* * *
Lai cik daudz es domātu par seksu un skatītos taml rakstura video materiālus, man nekad īsti nav gribējies tiešā nozīmē izdrāzt sievieti. Ar to domājot procesu, kad tev pilnīgi neko nenozīmē otra cilvēka sajūtas un bauda, tikai savas vajadzības. Lielāko baudu izjūtu tad, kad redzu sievietes reakciju uz maniem pieskārieniem un kustībām. Nekāds atriebību sekss vai strīdu sekss, nekā tamlīdzīga. Šķiet, tikai vienreiz sevī sajutu kaut kādas paralēlas emocijas, taču nekā konkrēta.
Šī iemesla pēc man vienmēr ir riebies, ka strīdos ar bijušo sievu, viņa bieži izmantoja atgrūšanas metodes un tekstus no sērijas "tu man vairs nekad nepieskarsies". Uzreiz pēc tam es sajutos tā, it kā būtu viņu izmantojis sava labuma/vajadzību dēļ. Ka sekss starp mums ir bijis kā kaut kāds abpusējs pakalpojums vai serviss un tas riebjas.
Nesen cibā arī lasīju kādas pārdomas par to, kāpēc vīrieši nesteidzas precēties, un arī tur izskanēja doma par to, ka ja vīrietis neprecas, tad acīmredzot, viņš vienkārši grib viņu drāzt (lasi: izmantot). Un tad es vairs nesaprotu - sanāk, ka sieviete negūst no seksa līdzvērtīgu baudu, bet dara to tāpēc, lai viņam būtu labi? Man tas šķiet netīri, vienalga, vai precētā vai neprecētā statusā.
man sekss vienmēr ir par mani, es domāju tikai par vienu cilvēku, un tā esmu es. ik katrs mazākais pieskāriens tiek veikts ar domu, ka man pēc tam būs labāk. tās sievietes, kas saka, ka viņas tika izmantotas, vai nu nesaka taisnību, vai arī ļauj sevi izmantot. nepārdzīvo.