Vai Tu kādreiz esi tā jutusies par kādu cilvēku, ka vienkārši vēlies būt ar viņu kopā? Pavadīt kopā laiku, kas dots. Stundas un minūtes. Būt blakus. Priecāties, ka viņš ir šeit. Gaidīt, kad viņš pēc darba dienas pārnāks mājās. Ieritināties viņam klēpī. Sajust viņa smaržu un iegrimt apskāvienos. Gatavot kopā vakariņas, klausīties kā viņš runā, kā viņam gājis. Kopā aizmigt un pamosties kopā. Kopā pārlaist visus gadalaikus, negaisus un dusmas. Neveiksmes. Būt kopā. Ļaut viņam būt kopā ar Tevi. Zināt, ka viņš jūtas tāpat. Neprasīt un nepieprasīt. Dot un ļaut viņam dot. Visu savu mīļumu. Visus savus labos vārdus. Visu savu siltumu. Ļaut viņam sevi sildīt un mīļot. Sarunāties. Ar vārdiem un bez tiem. Ar pieskārieniem. Jaušiem un nejaušiem. Vai esi kādreiz tā mīlējusi? Tā biji Tu. Hope your theraphy goes really well. I hope yo'll find your happiness. Love you...
Laikam jāliek punkts. Nu, tas vienkārši nekur nevirzās. Neredz tevi, negrib kopā pavadīt laiku, neinteresējas. Pieprasa, lai aplido, bet pretī nevēlas dot neko. Tikai problēmas un dusmas. Vienkārši ir ļoti jāsaņemas un jāpieņem viss tā kā ir. Jāļauj otram cilvēkam būt tāds, kāds viņš ir. Jālaiž vaļā un jāsāk beidzot darīt tas, ko pats vēlos. Jādara dzīvē tās lietas, kuras patīk. Jālien laukā no savas depresijas un jādara.
Es gribu apstāties. Nevis apturēt laiku, bet ļaut tam slīdēt garām, man paliekot vērotāja lomā. Samazināt savus pienākumus līdz minimumam. Pieņemt un ļaut visam būt kā ir. Man nav vienalga, bet esmu noguris. Es vairs nemāku atpūsties. Es vairs nezinu, kas man ir vajadzīgs. Neredzu pasauli sev apkārt. Viens.
Lai cik daudz es domātu par seksu un skatītos taml rakstura video materiālus, man nekad īsti nav gribējies tiešā nozīmē izdrāzt sievieti. Ar to domājot procesu, kad tev pilnīgi neko nenozīmē otra cilvēka sajūtas un bauda, tikai savas vajadzības. Lielāko baudu izjūtu tad, kad redzu sievietes reakciju uz maniem pieskārieniem un kustībām. Nekāds atriebību sekss vai strīdu sekss, nekā tamlīdzīga. Šķiet, tikai vienreiz sevī sajutu kaut kādas paralēlas emocijas, taču nekā konkrēta. Šī iemesla pēc man vienmēr ir riebies, ka strīdos ar bijušo sievu, viņa bieži izmantoja atgrūšanas metodes un tekstus no sērijas "tu man vairs nekad nepieskarsies". Uzreiz pēc tam es sajutos tā, it kā būtu viņu izmantojis sava labuma/vajadzību dēļ. Ka sekss starp mums ir bijis kā kaut kāds abpusējs pakalpojums vai serviss un tas riebjas. Nesen cibā arī lasīju kādas pārdomas par to, kāpēc vīrieši nesteidzas precēties, un arī tur izskanēja doma par to, ka ja vīrietis neprecas, tad acīmredzot, viņš vienkārši grib viņu drāzt (lasi: izmantot). Un tad es vairs nesaprotu - sanāk, ka sieviete negūst no seksa līdzvērtīgu baudu, bet dara to tāpēc, lai viņam būtu labi? Man tas šķiet netīri, vienalga, vai precētā vai neprecētā statusā.
Ak tu esi nosalis, nabadziņš? Ārā veseli mīnus 6 grādi pēc Celsija? Nabadziņam tagad vajag siltākus cimdiņus, siltu segu un karstu kafiju? Ak tu mazais mammas mīlulīti. Pat niecīgu diskomfortu nespēj paciest. A kad pirms gadiem 7 tu brauci stundu, divas treniņus pa kalniem -17C un NEPĪKSTĒJI BET PRIECĀJIES PAR TO KO VARI? Mīslis, bļe. Siltu ofisu sagribējies ...
Skaidrs, ka pēdējos gados esmu pamatīgi regresējis. Es pat lietoju vārdu "degradējies", tak mana terapeite paskaidroja, ka degradācija principā ir neatgriezenisks process, kamēr regresu vēl var apturēt un vērst pareizajā virzienā.
Diemžēl regresija ir skārusi arī seksu. Šķita, ka tagad varēšu atļauties par to domāt un manī būs milzum daudz nepiepildītu vēlmju, - taču ir pilnīgi otrādi. Ja agrāk, skatoties uz kailu sievieti, es momentā redzēju visas detaļas, kas mani saistīja un uzbudināja, tad tagad es redzu tikai kopainu. Sasodīts! Sīs attiecības bijušas tomēr tik traumatiskas, es varu tikai pateikties liktenim, ka esmu pieredzējis arī savādākas attiecības.
Vēlos ātrāk atgūt sevi, jo pašlaik es neko neredzu. Ir tik daudz problēmu jāatrisina, pirms es atkal spēšu paskatīties uz sievietēm.
Kādreiz tas bija tik vienkārši. Doma par to, ka pēc darba kopā ar savu mīļoto sievieti iesiet vannā ar saldējumu vai šampanieti, šķita tik jutekliska. Es jau uzreiz zināju, kā un kur es viņai pieskaršos, es zināju, ka varēšu viņu pārsteigt un sniegt baudu. Zināju, ka izbaudīšu katru minūti no šī mirkļa un, ka dēļ tādiem ir vērts dzīvot.
There is darkness... and there is light. There are men and women. There's food. There are restaurants. Disease. There's work. Traffic. The days as we know them. The world as we imagine the world.