| |
[Jun. 26th, 2014|12:59 am] |
- Neuzstādi mērķus. tā tu uzņemsies atbildību par daudziem faktoriem, kurus nevari ietekmēt - tā reiz teica kāds gudrs cilvēks
Un ir iestājies pārbaudījumu cikls man kā personībai.
Man tuvs cilvēks pēc insulta aizgājis dzīvot pilnīgi citā realitātē.
Un ir grūti aptvert, kā ir, kad ar tevi runā pilnīgi svešs cilvēks, kurš tomēr ir pazīstams. Ka nevar vairs notvert to dvēseles lidojumu, kurš sniedzis tādu mieru un drošību visus šos gadus.
Un kad jāpiedalās lēmumu pieņemšanā par mīļa cilvēka turpmāko dzīves kvalitāti, un labāko iespēju vienkārši nav.
Kad nepieciešams pārkāpt pāri savam ego un egoismam, bet nav skaidrs, kurp īsti kāpt.
Un ar muguras smadzenēm saprotu, ka šīs ilgās, grūtās sarunas un pārdomas katru dienu fragmentāri dzird mani bērni, kuri nākotnē arī, iespējams, pieņems lēmumus, kuri parādīs viņu komforta zonas, ētikas, filozofijas, dzīvesziņas, pasaules izpratnes kvalitātes.
un ja mēs vienkārši un viegli atrunājam, ko ar mums darīt pēc nāves, tad līdz šim nebiju iedomājusies atrunāt, ko ar mani darīt, kad zaudēju kontaktu ar šo realitāti, bet fiziski turpinu pastāvēt tajā. |
|
|
| |
[Jun. 25th, 2014|07:21 pm] |
vakar pēcpusdienā spēlējām ar bērniem kaķus.
un tā arī aizmigu...
turpat uz grīdas |
|
|
| |
[Jun. 20th, 2014|01:29 pm] |
Šorīt ar pazemojuma sajūtu uzvilku plāno mētelīti un slēgtas laiviņas (cik precīzs apzīmējums!).
Pretī nākošā meitene ar milzīgo lietussargu un melnos cimdos tērptam rokām šo gruzdošo sajūtu padziļināja. |
|
|
| |
[Jun. 13th, 2014|08:35 pm] |
Biju vienā Augsta Līmeņa Pasākumā. Svinīgā. Nu tur visādas pirmās un otrās personas.
Nebiju vienīgā, kura nedaudz kavēja. Pirms manis augšup steidzās trīs kungi.
Tā kā viņi gāja ātrāk, kāpnes bija augstas, mans skatiens slīdēja no viņu uzvalkotajiem pleciem, muguras, vidukļa zemāk
zemāk... vēl zemāk
līdz pamanīju, ka visi trīs (!) pie tumšām biksēm, tumšiem slēgtiem apaviem bija uzvilkuši
... baltas zeķes! |
|
|
| |
[Jun. 11th, 2014|10:49 pm] |
šodien uz pavisam īsu mirkli, bet tomēr pietiekoši garu, lai spētu to apzināties, darbā noķēru to sajūtu:
- jā! tas ir tas, kāpēc es te esmu, tas ir tas, kāpēc esmu strādājusi līdz diviem naktī, kļūdījusies, vīlusies un atguvusi ticību, mācījusies, zubrījusi un ar interesi lasījusi! te ir mana viena un mans laiks!
tā bija kā vēsa ūdens šalts uz pārkarsuša tvaika katla.
Ja nepalīdzēs globāli, vismaz vieglāk palika uz kādu mirkli. |
|
|
| |
[Jun. 10th, 2014|11:28 pm] |
Es sāku ticēt pasakām.
Piemēram, tai pasakai par ērkšķrozīti, kura gulēja simtgadu miegā, līdz atnāca princis un viņu noskūpstīja
jo, kā izrādās, nav jāaizmieg burtiski, lai gulētu. Un ne vienmēr ir iespējams pamanīt savu miegu vai pat to, ka kāds tuvs cilvēks blakus guļ.
bet dzīvot tā - nomodā - atvērtām acīm, redzēt visu, saprast, apzināties redzēto, atbildēt par kaut ko, tas nav nemaz tik vienkārši...
un tas nav tik ērti kā tāds dziļš miegs |
|
|
| |
[Jun. 10th, 2014|11:15 pm] |
biroja ledusskapja saldētavā atradu divas pudeles šņabja.
kas tālāk? |
|
|
| |
[Jun. 9th, 2014|04:24 pm] |
Multitāskings bojājot smadzenes
Nu esmu tajā kondīcijā, kad, šķiet, vienīgais darbs, ko spētu kvalitatīvi pildīt, ir stāvēšana par eksponātu Medicīnas muzejā |
|
|
| |
[Jun. 1st, 2014|08:51 pm] |
|
- kad tu nomirsi un es nomiršu, mūsu dvēseles savienosies! - tā meita priecīga šovakar čalo pie auss |
|
|
| |
[May. 26th, 2014|09:24 pm] |
izrādās, man somas kabatiņā sīknaudas nodalījumā ir neliels rūpnieciskas izcelsmes caurums, tieši 2 euro lielumā, kur neuzkrītoši laiku pa laikam ieripo pa monētai.
Pamanīju, protams, pavisam nesen, un šodien beidzot pieķēros revīzijai.
Derētu totalizators, cik man tur latvju, eiropiešu un britu naudiņas, ja rēķina, ka somu pirku septembrī, bet Londonā esmu bijusi tikai nedēļu.
Kaudze ir paliela, pašlaik slinkums skaitīt. |
|
|
| |
[May. 26th, 2014|01:31 pm] |
Ieilgušās depresijas/noguruma cēlonis izrādījās bioķīmisks - D3 vitamīna un dzelzs neesamība organismā.
Labi, ka nesāku kaut kādas pozitīvās domāšanas grupas vai meditācijas apmeklēt. |
|
|
| |
[May. 20th, 2014|11:59 pm] |
|
Brīnišķīgi! Man atkal Samsung kaut kas ir nojaucies ar autokorektoriem, un viņš SMS sveicienu "Hi" automātiski nomaina uz "Hitlers". |
|
|
| |
[May. 19th, 2014|04:16 pm] |
- Kādi ir Tavi plāni šai vasarai?
- Nosauļot brūnas kājas. un viss. Labs, izmērāms, uz rezultātu orientēts mērķis. |
|
|
| |
[May. 15th, 2014|04:06 pm] |
šonedēļ esmu nonākusi interesantā kondīcijā - stāvu pie pilna skapja un nezinu, ko lai velk mugurā
Parasti izvēle ir pāris sekunžu jautājums. Lēmumu ietekmē gaisa temperatūra, saules daudzums, noskaņojums un plānotie pasākumi, bet kopumā darbadienas komplektējas viegli.
kas tas ir par efektu? Pārāk daudz drēbju? Pārāk maz? Starpsezona? Traucēta smadzeņu daļa, kura atbild par lēmumu pieņemšanu? |
|
|
| |
[May. 15th, 2014|12:05 am] |
- taksometrs būs pēc piecpadsmit minūtēm - rūpju pilnā balsī atzvanīja dispičere
- es jau piecpadsmit minūtes kavēju - novaidējos un atcēlu pasūtījumu, paralēli spiežot roku kādam kungam uz ielas, kurš mani panāca ātrā solī un pat izņēma austiņas no ausīm, lai uzsāktu sarunu. Plus mēģināju atcerēties, kas viņš ir.
- ko jūs teicāt? - jautāja dispičere.
pateicu kaut ko ļoti skaļi, un kungs aizsteidzās
paķēru pirmo taksīti ielas malā un nosaucu adresi
3 eiro bija iekāpšanas tarifs
- gan jau šis ir no tiem, kuru tūristi nesen piekāva - nodomāju - bet mācību nav guvis
šoferītis uzlika meditācijas mūziku. tieši pie tā gabala pirms kādiem padsmit gadiem mācījos pa stikliem staigāt. kaut kas ir interesants ar šo profesiju pārstāvjiem. iepriekšējais mani uz randiņu aicināja, tad aiziepriekšējais atteicās samaksu ņemt par braucienu.
atgāzos sēdeklī un aizvēru acis, ļaujot celties augšup sen aizmirstām sajūtām
caur puspavērtiem acu plakstiņiem vēroju garām slīdošos kokus un mājas. un skaitītāju
- jā, šādā cenā būtu jābūt iekļautiem arī masāžas pakalpojumiem. bet paldies par mūziku - izkāpjot atvadījos no šoferīša |
|
|
| |
[May. 14th, 2014|09:45 pm] |
ietrāpījos ekskluzīvā uzņēmēju pasākumā.
kungi kā kungi- perfektos uzvalkos, (citi ne tik ļoti), bet džemperīšos vai citādos jocīgos formātos nebija neviena
Toties dāmas! Kā puķes - seksīgās zeķēs, interesantās kleitiņās, žaketītēs
- kā tā var - ierasties trikotāžas kleitā! - blakus nostājusies kundze sāka kritizēt acīmredzami pārkāptos lietišķās etiķetes standartus
- viņas ir biznesā sasniegušas visu, viņām nekas nevienam nav jāpierāda. Te nav ASV, kur nepieciešams melnais kostīms, lai nolīdzinātos ar vīriešiem. Viņas ir realizējušas sevi biznesā un pašlaik pašrealizējas individuālā stilā - oponēja blakus esošais kungs |
|
|
| |
[May. 13th, 2014|11:20 pm] |
sastrīdējos šodien
Strīdēties vispār nav labi, jo tas nozīmē, ka kaut kur emocijas aiziet augstāk par Lietas Būtību. ka vienīgā persona, kas paliek dzirdama telpā, esi tu pats.
jautājumus, vairāk jautājumus vajag uzdot.
un klausīties atbildes |
|
|
| |
[May. 8th, 2014|11:07 pm] |
Ir divi posmi, kad ir īpaši forši skriet - pavasaros ziedoņa laikā un siltās atvasarās pāri sabirušām lapām. Pasaule piesātinās ar smaržām.
Šodien paņēmu netipiski garu ceļa gabalu, un aizmeditējos par Alpha Males.
- sieviete ir viena, viņai ir tikai dažādas sejas - reiz teica viens no viņiem.
Un, šķiet tikai pavisam nesen ieraudzīju, kas ar to domāts - viena no mazajām formulām, kas viņus veido par dominējošiem fiziskajā un enerģētiskajā telpā, ir spēja izturēties pret pašām satriecošākajām sievietēm vienaldzīgi. ne pazemojoši, ne ar atklātu ignoranci, bet izlīdzinoši. Jo šī vienaldzība ģenerē hmmmm, vienlīdzību, (visas sievietes dziļākajā būtībā tādas arī ir vismaz mīlestībā). un skaistums paliek tikai kā efekts - tas var viņām palīdzēt un pat traucēt.
Un es saprotu vīriešus - man viņu vietā aiz tādām formām kādas bija tajā pasākumā, būtu grūti saskatīt dvēseli :)
Bet es nesaprotu vienu no meitenēm, kura, redzot atklāto vienaldzību, veltīja skarbus vārdus neglītajām sievietēm, kuras goroties un izrādoties viņu acu priekšā.
Jo šajā brīdī viņa zaudēja kādā neredzamā spēlē - viņa sāka konkurēt. Viņa juta, ka viņai ir jākonkurē tur, kur viņasprāt rezultāts bija izšķirts līdz ar viņas ierašanos.
Mana dziļākā ticība ir tāda, ka nav iespējams divām sievietēm konkurēt par vienu vīrieti.
Kāpēc?
nezinu... |
|
|
| |
[May. 6th, 2014|10:46 pm] |
|
LUX pārdevēja ilgi grozīja pirkstos LVL spožās monētas pirms izlēma, ka tomēr atzīs tās par derīgām apmaiņai pret kruasāniem un kafiju. |
|
|
| |
[May. 6th, 2014|12:10 am] |
Pirmā reize, kad neizturēju līdz galam nevienu komandējumiem tik obligāto bārgājienu. Tur gan pie vainas bija ne tik ļoti garie pārbraucieni starp pilsētām, cik mikroskopiskās kaloriju dozas pēdējo nedēļu laikā. Es pat neizskatījos nogurusi, bet ļoti nelaimīga.
Neskatoties uz to, katrs no šiem braucieniem atkal un atkal apliecina, cik ļoti man palaimējies ar starptautiskajiem partneriem un kolēģiem.
Te vēl viens pasākumu kvalitātes apliecinājums, noķerts bārā :)
rudens |
|
|
| |
[May. 5th, 2014|11:46 pm] |
Uz oficiālo pieņemšanu devos tāda visa sapucējusies- varbūt nedaudz par daudz uzsvērta gurnu/vidukļa proporcija, nedaudz par augstu šķēlums, bet kopumā viss korekti - melna kleitiņa, žaketīte, korektas kurpītes un zeķes.
Kamēr meklēju pareizo ieeju, nāk pretī kungs. Tāds gados daudzos. Man līdz pleciem varbūt, bet to kompensē miesasbūves proporcijas. Ierauga mani, pienesas klāt ar jautājumu, vai uz viņa klubu dodos. Saku, nē - mums te cits pasākums. Viņš tomēr stādās priekšā, attiecīgi man jāstādās priekšā. Viņš jautā, varbūt vēlos pievienoties. Kamēr laipni atkratos, pie viņa pienāk divi citi kungi. Mazais nostājas man blakus, apliek roku ap vidukli:
- tā ir planeeta. Viņa šovakar ir mans ekskluzīvais viesis un pavadonis...
šamie spiež man roku ar lielu, lielu godbijību... |
|
|
| |
[May. 2nd, 2014|12:35 am] |
tāds bija rīts:
- vīrietis pasniedz ideālo tēju ideālā temperatūrā gultā un aizbrauc uz darbu. bērni salien viens pēc otra pie manis. Kad troksnis un kņada paliek neizturama, es ceļos augšā cept brokastu pankūkas. uz mirkli pat noticu, ka nedomāju, kā rodas nauda, kas ir risks, investīcijas, ilgtermiņi un īstermiņi. visi kopā tās paēdam ar melleņu ievārījumu, es ielienu gultā pie viņiem - skatīties Tomu un Džeriju. divos skaitos pavisam piecēlusies un iegājusi dušā.
un tāds ir vakars:
- no čemodāna izlocītas un pakārtas uz pleciņiem trīs žaketītes trim darba dienām, divas kleitiņas pieņemšanām, trīs zeķu pāri, putekļu rullītis, daži sadzīves sīkumi. Salikta lādēties aparatūra. Sāpošā galva nolikta mīkstos spilvenos neparasti lielā gultā. Pierunāju sevi, ka vakariņas bija tas, ko deva lidmašīnā, bet pusdienas bija tās pašas brokastu pankūkas. Ātri pārskatīti dienu plāni un citi papīri. Dziest spuldzes, ir absolūtā tumsa. un klusums. |
|
|
| |
[Apr. 28th, 2014|10:59 pm] |
tas, ko es neesmu sapratusi līdz galam - kāpēc cilvēki ar pavisam ģeniālām smadzenēm, spējīgi apkopot vissīkākās info druskas, paturēt visu prātā līdz sīkākai detaļai, veidot un modelēt attiecību un biznesu arhitektūru, spējīgi atbalstīt un radīt, tomēr nevar uzbūvēt savu personisko laimi un veiksmi?
Kas vēl trūkst? |
|
|
| |
[Apr. 24th, 2014|03:53 pm] |
|
vienīgais labais darbs šodien - palīdzēju diviem cilvēkiem nokļūt Tvaika ielā. |
|
|
| |
[Apr. 22nd, 2014|10:56 pm] |
|
mīļie, vai jūs zinājāt, ka uz failiem.lv uzliktie dokumenti ļoti smuki un operatīvi indeksējas googlē? Tikko nejauši atradu pavisam, pavisam derīgu dokumentu. Autori gan nebūtu tik priecīgi. |
|
|