Previous 40

Apr. 26th, 2018

man joprojām ir ļoti ļoti skumji

Apr. 19th, 2018

paskatījos eklasē bērnu reitingus.
Emim no visiem bērniem ir vissūdīgākais reitings vizuālajā mākslā.
visu klašu bērniem.
kolosālais Emis.

man pēdējā laikā lieliski sanāk būt vienalga
man vajadzētu atvainoties par to kolēģiem un līdzcilvēkiem, bet man ir vienalga

Apr. 10th, 2018

pulpo rītā vakarā

Mar. 22nd, 2018

"pretīgs, kā vienmēr" - katru rītu atbild mana māte tikko ienākusi pa duvīm, pēc kā tiek uzskaitītas pāris sāpošas vietas. kad tas ir padarīts, tad sākas 'es nevaru' posms - es nevaru ar šo ķemmi sataisīt matus, es nevaru aizsniegt bļodiņu apakšējā plauktā, es nevaru atrasts to un šito, es nevaru ielikt traukus mašīnā, es nevaru pateikt, lai meitenes sakārto istabu, es nevaru.. es nevaru.. es nevaru.. neviens pat neprasa, lai viņa var, tikai man ļoti gribētos kaut vienu rītu iziet no mājām labā garastāvoklī, nevis ar sajūtu - es nevaru.

Mar. 15th, 2018

mans hormonu līmenis tieši 73 reizes pārsniedz pieļaujamo maksimālo līmeni, kā iespaidā es jūtos slikti un labi vienlaicīgi, raudu un smejos vienlaicīgi. es nespēju koncentrēties, jo visu diriģē manas sakropļotās emocijas. es dažreiz saprotu, ka lēnām jūku prātā. un dažreiz man ir skumji par to, bet dažreiz tas man sagādā prieku.

Feb. 27th, 2018

birst kā lapas..

Feb. 24th, 2018

Guļu pie tv, smadzenes atslēgušās, bērni aizbraukuši uz kino, mazākais pārkrāmē dzīvokli, bet tas arī nekas, viss saskaņā ar manu iekšējo nogurumu.
Iet kērlinga fināls, nav ne vainas, interesanti.
Pēkšņi onkulis saka - 'tagad olimpiskās ziņas un tad atgriezīsimies pie kērlinga', es pie sevis piekrītu - 'nu davai, kāpēc ne'. Ziņas arī interesantas, viss forši, un tad pēkšņi paziņojums - 'kērlingā finālā ar tādu un šitādu kombināciju uzvar ASV komanda..'
Ziņas beidzas un onkulis paziņo - 'tagad atgriezīsimies pie kērlinga fināla'. 'Cik aizraujoši' - mana sirds gavilē intrigā!

Feb. 20th, 2018

Pēc divu gadu nepilnvērtīga miega, biju jau aizmirsusi, kā tas ir, kad aizmieg un nedzird visu, kas notiek apkārt, kas loģiski ir novedis manu veselību līdz pilnīgai miskastei. Tad iedomājieties, cik brīnišķīga ir tā sajūta, kad ārsts saka, ka tagad drusku sareibs galva, bet es atveru acis un izrādās, ka ir pagājušas pāris stundas, kuras ir nogulētas uz čaukstoša spilvena, to pat nedzirdot.

Feb. 18th, 2018

Kāpēc es esmu slikts mazbērns, kurš nekad nezvana vecmuterei un nepajautā, kā viņai iet?! Vispār kāpēc es viņu saucu par vecmuteri nevis omīti?! Elementāri - viņa nemāk pareizi uzdot jautājumus un uzturēt sarunu. Aplūkojot mūsu pēdējo sarunu, lielisks piemērs ir jautājuma "vai tu pīpē?" vietā tiek lietots kaut kāds hibrīds "es jau zinu, tu jau noteikti atkal pīpē, ja?", kas man liek sakost zobus, lai nepateiktu, kur viņai labāk iet, jo neredzu iemeslu uzdot tik stulbu jautājumu un vēl tik stulbā formā. Bet nu pilnīgi iespējams, ka viņa tikai gribēja uzturēt sarunu..

Feb. 12th, 2018

skatījos olimpiādi, protams.
daiļslidošanas pāris - brālis un māsa.
nu vot mēs ar brāli.. vot visu vakaru nevarēja atlaist

Jan. 17th, 2018

Vistrakākais jaunajā darbiņā ir tas, ka man sāk patikt.

Jan. 15th, 2018

Kad es cilvēkiem izstāstu, ka man tagad ir cits amats, viņi visi mani apsveic. Es nesaprotu, kāpēc viņi tā dara, jo, ja es būtu gribējusu citu amatu, es 13 gadus nebūtu sēdējusi tur kur es sēdēju.

Dec. 30th, 2017

Mana deviņgadīgā meita šodien saviebās, kad es viņai no sava šķīvja devu gurķi, kurš bija stāvējis blakus bietei. Lai neteiktu, ka viņai riebjas bietes, jo mani kaitina, ka viņas neēd neko veselīgu, viņa cēli noteica, ka viņa tādu neēdīs, jo gurķim esot periods.

Dec. 29th, 2017

- labdien, RS Edžus.
- labdien, mans bērns kārtējo reizi ir pazaudējis etalonu.
- jums viņu vajag bloķēt.
- bet ja nu viņš tiek atrasts?!
- ja kāds tikmēr etalonu izmantos un kontrolieri to ievēros, tad sods tiks piespriests personai, uz kura vārda ir etalons.
- astoņgadīgam bērnam? sods? cik smags sods?
- pēc noteikumiem, ja sveša persona lieto sev nepiederošu etalonu.. bla bla bla..
- Edžu.. tu esi idiots?

pēdējā mēneša laikā laika trūkuma dēļ laikam jau kādu ceturto rezi sanāk 'pusdienot' top veikalā. vispār tur ir garšīgi salāti, bulkas un siltie izņemot tos, kuri sabāzti alumīnija kastēs, tiem ir pretīga bleķa piegarša. un tā nu es jau ceturto reizi ejot pēc ēdumiņa pārliecinos, ka viņiem ir pamatīgas problēmas kolektīvā, jo katru reizi tiek aprunāts tas viens kolēģis, kurš neko nedara, kurš nekad nevar nevienu aizvietot, kurš vienmēr kavē uttutjp. nezinu vai viņas katru reizi runā par vienu un to pašu cilvēku, vai viena par otru atkarībā no tā, kura nav klāt, bet no malas tas izskatās fifīgi, tie gaisā sacirstie deguni un izmestās frāzes, ka viņas jau to nedarīs, lai tā tur to pati dara, īsta izrāde. izrādi patiesāku padara tas, ka viņām jau, protams, liekas, ka to dzird tikai viņas, un aiz letes sākas cita pasaule. mēs tur tādi rindā stāvoši robotiņi, kuri neko nedzird, bet tikai domā par to, kā ātrāk piestumt māgas.

Dec. 28th, 2017

Vecāka par mauku profesiju ir tikai kļūda iepīties naudas darījumos ar draugiem.

Dec. 25th, 2017

Labrīt, priecīgus svētkus!
Kā jau pagājušo gadu ap šito laiku rakstīju, man īpaši priecē cilvēki, kas saderinās Ziemassvētku vakarā. Tad es no rīta pieceļos un skrulēju savu draugu lentu turp un atpakaļ, lai apjaustu visus šos oriģinālos cilvēkus. Saderināšanās vēl nav nekas, tas varētu būt skaists un mīlīgs process, bet vispatiesāko prieku laikam rada nevis sēdēšana pie egles ar karstvīnu vienam otra apskāvienos un kāzu scenārija skices uzmešanas, bet gan milzīgais darbs ar Facebook komentāriem, reaģēšana un pateicības atbilžu rakstīšana. No pagājušā gada varoņiem neviens vēl nav apprecējies, redzēs ko nesīs nākošais gads.
Bet nu katram savs, kamēr ir cilvēki, kas visas savas figņas met fb, tikmēr es visas viņu figņas ieskicēju sev te.

Dec. 20th, 2017

es vakar vedu bērnu uz skolu, jo bija baigi agrs un viņa negribēja iet viena. bija silts un kājās bija gadījušās kedas, tāpēc izdomāju, ka iešu kājām, jo stundu ātrāk ierasties darbā ir psiholoģiski smagi. stunda miera, bez ķīviņiem un jautājumiem kas kur kad ko, tikai mēs ar mūziku un pāris domām par man izvēlētu tematu. mana kļūda bija tajā, ka nebiju novērtējusi savu psihisko, emocionālo dajebkādu tur stāvokli, jo šorīt aizejot uz pieturu un sagaidot tramvaju, es tajā visa ļaunuma perēklī iekāpt nevarēju. pagriezos uz aiztipināju pa taku uz darbu.

Dec. 19th, 2017

biezais mētelis ar pusgarām rokām

Dec. 18th, 2017

es šogad neko nesvinēšu, nekur nebraukšu un nekādus sūda pīrāgus neēdīšu..
kad kur ar ko svinēt, kad egli pirkt, kad dāvanas, kad ēdienus, kādus ēdienus, cik ēdienus uttutjp.
man riebjas iet uz veikalu pirkt pamperus, jo cilvēku bari pērk plastmasas salavečus un dāvanu papīrus, kuros ietīt plastmasas salavečus.
cerams, ka nebūs sniegs, lai citiem nav prieks.

Dec. 13th, 2017

Kad man paliek skumji, es iedomājos par to bērnu, kuram meitas klasē uz klases vakaru līdzi bija iedoti biešu čipsi. Un es saprotu, ka manas problēmas nav problēmas, tas ir mākslīgi uzpūsts 'sūds'.

Dec. 11th, 2017

Dec. 3rd, 2017

..es zinu, ka aizmigšu un beigas neredzēšu, un man nav ne jausmas, kurš varētu uzvarēt x faktorā.. intriga zvērīga!

Nov. 28th, 2017

manis pēc varētu nogriezt visus labumus un atvieglojumus vecākiem ar noteikumu, ka valstī ar likumu tiktu aizliegtas fonda naudas. nekas nevar sabeigt prieku par bezmaksas izglītību vai pulciņiem vairāk kā mistiskā naudas vākšana kaut kam nezin kam, jo varbūt kādreiz noderēs. es pat labprāt maksātu par pulciņiem konkrētu summu mēnesī, lai tikai neviens šo naudu nesauktu par fonda naudu.

Nov. 27th, 2017

'īstā soļankā jabūt nierēm', noteica vīrs, kurš tikko bija atgriezies no divu dienu vazāšanās pa mežiem un bļaušanas uz zvēriem, un iemeta kaut kādu sūda kunkuli katlā, kamēr es šo laiku biju izmantojusi, lai vienu pēc otras aicinātu ciemos dažas sen neredzētas draudzenes, ar kurām iedzerot kādu interesantāku dzērienu par tarhūnu, papļāpāt un paskatīties televizoru. jāsaka, ka divu gadu laikā biju piemirsusi, ka eksistē tāda lieta kā paģiras. arī šoreiz likās, ka izšļūkšu tikai ar kalti mutē pieceļoties piecos no rīta, bet situācija ar paģirām mainījās, kad nieru vārīšanās uzņēma apgriezienus.

man jau likās, ka tik vienkārši tas nenotiek, pasaulē nav nejaušību..

Nov. 24th, 2017

pēc nedēļas ilgām galvassāpēm es šorīt atkal jūtos labi.
#smiltsērkšķukandža

Nov. 23rd, 2017

nu tad beidzot es jūtos pietiekami veca, lai kritizētu mūsdienu jaunatni. nu labi, ne jau kritizētu, bet apbrīnotu.
kad mēs augām, modē bija biezi zābaki, zemas jostasvietas bikses un bieza jaka, bet īsa, tik īsa, lai varētu redzēt pliku puncīti un muguru, un tad tik omes varēja mesties klāt gānīšanai par to, ka šitām jau nu bērni nebūs. ha, bariņš ir!
tagad laiki ir mainījušies, skatos uz tiem cilvēkiem, kuri milzīgas biezas šalles aptinuši no vidukļa līdz degunam tā, ka tikai viltīgās ačteles zib ārā, bet kājās uzvilkuši kediņas un īsas biksītes ar jostasvietu līdz padusēm, tā ka labi redzamas plikas potītes. es domāju, ka man vienai to redzot aukstums pārņem gan miesu, gan dvēseli, bet nē, vakar ejot pusdienās ar kolēģi, es sajutu, kā viņa man blakus nodrebinās, ieaugot vienu tādu jauniešu trijotni ejot mums pa priekšu.

Nov. 22nd, 2017

es kā īstenākais ledus šļūkšanas fans nespēju slāpēt prieku un dungot Dukura pelnīto, bet nesaņemto himnu par viņa soču zeltu

Nov. 19th, 2017

Nez kāpēc latvieši bija izdomājuši, ka vārds "slaktiņš", būs tieši tas, kuru mīlīgi lietot tikai deminutīvā?!

Nov. 16th, 2017

namu pārvaldnieka ugunsdrošības instrukcijā ir punkts 16.2, kurš liek - nekrist panikā. konkrētie divi vārdi teikumā izcelti boldā, kas manī jau izraisa paniku.

Nov. 15th, 2017

es neesmu vidusmēra latvietis.
es nezinu, kas es esmu, jo es svētkos neēdīšu torti cielaviņa.
man riebjas tā torte, tāda sausa.
sūds kaut kāds.

Nov. 13th, 2017

emis vakar bija uzzīmējis 'kluso dabu'. drīzāk pārzīmējis, jo stundā laikam bija cīnījies ar vāzi un augļiem, bet sapratis, ka nekas prātīgs tur nesanāks, zīmējis kaut ko pašizdomātu, īstena zinātnieka cienīgu darba galdu - ar izpreperētu aci, pinceti, kolbu ar tajā šķīstošu tableti un vēl kaut kādām aizdomīgām fiņķikļuškām. gribēju iebilst, ka skolotājai nepatiks, bet darbs bija tik zašibis stilīgs, ka nodomāju, nu i nafig, lai liek kādu atzīmi grib, šoreiz es bērnu nemēģināšu iespiest kaut kādā rāmī, jo vienīgais kas liecināja par to, ka īsti 'klusā daba' tā nav, bija bērns ar šausmās ieplestu seju, kurš skatījās pa logu, kuru emis bija uzzimējis 'klusās dabas' fonā.

Nov. 9th, 2017

Jā, es esmu nožēlojama, es skatos "lauku sētu". Šad tad visu, šad tad pa diagonāli, bet raidījums vismaz fonā iet vienmēr. Un kā jau īstens latvietis, kam patīk dramatisms un traģēdija, es vienmēr notrīcu, kad raidījuma beigās sūtot kādu mājās un dauzot šķīvi ar aizgājēja vārdu pret akmeni, tā parādot, ka spēlīte beigusies, vadītājs gandrīz trāpa viņiem acīs šķembas. Dažreiz pat brīnos, kā viņam tas vēl nav gadījies.

Nov. 7th, 2017

es strādāju ar idiotiem, patiešām.
kāds viens ir izdomājis, ka es esmu stāvoklī.
šeit es paņemšu nelielu pauzi, lai attaisnotos, ka pašai šķiet, ka neesmu nemaz tik resna, ka pēc trīs bērniem vēders tik ātri nepazūd, ka esmu tik nogurusi, ka nespēju aiziet uz sporta zāli, bet tā vietā vārtos vakarā pa gultu ar pulti rokā un kājām gaisā, jo neesmu gulējusi jau vairāk par gadu un ar šo kompensēju miegu, un ka vispār man garšo ēst.
bet tas viens ir mani klusām pētījis, lavījies apkārt, no vienas puses un no otras, vēl noķēris momentu, kad ir ticis apēsts kāds lieks ābols un aiziet - iemetis savu sūdiņu ventilātorā, kurš kā bacilis ir apskrējis daļu kolēģijas, kuri arī inficēti malači būdami, turpinājuši mest ventilatorā sūdus. un šodien beidzot bija tā diena, kad arī es esmu sagaidījusi jautājumu - vai tu esi stāvoklī?! jep, kāpēc ne, lai būtu ceturtais!

Nov. 6th, 2017

Es agrāk pat iedomāties nespēju, cik daudz ir šo sieviešu - pārdevēju un oficiantu, kuras piesarkst smaidā uz izšķīst uzvedībā vīriešu klientu priekšā, bet sevietes apkalpo kā kārtējo apgrūtinājumu garajā darba dienā.
pirmais tāds kadrs man gadījās piemājas topiņā, kur viena jauna pārdevēja ar naidu aizmeta manis nopirktās olas pa lenteri, kamēr cigaretes pērkošam kungam aiz manis saldā balstiņā ķīķinādama paziņoja, ka smēķēt esot slikti. toreiz tas bija tik uzkrītoši, ka izraisīja manī ļoti pozitīvas emocijas un es arī drusku paķiķināju, jo par laimi neviena ola nebija cetusi, un kā nekā es jau maksāju par olām nevis dienas sveicienu. es tagad vienmēr vņu nopētu un man sagādā prieku viņas uzvedība, pat jāsaka, ka es negribētu, lai viņa uzvestos savādāk, jo tad zustu sava veida izklaide, gaidot rindā pie kases.
bet ejot pusdienās, esmu atklājusi, ka tā sērga izplatās. nekad neņemu vērā, ja tā notiek vienreiz, jo uz to pētījumus nebalstīsi, gadās taču visādas kataklizmas cilvēku ikdienā, bet pēc tam viņš atkal ir ierindā. bet jau kuro reizi esmu ievērojusi, ka mans vistas giross uz galda tiek pasniegts tā, ka salātu lapas pašķīst pa gaisu un visu galdu. sākumā es vēl prasīju par mērcēm un sulu, tagad es klusēju, jo tiešām negribu cilvēkam traucēt viņa dzīves ceļā. pēc tam sēžu klusām ēdnīcas stūrītī un rijot asariņas vēroju kā vīriešiem tiek laba apetītes vēlējumi un plati smaidi.
dažreiz man liekas, ka vaina ir tieši manī, bet tad es šos cilvēkus sāku uztvert kā 'Официантка Анастасия Кузнецова' un man vairs nav tik sāpīgi..

Nov. 3rd, 2017

no sērijas "viss ir slikti"
es jau atkārtojos savu sāpju paušanā, bet man atkal gribējās pieminēt to, kā man riebjas sabiedriskais transports.
jā, esmu baigā prncese, nepatīk man, ka bomži pārpildītā tramvajā gāžas virsū, man pat riebjas turēties kaut kur, jo nemaz negribu domāt, cik un kādas 'darbīgas' rokas to visu ir apgramstījušas. es zinu, tas viss ir mans slinkums, atliek tikai ņemt palocīt kājas un sākt atkal uz darbu iet kājiņām, bet ekspresis no mājām līdz darbam tagad ir tik ērti..
runājot par šodienas sāpi, tie nav bomži, vai pārpilnība, vai smakas, bet šoferi.. viņi izmetušies krekliņos un skaisti plandošās blūzēs, sasprauduši mākslīgos ziedus, uzlikuši mūziku, veikuši visus nepieciešamos darbus, lai darba vieta būtu ērta un mājīga, silta un jauka. bet kamēr viņi tur dungo līdzi savu mīļāko dziesmu, mēs visi idioti pārbāztā tramvajā izbaudam viņu siltumu biezos mēteļos un šallēs. es neko nesaku par pieaugušajiem, nu nekas - sasvīdīs, izkāps ārā, drusku nosals un pēc tam mazliet paslimos, bet ko darīt mazajiem, kuri ratos sēž biezā kombinezonā?!

Nov. 1st, 2017

gads ir pietiekami ilgs laika posms, lai atkal sailgotos pēc skolas lētās bufetītes

Oct. 29th, 2017

Es vakar izlēju pudelīti ar zeļonku, bļin, lūk tas ir sāpīgi - rokas līdz elkoņiem zaļas, nagi zaļi, viss zaļš.. Noņēmu gredzenus, lai drošāk mērcēt acetonā, jo labāk, lai man āda noiet nekā es tādā paskatā uz darbu ietu. Gājām šodien uz veikalu, bet mani gredzeni joprojām stāv plauktiņā, tāpēc nopietni noteicu, ka veikalā noteikti visi domās, ka vīrs ar mīļāko iznācis. Viņš piekrita, piebilstot, ka ar vismīļāko. Ha! Svētdienas cukuriņš cibiņā!

April 2018

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930     

Syndicate

RSS Atom
Powered by Sviesta Ciba