| |
[Feb. 19th, 2013|06:39 pm] |
Tāāds laiks ārā! Vējš, lietus, sniegs. Ziema. Tu brien tādā nolemtībā pa to šļuru un jūties labi.
Jo... tā tam vienkārši ir jābūt. Tā ir vienīgā realitāte un iespēja.
Neviens tev neteiks - paliec! Neviens nenoklās paklājus, nedos liedussargu, sniegpulgsteņus, tropu pludmali.
Tu eksistē vienīgajā pelēkajā realitātē, tādā piedzimis, triec cauri darbus, triecies cauri pats.
Viens pats.
Tāda samierināšanās, tāda nepatīkamo sīkumu ierēķināšana kā pūlis sabiedriskajā transportā, kā rindas pastā, parasta čakarēšanās darbos, aizkavēšanās darbā un kārtējās izpalikušās pusdienas.
Tu to vienkārši pieņem, elpo, dzīvo un izdzīvo. |
|
|
