Previous 40

Jun. 20th, 2018

Lielākā meita ar drusku mazāko vakar gribēja iziet šausmu mājas labirintu, bet drusku mazākā raudādama pēc 5 sekundēm izskrēja ārā. Lielākā gribēja turpināt, tāpēc es kaut kā neapdomīgi aizgāju ar viņu. Mums ieteica nesteigties un izbaudīt, tad nu es ar pārliecību par pāris stulbām lellēm lēnām gāju - pirmās 10 sekundes, tālāk mēs bļaudamas skrējām ārā, lai vēl kāds kroplis mūs neaiztiktu. Tagad lielā nevar viena aiziet līdz vannas istabai un naktī paņemt ūdeni, bet drusku mazākā nožēlo, ka tomēr negāja līdz galam un bija nobijusies jau no paša pirmā eksponāta, kas bija maz mīlīgs bērniņš baltā kleitiņā melnas istabas stūrī..

Jun. 18th, 2018

Labrīt, pamostos un saprotu, ka šī ir pirmā nakts, kad bebe nav naktī ne reizi modusies. Vot to es saucu par brīnišķīgu atvaļinājuma sākumu!

Jun. 17th, 2018

Jūnijs. 2 nedēļas - 101 km līdz darbiņam. Veselība ir atgriezusies, jūtu, ka varu aiziet līdz darbam un justies kā cilvēks. Drīz pat varēšu atsākt skriet.

Jun. 7th, 2018

June 27th, 2015

katru nakti es sapnī satieku kādu cilvēku,
šorīt pamodos un sāk jau likties, ka man tur ir vēl viena dzīve.


šis ir ieraksts cibā pirms trīs gadiem par kādu zināmu cilvēku, ar kuru tā īsti nekad nebiju sarunājusies un nesaprotamu iemeslu dēļ par viņu regulāri sapņoju..

Tagad tā ir mana vienīgā dzīve. Ideālā.

Jun. 1st, 2018

maijā uz darbiņu no rītiem noieti 109 km, brīnišķīgi pavadītas 19 stundas un 7 minūtes.

May. 18th, 2018

..un mammai vēljoprojām liekas, ka viņa var mani mācīt, kā audzināt bērnus.
īstā mācītāja! savējos ta kādus kretīnus izaudzinājusi!

es šodien sadusmojos uz bērnu, jo viņa mājturības trijnieku izlaboja uz seši. kaut kādu sūda krustiņdūrienu nevarēja sadurstīt, jo visu nedēļu bija jāskraida apkārt ar draudzenēm. jā, tādas lūk manas lielākās problēmas šobrīd.

May. 10th, 2018

šodien vairākas reizes rakstot savus rekvizītus esmu uzrakstījusi veco uzvārdu. sen nebija šādi roka paslīdējusi.

Apr. 26th, 2018

man joprojām ir ļoti ļoti skumji

Apr. 19th, 2018

paskatījos eklasē bērnu reitingus.
Emim no visiem bērniem ir vissūdīgākais reitings vizuālajā mākslā.
visu klašu bērniem.
kolosālais Emis.

man pēdējā laikā lieliski sanāk būt vienalga
man vajadzētu atvainoties par to kolēģiem un līdzcilvēkiem, bet man ir vienalga

Apr. 10th, 2018

pulpo rītā vakarā

Mar. 22nd, 2018

"pretīgs, kā vienmēr" - katru rītu atbild mana māte tikko ienākusi pa duvīm, pēc kā tiek uzskaitītas pāris sāpošas vietas. kad tas ir padarīts, tad sākas 'es nevaru' posms - es nevaru ar šo ķemmi sataisīt matus, es nevaru aizsniegt bļodiņu apakšējā plauktā, es nevaru atrasts to un šito, es nevaru ielikt traukus mašīnā, es nevaru pateikt, lai meitenes sakārto istabu, es nevaru.. es nevaru.. es nevaru.. neviens pat neprasa, lai viņa var, tikai man ļoti gribētos kaut vienu rītu iziet no mājām labā garastāvoklī, nevis ar sajūtu - es nevaru.

Mar. 15th, 2018

mans hormonu līmenis tieši 73 reizes pārsniedz pieļaujamo maksimālo līmeni, kā iespaidā es jūtos slikti un labi vienlaicīgi, raudu un smejos vienlaicīgi. es nespēju koncentrēties, jo visu diriģē manas sakropļotās emocijas. es dažreiz saprotu, ka lēnām jūku prātā. un dažreiz man ir skumji par to, bet dažreiz tas man sagādā prieku.

Feb. 27th, 2018

birst kā lapas..

Feb. 24th, 2018

Guļu pie tv, smadzenes atslēgušās, bērni aizbraukuši uz kino, mazākais pārkrāmē dzīvokli, bet tas arī nekas, viss saskaņā ar manu iekšējo nogurumu.
Iet kērlinga fināls, nav ne vainas, interesanti.
Pēkšņi onkulis saka - 'tagad olimpiskās ziņas un tad atgriezīsimies pie kērlinga', es pie sevis piekrītu - 'nu davai, kāpēc ne'. Ziņas arī interesantas, viss forši, un tad pēkšņi paziņojums - 'kērlingā finālā ar tādu un šitādu kombināciju uzvar ASV komanda..'
Ziņas beidzas un onkulis paziņo - 'tagad atgriezīsimies pie kērlinga fināla'. 'Cik aizraujoši' - mana sirds gavilē intrigā!

Feb. 20th, 2018

Pēc divu gadu nepilnvērtīga miega, biju jau aizmirsusi, kā tas ir, kad aizmieg un nedzird visu, kas notiek apkārt, kas loģiski ir novedis manu veselību līdz pilnīgai miskastei. Tad iedomājieties, cik brīnišķīga ir tā sajūta, kad ārsts saka, ka tagad drusku sareibs galva, bet es atveru acis un izrādās, ka ir pagājušas pāris stundas, kuras ir nogulētas uz čaukstoša spilvena, to pat nedzirdot.

Feb. 18th, 2018

Kāpēc es esmu slikts mazbērns, kurš nekad nezvana vecmuterei un nepajautā, kā viņai iet?! Vispār kāpēc es viņu saucu par vecmuteri nevis omīti?! Elementāri - viņa nemāk pareizi uzdot jautājumus un uzturēt sarunu. Aplūkojot mūsu pēdējo sarunu, lielisks piemērs ir jautājuma "vai tu pīpē?" vietā tiek lietots kaut kāds hibrīds "es jau zinu, tu jau noteikti atkal pīpē, ja?", kas man liek sakost zobus, lai nepateiktu, kur viņai labāk iet, jo neredzu iemeslu uzdot tik stulbu jautājumu un vēl tik stulbā formā. Bet nu pilnīgi iespējams, ka viņa tikai gribēja uzturēt sarunu..

Feb. 12th, 2018

skatījos olimpiādi, protams.
daiļslidošanas pāris - brālis un māsa.
nu vot mēs ar brāli.. vot visu vakaru nevarēja atlaist

Jan. 17th, 2018

Vistrakākais jaunajā darbiņā ir tas, ka man sāk patikt.

Jan. 15th, 2018

Kad es cilvēkiem izstāstu, ka man tagad ir cits amats, viņi visi mani apsveic. Es nesaprotu, kāpēc viņi tā dara, jo, ja es būtu gribējusu citu amatu, es 13 gadus nebūtu sēdējusi tur kur es sēdēju.

Dec. 30th, 2017

Mana deviņgadīgā meita šodien saviebās, kad es viņai no sava šķīvja devu gurķi, kurš bija stāvējis blakus bietei. Lai neteiktu, ka viņai riebjas bietes, jo mani kaitina, ka viņas neēd neko veselīgu, viņa cēli noteica, ka viņa tādu neēdīs, jo gurķim esot periods.

Dec. 29th, 2017

- labdien, RS Edžus.
- labdien, mans bērns kārtējo reizi ir pazaudējis etalonu.
- jums viņu vajag bloķēt.
- bet ja nu viņš tiek atrasts?!
- ja kāds tikmēr etalonu izmantos un kontrolieri to ievēros, tad sods tiks piespriests personai, uz kura vārda ir etalons.
- astoņgadīgam bērnam? sods? cik smags sods?
- pēc noteikumiem, ja sveša persona lieto sev nepiederošu etalonu.. bla bla bla..
- Edžu.. tu esi idiots?

pēdējā mēneša laikā laika trūkuma dēļ laikam jau kādu ceturto rezi sanāk 'pusdienot' top veikalā. vispār tur ir garšīgi salāti, bulkas un siltie izņemot tos, kuri sabāzti alumīnija kastēs, tiem ir pretīga bleķa piegarša. un tā nu es jau ceturto reizi ejot pēc ēdumiņa pārliecinos, ka viņiem ir pamatīgas problēmas kolektīvā, jo katru reizi tiek aprunāts tas viens kolēģis, kurš neko nedara, kurš nekad nevar nevienu aizvietot, kurš vienmēr kavē uttutjp. nezinu vai viņas katru reizi runā par vienu un to pašu cilvēku, vai viena par otru atkarībā no tā, kura nav klāt, bet no malas tas izskatās fifīgi, tie gaisā sacirstie deguni un izmestās frāzes, ka viņas jau to nedarīs, lai tā tur to pati dara, īsta izrāde. izrādi patiesāku padara tas, ka viņām jau, protams, liekas, ka to dzird tikai viņas, un aiz letes sākas cita pasaule. mēs tur tādi rindā stāvoši robotiņi, kuri neko nedzird, bet tikai domā par to, kā ātrāk piestumt māgas.

Dec. 28th, 2017

Vecāka par mauku profesiju ir tikai kļūda iepīties naudas darījumos ar draugiem.

Dec. 25th, 2017

Labrīt, priecīgus svētkus!
Kā jau pagājušo gadu ap šito laiku rakstīju, man īpaši priecē cilvēki, kas saderinās Ziemassvētku vakarā. Tad es no rīta pieceļos un skrulēju savu draugu lentu turp un atpakaļ, lai apjaustu visus šos oriģinālos cilvēkus. Saderināšanās vēl nav nekas, tas varētu būt skaists un mīlīgs process, bet vispatiesāko prieku laikam rada nevis sēdēšana pie egles ar karstvīnu vienam otra apskāvienos un kāzu scenārija skices uzmešanas, bet gan milzīgais darbs ar Facebook komentāriem, reaģēšana un pateicības atbilžu rakstīšana. No pagājušā gada varoņiem neviens vēl nav apprecējies, redzēs ko nesīs nākošais gads.
Bet nu katram savs, kamēr ir cilvēki, kas visas savas figņas met fb, tikmēr es visas viņu figņas ieskicēju sev te.

Dec. 20th, 2017

es vakar vedu bērnu uz skolu, jo bija baigi agrs un viņa negribēja iet viena. bija silts un kājās bija gadījušās kedas, tāpēc izdomāju, ka iešu kājām, jo stundu ātrāk ierasties darbā ir psiholoģiski smagi. stunda miera, bez ķīviņiem un jautājumiem kas kur kad ko, tikai mēs ar mūziku un pāris domām par man izvēlētu tematu. mana kļūda bija tajā, ka nebiju novērtējusi savu psihisko, emocionālo dajebkādu tur stāvokli, jo šorīt aizejot uz pieturu un sagaidot tramvaju, es tajā visa ļaunuma perēklī iekāpt nevarēju. pagriezos uz aiztipināju pa taku uz darbu.

Dec. 19th, 2017

biezais mētelis ar pusgarām rokām

Dec. 18th, 2017

es šogad neko nesvinēšu, nekur nebraukšu un nekādus sūda pīrāgus neēdīšu..
kad kur ar ko svinēt, kad egli pirkt, kad dāvanas, kad ēdienus, kādus ēdienus, cik ēdienus uttutjp.
man riebjas iet uz veikalu pirkt pamperus, jo cilvēku bari pērk plastmasas salavečus un dāvanu papīrus, kuros ietīt plastmasas salavečus.
cerams, ka nebūs sniegs, lai citiem nav prieks.

Dec. 13th, 2017

Kad man paliek skumji, es iedomājos par to bērnu, kuram meitas klasē uz klases vakaru līdzi bija iedoti biešu čipsi. Un es saprotu, ka manas problēmas nav problēmas, tas ir mākslīgi uzpūsts 'sūds'.

Dec. 11th, 2017

Dec. 3rd, 2017

..es zinu, ka aizmigšu un beigas neredzēšu, un man nav ne jausmas, kurš varētu uzvarēt x faktorā.. intriga zvērīga!

Nov. 28th, 2017

manis pēc varētu nogriezt visus labumus un atvieglojumus vecākiem ar noteikumu, ka valstī ar likumu tiktu aizliegtas fonda naudas. nekas nevar sabeigt prieku par bezmaksas izglītību vai pulciņiem vairāk kā mistiskā naudas vākšana kaut kam nezin kam, jo varbūt kādreiz noderēs. es pat labprāt maksātu par pulciņiem konkrētu summu mēnesī, lai tikai neviens šo naudu nesauktu par fonda naudu.

Nov. 27th, 2017

'īstā soļankā jabūt nierēm', noteica vīrs, kurš tikko bija atgriezies no divu dienu vazāšanās pa mežiem un bļaušanas uz zvēriem, un iemeta kaut kādu sūda kunkuli katlā, kamēr es šo laiku biju izmantojusi, lai vienu pēc otras aicinātu ciemos dažas sen neredzētas draudzenes, ar kurām iedzerot kādu interesantāku dzērienu par tarhūnu, papļāpāt un paskatīties televizoru. jāsaka, ka divu gadu laikā biju piemirsusi, ka eksistē tāda lieta kā paģiras. arī šoreiz likās, ka izšļūkšu tikai ar kalti mutē pieceļoties piecos no rīta, bet situācija ar paģirām mainījās, kad nieru vārīšanās uzņēma apgriezienus.

man jau likās, ka tik vienkārši tas nenotiek, pasaulē nav nejaušību..

Nov. 24th, 2017

pēc nedēļas ilgām galvassāpēm es šorīt atkal jūtos labi.
#smiltsērkšķukandža

Nov. 23rd, 2017

nu tad beidzot es jūtos pietiekami veca, lai kritizētu mūsdienu jaunatni. nu labi, ne jau kritizētu, bet apbrīnotu.
kad mēs augām, modē bija biezi zābaki, zemas jostasvietas bikses un bieza jaka, bet īsa, tik īsa, lai varētu redzēt pliku puncīti un muguru, un tad tik omes varēja mesties klāt gānīšanai par to, ka šitām jau nu bērni nebūs. ha, bariņš ir!
tagad laiki ir mainījušies, skatos uz tiem cilvēkiem, kuri milzīgas biezas šalles aptinuši no vidukļa līdz degunam tā, ka tikai viltīgās ačteles zib ārā, bet kājās uzvilkuši kediņas un īsas biksītes ar jostasvietu līdz padusēm, tā ka labi redzamas plikas potītes. es domāju, ka man vienai to redzot aukstums pārņem gan miesu, gan dvēseli, bet nē, vakar ejot pusdienās ar kolēģi, es sajutu, kā viņa man blakus nodrebinās, ieaugot vienu tādu jauniešu trijotni ejot mums pa priekšu.

Nov. 22nd, 2017

es kā īstenākais ledus šļūkšanas fans nespēju slāpēt prieku un dungot Dukura pelnīto, bet nesaņemto himnu par viņa soču zeltu

Nov. 19th, 2017

Nez kāpēc latvieši bija izdomājuši, ka vārds "slaktiņš", būs tieši tas, kuru mīlīgi lietot tikai deminutīvā?!

Nov. 16th, 2017

namu pārvaldnieka ugunsdrošības instrukcijā ir punkts 16.2, kurš liek - nekrist panikā. konkrētie divi vārdi teikumā izcelti boldā, kas manī jau izraisa paniku.

June 2018

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930

Syndicate

RSS Atom
Powered by Sviesta Ciba