Previous 40

Oct. 13th, 2017

vakar ar vīru vienā bārā vērojām bārmeni. es saku, ka šams man atgādina vienu bārmeni iz dzīves pirms 15 gadiem, bet vīrs saka, ka viņam viņš atgādina vienu geimeri ko saticis naktī pālī interneta kafejnīcā un bliezuši kaut kādu tur tupu datorspēli. pasmējāmies, kāds baigais kadrs, mums abiem kādu atgādina, bet pats noteikti nemaz nenojauš par mūsu eksistenci. sākām mēģināt attīt atmiņā vārdu, kurš arī izrādījās identisks, kas jau sāka likties aizdomīgi. pēc pāris aliem, protams, nekaunības pietika paprasīt viņam kā šamo sauc. jep un tas bija viņš, gan tas ko zināju es, gan tas ko zināja vīrs.. vot tad mēs jau kuro reizi sēdējām un prātojām, cik reizes mūsu ceļi pa šo laiku ir krustojušies un cik reizes mēs viens otram esam blakus kaut kur stāvējuši vai vienaldzīgi pagājuši garām.

Oct. 10th, 2017

es šorīt aizmirsu telefonu mājās. jūtos tā it kā man būtu nocirsta roka.

Oct. 9th, 2017

es jau kaut kad šeit rakstīju stāstu par brīnišķīgu puķi, kuru man pirms desmit gadiem uzdāvināja mārketings un kuru es nevarēju ciest ne acu galā, fikuss kaut kāds debīls, tāds kā krūms, kā koks, lapas bālas, zari sausi, var redzēt, ka mīlestība dāvināšanas etapā izpalikusi. tā nu es, pārbaudot versiju, ka puķe taču jūt, visu šo gadu laikā cītīgi mēģināju viņu nonāvēt ar domu spēku, jo vienkārši nelaistīt likās pārāk nežēlīgi. viņa nīkuļoja, lapas bira, slima paskata kārkls, likās nu jau drīz, pavisam drīz, vēl mazliet palicis.. un tad pēc visu šo gadu uzcītīga eksperimenta mēģināt kādu nonāvēt ar domu spēku, es aizgāju dekrētā savā vietā atstājot cilvēku, kurš visticamāk sadirstu visu, ko arī veiksmīgi bija izdarījis, sākot ar manām orhidejām un beidzot ar kafijas aparātu, monitoru un sulu spiedi, izņemot vienu lietu (man patīk viņu saukt par lietu) - to stulbo nožēlojamo lakstu, kurš ir pārstādīts milzīgā podā, izaudzis divreiz lielāks un sadzinis brangas lapas! visi mani rīti, kad ejot viņam garām es klusām nosaku - labrīt, es tevi nemīlu - ir kaķim zem astes, visi naidīgie acu skatieni un nevērīgā izturēšanās, viss ir jāsāk no gala!

Oct. 6th, 2017

tāpat kā iesēžoties zobārsta krēslā es aizžmiedzu acis un pie sevis skaitu - drusciņ, drusciņ un viss būs labi, viss būs skaisti un nesāpīgi, tāpat mani rīti paiet tramvajā - es sakožu zobus un pie sevis skaitu - drusciņ, drusciņ un es būšu klāt, vairāk patīkamu braucienu, vairāk patīkamu braucienu..
un nepamet sajūta, ka no rīta visa jugla mauc uz imantu, bet imantai jātiek uz juglu.. lai slavēts tramvajs numur 1!

Oct. 4th, 2017

spriežot pēc vecāko bērnu atsauksmēm, attieksmes, uzvedības, atzīmēm, spējām vai jebkura cita parametra izskatās, ka esmu laba, ļoti laba mamma, lai gan arī viņus es atstāju gada vecumā un atgriezos pie darba virpas, tāpēc dažu kolēģu rolleyes un pārmetošie jautājumi, kā tik ātri? žēl nav? kam tu viņu uzgrūdi? uz mani atstāj tikai tik lielu iespaidu kā wtf, jāiet iedzert rīta tēja.. dzerot tēju domāju, kāda būtu normālākā atbilde uz jautājumu - žēl nav?! nu vot jums, kluba biedri, atzīšos, ka nē, nav. bērns smaida no rīta, vakarā, kam viņam mammu, ja viņai ir divas tādas māsas, kas ir daudz interesantākas par mani un vecmāmiņa, kura visu dienu krāmē klucīšus un ripina bumbiņas, nevis tīra māju, mazgā veļu vai stāv pie plīts kā to darīju es. beigas mazliet ož pēc attaisnošanās, varbūt sev, bet es vakar vakarā biju laimīga, laimes līmenis - max!

Sep. 30th, 2017

Gribētu rīt aizbraukt līdz laukiem, ar vīru, tā vienkārši, pa ceļam mašīnā izsmieties, tur nolasīt ābolus un izdzert tēju ar kūciņu, atrādīt bērnu un atgriezties mājās, bez mērķa, bez vēlmes kādu appist, tā viegli un vienkārši, ciemos, bet kā kādreiz teicis kāds gudrs cilvēks - BĻEĢ! Jūtos kā noziedzniece, jo izrādās, ka visas mūsu braukšanas reizes un vīra palīdzēšana vecvecākiem ir tikusi uzskatīta kā mērķtiecīga vēlme gūt labumu tikai sev. Es saprotu ir dažādi cilvēki un dažādi uzskati, bet man tiešām tagad negribas tur vairs braukt, lai kāds atkal kaut ko nepadomātu. Pirms pāris gadiem es jau klausījos šo dziesmu par sevi, ka esmu kopā ar vīru naudas dēļ. Jā, tāds bija mans ahujena viltīgais plāns, naudas dēļ būt kopā, naudas dēļ dzemdēt viņam bērnu un naudas dēļ pavadīt pagaidām laimīgākos gadus mūsu dzīvēs, smalks aprēķins, ibio. Un tagad izrādās man vīrs ir tāds pats aprēķinātājs, cilvēks kurš nekad neko svešu nav ņēmis un kādu apčakarējis tiek pataisīts par baigo apčakarētāju. Dažreiz liekas, ka ir cilvēki, kuriem vienmēr būs pieci, pieci nožēlojami gadi, kad smilšu kastē tu sēdi un tev liekas, ka kāds paskatās uz tavu grābekli, un paskatās tā viltīgi, tā ar nodomu, ļoti ļaunu nodomu!

Sep. 21st, 2017

Kad mēs bijām mazi, mums daudz ko neļāva, mierinājumam lietojot tādas frāzes kā - kad tev būs tik garas bikses kā man, kad tev būs pašam savs dzīvoklis, kad tu pelnīsi.. Tad tik varēsim ņemt dzīvniekus, ēst visādus mēslus un atmiņā paliekošākais par "grīdu un tapetēm". Tas laiks ir pienācis, viss ir sasniegts, bet.. te nu bija - nekādi prieki. Turpinu klausīties pārmetumus, kas un kur nav labi, kas un kur nav kārtībā un tosteris.. tas briesmīgais tosteris, kāpēc ir netīrs tosteris, kāpēc tosteris nav notīrīts, kāpēc viņš ir ielikts plauktā netīrs.. tosteris, tosteris, tosteris.. Svešās mājās svešs tosteris ir ielikts svešā plauktā netīrs, bļe..

Sep. 15th, 2017

Ko vajag atnest no veikala?, noprasīja vīrs pirms iziešanas no mājām, es teicu, ka neko, bet beigās nobļāvos, lai atnes sievai kādu našķīti.
Vītinātas gaļas vai sapuvuša siera vietā viņš atnesa Laimas konfekšu kasti. Dod man un smaida, priecīgs un lepns, zinot ka man riebjas. Un es sapratu, ka mīlu viņu ar katru dienu vairāk un vairāk.

Aug. 25th, 2017

3+ karte nebeidz pārsteigt atkal un atkal. Nekad neesmu no viņas gaidījusi mega ietaupījumu, jo atlaides ir smieklīgas un pārsvarā visur man jāparāda 3+ komandas atsūtītais buklets, lai pārdevējai pierādītu, kas tas vispār ir un ka man pienākas atlaide. Bet šodien sanāca super mīlīgi. Pirku Jānis Roze burvīgajā grāmatnīcā mazajam bērnam attīstošās puzles, devu savu karti un pārdevēja priecīgi paziņoja, ka atlaide pienākas tikai maisiņam. Nu ko darīt.. Lai iet maisiņam! Klap Klap priekā plaukstas :)

Es šodien apraudājos. Divreiz.
Izgājām ar meitām no bibliotēkas, pagājām jau kādus metrus simts, kad vidējā norāda uz onkuli ar vienu kāju un kruķiem. Prasīja, vai drīkstot aizskriet atpakaļ atvērt durvis. Stāvēju un pie sevis apraudājos, jo sapratu, ka kļūdu nav, pamatos bērns ir pareizs. Kad atskrēja atpakaļ, vecākā viņai paprasīja, kāpēc viņa tik ilgi. Apraudājos otrreiz.

Aug. 4th, 2017

Kad regulāro auksto zupu nomaina regulārie pildītie pipari, ir pienācis rudens.

Jul. 3rd, 2017

Mana māte ir kā Čaks Noriss - viņa saņem Maximas bukletus pirms tie vēl tiek nodrukāti.

Jun. 30th, 2017

šodien biju Ķīpsalā..
vecās mīļās mīļās mājas, kuras jau desmit gadus redzu tikai sapnī un pat diezgan regulāri. nekad neredzu dzīvokli, bet tikai pastkastītes, mājas ārpusi un dārziņu. kā izrādās dārziņa, kur tika mēģināts audzēt redīsus, dilles un pojenes, kuras regulāri zaga augšējie kaimiņi - narkomāni, vairs nav, tāpat kā viens narkomāns. otrs vēl cītīgi tur dzīvo, kā stāstīja satiktā kaimiņiene, kura uzreiz mūs atpazinusi. dārziņa vietā uzslietas pamatīgi lepnas privātmājas, tieši blakus mūsu vecajai, nolupušajai, pēc smakas mitrajai mājai, kurā tika izciesta visa bērnība. mans istabas logs, pa kuru lecām ārā, lai muktu uz veikalu pēc aliņa bija vaļā, nez kas tur tagad dzīvo, ko viņš ir izdarījis ar manu istabu, jo logs ielikts jauns šiks plastikāta.. atceros, ka gulēju istabā un skatījos uz antonofku aiz loga, mēģināju zaros saskatīt dzīvnieku un lietu formas, un sapņot par stulbiem seriāliem.. ābele, tajā kaut kas ir, tā ir atstāta, bet lepnās privātmājas sētas iekšpusē, kas priecē, jo viņa izskatījās mīlēta. diemžēl visam pārējam neies tik spīdoši, jo cilvēki tiek lūgti aizvākties, lai vecās mitrās mājas vietā varētu uzsliet smalkas privātmājas, tā stāstīja vecā kaimiņiene. līdz zundas kanālam, kurš tecēja gandrīz gar mājām tikt nevar, jo tur viss aizaudzis ar pamatīgiem krūmiem. ejam tālāk pa mazo ieliņu un satiekam nākamo kaimiņieni, kas dzīvo mazā privātmājiņā.. tā apstulbusi blenž uz mani un nevar noticēt, cik līdzīga esmu palikusi snautam.. ha in your face! bet tā jau forši, viņa vienmēr baigā pļāpa bijusi, izstāsta veselu stāstu ar savu versiju, novērojumiem un cilvēku likteņiem, kuri kādreiz ar mums dalīja veco māju un veco ielu.. tālāk jau aiziet jaunā ķīpsala, kurā manāma buržuju ietekme. bet bija viens tāds keks, pavecs vīrietis, kurš mums likās nevisai pie pilna rubļa, jo staigāja mammai pie rokas un kaut ko dīvainu runāja. agrāk, kad gājām pie senča uz darbu ķīpsalas otrā galā viņš stāvēja uz stūra un visiem piesējās, cik pulkstenis. un kā mirāža, kā pagātnes gļuks, nemaz nemainījies pa piecpadsmit gadiem, viņš tur stāv un pa gabalu jau bļauj - cik ir pulkstenis!

Jun. 24th, 2017

Man ir jauns novērojums!
Tāpat kā pēc Ziemassvētkiem fb laika josla ir pilna ar saderināšanās pasludinājumiem (nemaz nepieminēšu lieldienu olas, adventes vainagus un vecas birstošas lapas attiecīgajos periodos), tā pēc līgo vakara ir pilna lentere ar jauniem draudzības apliecinājumiem, kas liek saprast, cik draudzīgi kāds ar kādu kaut kur ir dzēris.
Nu skauž, protams!

Jun. 3rd, 2017

No sērijas 'viss ir slikti'.
Brīvdabas muzeja gadatirgus - kārtējais man nesaprotamais pasākums. Kas cilvēkiem tā par eiforiju mīcīties vienam otram virsū..

Jun. 1st, 2017

Vakar kaut kur fonā gāja jaunais prisonbreaks. Laikam esmu redzējusi tikai pirmās sezonas daļu un tad likās, ka nu baigi jau dramatiski, izstiepti, sarežģīti un kaitinoši. Bet šī pēdējā sezona.. mīlas viesulis nobāl.. aizviltas sievas, nozagti bērni, nenogalināmi galvenie varoņi.. īstens mājsaimnieču sapnis, tikai bez Hosē un Marijām.

May. 27th, 2017

Kad es redzu plakātu 'mērs bondars' vienmēr pasmaidu un atceros, cik ļoti leonardo dicaprio jaunībā man patika.. Hihihhhhiihihihi :)

May. 10th, 2017

Ja pavisam kārtīgi parēķina un salīdzina izdevumus par saldējumu un apkuri.. Tad lai iet, lai tik snieg, lai tik snieg..

May. 8th, 2017

Mūsu ģimene braši liek 2000gabalu puzli. Esam salikuši pusi, to, kurā ir torņi, mājas un parks. Palikusi otrā puse - 1000 zili gabaliņi debesīm..

May. 6th, 2017

Es te kā vietējais ciema pamuļķis stāvu prisma rindā kopā ar vēl tūkstoti tādiem pašiem pamuļķiem, kuriem liekas, ka ar 60% atlaidi arī sūds ir salds, lai bērns manis izcīnītās mobilā telefona mantas vietā labāk izvēlētos visu vakaru pavadīt graužot vilnas zeķi.

Apr. 2nd, 2017

Mairi, Mairi, facebook tevi mīl!

Mar. 26th, 2017

Nē nu to, ka viņa galīgi nejēdz ko kad un kam teikt mēs sapratām jau sen.
Bet šodien - vot tas bija vainags!

Mar. 17th, 2017

kad draugi ieliek bērna bildi fb ar uzrakstu angļu valodā, jo dzīvo aizrobežijā, un citi tavi draugi to komentē angliski.. Vot tas ir BĻEG!

Mar. 11th, 2017

Beidzot es esmu sieviete nevis trauku mazgājamā mašīna.

Mar. 8th, 2017

Bērna pirmais zobs atspoguļojas tikai manā sejā, manā nogurušajā, negulējušajā sejā..

Mar. 4th, 2017

...un es zinu - ar manu vīru viss būs kārtībā!

Feb. 16th, 2017

smuki ir veltīt labo enerģiju tuvākajiem

šodien iegāju pastā pēc paciņas, un sīkā ratos uztaisīja normālu jandāliņu.
nepagāja ne pāris sekundes, kad 'visumūžudzīvojulvbetvalodasnepadodas' babulis bija klāt un sāka stāstīt, ka viņas vnuk takže raud, kad grib ēst vai ir pilns pampers. mēģinu ignorēt briesmīgo cilvēku, kura padomi vnuka audzināšanā acīmredzot nav novērtēti, tādēļ tiek dāvāti pa labi un pa kreisi pilnīgi svešiem cilvēkiem, kad babulis jau sāk pastā darbiniekus un rindu pieskaņot it kā manām vajadzībām.
paķēru paciņu un metos bēgt, kad šams jau skrien pie durvīm, pieturēt un pastumt mazums vajadzēs. nu tak atgādināja kādu. baigi atgādināja..

Feb. 15th, 2017

Mani nekad neviens nebija sveicis Valentīndienā, bet vakar vīrs atnesa visspīdīgāko, kruzuļaināko, maksimāli rozā ar maksimāli daudz sirsniņām un uzrakstu 'i love you' balonu.
'ak dievs, cik pretīgs!' es izdvesu, bet dārgais priecīgi pamāja ar galvu un teica, ka esot ilgi izvēlējies.

Feb. 13th, 2017

Feb. 6th, 2017

Svētki nāk!
Visi ātrie kredīti man sūta piedāvājumus ar iespēju iebraukt parādu jūgā bez komisijas maksas.
Es esmu tik laimīga.

Jan. 24th, 2017

Es maksāju par apkuri par aizgrieztiem radiatoriem, jo karstums ir neizturams.
Nav par ko, kaimiņi, nav par ko, Rīgas siltum!

Jan. 20th, 2017

Skatos skeletonu un aizdomājos - pieauguši vīrieši nopietnām sejām šļūc uz vēdera lejā pa kalnu.. Zeķubiksēs..
..un vāciešiem uz ķiverēm ir riekstu sviesta reklāma!

Jan. 3rd, 2017

pirms gada bijušais 'draugs' (lai gan nenovēlu nevienam tādu draugu) naidā, ka taisos galīgi un neatgriezeniski viņu pamest, izmeta man nicinošu frāzi par manu tagadējo vīru ar tekstu - nekas, nekas, pēc gada jūs viens uz otru skatīsieties un brīnīsieties! un patiešām brīnos, patiesībā pat par divām lietām - kā var kāds mani, tādu riebekli, tik ļoti mīlēt, un otrā - kā es varēju tā dzīvot pirms tam un nesajukt prātiņā pavisam.

Dec. 23rd, 2016

Dec. 11th, 2016

Es ilgojos pēc darba!

Nov. 24th, 2016

mebeles24 never ever

cik daudz prieka var radīt sīkumi, kuriem nemaz nav jārada prieks.
piemēram, šodien man iemaksāto avansu atgrieza viena firmele, kurā mēs augusta sākuma pasūtījām skapi.
skapim vajadzēja būt oktobra sakumā, bet kopš tā laika mums katru nedēļu solīja, ka skapis būs nākošajā nedēļā. novembra vidū apnika un pieprasījām naudu, kuru, protams, atkal solīja nākamajā nedēļā.. kaut kāds prikols viņiem ir ar to nākamo nedēļu..
pēc regulāras zvanīšanas uz ofisu un veikalu un pārdevējas tiranizēšanas klātienē, nauda šodien atgriezās manā kontā, par ko es biju neizsakāmi laimīga, bet pēc tam man palika afigena bēdīgi, jo sapratu, ka nekas jau nav noticis, viss stāv uz vietas - esam papi..uši četrus mēnešus un skapja ta mums kā nav tā nav!

Manas trīs meitas aug griezdamies, viena svarā, viena gudrībā un viena pusaudžu raksturā..

Oct. 11th, 2016

Mana aizvietotāja vispār nav dzirdējusi, ko es viņai stāstīju un mācīju, jau kuro reizi kaut ko stulbu pasakot priekšniekiem ar tekstu, ka es tā teicu un pataisot mani par idioti. Un pēc tam viņa brīnās, kāpēc es neatbildu uz stulbajiem jautājumiem, uz kuriem esmu jau atbildējusi vismaz trīs reizes.
Kur var būt tāda aita.

Oct. 10th, 2016

Skatos 'īstos večus' un priecājos kā viņi raud kāpjot vellā..
Brīnišķīgas atmiņas, lietus, slapjums līdz miesai un nenormāla deva adrenalīna.
Ja salīdzina ar izlikšanu ar izpletni, vells pat varētu teikt pārsit visu.

Oct. 4th, 2016

kā cilvēkam, kuram vienmēr kaut kas riebjas, man šobrīd ir diezgan smagi, jo es sēžu mājās un īsti nav kam riebties.
Bet sēžot mājās esmu apradusi ar televizoru, man ir savs grafiks, kurā laikā kurš seriāls vai realitātes šovs, vesela sistēma, kas dienu padara piepildītu. Bet pa vidu seriāliem milzum daudz reklāmu, dažas no kurām spēj nogalināt sāpīgāk nekā debilie cilvēki, kas ikdienā spieto apkārt.
un šajā jomā mana favorīte ir superneto reklāma, kur mazais rižiks ar savu omi ir iegājis veikalā un nesaprot, kāpēc piens ir balts, banāns nav taisns, kafija nevārās plauktā un vistas ir tik mierīgas. un tad omīte pārgriezusi acis spēj izdvest tikai "nu taču".. un liekas, ka arī viņai tas mazdēls reāli riebjas un kā gan neriebsies, ja liels bērns uzdod tādus pamuļķa jautājumus un rodas sajūta, ka vienīgais ko viņš sava dzīvē ir redzējis, ir superneto plaukti. laikam jau nav vērts saprast, ko viņi mēģina ar šo reklāmu pateikt, bet es esmu laimīga, jo man vismaz ir kam riebties :)

October 2017

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031    

Syndicate

RSS Atom
Powered by Sviesta Ciba