1358. gada pavasarī Daugavā tā pacēlies ūdens līmenis, ka Doma baznīcā ieplūdušais ūdens līmenis sasniedzis liela vīra augstumu. Baznīcas sienā iemūrēts dzels krusts, atzīmējot ūdens līmeņa augstumu.
1573. gada 19.-26. aprīlī plūdi aizskaloja visas ēkas ārpus Rīgas mūriem. Līdzīgi postoši plūdi atkārtojās 1589. un 1597. gadā.
1615. gadā pārplūdušās Daugavas ūdens Doma baznīcā izskaloja kapu velves, kā rezultātā tur iegāzās kapu plāksnes.
1649. gadā Daugavas straume aizskaloja 200 namus ar tiem cilvēkiem, kas nebija paspējuši aizbēgt. Tā paša gada rudenī vētra uzlauza Daugavas ledu un dzina pa upi uz augšu – pali aiznesa 150 namus un 120 dzīvības.
1617. gada janvārī Rīgā ziedēja ķirši.

Via: Laursons V. Raibā Rīgas vesture. // Brīvās zemes Ilustrētais pielikums. Nr. 17., 1937., 134.-135. lpp.