|
Feb. 28th, 2013|05:29 pm |
Kontekstā ar cepieniem par to, ka, lūk, mēs skumstam, bet neesam atvēruši ne grāmatu utt. utjp., es noformuleju sevī fona mīlestības terminu:
Tas ir tā, ka tu mīli vienkārši, fundamentāli, bez ārējas nepieciešamības apliecināt to katram garāmgājējam, pat saviem tuvākajiem ne, tu netraucē ar savām jūtām, bet cieni. Tu netiecies uz avotu visiem spēkiem, jo tas var arī traucēt izstarotāju. Tā ir mīlestība, kas pastāv blakus, kuru tu sajūti caur sienām, drēbēm, profesijām, diskursiem utt. Un tu sajūti tos, kuri arī mīl.
Jo tā ir dzīve vienā šajā dimensijā. Un tikai.
Mazā, bet ļoti nozīmīgā |
|