|
Feb. 25th, 2013|11:53 pm |
Silts vējš pāri Daugavai tieši sejā - neviens neapstādinās zvirbuļus, kuri atspērušies iedzied pavasari un izliek dusmas pret ziemu, tumsa sāk iestāties neierasti vēlu, plus burvīgs pilnmēness uzkārās virs Vecrīgas silueta.
Un pār visam - sarunas par laiku.
Mans plānotājs dzīvo manā galvā. Šodien, formulējot atbildes, apjautu, ka man laiks sen vairs nav taisni novilkta līnija, bet plānotie darbi drīzāk atgādina mākoņu grēdas, kuras drūzmējas augstāk un zemāk, tās ir lielākas, mazākas, tās saplūst, konfliktē, krustojas un atdalās.
Tās ir paredzamas, kaut ne vienmēr ieraugāmas. Mainīgas, ietekmējamas, bet monolītas.
Mūžīgas :)
Un, lūdzu, tagad uzprogrammējiet šādu aplikāciju.
Ikdienas lietošanai, protams |
|