|
Mar. 2nd, 2013|11:12 pm |
Mēģinot salāpīt saplosīto biolauku, nokļuvu šodien mežā, par kuru skaidri zinu - es to redzēju kādā ļoti īpašā sapnī. Sapnī, kurš ir kāda cita cilvēka sapnis.
Tajā mežā kādreiz atnāks vasara, šodienas klusā jūra rūks, un gaisā virmos sūnu un priežu smarža.
Bet šodien visapkārt bija klusums un gandrīz bezvējš, vienīgā skaņa bija sniegpārsliņu lūšana zem kājām, un aizdomājos par vienu slaidu kursu sērijā, kas sāksies nākamnedēļ.
Šis slaids man aizņem daudz vairāk laika kā visi pārējie 87.
Manipulācija.
Stāv rakstīts, ka manipulētāji ar laiku paši paliekot par (savu?) manipulāciju upuriem, tiem ieslēdzas cinisms un pārlieku liela paškontrole.
biznesam kā spēlei, protams, piemīt manipulācijas elementi, un man iedvestu šausmas tāda pieeja kā "un tagad visi runāsim, kas ir uz sirds, ko domājiet, ko jūtiet". Taisnību!
bet tomēr, ir cilvēki šajā vēsajā, nogurdinošajā, kontroles un paškontroles pilnajā telpā, kurus es vēlētos aizvest uz kādu tumšu, klusu, omulīgu kafejnīcu ar mīkstiem kubkrēsliem, iekurināt sveces, apstādināt laiku un pavaicāt:
"saki, ko Tu patiesībā domā un jūti?" |
|