mana рига
Kopš kura laika Rīga kļuvusi tik krieviska, domāju. Dzīvojot centrā, to var just sevišķi skaudri. Augšas un sānu kaimiņi nepārprotami ir turīgā gala slāvi, kuri uz šejieni atmukuši no savas iemīļotās dzimtenes. Neilgi pēc krievijas kara sākuma Ukrainā uz gājēju pārejas pie zaļās gaismas man gandrīz uzbrauca virsū balts jaunākās klases bmw ar krievijas numuru. Izviņite devuška, pa logu izliecies šoferis noteica, nevienā brīdī neapstādamies. Šodien atkārtojās līdzīgs scenārijs, bet nebija pat paviršu atvainošanās vārdu. No notriekšanas paglāba fakts, ka nebiju ielikusi austiņas un varēju laicīgi reaģēt. Principiem un morālei šajā pasaulē nav nozīmes, visu nosaka nauda, sakari un, kas pats svarīgākais, krietna deva bezkaunības. Kopš esmu pieņēmusi, ka labais nav norma, bet drīzāk negaidīts izņēmums, palicis krietni vieglāk dzīvot.