|
Feb. 8th, 2013|11:15 am |
Biju pieteikusies uz vienu kursu ciklu mākslas terapijā (starp citu, kad būšu veca, resna un neglīta, es, iespējams, strādāšu šajā jomā).
Uzvārdi pazīstami, rekomendācijas labas. Pirmajā nodarbībā iznirst kāda dāma un sakās esam vadītājas asistente. Viņa vadīšot nākamo lekciju par... sargenģeļiem. Piemēram, par to, ka balta spalva esot enģeļa klātbūtnes zīme...
Nu lūk, atnāku mājās, atveru guļamistabas durvis un... Cauri diži neko redzēt nevar, jo snieg enģeļu klātbūtnes zīmju sniegs.
Bērni vienkārši atgriezuši spilvenu.
Bet es kursos vairs neatgriezos. |
|