> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi

Friday, April 10th, 2026

feita_kleita

12:53a ...

(ir ko piebilst)

Tuesday, April 7th, 2026

eos

9:26p There is some slim shady in each of us... Saņēmu info no paziņas, kas studē par bērnu psihoterapeitu RSU. Gan no viņa, gan no viņa mentores, Dr. B, kas docē bērnu psihiatriju RSU. Viņu prezentācijās par bērnu antisociālu uzvedību ir praktiski tas pats, kas ASV kolēģu (obviously), taču saskare ar LV realitāti arī iztrūkst. Tomēr man tas ir ļoti, ļoti atbalstoši, ka man ir šāds kontakts, kam varu prasīt palīdzību, ja klasē ir bērni, kas traucē stundas norisi. Man pat telefona nr. iedeva. Ja man būs kaut attāli līdzīgas problēmas RCHV, es vērsīšos pēc palīdzības. Šeit ir prezentāciju materiāli no nesen notikušās konferences. https://jpskvaldeka.lv/starpdisciplinara-konference-pedagogiem-uzvedibas-traucejumi-bernu-un-pusaudzu-vecumposma-4i-izprast-izglitoties-iesaistities-ieklaut/

(ir ko piebilst)

feita_kleita

6:52p nevaru būt patiesa ļoti traucējoši, ka manus ierakstus var izlasīt mans vīrs. tāpēc par jebkādu izdomātu vardarbības veidu jāklusē. pagājušajā 5dienā nosaucu sevi par maitu. laikam sāku ticēt tam kā mani sauc. Kā sauc, tā atsaucas! esmu nogurusi sāku kļūt greizsirdīga uz bērnu, jo viņam sāk interesēt tētis. tas jampadracis, kurš ir ārprātīga dauzīšanās. viss būtu ok, ja tēvam ar reakciju viss būtu ok, bet tā ir bremzēta. ja, nedod Dievs, kaut kas notiktu, tad vainīgs būtu nevis viņš, bet vieta, istaba, tās iekārtojums, dzīvoklis, māja, pagalms, parks, koks, iela, pilsēta; noteikti, ne bremzētība. jā, es pārspīlēju! esmu atlaidusi sevī stresiņu par neizdošanos. tam vēlētos ticēt. bet, kāpēc nē? man ir akadēmiskais, es varu "atļauties" neizdarīt kaut ko, kas bremzē un nekustas, jo jau pašā saknē ir samocīts. nesaprotu, kāpēc, no vietas puses nodaļa grib, lai koncentrējamies uz ilgspējīgu dizainu, bet tajā pašā laikā vēlas NOZĪMĪGU konceptu? kāpēc? kāpēc nedrīkst darī, kā jūt un patīk, koncepts no tā arī radīsies. nepievilkts. brīvs. šobrīd nodaļā ir skandāls. komisija izlēma, ka visur, visur nodaļā būs novērošanas kameras. domāju, ka tas ir tikai sākums, pēc tam tās būs visā LMA. ir lielas pārdomas par pagātni un tagadni. kas es esmu? kā cilvēks, kā sieviete, kā bērns, kā māte... man skauž, ka bērna tēvs var pieslēgties visam tad, kad to vēlas. salīdzinoši ar mani, ka tas ir "nolaupīts" laiks man pašai (drausmīgi izklausās), kuru es nevaru ieslēgt, kad vēlos. man vnk ir jābūt. jau sen šķiet, bet nekad neteicu skaļi, ka Brekte atdarina Marilyn Mensonu. bet tas jau tikai aklajam nav bijis redzams... ļoti nepatīk privātais pii Sparģeļu ielā, jo šķiet, ka jebkuru progresu tas noved uz regresu. un, lai arī dl ir līdz pl.19, ja atnāc vēlāk par 17.40, esi slikts vecāks. vissideālāk būtu, ja būtu divi draugi nevis viens, vai trīs.

(5 comments | ir ko piebilst)

Monday, April 6th, 2026

pajautaa [ ulvs ]

6:03p Kā latviski pateikt "oneness"? Metafizisks jēdziens nevis "vienotība".

(5 comments | ir ko piebilst)

(ir ko piebilst)

Saturday, April 4th, 2026

eos

1:09p Augšāmcelšanās Ja tā padomā, mana garīgā skolotāja garā gatavošanās savai 70 gadu jubilejai, kas bija 6.martā, arī man pēdējos divos mēnešos likusi daudz domāt par nāvi. Lieldienās nāve ir topā, jo šis ir augšāmcelšanās laiks. Arī literārajam mentoram 10.martā palika 70 gadu. Dzīvokļbiedrenei 26.martā 72 gadu. *** Mūzika - Queen "Show must go on" un David Bowie "Lazarus", arī Pink Floyd "Wish you were here", un Johnny Cash "Hurt" arī izgaismo cilvēka, kurš apzinās savu mirstīgumu, pārdomas. Jūlijs Cēzars ir teicis (Šekspīra lugā), ka drosmīgie mirst vienreiz, kamēr gļēvie - tūkstošiem reižu savās bailēs. Pilns citāts "Cowards die many times before their deaths; The valiant never taste of death but once. Of all the wonders that I yet have heard, It seems to me most strange that men should fear; Seeing that death, a necessary end, Will come when it will come." *** Ja cilvēks regulāri nepiedzīvo augšāmcelšanos savā attīstībā, nenomet veco ādu, tad viņam draud pusaudžu krīze, ceturtdaļdzīves krīze, pusmūža krīze un visas pārējās krīzes, kuras nav "krīzes", taču vienkārši sociālā stāvokļa maiņas. Pēc 65 gadu vecuma Latvijā mēs visi esam pensionāri (ja ir 20 gadu darba stāžs), taču tāpat prieks, ja kāds mūs dzimšanas dienā atceras.

(ir ko piebilst)

Friday, April 3rd, 2026

eos

10:40a Par Jungu, Anima un Animuss, cik daudz emocionālās bagāžas var uzkraut attiecībās otram? https://www.youtube.com/watch?v=Tpl4caQ7kCI&t=11482s Šeit psihiatrs runā par to, ka Jungs uzskata, ka katram cilvēkam ir viņa vīrišķā un sievišķā daļa. Taču šīm abām daļām ir jābūt integrētām cilvēka personībā. Ja tā nav ( un mūsdienu sabiedrībā gandrīz nevienam, kas nav gājis ilgstoši terapijā vai pie psihologa, tā nav), tad cilvēks, atbilstoši savam dzimumam, var kļūt hipermaskulīns vai hiperfeminīns. Tas izpaužas tā, ka vīrieši grib būt "veči" - apgādāt vieni paši visu ģimeni, visu salabos paši, ar visu tiks galā paši, emociju nav, pašpārliecinātības okeāns. Tādi vīrieši visu savu sievišķo daļu projicē uz partneri. Sievai tad jābūt ļoti maigai un skaistai, jāpakļaujas visām viņa vēlmēm, jādūdo maigā balsī un jābūt redzamai, nevis dzirdamai. Otrā virzienā - sieviete kļūst par cacu, atsakās strādāt, visu dienu pavada sevi kopjot, šopingojot, interesējoties par modi un diētām. Viņai vajag SPONSORU, jo viņa ir tā Vērta! Lūk, tās ir divas galējības, kas internetā novērojamas bieži - cilvēki, kas nemāk, vai nav pat centušies savu vīrišķo vai sievišķo daļu integrēt. Jungs uzskata, ka vīriešiem būtu jābūt ar aptuveni 60 - 70% vīrišķo daļu un 30-40% sievišķo. Nevis, piemēram, 90% vīrišķo un 10% sievišķo. Tas ir kropli. Jo šāda projicēšana uz otru noved pie kraha ātrāk vai vēlāk, jo neviens nav 100% vīrišķīgs vai sievišķīgs cilvēks. *** No tā izriet atbilde uz jautājumu, vai vīrietim būtu jāstāsta savai sievai par to, kā viņš jūtas, ja ir bijusi smaga darba diena ar daudz stresa. Atbilde ir tāda, ka tas atkarīgs no sievas vīrišķās daļas integrētības pakāpes. Ja sieva projicē savu vīrišķo daļu uz vīru un uzskata, ka viņam jābūt dzelzsbetona vecim, tad atzīt, ka viņam darbā iet grūti, viņas acīs būs vājums. Viņai tad zudīs ilūzija, ka viņas vīrs ir šis supermens, kas ar visu vienmēr tiek galā. Ja sievai ar savu vīrišķo daļu ir kārtībā, tad viņa nelielās dozās informāciju par to, ka darbā ir grūti, no vīra panest varēs. Cik daudz - individuāli. *** Es šo teoriju izlasīju 22 gadu vecumā un atceros, ka ļoti domāju, ka man mana vīrišķā daļa tobrīd bija ļoti apspiesta, negribēta, nepieņemta. Es tajā laikā lakoju nagus, priecājos par saviem labi koptajiem garajiem matiem, lasīju romānus un kategoriski atteicos darīt jebkādus "vīriešu darbus" kā remonts, miskastes nešana u.c. Man par Jungu bija jālasa augstskolā, filozofijas vēstures kursā, tāpēc varu teikt, ka ir labi, ka bakalauriem universitātē pirmajā kursā bija/ir filozofija. *** Tomēr reālajā dzīvē, sarunājoties ar dāmām dating apps - tinderī un fb - liela daļa Latvijas sieviešu Jungu lasījušas nav un dzīvo pārliecībā, ka viņu neintegrēto vīrišķo daļu ir jākompensē vīrietim. Tieši tāpat - liela daļa Latvijas vīriešu nav lasījuši Jungu un uzskata, ka emocionālā pratība, spēja izteikties par savu, savu bērnu un draugu, emocionālo un garīgo pasauli, vīrietim vienkārši nav jāprot. *** Skaidrs, ka ideālajā gadījumā mēs gaidām vīrieti, kurš nav uzspēlēti vīrišķīgs, un sievieti, kura nav uzspēlēti sievišķīga. Dzīvē atzīt to, ko mēs neprotam un neesam integrējuši - tas reti kam sanāk. Atzīt savu vājumu ir spēks. Bailes par to, ka sava vājuma dēļ otrs Tevi nepieņems, jo tas neatbildīs otra fantāzijai par ideālu vīrieti vai sievieti, bieži vien ņem virsroku, un mēs attiecībās neesam patiesi. *** Labā ziņa ir tā, ka ar gadiem ilūzijas mazinās jebkurā gadījumā, un 40-60+ kategorijā vīrieši un sievietes mazāk gaida savu sapņu cilvēku, vairāk novērtē to, kas ir.

(2 comments | ir ko piebilst)

Tuesday, March 31st, 2026

alefs

10:36p Skatos uzlīmi uz gurķa, kur šis objekts ir aprakstīts vairākās valodās. Lietuviski ir "Ilgavaisis agurkas". Ilgais gurķis. Inčīgi, ka pretējā virzienā garuma un ilguma sajukums ausīs nelec. Tas ir, ilgo sauc par garo. Lai gan garais klepus jau īstenībā nav garš (metros). Tāpat kā garās sarunas. Un, kad saka "garš ceļš priekšā", man šķiet, ka arī vispirmāk domā par to, ka būs jāpavada daudz laika nevis, ka ir liela distance. Bet garais laiks? Garlaicību citādi nemaz nevar pateikt, jo ilglaicība ir par kaut ko pavisam citu.

(5 comments | ir ko piebilst)