kokaīn, grenadīn
|
Nožēlojami, o, nožēlojami ir visi šie jokotāji, ironizētāji, sarkasma mētātāji, asprātīgie un mūžam varošie, kuri atkāpjas varas un naudas priekšā. Ja Aflubīnu ražotu, bļe, mazs uzņēmums Baldonē, viņi uztaisītu parodiju arī par saraksti ar lūgumiem rakstu izņemt. Tagad atliek vien sačubināt savus ironijas durkļus atpakaļ azotēs un gaidīt nākamo iespēju censties būt asprātīgiem, vēsiem, visu zinošiem, pārākiem par visu pasauli un stulbo sabiedrību, bez kuras klikšķiem viņu centieniem nebūtu ne mazākās nozīmes. Esmu neizsakāmi vīlusies, jo gaidīju mazliet vairāk huligānisma un spējas pastāvēt par saviem vārdiem. Labi, šis nebija smieklīgākais ieraksts pasaulē, bet vismaz tas smalki uzdirsa visiem polemikā iesaistītajiem, vienlaikus izvairoties no skaidras pašu nostājas paušanas, ko arī ne kurš katrs māk. Bet izņemt rakstu ārā, nē, tas ir vēl stulbāk nekā pirkt to smirdīgo suslu.
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, February 2nd, 2016
|
19:34 - cut my legs and call me shorty
|
Man šķiet, ka Cibā vairs neskaitās pieklājīgi rakstīt garus un izvērstus komentārus. Ja ierakstīsi tādu komentāru teikumu teikumiem, padomās, ka maniaks vai lohs ar uzmanības deficītu. Arī šis ieraksts varēja būt garāks, varbūt man lakonisma sindroms.
|
(7 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, January 31st, 2016
|
22:23 - kaut vienu labu vārdu, kaut vienu labu domu
|
Uzmācās smagi melns noskaņojums, cīnos ar sevi, zobus sakodusi. Visi aplamie lēmumi un apkārtējo vienaldzība pārlija pāri piķa biezumā, kā tādai kaijai naftā, ķērc un smoc, bet pacelties neizdodas un no baltuma ne miņas. Eksistē tādi virtuālie apskāvieni?
|
(30 comments | ir ko piebilst)
|
|
11:01 - divkosība
|
| Saturday, January 30th, 2016
|
00:15 - vējš pilsētā
|
Viņam manā sirdī bija rezervēta īpaša vieta, noteikts kvadrātcentimetru daudzums. Neviens cits tos neizņems, neviens to neaizpildīs, kā pierādījums tam lai kalpo fakts, ka es piektdienas vakarā dodos prom no pasākuma, kurā ir rumkolas, lo-fi mūzika, sarunas par dzīvi Parīzē, kur katra nākamā cigarete tiek aizsmēķēta ar iepriekšējo un sarunāties par jebko var ar ikvienu, pat nepazīstamu. Es to visu atstāju, lai izietu ārā, tumsā, savilktu ciešāk šalli un cauri smalkam lietum dotos mājup, kur mani neviens negaida. Es soļoju mērķtiecīgi, kabatā žvadz atslēgas un zinu, ka tikko kā aizslēgšu aiz sevis dzīvokļa durvis, asaras sāks mazgāt nost visu skaisto, visu to, kas izraisa komplimentus. Es izģērbjos kaila, atstādama apģērbu pa ceļam uz istabu un iekrītu guļvietā, kurā mani neapskauj, kurā nepiespiežas tikpat silts un kails ķermenis. Tam bija jānotiek un šādi ir pareizi, vienīgais nepareizais šajā visā ir tas, ka man joprojām sāp, par spīti visiem racionālajiem apsvērumiem un faktam, ka viņš bija pirmais, kura pašapziņas dēļ es reiz notēloju orgasmu. Es sasniegšu daudz vairāk bez viņa, nekā esot kopā, bet vienalga, šobrīd tā pietrūkst tās smaržas un balss. Viss vienmēr ir tieši tik vienkārši un neizsakāmi sarežģīti vienlaikus, kaut es nespētu aizdomāties tik tālu, kaut vienīgais, kas mani interesē, būtu nagu laka un vīns.
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, January 29th, 2016
|
18:30 - latentie pedofīli un baltā roze
|
Kā man noriebies šis mazo meitenīšu kults. Tieviņas kājiņas, neesošas krūtiņas (izņemot gadījumus, kad sabāž silikonu) un bezjēgā uzpūsta apziņa, ka viss pienākas tāpat, jo mazas un lolojamas. Es runāju par vecuma kategoriju 27-35. Protams, vispārinādama es domāju konkrētu gadījumu un tomēr saskaros ar ko tādu ne pirmo reizi. Uz mani šāda pieaugušu sieviešu, kas uzvedas kā padebīlas, čivināšana un skropstu plivināšana nestrādā un es nekad nesapratīšu tos vīriešus, kas tādā tipā saskata ko pievilcīgu, ja vien neņemam vērā virsrakstā minēto aspektu. Lai mazliet līdzsvarotu ieraksta pirmās daļas žults koncentrāciju, pastāstīšu par epizodi no sabiedriskā transporta, kad vakar devos pēc darba uz mājām. Tur sēdēja vīrietis ar ļoti skumjām acīm, četrdesmitgadnieks, pirkstā laulību gredzens un no viņa mazliet dvesa (vizuālā nozīmē) deviņdesmitie. Ģērbies vienkārši, rokās portfelis un balta roze. Kas tā par puķi, es domāju, kam viņš to ved? Sievai, kas gaida mājās pēc darbadienas pēc ne pārāk labi atalgotā darba? Kolēģu dāvināta kādam notikumam par godu? Neviens normāls vīrietis taču nebrauktu ar baltu rozi tāpat vien. Gribējās pajautāt, bet tad viņš padomātu, ka esmu dzērusi, kam man to, mēs vienmēr būsim staigājošas viensētas.
|
(10 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, January 23rd, 2016
|
13:43 - ripiņās sapresētā laime
|
Dabūju dāvanā laimi, bet tikai tagad saprotu, cik tā bezjēdzīga dāvana. Jo vienatnē no tām izjūtām nav nekādas jēgas, tur vajag otra siltumu līdzās, ādu un mazliet vēlāk arī cietu locekli vai vismaz pirkstus. Katrs pieskāriens ir 100x spēcīgāks par normālā apziņas stāvoklī esošu. Kur lai es viņu tagad lieku. Kādam nav otra?
|
(6 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, January 20th, 2016
|
20:12 - atkal tās pašas kļūdas
|
Es visu laiku kāpju uz vieniem un tiem pašiem grābe.. pimpjiem. Kad reiz iemācīšos uzreiz pazīt vīriešus, kuri mani nekad nemīlēs.
|
(28 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, January 14th, 2016
|
21:48 - nenomazgājamais skaistums
|
Meitenes, kur Rīgā var uztaisīt kvalitatīvu permanento meikapu? Acu līniju, skropstas, uzacis. Vienkārši jau apnicis katru rītu krāsoties un tērēt laiku un naudu kosmētikai. Būtu svarīgi, lai meistare pieprot savu lietu, lai nav šķību līniju vai kas vēl trakāks. Rajonam un cenai nav nozīmes, personīgā pieredzēt balstītām atsauksmēm gan. Vai ir kādi ieteikumi? Paldies un būsim smukas. Vīrieši, viss šitas tikai jūsu dēļ, bļe.
|
(19 comments | ir ko piebilst)
|
|
21:23 - burbuļi galvā
|
| Tuesday, January 12th, 2016
|
10:57 - hops hops
|
Ieilgusi neapmierinātība. Par visu un vēl mazliet. Nav jau tā, ka ar to nevarētu sadzīvot, tikai no rītiem negribas celties un vakaros negribas gulēt iet. Tiesa, notiek arī smieklīgas lietas, redzēju, kā pieturā sunītis no aukstuma cilā kājiņas, hops, paceļ vienu, bet pārējās trīs taču arī salst, hops, nolaiž to zemē un paceļ gaisā nākamo. No malas skatoties, likās, ka kāda dīvaina rituālu deja pirms došanās tālāk, kur nu saimnieces pavada norādīs. Bet tādu mirkļu ir maz, pārējo visu pārklāj skumjas un neapmierinātība, ieilgusi, starp citu, patiešām ieilgusi.
|
(7 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, January 10th, 2016
|
18:26 - nelielas neskaidrības
|
| Saturday, December 12th, 2015
|
23:19 - čaumaliņa
|
| Tuesday, December 8th, 2015
|
18:01 - 1000 grampī kaķi
|
|
17:35 - darbā testies nav upē mesties
|
Ir, notiek, stāstīt pat būtu ko, bet nav laika. Nav. Un kad ir, tad negribas, saprotiet, nemaz. Īsumā par svarīgāko:
- Biju pie kosmetoloģes, bļe, taisīšu permanento, man apnicis no rītiem tērēt laiku, lai uzkrāsotos. - Biju uz slaveno sieviešu stāvjokošanos, bija smieklīgas, bija ļoti smieklīgas lietas un tad bija kaut kāda it kā slavena (?) režisore Alise un viena meitene no Komēdija Latvija, kas mēģina tēlot puiku. - Biju uz slavenajām Prozas brokastīm. Ja nemāk runāt mikrofonā, tad nevajag rakstīt stāstus, teikšu tā, pusi no stāstiem nedzirdēju, jo kases aparāts un kafijas automāts darbojās pārliecinošāk, bet vispār man patika. Jo sevišķi par tiem krāniem, tā godīgi. - Biju uzkāpusi uz svariem, rezultāti nav iepriecinoši, turpmāk tā vairs nedarīšu. - Biju pamatīgi piedzērusies. Pa ilgiem laikiem, neatceros, cik ilgiem, piedzēros (pilnīgi netīšām), tā, ka pusi no notikušā neatceros. Pazaudēju šalli no Vācijas, par to škrobe, bet pazaudēt var arī trakākas lietas, vai ne, kas ir tāda šalle uz visa cēlā un skaistā fona. - Biju nolēmusi aiziet no jaunā darba. Pagaidām atlūgums uzrakstīts tikai manā prātā. - Biju saņēmusi vēstules no 2 bijušajiem, kuri pēkšņi attapušies, cik lieliska esmu. Viņi vēl pie mana kapa varēja to atnākt pateikt, kāpēc tad tik ātri, pēc nieka 5 un 8 gadu pauzēm ar atvainošanos un stāstiem, kā nav mācējuši novērtēt.
Biju. Un būšu. Kad nebūšu, tad pateikšu.
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, November 12th, 2015
|
20:49 - sakiet
|
|
|
|
|