Previous 40

Nov. 24th, 2016

mebeles24 never ever

cik daudz prieka var radīt sīkumi, kuriem nemaz nav jārada prieks.
piemēram, šodien man iemaksāto avansu atgrieza viena firmele, kurā mēs augusta sākuma pasūtījām skapi.
skapim vajadzēja būt oktobra sakumā, bet kopš tā laika mums katru nedēļu solīja, ka skapis būs nākošajā nedēļā. novembra vidū apnika un pieprasījām naudu, kuru, protams, atkal solīja nākamajā nedēļā.. kaut kāds prikols viņiem ir ar to nākamo nedēļu..
pēc regulāras zvanīšanas uz ofisu un veikalu un pārdevējas tiranizēšanas klātienē, nauda šodien atgriezās manā kontā, par ko es biju neizsakāmi laimīga, bet pēc tam man palika afigena bēdīgi, jo sapratu, ka nekas jau nav noticis, viss stāv uz vietas - esam papi..uši četrus mēnešus un skapja ta mums kā nav tā nav!

Manas trīs meitas aug griezdamies, viena svarā, viena gudrībā un viena pusaudžu raksturā..

Oct. 11th, 2016

Mana aizvietotāja vispār nav dzirdējusi, ko es viņai stāstīju un mācīju, jau kuro reizi kaut ko stulbu pasakot priekšniekiem ar tekstu, ka es tā teicu un pataisot mani par idioti. Un pēc tam viņa brīnās, kāpēc es neatbildu uz stulbajiem jautājumiem, uz kuriem esmu jau atbildējusi vismaz trīs reizes.
Kur var būt tāda aita.

Oct. 10th, 2016

Skatos 'īstos večus' un priecājos kā viņi raud kāpjot vellā..
Brīnišķīgas atmiņas, lietus, slapjums līdz miesai un nenormāla deva adrenalīna.
Ja salīdzina ar izlikšanu ar izpletni, vells pat varētu teikt pārsit visu.

Oct. 4th, 2016

kā cilvēkam, kuram vienmēr kaut kas riebjas, man šobrīd ir diezgan smagi, jo es sēžu mājās un īsti nav kam riebties.
Bet sēžot mājās esmu apradusi ar televizoru, man ir savs grafiks, kurā laikā kurš seriāls vai realitātes šovs, vesela sistēma, kas dienu padara piepildītu. Bet pa vidu seriāliem milzum daudz reklāmu, dažas no kurām spēj nogalināt sāpīgāk nekā debilie cilvēki, kas ikdienā spieto apkārt.
un šajā jomā mana favorīte ir superneto reklāma, kur mazais rižiks ar savu omi ir iegājis veikalā un nesaprot, kāpēc piens ir balts, banāns nav taisns, kafija nevārās plauktā un vistas ir tik mierīgas. un tad omīte pārgriezusi acis spēj izdvest tikai "nu taču".. un liekas, ka arī viņai tas mazdēls reāli riebjas un kā gan neriebsies, ja liels bērns uzdod tādus pamuļķa jautājumus un rodas sajūta, ka vienīgais ko viņš sava dzīvē ir redzējis, ir superneto plaukti. laikam jau nav vērts saprast, ko viņi mēģina ar šo reklāmu pateikt, bet es esmu laimīga, jo man vismaz ir kam riebties :)

Sep. 29th, 2016

A mēs šogad nepiedalīsimies projektā "sadirsīsim dārzeņus kompozīcijai"!

Sep. 22nd, 2016

vot vot sākās..
mutere sēž mājās jūk viena pati prātā un paliek līdzīgāka vecmuterei.
šodien atnāca aizvest sīkās uz dejošanu. un uzreiz ķērās pie lietas.
-parādi kādas zāles tu bērnam dod, kādi tur blakus efekti, kāpēc tu dod utt.
sākās kārtējie daktera jociņi, diagnožu uzstādīšanu un zāļu atbilstības noteikšana.
uzreiz pateicu, ka neko nerādīšu, lai nebūtu jāklausās kārtējie murgi par to, ka viņa ir gudrāka par ārstiem, un lai labāķ vispār ar mani par tādām lietām nerunā, ja negrib kasīties, jo man vēl diezgan gaišā atmiņā ir viņas sev pašai uzstādītā diagnoze vēzis viegla gastrīta gadījumā.
nākamais teikums tipisks:
-nu tad vaino pati sevi.
wft?! par ko?! kas man jāvaino?!
nav tā, ka es vienmēr akli baroju bērnam visu ko man ārsts liek, bet šoreiz atzinu zāles par labu atbilstošām mūsu gadījumā.
beidzās ar to, ka es varēšot visu mūžu bērnam barot tās zāles, pati būšot vainīga, ka bērns visu mūžu būšot slims un ka man pašai vajagot pie ārsta. jauki, man vienmēr ir paticis viņas vārdu spēks!
no manas puses, pateicu, ka viņa paliek tāda pati kā vecmutere pret viņu, atnāk uzbrauc, izved un baigās nosauc par nenormālu, pilnīgi kopija.. baigi žēl, ka viņa kādreiz nevarētu nomierināties un padomāt, cik viņa tiešām stulbi uzvedas un cik līdzīga paliek savai mātei, tā vietā viņa ir apvainojusies un sapūtusies par to, ka es esmu nenormāla un indēju savu bērnu!
un nē, es jau tagad jūtu, es par tādu nepalikšu, jo ar katru paaudzi tas tomēr atšķaidās!

Sep. 20th, 2016

Man atkal ir grūti aizmigt, vēders spiež un elpa trūkst, domas spīdzina. Nespēju sagaidīt to dienu. Gribu, lai man pasaka, ka viss ir kārtībā, un ka mums tikai atliek augt gudriem, skaistiem un veseliem.

Sep. 8th, 2016

ir pagājušas jau pāris nedēļas, kamēr 'izklaidējos' pa mājām. no sākuma likās, ka ies diezgan traki, vēlme visu sakārtot pamatīgi izbesīja. sākumā meģināju pietīrīt un izmest nevajadzīgās mantas, kuras beigās savācās nenormāli daudz, bet talāk jau aizvilkās līdz jaunu mēbeļu iegādei un pat sienu un griestu krāsošanai. tas laikam ir tas ar tik ļoti stulbo nosaukumu apveltītais ligzdas vīšanas sindroms. tā kā es biju pieradusi katru dienu atgriezties 'piedirstā' dzīvoklī, kur trauki mētājās pat manā gultā zem segas, nemaz nerunājot par bērnu istabu, kur visi bija kašķīgi un ar asarām pildīja mājas darbus tikai vakarā, kad es atnācu mājās, kur ēdienreizes parasti aprobežojās ar maizītēm vai ceptiem kartupeļiem, man bija pamatotas bailes, ka es varētu sajukt prātā (no turienes arī vēlme stradāt līdz pēdējam), bet nav pagājusi pat nedēļa, kad mums jau ir tīri smuks režīms, piekramēju un izmazgāju visu es no rītiem, kas man neprasa vairak par stundu, sataisu pusdienas, aizeju pēc bērniem, viņi izmācās un tad izklaidējas pēc saviem ieskatiem, bet es guļu un audzēju vēderu, viss liekas tik vienkārši, ka man jaaizdomājas, kur agrāk bija tā problēma?! kapēc man viss tika pasniegts kā tik briesmīgs un sarežģīts?! es nezinu, kā būs talāk, bet pagaidām es droši varu teikt, ka varētu būt mājsaimniece!
un kas man vēl liekas svarīgi pieblst - maizi es pēdējo divu nedēļu laikā esmu pirkusi tikai vienreiz un mans pirmais dzīvē gatavotais šokolādes fondants sanāca perfekts - kraukšķīgs apkārt, bet vidū šķidrs :)

Aug. 17th, 2016

Pirmo reizi redzu cilvēku, kuram tik ļoti piestāv vārdu savienojums - tupa kā zābaks!

Aug. 9th, 2016

..un kāpēc man tāds būtu jāpacieš savā tuvumā?! ja visu manu dzīvi es no viņa neesmu dzirdējusi nevienu labu, atzinīgu vārdu?! tikai to cik viss ir nepareizi.. pat dzīvošana ar atkarīgu zagli, kurš manu dzīvi padarīja par elli, ir definējama kā mana vaina, jo neesmu mācējusi tikt galā ar situāciju.. nevis laicīgi šķirties no cilvēka, bet neesmu mācējusi pārveidot viņu pēc sava prāta!
man dažreiz liekas, ka visa huiņa, kas ar mani notika, ir kā lāsts, kura sakne ir tur! un pat tagad, kad nav ne mazākā iemesla man piepisties, tiek izdomātas visneiedomājamākās lietas, lai parādītu to, cik es esmu slikta un nepareiza.

tas, ka cilvēks ir ļoti vecs, nenozīmē, ka viņš drīkst uzvesties kā visa pasaules ļaunuma sakopojums.
ja tāds viņš ir bijis visu mūžu, tad rodas šaubas, ka vainojams ir vecuma marasms. un tas nedod atlaides.

Jul. 28th, 2016

Lai cik Busulis pārliecinoši reklamētu, ka mēs visi parasto etalonu lietotāji esam atpalikuši, jo modē tagad ir citadeles karte, kura vienīgā sevī ietver arī etalonu, man vienalga liekas, ka ir drusku debili vilkt sabiedriskajā ārā bankas karti un rīvēt gar to sūda aparātiņu.

Jul. 25th, 2016

"laimīgie laiku neskaita", noteica mans pulkstenis un izšķīda pret asfaltu.
"nu bļēēē, nēēē..", es atbildēju.

Jul. 21st, 2016

tirgū ir pārdevējas, kuras katram garāmgājējam bāžas virsū ar savu piedāvājumu, bet viņas ir balinātas, nolupušiem nagiem un dihlafosa smaku, tāpēc neviens tur neko nepērk, tad ir tādas, kuras apjauš sava produkta vērtību un kvalitāti un vienmēr uzvedas tā it kā tu viņam būtu kaut ko parādā par uzmanības atvēlēšanu, un vēl ir tādi pārdevēji, kuri pārdod savu dārza saturu, vienmēr smaida un katrs dārzenis un sakne izskatās noglaudīts un samīļots.

Jul. 20th, 2016

un vēl..
ja man pa ielu nāk pretī cilvēks un smaida, man ir sajūta, ka viņš mēģina valdīt smieklus redzot manas pretīgās, piepampušās kājas!

es vienreiz pateicu vienai kā sauksim savu bērnu, un man paprasīja, vai tas ir joks. kopš tās dienas ir mainījušās divas lietas: es nevienam vairs uz šo jautājumu neatbildu un konkrēto cilvēku uztveru kā garīgi slimu.
bet.. pie visa jau pierodot, man arī viņas bērna vārds sen vairs negriež ne ausīs ne dvēselē.

Jul. 9th, 2016

Labrīt, pljeckas kundze :)

Jul. 5th, 2016

pēkšņi uzradušies nenormāli daudz smaidīgi un pozitīvi puikas un meitenītes, kuri paši ar savām rociņām lasījuši puķītes, odziņas, sēnītes un mēģina pelnīt naudiņas. un visi tik priecājas un shēro un shēro un shēro..

Jul. 4th, 2016

Jun. 17th, 2016

katram satiktajam kolēģim vajag man paprasīt, kad es iešu prom.
kaitinoši.
ne viņiem interesē, ne mums pienākumi pārklājas..

Jun. 14th, 2016

Vakar biju vakariņās ar draudzeni, kura beigās aizskrēja prom, jo apvainojās, ka kāzu svinīgajā daļā piedalās tikai ģimene. Kaut kā vienu brīdi kļuva bēdīgi, un brīžiem uznāca dusmas, bet šorīt jau sēžu un domāju - nu kas par stulbeni.. Manas kāzas, kā gribu tā maunu.. Meitene būs kaut ko drusku sajaukusi.
Un vispār nekad neesmu sapratusi, kā var apvainoties par to, ka kāds rīko kāzas tā kā viņam gribas.. Pie dirsas pareizi vai nepareizi..

May. 30th, 2016

ja godīgi..
bļe ko visi piepisuiešies par to manu gājienu.
it sevišķi tādi, kas paši savu dirsu nevar pakustināt, un pēc tam stāsta visiem pārējiem par manu šausmīgo nodarījumu. ārprāts, nogāja 15 km gar jūru..
nu bļin tas bija mans labākais gājiens mūžā. neviens mani neraustīja, es varēju iet cik lēni vai ātri gribēju, apsēsties uz akmeņa un mērcēt kājas jūrā, cik ilgi gribēju, lasīt akmeņus un stiklus. cilvēku maz, it sevisķi akmeņainajā daļā, kur kilometriem vispār neviena, tāds klusums un miers, vietām tik ļoti smaržoja ceriņi, un ik pa laikam mazās upītes, kurās iebrist, es sen nebiju bijusi tik mierīga un laimīga. saulīte bija aiz muguras, dažreiz sānā, bet tā kā es nojaušu ko es daru, man bija normāls apģērbs, smēre un ūdens, vienīgais viena auss drusku nocepās, tad nu gan. man nevienā brīdī nesavilka vēderu vai nepalika slikti, patiesībā sen nebiju tik labi jutusies, ko nevaru teikt par darba dienas atsēdēšanu pie datoru, pēc kā man vakarā viss sāp. Mani pat uzjautrināja tādi cilvēki kā nūdisti un tādi, kas izvilkuši pludmalē būri ar papagaili.. es tikai lēnām ripoju un smaidīju par visu. Pie bākas, līdz kurai gribēju aizkriet pāgājuša gadā, bet nesanāca, izrādās nav smiltis bet sarkanie un zilie māli.. es iekāpu zilajos, ilgi stāvēju un pricājos, cik viņi jauki. Tālākais punkts ko biju sev paredzējusi šajā gājienā bija klintis, pie kurām atrodas kempings ar restorāniņu, un līdz turienei arī tiku, apsēdos paņēmu milzīgu ledus kokteili, garšīgas vakariņas un kā balva man arī šokolādes fondantu, kuram es nekad garām neeju un biju dikti pārsteigta dabūt viņu meža vidū.. sēdēju atpūtos un skatījos uz zivi akvārijā, kādi rotāju katru galdu..
un tad mani aizveda mājās..
un nevienam pat neinteresē, ka es katru dienu eju uz darbu sešus km un ka esmu pieradusi pastaigāties.

May. 24th, 2016

mana darba specifika ir mācēt mēnesi neko nedarīt

May. 23rd, 2016

nevajag pēc vēdera formas mēģināt pareģot bērna dzimumu, tas ir kaitinoši

May. 20th, 2016

neatceros, kad pēdējo reizi kādu dienu būtu tik ļoti gaidījusi kā šodienu.
varbūt kaut kad tālā bērnībā dzimšanas dienas un ziemassvētkus, bet arī diez vai..

May. 16th, 2016

Продаю тумбу под телевизор на колесиках.

bļ.. to taču es bildē redzu
izmērus uzrakstīt slabo?!

May. 12th, 2016

baltcom ir idioti

May. 10th, 2016

tā ir lieta, ko es gribētu noslēpt visdziļākajos sirds kambaros, jo man ir kauns, ka man ir šīs sajūtas, bet es tiešām priecājos, ja redzu divus saskrējušos riteņbraucējus vārtamies pa zemi! varbūt tas kaut drusciņ no viņiem un garām braucošajiem izdauzīs ārā dieva sindromu, ko dod tas bleķa verķis starp kājām.

May. 9th, 2016

es, cilvēks, vienmēr bāls, vienmēr zilgans, savu nespēju iesauļoties vienmēr komentēju kā aristokrātisko daiļo bālumu, bet lai spētu pienācīgi uzvilkt svārkus vai šortus neskaitāmas stundas pavadīju solārijā. Turpinot tādā garā es vakar mazliet apsēdos dārzā saulīte, un tavu brīnumu, esmu nodegusi tā, ka neesmu pat gulējusi, tāda sajūta, ka sāp ne tikai plecu āda, bet arī muskuļi. bērni mani saukā par resno sivēnu, bet kolēģi pieklājīgi par bieti..
mani hormoni mani nebeidz pārsteigt!

May. 6th, 2016

es esmu vecmodīga.
pirms desmit gadiem man bija jauki šūzi ar trīs jaukiem lipekļiem, kuri nebija jāliecas un jāšņorē.
es tagad tādus ļoti gribētu, bet tādu vairs nav, jo tas nav stilīgi, stilīgi ir šņorēt :(

Apr. 27th, 2016

kaut reizi kāds būtu pateicis - o, kruta, paldies, mums ir tīrs ledusskapis, ir aizvākti sapuvušie ēdieni un sapūkojušās desas, izberzts izlijušais smirdīgais piens un izmesti maisiņi ar mirušo dārzeņu paliekām..
es vispār nesaprotu, kāpēc pieauguši normāli cilvēki paši nevar savus sūdus savākt?! tu taču pieej pie ledusskapja, atpazīsti savu smirdekli, kurš vēl nesen bija baigais gardums un spēj viņu izmest ārā. nez kas to dara viņiem mājās..
bet tad pienāk diena, kad kāds tavu darbu ir pamanījis!
.. jo tu labu gribēdams, esi izmetis ārā kāda dārgumu! līdz galam neizkasīto burciņu, kura būtu šodien spējusi darīt cilvēku ļoti laimīgu.
lai arī es šobrīd esmu stadijā, kad tupties un locīties man nav ne baigi viegli ne ieteicami, ne arī smakas mani baigi iedvesmo, es tomēr esmu rīkojusies slikti un ļoti nožēloju nodarīto un iešu kādā kaktiņā nokaunēties! (joks, protams :D)

Apr. 26th, 2016

es šonakt visu nakti baigi pīpēju

Apr. 21st, 2016

Pēc četru mēnešu atturības pat bezalkoholiskajam alum apkārt spīd tā dievišķā gaisma.

Apr. 20th, 2016

varētu jau salikt burkas ar suņuburkšķiem, bet viņas izskatās lieliski tikai pinterest bildēs, kuras apstrādājis fotogrāfs par pāris simtiem stundā.

Apr. 18th, 2016

pirmdiena..

Apr. 14th, 2016

pēc tam, kad mācītājs man bija atsūtījis rēķinu par nelielu ceremoniju, mani pārņēma bažas, ka dieva ceļi tomēr nav baigi tīri.

Apr. 7th, 2016

eju tik pat viegli kā pagājušajā gadā, tikai uz katru km zaudēju pāris minūtes.
toties pēc tam gan kādu laiku elpa trūkst un sirds lekā.

jebkura lieta kurai piekabina klāt vārdu "kāzu" maksā 5x dārgāk nekā tāda pati lieta bez šī burvju vārda

November 2016

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930   

Syndicate

RSS Atom
Powered by Sviesta Ciba