tikko_pamodos ([info]tikko_pamodos) rakstīja,
@ 2016-04-04 20:11:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
:(
Mani nupat pārņēma drausmīga apziņa, ka es nekad nebūšu laimīga.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mazaa_zive
2016-04-04 20:35 (saite)
bet tas nav tā, ka akmenī iecirsts:)
iespējams, ka tomēr būsi

(Atbildēt uz šo)


[info]adore
2016-04-04 21:39 (saite)
Būsi.

(Atbildēt uz šo)


[info]unpy
2016-04-04 23:00 (saite)
Tas figņa, galvenais, lai nelaimīga nebūtu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2016-04-06 21:30 (saite)
Brīžos, kad ir pavisam slikti, domāju arī šādā perspektīvā. Cenšos vismaz nebūt nelaimīga, ja nesanāk būt laimīgai. Pārāk labi neizdodas, bet bieži vien trula vienaldzība vai tukšums jau skaitās krietni lielāks sasniegums par kaukšanu rītos un vakaros.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]src
2016-04-04 23:19 (saite)
Kaut kad biji?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2016-04-04 23:21 (saite)
Kaut kad ļoti, ļoti sen.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]src
2016-04-05 00:13 (saite)
Un būsi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2016-04-06 21:31 (saite)
No kurienes šāda pārliecība?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]src
2016-04-07 09:39 (saite)
no cepļa

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]missalise
2016-04-05 08:00 (saite)
Būsi. Dzīvē viss mijas - augšā, lejā. Galvenais par atskaites punktu ņemt to brīdi, kad esi augšā. :)

(Atbildēt uz šo)


[info]non_sense
2016-04-05 11:11 (saite)
Es kaut kad loti sen rakstiju tiesi tapat.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2016-04-05 11:20 (saite)
Vai kaut kas mainījās? Ja jā, tad kā? Ja nē, tad kā iespējams ar to sadzīvot?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pljecka
2016-04-05 11:47 (saite)
arī es cibu sāku ar to, ka nekad nekad nekad nebūšu laimīga.
huiņāāā... tu arī būsi ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]spuldziite
2016-04-05 19:29 (saite)
Man ar tā likās. Bet tad beigās sapratu, ka ar "būt laimīgam" ir kā ar gāzēm vēderā - ik pa laikam pamoka un tad liekas mierā,lai uzrastos nākamajā, visnepiemērotākajā brīdī.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2016-04-06 22:06 (saite)
Kas paliek pāri? Plika eksistence?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]spuldziite
2016-04-07 15:29 (saite)
Default depresīvs garīgais. Bet vismaz nav vairs fomo un var naktis mierīgi gulēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]es_esmu_dzhims
2016-04-05 20:58 (saite)
jaa, bet peec shiis atskaarsmes laimes mekleejumi kljuust tik izmisiigi, ka, nemelojot sev, tiktieshaam saac to redzeet visos siikumos. vismaz man, tas, kas no saakuma bija liidzeklis, lai izdziivotu, peecaak kljuva par galveno esmu vairaak-vai-mazaak-laimiiga sastaavdalju. nu, un, protams, tikai uz augshu, augshu vien, un tad jau paraadaaas arii citas laimes.

(Atbildēt uz šo)


[info]untilted_
2016-04-07 21:47 (saite)
Es arī tādu periodiski piedzīvoju.
Sev esmu pateicis, ka man nav svarīgi būt laimīgam (t.i. tas nav mans mērķis)
Bet es noteikti gribu būt līdzsvarā un nebūt tur viens.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2016-04-07 23:30 (saite)
Ļoti precīzi pateikts. Man gan šobrīd pieklibo sev pateikšana, skumjas ir tik spēcīgas, ka jau sāku viņas izjust fiziski. Līdzsvars, jā, vēl labs vārds ir mērenība. Abu manā dzīvē trūkst un nav ne jausmas, kā līdz tam tikt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?