(paš)kontrole
Visvairāk šajā visā mani kaitina nespēja kontrolēt savu noskaņojumu. Es nekad nezinu, vai pamodīšos neitrālā noskaņojumā, kas pa dienu variēsies no neitrāli laba līdz pilnīgam sūdam, vai arī noskaņojums būs pretīgs jau no paša rīta, bet vakarā spēs uzlaboties, tikai pateicoties dažādiem noskaņojuma uzlabošanas palīglīdzekļiem, kaut arī ne vienmēr legāliem. Mans noskaņojums var mainīties dažu sekunžu laikā un es to nespēju kontrolēt! Tāpat kā domas, kas parādās manā galvā. Piemēram, par vīrieti darbā, kurš nosacīti ir viens no maniem priekšniekiem. Puspliku galvvidu un ne pārāk pievilcīgs, bet pēdējā laikā esmu pamanījusi pāris epizodes, kurās mani viņa klātbūtne mulsina. Vienreiz viņš bija ienācis manā kabinetā un sarunas kontekstā pieliecās pie manis, lai es varētu paostīt viņa smaržas, bet šodien, kad biju aizgājusi pēc kafijas uz viņa kabinetu, viņš uzdeva nebūtisku jautājumu par temperatūru telpā un lika man pataustīt viņa plaukstas, lai tādā veidā ilustrētu to, ka kabinetā pie loga patiešām ir auksts. Es nesaprotu, tas ir vienkārši atšķirīga ķermeniskā pasaules uztvere, vai varbūt tomēr šis vīrietis man fiziski tuvojas. Tas gan pagaidām nespēj ietekmēt manu noskaņojumu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: