Paīdēšu par darba lietām.
Sen vairs neturu ļaunu prātu uz projvadiem - saprotu, ka sūra šiem maizīte, balansējot starp pacienta vēlmēm un tehniskā personāla fiziskajām iespējām, starp vēlmi nopelnīt un vēlmi nepazaudēt pacientu, starp pacienta ASAP un tehniķu argumentēšanu, ka dabas likumus neviens nav atcēlis. Tb permanents haoss paredzēts jau pēc definīcijas, tāda dzīve.
Aber kad saņemu failu, kurā iepleisots lērums .psd bildīšu, katra uz pusotru gigu, kurās iekšā sausais atlikums ir maza pastmarciņas izmēra produktu fočenītes, kurai visapkārt okeāns caurspīdīga laukuma (tb bez "ūdens" bilde aizņemtu pāris MB), un katrai vēl ašpadsmit slāņi transparency masku - un šo failu nevis vienkārši jāmēģina izdrukāt, RIPam kaucot pārpūlē, bet vēl pirms drukas jātiražē n-tajos desmitos dažādu izmēru un proporciju, - tad gribas paņemt to reklāmas agentūras maketčiku aiz matiem un dauzīt ar purnu monitorā: sīkā cūka tu, pasaulē ir tik daudz lielisku profesiju, tad kāda joda pēc pie mac, kretīn, piesēdies - nositīšu, suka bļe!!!

UPD:
Lūgtum atvainot - parasti ikdienā neesmu tik nesavaldīgs, tak šodien pilnmēness. :[