Interesanti. 70.-80. gados PSRS bija visai populāri bērniem domātajos žurnālos (tādu bija visai daudz) atvērumā ievietot nevis posteru, bet lapu (vai komplektu) no bērniem domātas grāmatiņas. Kinders šīs lapas vāca un, kad komplekts bija pilns, pats varēja sev sabrošēt grāmatiņu un likt plauktā pie citām šīs sērijas grāmatiņām. Uzkatāms piemērs: žurnāla "Веселые картинки" ("Jautrās bildītes") sērija "Библиотека "Веселых картинок" ("Jautro bildīšu bibliotēka").
Ai, tagad jau ar žurnālos liek visādus sūdus iekšā. Bet te interesants bij procesa ilgums, tb "uzsēdināšana uz adatas" - vajadzēja tak rūpīgi krāt, speciāli atlikt, pirms nokomplektēt. Aizdomas, ka indigo paaudzei pacietības nepietiktu. :)
Viņās dienās es pat zinātiskās fantastikas stāstus šitā pirku kioskos. Lapu salokam, pārgriežam, kur vajadzīgs - un kārtējais Azimova šedevrs ir gatavs patēriņam.