Iekš TV Zariņš intervē kaut kādu kundzīti par tēmu, ka nu visi valsts spēki tikšot mobilizēti komunikācijai ar latviešu emigrantiem vecajā Eirōpā, nu tik braukšot pie šiem aicināt mājup, veidošot darba grupas, katram grupas loceklim pa padomnieku varzai, konferences, mediju plāni utt., tb nu laimes lāča taisīšanas mašīna griezīšoties un visi žūpas sēņu lasītāji no Īrijas polkas solī došoties uz dzimteni, lai fantastiski te celtu IKP. :)))
Izeju pagalmā, ledum gurgstot zem pazolēm, aizkūpinu cigu un aizdomājos. Vo kas ar mani nav riktīgi? Kāpēc kaut kas tāds, par ko mēs ar draudziņiem, zālīti pīpējot, smejam kā kutināti kā par ko neiespējami absurdu, tas beigās izrādās nopietna štelle. Tādai tilta būvei, vilcienu iepirkumam, tur man krunka par vāju, nekā nesaprotu no otkatiem. Aber tautiešu mājās saukšanas biedrību smukai naudas atmazgāšanai tak es pats varēju izdomāt! Izdomāju (labs rums bij ienācies), nosmēju gluži kā par Dūles jaunajiem ciparvārdiem un aizmirsu. Aber ir ļaudis, kas no dzērumabsurdiem spēj darba grupas dibināt, no budžeta naudu dabūt (un te jau nu kāposts griezīsies vairāk nekā Pastariņa goda istabas aizkaru šūdināšanai). Lūk tas ir talants - pārvērst jau saknē neveiksmīgu ideju naudā, - respect.
Tas man patīk šai pasaulē, ka katru dienu tā mani nebeidz izbrīnīt. :)

UPD:
Pat ezītim skaidrs, ka, piemēram, tādas Somālijas valdība var visu budžetu iegrūst repatriācijas kampaņā - vidējais aizmukušais somālietis no Parīzes atgriezīsies varbūt tikai tad, kad tai Somālijā viņš varēs dzīvot tā kā šobrīd dzīvo, un nekādas darba grupas un aicinājumi neko nemainīs. Vienīgais, līdzekļi tiks apgūti un darba grupas saņems labus honorārus, kurus jāapmaksā vēl neemigrējušajiem.