| |
[Feb. 25th, 2013|11:53 pm] |
Silts vējš pāri Daugavai tieši sejā - neviens neapstādinās zvirbuļus, kuri atspērušies iedzied pavasari un izliek dusmas pret ziemu, tumsa sāk iestāties neierasti vēlu, plus burvīgs pilnmēness uzkārās virs Vecrīgas silueta.
Un pār visam - sarunas par laiku.
Mans plānotājs dzīvo manā galvā. Šodien, formulējot atbildes, apjautu, ka man laiks sen vairs nav taisni novilkta līnija, bet plānotie darbi drīzāk atgādina mākoņu grēdas, kuras drūzmējas augstāk un zemāk, tās ir lielākas, mazākas, tās saplūst, konfliktē, krustojas un atdalās.
Tās ir paredzamas, kaut ne vienmēr ieraugāmas. Mainīgas, ietekmējamas, bet monolītas.
Mūžīgas :)
Un, lūdzu, tagad uzprogrammējiet šādu aplikāciju.
Ikdienas lietošanai, protams |
|
|
| |
[Feb. 24th, 2013|03:19 pm] |
Dienu pavadīju Saules muzejā, bērniem pacietīgi palīdzot krāsot skaistas ģipša saulītes. Naktī skatījos, kā Erotā saulītes tiek krāsotas uz skaistām sieviešu krūtīm.
Līdzsvars. |
|
|
| |
[Feb. 23rd, 2013|04:20 pm] |
|
mans pãrvietošanãs ãtrums šodien - 30 lati stundā |
|
|
| |
[Feb. 22nd, 2013|06:46 pm] |
|
Hmmm, šim laika posmam piestāvētu nominācija "Nedēļa, kuras nebija". |
|
|
| |
[Feb. 22nd, 2013|01:52 pm] |
Kāds pasākums ir izlicis publicitātes foto, kur izskatos tik briesmīgi, ka automātiski kvalificējos stulbinga finālā.
protams, draugi hihina un atspērušies spiež Like. |
|
|
| |
[Feb. 21st, 2013|11:38 pm] |
|
Nez, man ausis sāp tāpēc, ka baseinā sadzinu ūdeni kanālos (un padzēros arī bagātīgi) vai tāpēc, ka gripa? |
|
|
| |
[Feb. 21st, 2013|11:04 pm] |
Vai jūs bērnībā spēlējāt to spēli, kur aizēja acis un tad kādu ballītes upuri veda mironi taustīt?
Nu tur sensorajām maņām par dažādām ķermeņa daļām tika uzdoti auksti un mikli priekšmeti no ledusskapja, mati un tad acs (tajā mirklī pirksts tika iebakstīts matu želejas bundžā vai saldējumā, vai kādā citā galertveidīgā masā.
Nu lūk, dzīve dažreiz tāda pati taustīšanās vien sanāk
Nekur no bērnības ārā tikusi neesmu... |
|
|
| |
[Feb. 20th, 2013|07:47 pm] |
Man atkal ir saasinājusies nozīmīga problēma - mērogi.
Lai ko uzsāktu, tas pārvēršas nesamērojamos apjomos. Šodienas plānošanā dažu stundu pasēdēšanas ideja 20 cilvēkiem galu galā pārtapa divdienniekā četrās vietās ar gala pasākumu 300 ļaužiem.
Un dīvainākais ir laika patēriņš - laiks, ko veltīšu tam visam, tā arī paliks tikpat neliels. Un būs ok.
Bet, izsniedziet, lūdzu, tabletes pret lieluma māniju
Tādas lielākas... |
|
|
| |
[Feb. 19th, 2013|11:15 pm] |
palasījos cibas lentu, palasījos diskusijas par jaunām māmiņām, kuras oranžajā portālā aicina draudzēties nezināmi vīrieši, palasījos par veciem kraķiem,
Tā kā mīlu skaitļus, spēru nekad nespertu soli un iegāju draugos pētīt savu statistiku gada griezumā. Diemžēl pamanīju, ka mani veci kraķi nav skatījušies, tikai cibas ne-māmiņas. Turklāt 30 reizes pēc kārtas... |
|
|
| |
[Feb. 19th, 2013|10:49 pm] |
Komandējumiem britu zemēs ir kāda īpaša garša. Latvijā to nemeklēju un, kad meklēju kādā dvēseles krēslas mirklī, neatradu.
Nu lūk. Šovakar tāda ir tapusi mājās. Svaigi spiesta mandarīnu sula ar citroniem.
Jo tie oranžie veidojumi, kurus var nopirkt, ir bezgala garšīgi, bet nemizojas. |
|
|
| |
[Feb. 19th, 2013|06:39 pm] |
Tāāds laiks ārā! Vējš, lietus, sniegs. Ziema. Tu brien tādā nolemtībā pa to šļuru un jūties labi.
Jo... tā tam vienkārši ir jābūt. Tā ir vienīgā realitāte un iespēja.
Neviens tev neteiks - paliec! Neviens nenoklās paklājus, nedos liedussargu, sniegpulgsteņus, tropu pludmali.
Tu eksistē vienīgajā pelēkajā realitātē, tādā piedzimis, triec cauri darbus, triecies cauri pats.
Viens pats.
Tāda samierināšanās, tāda nepatīkamo sīkumu ierēķināšana kā pūlis sabiedriskajā transportā, kā rindas pastā, parasta čakarēšanās darbos, aizkavēšanās darbā un kārtējās izpalikušās pusdienas.
Tu to vienkārši pieņem, elpo, dzīvo un izdzīvo. |
|
|
| |
[Feb. 19th, 2013|02:06 pm] |
Man komplicētos projektos ļoti patīk sākums - kad uzdevums tiek sadaīts apakšuzdevumos un tiek atdots izpildei dažādiem cilvēkiem - katram pēc saviem talantiem un kompetences. Un pats noslēgums, kad viss tiek likts kopā un veidojas gatava bilde.
Un paliek vēl laiks to pieslīpēt. |
|
|
| |
[Feb. 19th, 2013|12:04 pm] |
Tā kā parasti strādāju līdz 1-2 naktī, īsi pēc astoņiem atveru acis, ielienu kalendārā paskatīties, vai deviņos nav tikšanās, nolasu atbildes uz nakts mailiem un guļu tālāk.
Tā izlasīju no rīta mailu no sadarbības partneriem, kur viņi pamato, kāpēc par astoņu lappušu infomateriāla sagatavošanu vēlas 565 latus plus pēvēen. Sagruzījos, izlēmu, ka atbildēšu vēlāk, paliku telefonu zem spilvena un gruzoties atkal iemigu. Pamodos gruzoties, iegāju dušā gruzoties un tāda atbraucu uz darbu.
Ieslēdzu kompi, meklēju liktenīgo mailu, nav tāda.
Mobilajā arī nav.
Izskatās, ka šis pieprasījums ir eksistējis tikai manos sapņos. |
|
|
| neziniet, kas ir autors? |
[Feb. 18th, 2013|12:45 am] |
Reiz zosīm knābāt gribējās, jo nebija, kam knābt.
Tās tad uz mežu taisījās no meža lāci glābt.
Bet pirms sava nodoma nu mežu sūdzēt sāk:
„Skat, skat, šis lācim neļaujot no meža laukā nākt!” |
|
|
| |
[Feb. 17th, 2013|11:55 pm] |
ziniet, cik labi ir tikt izslēgtam no inofaprites!!!
Tā kā kaut kad kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ mani izsvieda no mailinglistes bērnudārzā, man iet garām asinspirtis par izlaidumu.
Iespējams, kādas neuzmanīgas frāzes dēļ. Jo manā uztverē tas pasākums sastāv no bērna uzpucēšanas, papīra saņemšanas un došanās apēst kūku. Piecas stundas, ne vairāk.
Protams, atsevišķām mammām tas ir NATO sammita mēroga pasākums. Un izrādās, šīs piecas stundas paietu, lai izlasītu visus e-pastus, kas saģenerēti jau tagad - 5 mēnešus pirms pasākuma. |
|
|
| |
[Feb. 16th, 2013|11:59 pm] |
piektdienas vakarā pabiju pasākumā, kur apkalpojošais personāls bija uz pusi lielākā skaitā kā lūgtie viesi. Tā ir pirmā pazīme, ka kāds viesmīlīgs, bet iesprindzis saimnieks piesmej mākslu un kultūru. Tā arī bija - izcli mākslinieki mijās ar no patiltes izvilktiem, toties spilgti krāsotiem kultūras darbiniekiem. Katrs uzstājās tieši ar diviem priekšnesumiem, lai izskatītos DAUDZ no visa kā.
Es pieļauju, ka viņi varētu arī Madonnu uzaicināt padziedāt starp šķīvju un glāžu piramīdām.
Reti kurš gan to pamanītu uz vispārējā fona... |
|
|
| |
[Feb. 16th, 2013|11:46 am] |
|
vācu zinātniekiem izdevies pierādīt, ka sieviešu krūšu aplūkošana pielīdzināma intensīviem un regulāriem treniņiem un spēj paildzināt vīrieša dzīvi par pieciem gadiem. Ņemts no Delfiem |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2013|08:13 pm] |
|
vai es biju šodien ēst? |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2013|09:09 pm] |
Neparasti murgaina diena- kādā stāvoklī atrodas spīdekļi pie debesīm?
No rīta pasta nodaļa bija stāvgrūdām pilna ar slikti smaržojošiem, nīgriem pensionāriem.
Paskatījos uz ierakstīto vēstuli, uz rindas galu un, neatrodot uzrakstu, ka ar ierakstītām vēstulēm ir piekļuve Svētajām Personām bez rindas, nostājos aiz pēdējā stāvētāja.
Man garām pagāja kāds kungs un piegāja pie letes
-kur jūs?!? - kāds labi nostādīts bass īpašnieks norēcās pūlī
viņa paskaidrojums par ierakstīto vēstuli beidzās ar... fiziska spēka pielietošanu.
Pēcpusdienā atnāca jauna klienta darbiniece iebrīfēt darba uzdevumu. Pēc maniem pirmajiem četriem jautājumiem viņa izplūda asarās un teica, ka vispār ies prom no darba.
Vakarpusē pēc ilgiem laikiem nonācu kādas valsts iestādes sapulcē. 2,5 stundas tāāāda fufeļa!!! |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2013|10:50 pm] |
Ja neiedziļinās niansēs, mani uzmeta.
Un, iezīmējot bildi, kas, kā un kāpēc notika, uzklausot visas puses, manās smadzenēs notika interesanta bioķīmiska reakcija. Tās nebija dusmas, agresija, vēlme ķert pēc telefona un zvanīt kādam, attaisnoties vai atriebties, bet gan silts miers izlija cauri visam ķermenim, skudriņas skrēja pa pakausi, matu galiņi kņudēja. Smadzenēs savienojās neironu apgabali, kuri nekad iepriekš nebija satikušies un pat nezināja viens par otra eksistenci.
Paliku par pus kilogramu gudrāka.
Es ļoti nepiekrītu teicienam, ka tas, kas nenogalina, padara mūs stiprākus, bet šīs bija ļoti, ļoti vērtīgas mācībstunas. |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2013|11:25 pm] |
Man ieviest jaunu mobilo ir tāpat kā bez brīdinājuma tikt izsviestai uz ielas.
Jo spēks ir tieši detaļās un milimetros - ikonu izvietojumā, programmās un funkcijās, uzstādījumos, kontaktu meklēšanas niansēs, piezīmēs utt.
Jau 7 stundas apdzīvoju Samsung Galaxy S III, bet nepatīk joprojām. |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2013|10:10 pm] |
Kas tas par sviestu: Semi formal dress code
Cik var visu sarežģīt!?!
Es, protams, nepieprasu, lai ikviena pasākuma organizētāji zinātu, ka man skapī ir tieši divas kokteiļkleitiņas, trīs vakarkleitas, viena svētku žaketīte, un šo kombināciju bez sirdsapziņas pārmetumiem ekspluatēju jau nepieklājīgi garus gadus, jo nīgrums un pat naids pret iepirkšanos nemazinās.
Bet, jo vairāk es skatos uz prožektoru gaismās esošajiem, jo vairāk šķiet, ka būt slavenībai - tas ir dārgi un laikietilpīgi. |
|
|
| |
[Feb. 8th, 2013|09:42 pm] |
|
Spriedums. Neizturēju konfrontāciju ar nākotni |
|
|
| |
[Feb. 8th, 2013|11:15 am] |
Biju pieteikusies uz vienu kursu ciklu mākslas terapijā (starp citu, kad būšu veca, resna un neglīta, es, iespējams, strādāšu šajā jomā).
Uzvārdi pazīstami, rekomendācijas labas. Pirmajā nodarbībā iznirst kāda dāma un sakās esam vadītājas asistente. Viņa vadīšot nākamo lekciju par... sargenģeļiem. Piemēram, par to, ka balta spalva esot enģeļa klātbūtnes zīme...
Nu lūk, atnāku mājās, atveru guļamistabas durvis un... Cauri diži neko redzēt nevar, jo snieg enģeļu klātbūtnes zīmju sniegs.
Bērni vienkārši atgriezuši spilvenu.
Bet es kursos vairs neatgriezos. |
|
|
