kautskis ietekmē pieminot šīs dienas jubilāru Endzeliņu un viņa mentōru Mülenbachu, nejauši atminējos kādu citu musu novadnieku, Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnantu brīvkungu Aleksandru fon Zasu (1782.-1843.) - tai laikā vēl pulkvedi, - kurš nolēma rīkot meitai kāzas.
Kungs bija vecā kaluma, nemācēja ne vārda krieviski, taču jo augstu turēja dzimtas godu. Taču kas tev deva – meita līdz ausīm samīlējusies nevis vietējā baltietī, bet Rīgas garnizona virsniekā (pēc izcelsmes gan no Meklenburgas slāviem, taču tēva sirds asiņoja par tādu mezaliansi). Pie tam nevis kādā kņazā, bet prastā impērijas grāfiņā (aber impērijas grāfa titulus tai laikā dāļāja pa labi un kreisi, vai ikkatram armijas furāžas piegādātājam par centību)!
Nu tā negribīgi, taču meita mīļa, ij moderni laiki pienākuši, kad skuķiem daudz vaļas dots, tēvs grūšu sirdi piekrita. Taču ar vienu noteikumu: lai tik labdzimusi jaunuve nepagaistu vēstures miglājā, pieņemot prastu uzvārdu, pieprasīja, ka nu jaunajiem būs jānēsā dubultuzvārdu, pie tam lai "Zass" kā senākais un cienījamākais būtu uzvārda sākumā. It kā nekā īpaša, impērijā bija gana daudz visādu Bestuževu-Rjuminu, Musinu-Puškinu, Sumarokovu-Elstonu u.tml.
Tā nu ielūgumi uz kāzām tika izsūtīti visiem radiem, draugiem, vajadzīgiem paziņām. Nu un protams daudzi ielūgumi tika aizsūtīt uz pašu Pēterburgu, kur daudzi mūsu novadnieki dienēja augstos činos un ieņēma augstus amatus. Te nu sākās interesantākais, jo Pēterpils krievu valodas vidē šī ziņa sacēla vietēja mēroga furoru, tika apspriesta galmā. līdz nonāca paša imperatora ausīs. Un jāatzīst, ar to arī iegāja vēsturē, jo ne katrām kāzām imperators velta personīgu telegrammu, nosūtot uz Rīgu prasību, ka pret kāzām nekas iebilstams nav, arī pret dubultuzvārdu nē, taču "Именовать их потомков как "Ранцевы-Засс"" un nekā citādi. ;)