| |
[Mar. 21st, 2013|09:46 pm] |
- cik žēl, ka ziema ir pagājusi - meita šorīt nopūtās.
Nu jau sāku pierast - viņa izbaudīs vasaru, pētot kukaiņus, tārpus, sliekas, tauriņus utt., lai rudenī atkal uzsāktu monotonu, čīkstošu jautājumu virkni, par to, kad būs sniegs. |
|
|
| |
[Mar. 21st, 2013|09:09 am] |
Vakardiena bija smadzeņu ceļš caur gaļas mašīnu, šodiena neizskatās labāka. Pa vidu tām - nakts, pilna domām, skumjām, sapņiem, risinājumu meklējumiem.
Ir pats darba nedēļas vidus, brīvdienas nespīd, pusdienas, visticamāk, arī ne. Līdz vakariņām prāts nesniedzas
Bet
ir saule aiz loga
ir plānumlāna blūzīte sagatavota vilkšanai, viegla kā gaiss
ir mirklis enerģijas sakopošanai pirms nākamā skrējiena
un
ir brokastis gultā :) |
|
|
| |
[Mar. 20th, 2013|09:48 pm] |
Nogurums tāds, ka raudāt gribas, bet aizmigt nevaru.
Un negribu.
Jo atgriezīšos sapņos, kur katru nakti notiek viens un tas pats.
Jau vismaz gadu cenšos izkļūt no svešas, gleznainas metropoles ar debesskrāpju puduriem kaut kur kalnos tropiskā klimata joslā. Es braucu uz lidostu, bet netieku līdz tai. Ja tieku, lidmašīna nepaceļas. Jau zinu šo vietu no galvas tā, ka varētu izzīmēt karti ar ielām, parkiem, ūdenskritumiem, ēkām, viesnīcu, kur dzīvoju.
Gribu mājās.
Tā pa īstam mājās. |
|
|
| |
[Mar. 19th, 2013|11:02 pm] |
maza apstāšanās
pienāk mirkļi, kad pasaule apstājas, paliek ļoti, ļoti sensitīva un trausla
kad notikumi ieslīd plaukstās kā sniegpārslas.
un ir mazliet žēl, ka pirkstgali ir tik karsti, kūst sniegs un satikšanās mirklis ir tik īss... |
|
|
| |
[Mar. 18th, 2013|11:17 pm] |
Iečolēju komandējuma bildes
Es iegrimusi lielā purpursārtā dīvānā. Sarāvusies.
Mirklī, kur vajadzētu izplūst kā karalienei pār desertiem un baudīt mūziku, kompāniju, vidi, esmu nostiegrota kā loks ar bultu. Sasprindzis katrs sejas muskulis, pirksti, pleci.
Lai gan kur tas laiks, kad mani vairs nemoka lampu drudzis mazu un lielu auditoriju priekšā, nākas atzīt, ka ar neiespringšanu esmu kā rāpus līdz Ķīnai.
Tas, protams, mani nerotā (ja vien krunkas uz pieres klasificētos kā juvelierizstrādājumi!), bet būs, uz ko tiekties.
Turklāt rezultāts ir izmērāms... |
|
|
| |
[Mar. 15th, 2013|11:43 pm] |
|
Strauji noslēdzas viens no intensīvākajiem un spilgtākajiem komandējumiem pēdējo trīs gadu laikā. Tam noteikti būs lieli ieguvumi, nelielas tiešās izmaksas, toties ievērojamas netiešās - ar slaidu loku nahrenizēju ziepju gabalu, ko sauc par Samsung S3, priecājoties, ka pati nenositos. |
|
|
| |
[Mar. 10th, 2013|04:13 pm] |
|
Šīs nedēļas nogales lielākais kulinārais izaicinājums - no vafeļu mīklas izcept plānās pankūkas. |
|
|
| |
[Mar. 9th, 2013|08:33 pm] |
|
Jūs taču piekritīsiet, ka šis ir vislabākais laiks bērnudārza celiņu bruģēšanai? |
|
|
| |
[Mar. 9th, 2013|01:15 am] |
Aiz loga glezna, kurā vīrieši gaida savas meitenes. Un tajā vietā vienmēr kāds kādu gaidīs. Satikšanās punkts.
Plata palodze spilveniem. Tieši vajadzīgais izmērs ērtam darbam ar datoru un grāmatu lasīšanai.
Liela, saules pielieta telpa, bet tajā vēl tukšums.
Pulsē arī tukšums prātā un dvēselē. Milzīgs nogurums.
Pirksti spēlējas ar atslēgām, kuras slēgs jaunas un īpašas durvis.
Nākamais solis, nākamais birojs. |
|
|
| |
[Mar. 8th, 2013|05:25 pm] |
Saņēmu sms:
Sieviete - tā ir īpaša profesija...
Tālāk nelasīju |
|
|
| |
[Mar. 7th, 2013|11:55 am] |
|
- Tu saproti, kāpēc tev jāmācās runāt skaidrā un pareizā angļu valodā? Lai nesanāktu kā Harijam Poteram - viņš nepreizi izteica vārdus un iekūlās nepatikšanās! - fragments no bērnu sarunām tumsā pirms aizmigšanas. |
|
|
| |
[Mar. 7th, 2013|12:25 am] |
Man ļoti patīk šis laiks. Kad pavasaris ir nenovēršams, bet vēl mainās noskaņas, kad siltumu dzesē pēkšņi vēji, kad pumpurus pārtrauc sniegs. Bet patiesībā visiem viss ir jau skaidrs - BŪS!
Tuvums, apsolījums. Atkāpšanās un atkal tuvums. Atbruņojošs.
Savā rotaļīgumā tas pat ir daudz aizraujošāks par siltām viegla vēja naktīm karstās vasarās.
Šī mijiedarbība... mirklis pirms... un IR!
Vienmēr IR. :) |
|
|
| |
[Mar. 6th, 2013|11:06 pm] |
|
palīdziet, lūdzu, man - vecai aizmāršai. Pēkšņi aizmirsu, kā sauca labāko apartamentu rezervācijas www, emmm, booking.com alternatīva. |
|
|
| |
[Mar. 6th, 2013|04:44 pm] |
|
Man vienmēr paliek nedaudz bail, ja sastopos ar cilvēku, kurš strādā ātrāk par mani... |
|
|
| Izrakstīts no studenta darba |
[Mar. 6th, 2013|12:20 am] |
|
vecpapīru portfelis un emirētas parādzīmes |
|
|
| |
[Mar. 5th, 2013|10:55 pm] |
Savā necilajā karjerā esmu piedzīvojusi dažas dīvainas tikšanās, interesantas situācijas, kas reizēm kardināli mainīja tikšanās mērķus un pasākumu gaitu. Piemēram, vizinājusies bērnu karuselī ar kādas lielvalsts ārlietu ministru, sargājusi, lai vemjošs oligarhs neielaužas sieviešu WC, piedalījusies sapulcē, kur, kā izrādījās, bija jābūt citai būtnei ar manu vārdu un uzvārdu utt.
Šodien uz vienu tikšanos bija ieradies kungs uzvalkā un samta biksēs. Tādās brīvās, platiem galiem, spīdīgās. Šo audumu esmu redzējusi vien aizkaros un vecmāmiņas kleitā laikam.
Viņš apsēdās man blakus, un visu tikšanās laiku es nespēju novērst skatienu no viņa ceļiem un knapi valdīju rokas, lai nepieskartos audumam. |
|
|
| |
[Mar. 5th, 2013|03:36 pm] |
- vajadzīga tava bērnības bilde
- man nav bērnības bilžu. tiešām nav
- tad atsūti bildi, kur esi kādā īpašā rakursā, kur tevi nevar pazīt
- ir, protams, tādas, bet diez vai - bērnudārza sienai derīgas |
|
|
| |
[Mar. 5th, 2013|12:38 am] |
|
Reizēm šķiet, ka e-pasti - tas ir kas līdzīgs Augija staļļu tīrīšanai. Jo vairāk centies no tiem atbrīvoties, atbildot un sakārtojot, jo vairāk viss gāžas atpakaļ. Deviņreiz |
|
|
| |
[Mar. 2nd, 2013|11:12 pm] |
Mēģinot salāpīt saplosīto biolauku, nokļuvu šodien mežā, par kuru skaidri zinu - es to redzēju kādā ļoti īpašā sapnī. Sapnī, kurš ir kāda cita cilvēka sapnis.
Tajā mežā kādreiz atnāks vasara, šodienas klusā jūra rūks, un gaisā virmos sūnu un priežu smarža.
Bet šodien visapkārt bija klusums un gandrīz bezvējš, vienīgā skaņa bija sniegpārsliņu lūšana zem kājām, un aizdomājos par vienu slaidu kursu sērijā, kas sāksies nākamnedēļ.
Šis slaids man aizņem daudz vairāk laika kā visi pārējie 87.
Manipulācija.
Stāv rakstīts, ka manipulētāji ar laiku paši paliekot par (savu?) manipulāciju upuriem, tiem ieslēdzas cinisms un pārlieku liela paškontrole.
biznesam kā spēlei, protams, piemīt manipulācijas elementi, un man iedvestu šausmas tāda pieeja kā "un tagad visi runāsim, kas ir uz sirds, ko domājiet, ko jūtiet". Taisnību!
bet tomēr, ir cilvēki šajā vēsajā, nogurdinošajā, kontroles un paškontroles pilnajā telpā, kurus es vēlētos aizvest uz kādu tumšu, klusu, omulīgu kafejnīcu ar mīkstiem kubkrēsliem, iekurināt sveces, apstādināt laiku un pavaicāt:
"saki, ko Tu patiesībā domā un jūti?" |
|
|
| |
[Mar. 1st, 2013|08:18 pm] |
Tikko sadzērām ar konkurentu, ar kuru sasitāmies ne pa jokam. Nonesām pus pagastu kaujoties. Brūces ribās, dvēselēs, budžetos...
Un tad man apnika, piezvanīju un aicināju satikties. (Kas gan ir vājuma pazīme)
Soli pa solim izrunājām pēdējā gada notikumus, lai secinātu, ka lielākās nepatikšanas bija nevis no mums, bet gan no cilvēkiem, kuri bija blakus un interpretēja notiekošo. Un visvairāk - no tiem, kurus abi pazinām.
Sausais atlikums - esmu ļoti ietekmējama.
Vairāk kā domāju.
Tagad dzeru viena pati un pārdomāju dzīvi. |
|
|
| |
[Feb. 28th, 2013|05:29 pm] |
Kontekstā ar cepieniem par to, ka, lūk, mēs skumstam, bet neesam atvēruši ne grāmatu utt. utjp., es noformuleju sevī fona mīlestības terminu:
Tas ir tā, ka tu mīli vienkārši, fundamentāli, bez ārējas nepieciešamības apliecināt to katram garāmgājējam, pat saviem tuvākajiem ne, tu netraucē ar savām jūtām, bet cieni. Tu netiecies uz avotu visiem spēkiem, jo tas var arī traucēt izstarotāju. Tā ir mīlestība, kas pastāv blakus, kuru tu sajūti caur sienām, drēbēm, profesijām, diskursiem utt. Un tu sajūti tos, kuri arī mīl.
Jo tā ir dzīve vienā šajā dimensijā. Un tikai.
Mazā, bet ļoti nozīmīgā |
|
|
| |
[Feb. 28th, 2013|12:13 pm] |
Vai zinājāt, ka ir tāds materiāls - gudrais plastilīns? Tas maina krāsas, konsistenci, formu un, kā nosaukumā ietverts, laikam dara visu, izņemot runāšanu cilvēku valodā.
Tas, protams, ir pilnīgi dabīgi - mēģināt izmērīt temperatūras un krāsu korelāciju, formu variācijas, lipšanas un drupšanas īpašības dažādos apstākļos un uz dažādiem materiāliem, spīdēšanu tumsā utt., bet man kā mātei interesē tikai viens jautājums:
Vai un kā to var izmazgāt no:
- dažādām virsmām
- bikšu kabatām
- flīša džemperiem
- palagiem |
|
|
| |
[Feb. 27th, 2013|11:29 pm] |
Slēdzās kopā divi loki
Sāpēs man kā tagad ciet
Pie tevis tikt ir ļoti grūti
No manis prom tā neaiziet
Mēs stāvējām ar Ziedoni pie stikla sienas. Aiz loga rūca jūra. Ārā bija agrs pavasaris. Un manā dzīvē arī.
Bet priekšā stāvošā ūdenstilpne nebija līdz ceļiem. Es grimu. Es riskēju katru dienu, un dzeja bija kā smalks sudraba pavediens, kas veda cauri nožēlojamākajam periodam manā dzīvē, tā asināja manu intuīciju, sastīja par cilvēkiem, kas plosījās manā stāstā un, pats svarīgākais - vēstīja būtiskas detaļas par tiem, kuri vēl tikai atnāks.
- tu nebūsi dzejniece - viņš teica - tas pāries, kad viss būs labi
es palocīju galvu
mēs turpinājām klusēt
un būt blakus... |
|
|
| |
[Feb. 27th, 2013|11:11 pm] |
- vai zināji, kā domā izcili šahisti? - viņš jautāja, noberot manā priekšā tangrama klucīšus un uzmanīgi noliekot šķīvi ar parsteidzoši gardām zemenēm - Viņi domā atpakaļgaitā, izejot no vēlamā rezultāta. Neej uz mērķi, dzīvo mērķī un plāno racionāli soļus uz šodienu.
Tā es sēdēju pretī vīrietim, kurš šausminājās par kādu citu vīrieti, "kuram nav manikīra", viņa vadībā zīmēju līniju pēc līnijas, mākoni pēc mākoņa, savienojumu pēc savienojuma, vienlaikus šķirot lapu pēc lapas kādā stāstā, kādā īpašā veiksmes un dzīves stāstā.
Tas bija kā iztraukties ar ātrvilcienu cauri kādai svešai valstij, neaptverot, ko baudīt - ēdienus, dabu, laikapstākļus, kultūru vai cilvēciskās satikšanās nianses.
Un kas paliek? Apjukums, informācijas pārpilnība un nogurums. |
|
|
| |
[Feb. 26th, 2013|11:24 pm] |
|
Man ir viens draugs, ar kuru strīdēties - tas ir tāpat kā mazliet nomirt. Ir īssavienojums, kritiens tumsā, uz mirkli izslēdzas viss. Tad pēc laika ir pamošanās nedaudz savādākā pasaulē. Skaidrākā, vienkāršākā. |
|
|