Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
vecums pielavās nemanot 
12.-Apr-2013 12:56 pm
Kaut kā pēdējo pusgadu pārņēmusi sajūta, ka nu gan krītu ārā no sociālās aprites. Pie tam tas nevis tāpēc, ka sācis iet agrāk gulēt un agrāk mosties, bet gan tāpēc, ka esmu pārstājis saprast līdzcilvēkus. (Un pamatotas aizdomas - viņi mani.) Lasu te cibas koplisti un vienkārši nesaprotu nekā - it kā dzimtā valoda, taču izteiksme, saturs un intereses man nav saprotami. Tikpat labi varētu vērot skudru dzīvi vai ķīniešu kodolfiziķu diskusiju onlainā. Dzīve mutuļo, visiem interesanti, bet tu esi ārpus visa tā. Neesmu tā īsti vēl šo sajūtu kopumu nofromulējis, bet laikam ir tā, ar ko sāku, tb vecums. Nezināju, ka tas izpaužas šādi.
Comments 
12.-Apr-2013 07:40 pm
Zini, tas ir tāds divpusējs process. Uz vecumu paliec kasīgāks, kaitina lietas, ko agrāk pieņēmi, kaitina cilvēki, kas nerīkojas "kā man liekas pareizi". To vajag pieņemt un mēģināt kontrolēt - "re, es atkal kasos bez jēgas", "re, es atkal gribu no apkārtējiem, lai tie rīkojas tā, kā man gribas".
Protams, es par sevi runāju :) Varbūt tev vienkārši ir vecuma demence.
14.-Apr-2013 06:45 am
Nezinu. Man otrādi - ar katru gadu kļūstu aizvien iecietīgāks pret viedokļu un rīcību atšķirībām, un nu jau pat izcilākos kretīnus sastopot, pie sevis nodomāju "Dieviņam visas radības mīļas". Lai gan iespējams, ka iecietības pamatā ir nevis progresējusī tolerace, bet gan slinkums un apjēgsme, ka pasauli neizmainīsi, bet uztraucoties, tikai pie kuņģa čūlas tiksi. :)
This page was loaded Nov 19. 2024, 4:32 am GMT.