Kaut kā pēdējo pusgadu pārņēmusi sajūta, ka nu gan krītu ārā no sociālās aprites. Pie tam tas nevis tāpēc, ka sācis iet agrāk gulēt un agrāk mosties, bet gan tāpēc, ka esmu pārstājis saprast līdzcilvēkus. (Un pamatotas aizdomas - viņi mani.) Lasu te cibas koplisti un vienkārši nesaprotu nekā - it kā dzimtā valoda, taču izteiksme, saturs un intereses man nav saprotami. Tikpat labi varētu vērot skudru dzīvi vai ķīniešu kodolfiziķu diskusiju onlainā. Dzīve mutuļo, visiem interesanti, bet tu esi ārpus visa tā. Neesmu tā īsti vēl šo sajūtu kopumu nofromulējis, bet laikam ir tā, ar ko sāku, tb vecums. Nezināju, ka tas izpaužas šādi.